Tenant eviction and rent arrears claim against landlord fully allowed by court in Latvia.

Lietas Nr. C31390714

Lietas arhīva Nr. C-0353-15/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Tukumā, 2015.gada 12.februārī

Tukuma rajona tiesa

Tiesnese K.Vanaga

ar tiesas sēžu sekretāri A.Stepiņu,

atklātā tiesas sēdē, 2015.gada 29.janvārī izskatīja civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. A/ par īres līguma

izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas un dzīvojamās telpas īres maksas un maksas

par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem parāda un nokavējuma procentu piedziņu.

Tiesa

konstatēja

2014.gada 11.jūlijā SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk tekstā prasītāja) cēlusi Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas

tiesā prasību pret /pers. A/ (turpmāk tekstā atbildētājs) par īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas

dzīvojamās platības ierādīšanas un dzīvojamās telpas īres maksas un maksas par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem

parāda un nokavējuma procentu piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka ar LR Uzņēmumu reģistra valsts notāres 2010.gada 29.decembra lēmumu, reģistrēta Rīgas pašvaldības SIA

„Zemgale” reorganizācija, nosakot, ka Rīgas pašvaldības SIA „Zemgale” saistību un tiesību pārņēmēja ir SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”. SIA ,,Rīgas

namu pārvaldnieks”, kā Rīgas pašvaldības SIA ,,Zemgale” saistību un tiesību pārņēmēja, saskaņā ar 2004.gada 7.oktobra nekustamā īpašuma

apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr. DI-04-433-1ī, kā arī 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr. RD-11-910-lī,

apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/. 1994.gada 8.septembrī ar atbildētāju noslēgts Dzīvojamās telpu īres līgums (turpmāk - Līgums) par dzīvojamās

telpas Nr. 66, kas atrodas adresē /adrese / (turpmāk -Dzīvoklis), izīrēšanu uz nenoteiktu laiku. Saskaņā ar Rīgas domes 2007.gada 12.jūnija lēmumu Nr.

2521 „Par dzīvojamo telpu īres maksas noteikšanu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošajām dzīvojamām mājām, dzīvokļiem un

dzīvojamām telpām” tiek piemērota dzīvojamo telpu īres maksas Ls 0,32 par vienu dzīvojamo telpu kopējās platības kvadrātmetru mēnesī un ar

01.02.2008. īres maksa noteikta Ls 0,35, savukārt ar 01.08.2008. - Ls 0,45 (publikācija „Latvijas Vēstnesis” 18.07.2007., Nr. 115 (3691)). Savukārt

ar Rīgas domes 2011.gada 29.marta lēmumu Nr. 2850 „Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošo dzīvojamo telpu īres maksas

noteikšanas kārtību” 11.punktu, noteikts, ka „dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu daļa, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas

platībai un kuru kalendārajam gadam nosaka attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldnieks”. Prasītāja, izrakstot rēķinu, norāda, kur var iepazīties ar obligāti

veicamo dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu plānotās ieņēmumu un izdevumu tāmes kopsavilkumu nākamajam gadam. Saskaņā ar

Rīgas domes 2011.gada 29.marta lēmumu Nr. 22850 „Par dzīvojamo telpu īres maksas noteikšanu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā vai valdījumā

esošajām dzīvojamām mājām, dzīvokļiem un dzīvojamām telpām”, dzīvojamo telpu īres maksa dzīvojamām telpām, Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā

vai valdījumā esošajās dzīvojamās mājās, kā arī atsevišķiem dzīvokļiem un dzīvojamām telpām veido,- 1)dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu daļa,

kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai un kuru kalendārajam gadam nosaka attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldnieks, - 2)

peļņa. 2006.gada 12.decembra MK noteikumi Nr. 999 nosaka kārtību, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju

par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu. Līguma 2.1.punkts paredz, ka īrniekam ir pienākums savlaicīgi - ne vēlāk kā līdz kārtējā

mēneša pēdējam datumam - samaksāt īres maksu un veikt maksājumus par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, bet atbildētājs maksājumus veica

neregulāri un nepilnā apmērā. Atbildētāja parāds par īri un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2008.gada 1.oktobra līdz

2014.gada 1.jūlijam ir 2356,85 euro. Parāda apmērs pārsniedz triju mēnešu maksājumu summu un atbildētājam visu šo laiku ir bijusi iespēja lietot

Dzīvokli. Atbildētājs brīdināts par parāda esamību un tā nenomaksāšanas sekām ar 2012.gada 4.decembra Brīdinājumu. Līdz ar to, prasītāja šobrīd

prasa atbildētāja izlikšanu no dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas. Atbildētājs jau ilgstoši - kopš 2008.gada 1.oktobra

maksājumus veic neregulāri un nepilnā apmērā - nav pilnībā samaksājis par dzīvojamās telpas īri un saņemtajiem komunālajiem

pakalpojumiem, līdz ar to, par laika periodu no 2008.gada 1.oktobra līdz 2014.gada 1.jūlijam, atbildētāja pamatparāds prasītājai

ir 2356,85 euro, savukārt nokavējuma procenti, līdz 2014.gada 1.jūlijam aprēķināti 341,65 euro apmērā.

Pamatojoties uz likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta pirmo daļu, 10.panta otro daļu, 11., 11 1., 28.2pantu, LR Civillikuma 1587., 1672.,

1756., 1759., 1765. pantu, LR Civilprocesa likuma 1., 23., 24., 26., 33., 41.panta pirmo daļu, 128., 129. un 195.pantu, prasītāja lūdz:

- izbeigt 1994.gada 8.septembra Dzīvojamo telpu īres līgumu, kas noslēgts ar /pers. A/;

- izbeigt lietošanas tiesības un izlikt /pers. A/ ar visām mantām no dzīvokļa Nr. 66, kas atrodas /adrese/, bez citas

dzīvojamās telpas ierādīšanas;

- piedzīt no /pers. A/ par labu prasītājai maksājumu parādu par īri un saņemtajiem pakalpojumiem par dzīvokļa lietošanu 2356,85

euro apmērā par laika periodu no 2008.gada 1.oktobra līdz 2014.gada 1.jūlijam, nokavējuma procentus 341,65

euro apmērā par laika periodu no 2009.gada 1.decembra līdz 2014.gada 1.maijam, visus ar tiesāšanos saistītos

izdevumus, tajā skaitā, valsts nodevu 372,82 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro

apmērā, pārskaitot naudas līdzekļus uz vienu no norēķinu kontiem;

- atzīt prasītājai tiesības saņemt procentus (6% gadā) par laiku līdz sprieduma izpildei.

2014.gada 30.jūlijā atbildētājam uz viņu deklarēto dzīvesvietu nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, nosakot termiņu līdz 2014.gada

1.septembrim paskaidrojumu sniegšanai (lietas 39.lapa).

Atbildētājs paskaidrojumus par prasību nav sniedzis.

2014.gada 30.septembrī, saskaņā ar Civilprocesa likuma 321.panta pirmo daļu un Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas D.Vilsones

rezolūciju, civillieta saņemta turpmākai izskatīšanai Tukuma rajona tiesā.

2015.gada 5.janvārī Tukuma rajona tiesā saņemti prasītājas prasības pieteikuma precizējumi, kuros norādīts, ka laika posmā no prasības

iesniegšanas ir palielinājies parāds par īri un sniegtajiem pakalpojumiem, t.i., pamatparāds uz 2014.gada 1.decembri ir sasniedzis 2522,38 euro, savukārt

nokavējuma procenti uz 2014.gada 1.decembri sasniedz 390,38 euro. Prasītāja norāda, ka iesniegto prasības pieteikumu uztur pilnā apmērā uz

norādītajiem faktiskajiem apstākļiem un normatīvajiem tiesību aktiem un lūdz:

- izbeigt 1994.gada 8.septembra Dzīvojamo telpu īres līgumu, kas noslēgts ar /pers. A/;

- izbeigt lietošanas tiesības un izlikt /pers. A/ ar visām mantām no dzīvokļa Nr. 66, kas atrodas /adrese/, bez citas

dzīvojamās telpas ierādīšanas;

- piedzīt no /pers. A/ par labu prasītājai maksājumu parādu par īri un saņemtajiem pakalpojumiem par dzīvokļa lietošanu 2522,38

euro apmērā par laika periodu no 2008.gada 1.oktobra līdz 2014.gada 1.decembrim, nokavējuma procentus

390,38 euro apmērā par laika periodu no 2009.gada 1.novembra līdz 2014.gada 1.decembrim, visus ar tiesāšanos

saistītos izdevumus, tajā skaitā, valsts nodevu 372,82 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

4,70 euro apmērā, pārskaitot naudas līdzekļus uz vienu no norēķinu kontiem;

- atzīt prasītājai tiesības saņemt procentus (6% gadā) par laiku līdz sprieduma izpildei.

Prasītājas pārstāvis uz tiesas sēdi nebija ieradies. 2015.gada 28.janvārī, tiesā saņemts prasītājas lūgums lietu izskatīt bez pārstāvja klātbūtnes tiesas

sēdē, norādīts, ka prasītāja prasību uztur pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītajiem argumentiem.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nebija ieradies. Atbildētājam tiesas pavēste nosūtīta uz deklarēto dzīvesvietu, kur atbilstoši Civilprocesa likuma

56.pantam, personai ir pienākums būt sasniedzamai. Atbildētājs tiesai nav paziņojis neierašanās iemeslus, nav lūdzis lietas izskatīšanu atlikt.

Tiesa atzīst, ka lietu iespējams izskatīt bez prasītājas pārstāvja un atbildētāja klātbūtnes tiesas sēdē, jo nesaskata Civilprocesa likuma 209. vai

210.pantā noteiktos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai.

Tā kā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu, saskaņā ar

Civilprocesa likuma 208.1pantu, tiesai ir pamats taisīt lietā aizmugurisku spriedumu. Civilprocesa likuma 208.1panta trešās daļas ierobežojumi

aizmuguriska sprieduma taisīšanai lietā nav konstatēti.

Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālos esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus

prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt, Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā ir noteikts, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā

kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar tiesas

sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem,

zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

2012.gada 25.janvāra Uzņēmumu reģistra izziņa Nr.7-3-11990 (lietas 8.lapa) apstiprina, ka 2010.gada 29.decembrī

notikusi reorganizācija, apvienojot komercsabiedrības, tajā skaitā Rīgas pašvaldības SIA „Zemgale” un izveidojot SIA „Rīgas namu

pārvaldnieks”.

Atbilstoši Komerclikuma 335.panta piektās daļas noteikumiem, apvienošanas gadījumā pievienojamās sabiedrības tiesības

un saistības pāriet iegūstošajai sabiedrībai.

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc

likuma.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma

sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī otrai

atlīdzinot zaudējumus.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta otro daļu, dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam ir

dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums.

Lietā nepastāv strīds, ka 1994.gada 8.septembrī prasītāja un atbildētājs noslēdza Dzīvojamo telpu īres līgumu par

dzīvojamās telpas Nr.66, kas atrodas adresē /adrese /, izīrēšanu uz nenoteiktu laiku (lietas 21.-24.lapa).

Līguma 2.punkts un apakšpunkti nosaka atbildētāja pienākumu veikt īres maksas un maksas par komunālajiem

pakalpojumiem maksājumus. 3.2.punktā noteikts, ka īres līguma darbības laikā līgumu var izbeigt, pusēm vienojoties, pēc īrnieka

vai pēc izīrētāja iniciatīvas, īrnieku un personas, kurām ir dzīvojamo telpu lietošanas tiesības, var izlikt no aizņemtajām

dzīvojamām telpām likumā „Par dzīvojamo telpu īri” paredzētajos gadījumos un kārtībā.

Lietā nepastāv strīds, ka prasītāja SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks”, kā Rīgas pašvaldības SIA ,,Zemgale” saistību un tiesību pārņēmēja,

saskaņā ar 2004.gada 7.oktobra nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr. DI-04-433-1ī un 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju

pārvaldīšanas līgumu Nr. RD-11-910-lī, ir dzīvojamās ēkas Rīgā, /adrese/, kopīpašumā esošās daļas un teritorijas apsaimniekotāja (lietas

10.-20.lapa).

Civillikuma 3.pants noteic, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība

radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies (..).

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta pirmajā daļā noteikts, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu,

izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, gadījumos, ja 1)

īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo

telpu, saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem; 2) īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par

pamatpakalpojumiem (saskaņā ar likuma 11.3panta pirmās daļas 1.punktu tie ir: apkure, aukstā ūdens piegāde, kanalizācija,

sadzīves atkritumu izvešana), lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas

īres līgumu un normatīvajiem aktiem. Bet likuma 28.2panta 2.daļa nosaka, ka izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā, vismaz

mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu; gadījumos, kad izīrētājam nav zināma

īrnieka atrašanās vieta, prasību tiesā var celt, ja mēnesi iepriekš laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” ir publicēts brīdinājums.

Prasības pieteikumam pievienots 2012.gada 4.novembra prasītājas Brīdinājums par nodomu vērsties tiesā ar prasību par

dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas un dzīvojamās

telpas īres maksas un maksas par saņemtajiem pakalpojumiem parāda piedziņu (lietas 31.lapa). Brīdinājumu nosūtīšanu

atbildētājiem apliecina Brīdinājumiem pievienotais reģistrēto sūtījumu saraksts (lietas 32..lapa). Līdz ar to, tiesa atzīst, ka prasītāja

ievērojusi likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta otrās daļas noteikumu par īrnieka brīdināšanu par dzīvojamās telpas īres

līguma izbeigšanu vismaz mēnesi pirms prasības celšanas tiesā. Prasība tiesā celta 2014.gada 11.jūlijā.

Brīdinājumā prasītāja ir norādījusi parāda summu, prasību par tās samaksu mēneša laikā, kā arī sekas parāda

nenomaksāšanas gadījumā – vēršanos tiesā ar prasību par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās

telpas bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas, kā arī par dzīvojamās telpas īres maksas un maksas par saņemtajiem

komunālajiem pakalpojumiem parāda piedziņu.

Lietā konstatētie fakti – īres un saņemto pakalpojumu parāda esamība, īrnieka brīdināšana likumā noteiktajā kārtībā –

veido likumīgu un pietiekošu pamatu Īres līguma izbeigšanai un atbildētāju izlikšanai no dzīvojamās telpas.

Tiesa atzīst, ka 1994.gada 8.septembra noslēgtais Dzīvojamo telpu īres līgums par dzīvokļa Nr.66, kas atrodas /adrese/,

īri, ir izbeidzams, izliekot atbildētāju ar visām viņam piederošajām mantām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja ir izpildījusi saistības – ir sniegusi mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas

pakalpojumus atbildētājam, savukārt atbildētājs nav apmaksājis rēķinus, atbilstoši īres līguma nosacījumiem, tādējādi nav pildījis

ar līgumu uzņemtās un ar likumu uzliktās saistības.

No parāda aprēķiniem, rēķina, redzams, ka atbildētājs nav pilnībā veicis maksājumus par mājas uzturēšanu un

saņemtajiem pakalpojumiem, īres maksu, un tādējādi ir izveidojies parāds par laika periodu no 2008.gada 1.oktobra līdz

2014.gada 1.decembrim 2522,38 euro apmērā, kas pārsniedz trīs mēnešu vidējo maksājumu kopsummu (lietas 26.-30., 53.-

54.lapa).

Ar Dzīvojamās telpas īres līguma 2.1. un 2.2.punktu, pierādīts, ka īrnieks ir apņēmies ik mēnesi maksāt par vienu dzīvokļa

dzīvojamās telpas kvadrātmetru (m2), saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Rīgas domes lēmumiem, īres

maksu Ls0,148 apmērā, kā arī maksu par pakalpojumiem. Saskaņā ar Rīgas domes 2007.gada 12.jūnija lēmumu Nr. 2521 „Par

dzīvojamo telpu īres maksas noteikšanu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošajām dzīvojamām mājām,

dzīvokļiem un dzīvojamām telpām” tiek piemērota dzīvojamo telpu īres maksas Ls 0,32 par vienu dzīvojamo telpu kopējās

platības kvadrātmetru mēnesī un ar 01.02.2008. īres maksa noteikta Ls 0,35, savukārt ar 01.08.2008. - Ls 0,45 (publikācija

„Latvijas Vēstnesis” 18.07.2007., Nr. 115 (3691)). Savukārt ar Rīgas domes 2011. gada 29. marta lēmumu Nr. 2850 „Par Rīgas

pilsētas pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošo dzīvojamo telpu īres maksas noteikšanas kārtību” 11.punktu, noteikts, ka

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu daļa, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai un kuru

kalendārajam gadam nosaka attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldnieks. Prasītājs, izrakstot rēķinu, norāda, kur var iepazīties ar

obligāti veicamo dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu plānotās ieņēmumu un izdevumu tāmes

kopsavilkumu nākamajam gadam. Saskaņā ar Rīgas domes 2011.gada 29.marta lēmumu Nr. 22850 „Par dzīvojamo telpu īres

maksas noteikšanu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošajām dzīvojamām mājām, dzīvokļiem un dzīvojamām

telpām” dzīvojamo telpu īres maksa dzīvojamām telpām Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošajās dzīvojamās

mājās, kā arī atsevišķiem dzīvokļiem un dzīvojamām telpām veido, - 1) dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu daļa, kas ir

proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai un kuru kalendārajam gadam nosaka attiecīgās dzīvojamās mājas

pārvaldnieks, - 2) peļņa.

2006.gada 12.decembra MK noteikumi Nr. 999 nosaka kārtību, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar

pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.pantu, dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres

līgumā noteiktajos termiņos. Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos

aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā. Obligātais maksājums maksājams dzīvojamās telpas īres

līgumā noteiktajā apmērā, termiņā un kārtībā. Par attiecīgā obligātā maksājuma pamatojumu uzskatāms nekustamā īpašuma

nodoklis administrējošās pašvaldības institūcijas paziņojums izīrētājam par nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākumu,

kā arī zemes nomas līguma nosacījumi par zemes nomas maksas apmēru.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem

atļautiem pierādījuma līdzekļiem, bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti; samaksas saņēmējs nedrīkst atteikties to izdot

parādniekam. Kvīti var izrakstīt vai nu uz paša parāda akta, ja tāds ir, vai atsevišķi. Atbildētājs savas procesuālās tiesības nav

izmantojis – rakstveida paskaidrojumu par celto prasību nav iesniedzis, iebildumus pret prasībā norādītajiem apstākļiem nav

izteicis, pierādījumus nav apstrīdējis.

Tāpat atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, kas liecinātu, ka apsaimniekotājs, t.i., prasītāja, pilnībā vai arī kādā daļā

nebūtu izpildījusi savas saistības, proti, nebūtu nodrošinājusi atbildētāju ar komunālajiem pakalpojumiem vai arī nebūtu veikusi

dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un uzturēšanu. Līdz ar to, tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama parāda

pamatsumma 2522,38 euro apmērā par laika periodu no 2008.gada 1.oktobra līdz 2014.gada 1.decembrim.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu, ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1946.pantu, procenti par aizdevumu dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti, vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Civillikuma 1765.pants nosaka, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka

aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Tiesa atzīst, ka ar lietas materiāliem ir pierādīts, ka atbildētājs ir pieļāvis savu saistību izpildes nokavējumu. Ņemot vērā minēto, prasītāja

pamatoti aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus.

Likumiskie procenti aprēķināti 390,38 euro apmērā, par laika periodu no 2009.gada 1.novembra līdz 2014.gada 1.decembrim un tie piedzenami

ar tiesas spriedumu no atbildētāja.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības

par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi, tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības

par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājiem likumiskos procentus 6% gadā no nenomaksātās parāda pamatsummas

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses

visus tās samaksātos tiesas izdevumus.

Prasītāja, iesniedzot prasību, samaksājusi tiesas izdevumus, valsts nodevu 372,82 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 4,70 euro. Tiesas izdevumi ar tiesas spriedumu piedzenami no atbildētāja prasītājas labā.

CPL 204. 1pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summu un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas

nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41., 193., 195., 204.1, 208.2 un 208.4pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt pilnībā.

Izbeigt 1994.gada 8.septembra Dzīvojamo telpu īres līgumu, kas noslēgts starp SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” un

atbildētāju /pers. A/, personas kods /personas kods/.

Izbeigt lietošanas tiesības un izlikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, ar visām viņam piederošajām mantām no

dzīvokļa Nr.66, kas atrodas Rīgā, /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/,

parādu par īri un saņemtajiem pakalpojumiem par dzīvokļa lietošanu 2522,38 euro par laika periodu no 2008.gada 1.oktobra līdz 2014.gada

1.decembrim, nokavējuma procentus 390,38 euro apmērā, par laika periodu no 2009.gada 1.novembra līdz 2014.gada 1.decembrim, tiesas

izdevumus - valsts nodevu 372,82euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, kopā piedzenot 3290,28 euro (trīs tūkstoši divi simti

deviņdesmit euro, divdesmit astoņi centi), nosakot, ka piedzītie naudas līdzekļi pārskaitāmi uz norēķinu kontu:

LV98 HABA 0551 0307 3483 7 – SWEDBANK AS,

LV83 PARX 0013 0444 8001 9 – Citadele banka AS,

LV65 UNLA 0050 0171 8682 0 – SEB banka AS,

LV63 RIKO 0002 0131 9759 6 – DnB banka AS,

LV 93 BATR 0051 8028 6010 0 – GE Money bank AS,

LV57 NDEA 000 0830 6955 0 – Nordea Bank Finland Pcl Latvijas filiāle AS.

Atzīt prasītājai SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku līdz tiesas

sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no parāda

pamatsummas.

Noteikt /pers.A/, personas kods /personas kods/, sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Prasītāja SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” ir tiesīga aizmugurisku spriedumu pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma

sastādīšanas dienas, tas ir 2015.gada 26.februāra, apelācijas sūdzību iesniedzot Tukuma rajona tiesā.

Atbildētājam ir tiesības 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas iesniegt Tukuma rajona tiesā pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu

un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese K.Vanaga