Insurance claim dismissed because insured failed to notify insurer of claims officer's misconduct.

Lietas Nr. C30809912

Lietas arhīva Nr. C-0663-15/19

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2015.gada 24.martā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese S.Dolniece

ar sekretārēm E.Dzelmi, E.Lankovsku, A.Āboltiņu, D.Incenbergu,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecības prasībā

pret ERGO Insurance SE, kuras vārdā Latvijas Republika darbojas ERGO Insurance SE Latvijas filiāle, par apdrošināšanas gadījuma iestāšanās

konstatāciju un apdrošināšanas atlīdzības un likumisko procentu piedziņu

konstatēja:

2012.gada 4.decembrī prasītājs Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājumu pavēlniecība cēla

tiesā prasību pret atbildētāju AAS “Ergo Latvija” par apdrošināšanas gadījuma iestāšanās konstatāciju un apdrošināšanas atlīdzības un likumisko

procentu piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājs nosūtīja 2012.gada 28.februāri atbildētajam iesniegumu Par apdrošināšanas atlīdzību

saņemšanu. 2012.gada 25.jūlijā prasītājs atkārtoti nosūtīja iesniegumu Nr.07/1253 Par apdrošināšanas atlīdzību. 2012.gada 1.oktobrī prasītājs saņēma

no atbildētāja atbildes vēstuli Nr.A01202S Par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību. Prasītājs izvērtējot rīcībā esošos lietas materiālus uzskata,

ka atbildētājs nepamatoti nav konstatējis apdrošināšanas gadījuma iestāšanos un neveica apdrošināšanas atlīdzības izmaksāšanu galvenā parāda Ls

4762,04 apmērā. Ņemot vērā iepriekš minēto, prasītājs pamato prasību ar sekojošo.

Prasītājs 2009.gada 25.martā saņēma Rīgas apgabaltiesas /pers. G/ pavadrakstu Nr.1049 un pielikumā Priekšlikumu nolēmumu izpildīt

labprātīgi Nr.1048 izpildu lietā Nr. 171-C3.1/2009 par kopējo summu Ls 19032,19. Prasītājs, pamatojoties uz Rīgas apgabaltiesas 82.iecirkņa

zvērinātā tiesu izpildītāja Jāņa Ilzēna priekšlikumu nolēmumu izpildīt labprātīgi Nr.1048 izpildu lietā Nr. 171-C3.1/2009 par kopējo summu Ls 19032,19,

izpildīja labprātīgi veicot trīs maksājumus: 2009.gada 31.martā -Ls 7294,70; 2009.gada 31.marta -Ls 6381,19; 2009.gada 6.aprīlī – Ls 5355,95, par

kopējo summu Ls 19032,19. 2008.gada 12.martā izdotais izpildu raksts Nr.C29333803 CA-1878/22 2008.g. ir par summu Ls 13676,24 par labu

SIA „Strēlnieks-A”. 2009.gada 25.martā noformētajā priekšlikumā nolēmumu izpildīt labprātīgi Nr.1048 tika nepamatoti iekļauti likumiskie procenti Ls

4762,04 apmērā par laika posmu no 2002.gada 28.decembra līdz 2009.gada 25.martam. Par Rīgas apgabaltiesas 82.iecirkņa zvērināta tiesu izpildītāja

Jāņa Ilzēna darbībām 2009.gada 24.aprīlī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tika iesniegta sūdzība. Pirmā instances tiesa atzina, ka tiesu

izpildītājs ir rīkojies prettiesiski, aprēķinot un pieprasot likumisko procentu samaksu no parādnieka Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas

Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecības. 2010.gada 28.janvāri Rīgas apgabaltiesa lietā Nr.C30414809 CA-2029-10/5 nolēma atzīt par

prettiesiskām Rīgas apgabaltiesas 82.iecirkņa zvērināta tiesu izpildītāja Jāņa Ilzēna darbības izpildu lietā Nr. 171-C3.1/2009 noformētajā aprēķinā

iekļaujot likumiskos procentus Ls 4762,04 apmērā un aizliedza tiesu izpildītājam Jānim Ilzēnam nodot piedzinējam SIA „Strēlnieks-A” piedzītos

likumiskos procentus. Saskaņā ar prasītāja 2011.gada 14.janvāra grāmatvedības izziņu Nr.07.12.- 35/63 Par informācijas sniegšanu ir konstatēts, ka

Rīgas apgabaltiesas 82.iecirkņa zvērināts tiesu izpildītājs Jānis Ilzēns nav veicis prettiesiski aprēķinātos likumiskos procentu atmaksu Ls 4762,04 apmērā.

Pamatojoties uz Tiesu izpildītāju likuma 33.panta pirmo daļu, kas noteic, ka ar zvērināta tiesu izpildītāja un zvērināta tiesu izpildītāja palīga profesionālo

darbību saistītais iespējamais zaudējuma risks ir obligāti apdrošināms. Otrā daļa noteic, ka apdrošinājuma ņēmējs ir zvērināts tiesu izpildītājs, kas slēdz

individuālo profesionālās darbības riska [civiltiesiskās atbildības) apdrošināšanas līgumu par sevi un par savu palīgu, un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju

padome, kas slēdz apdrošināšanas līgumu par visu zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālās darbības riska apdrošināšanu (grupas apdrošināšanas līgumu).

Minētā likuma 38.panta pirmā daļa noteic, ka Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome raugās, lai apdrošināšanas līgums būtu spēkā nepārtraukti, kā

arī uzrauga apdrošināšanas maksājumu savlaicīgu izdarīšanu. Zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums septiņu dienu laikā pēc termiņa, kurā izdarāms

apdrošināšanas prēmijas maksājums, iesniegt Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei maksājuma uzdevuma kopiju Zvērinātu tiesu izpildītāju padome

raugās, lai tiesu izpildītāja apdrošināšanas līgums būtu spēkā nepārtraukti, kā arī uzrauga apdrošināšanas maksājumu savlaicīgu izdarīšanu. 38.

panta pirmā daļa noteic, ja zvērināts tiesu izpildītājs vai zvērinātā tiesu izpildītāja palīgs, veicot profesionālo darbību, savas darbības vai bezdarbības dēļ ir

nodarījis kādam zaudējumus, neatkarīgi no zvērināta tiesu izpildītāja disciplinārās vai krimināltiesiskās atbildības šos zaudējumus apdrošināšanas iestāde

sedz no zvērināta tiesu izpildītāja apdrošināšanas atlīdzības uz apdrošināšanas līguma pamata. Pamatojoties uz Civillikuma 1773.pantu, kas noteic, ka

zaudējums ir tiešs, kad tas ir prettiesīgas darbības vai bezdarbības dabiskās un nepieciešamās sekas, netiešs - kad tas cēlies, sagadoties sevišķiem

apstākļiem vai attiecībām, nejaušs - kad tā cēlonis ir nejaušs notikums vai nepārvaramā vara. Civillikuma 1775.pants noteic, ka katrs zaudējums, kas nav

nejaušs, ir jāatlīdzina. Prasītājam Rīgas apgabaltiesas 82.iecirkņa zvērināts tiesu izpildītājs Jānis Ilzēns, pildot profesionālo darbību ar savu prettiesisko

rīcību, ir nodarījis prasītājam zaudējumus par kopējo summu Ls 4762,04 apmērā. Atbildētājs saņemot apdrošināšanas prēmiju apdrošinot /pers. G/ ir

uzņēmies atlīdzināt zaudējumus, kas varētu rasties /pers. G/ veicot profesionālo darbību.

Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju padomes 2012.gada 21.februāra vēstulē Nr. 169/1 Par zaudējuma atlīdzināšanu ir redzams, ka Rīgas

apgabaltiesas 82.iecirkņa zvērināts tiesu izpildītājs Jānis Ilzēns ir slēdzis profesionālās darbības riska civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu līgumu no

2008.gada līdz 2011.gadam ar atbildētāju. Prasītājs 2012.gada 1.oktobrī saņēma no atbildētāja atbildes vēstuli Nr.A01202S Par atteikumu izmaksāt

apdrošināšanas atlīdzību, ar pielikumu Profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polisi Nr.610010918 (turpmāk-polise) un „Profesionālās

civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumus” Nr. HPC 11-2005 (turpmāk-noteikumi). Saskaņā ar profesionālās civiltiesiskās atbildības

apdrošināšanas polisi Nr.610010918 ir redzams, ka /pers. G/ ir apdrošināšanas ņēmējs un atbildētājs ir apdrošinātājs. Līguma darbības sākums no

2008.gada 23.maija. Apdrošināšanas risks ir apdrošinājuma ņēmēja likumiskā civiltiesiskā atbildība, atbilstoši polises 4.punktā minētajai darbībai.

Polises 6.punkts nosaka izņēmumus uz ko neattiecas apdrošināšanas aizsardzība, tas ir, uz jebkuru veida zaudējumiem, izmaksām un izdevumiem, ko tieši

vai netieši izraisa vai kuri ir saistībā ar jebkura veida terora aktiem. Ar jēdzienu terora akts šajā klauzulā tiek saprasta politisku, reliģisku, ideoloģisku vai

etnisku mērķu dēļ sarīkota vai piedraudēta vardarbības pielietošana, ko veic viena persona vai personu grupa, kas rīkojas savā vārdā vai kādas

organizācijas (-a) vai valdības (-u) uzdevumā vai ar tām sadarbojoties ar nolūku ietekmēt valdību un/vai iebiedēt sabiedrību vai sabiedrības daļu.

Noteikumu 1.1.1.punkts noteic, ka pamatojoties uz līguma noteikumiem apdrošinātājs atlīdzina trešajām personām zaudējumus, ko veicot savu

profesionālo darbību, Polises darbības laikā un teritorijā izraisa apdrošinājumā ņēmējs. Noteikumu izpratnē trešā persona ir uzskatāms prasītājs, jo /pers.

G/ veicot profesionālo darbību, savas darbības laikā prettiesiski iekļāva likumiskos procentus, kā rezultātā nodarīja tīri finansiālu kaitējumu trešajai

personai (prasītājam) zaudējumus Ls 4762,04 apmērā, noteikumu 6.4.punktu izpratnē. Polises darbības laikā nav konstatēti apstākļi, kas būtu par

pamatu polises 6.punkta nosacījumu izņēmumu iestāšanās. Atbildētājs 2012.gada 1.oktobra atbildes vēstulē Nr.A01202S Par atteikumu izmaksāt

apdrošināšanas atlīdzību pamatoti norāda, ka uz iespējamā apdrošināšanas gadījuma brīdi bija spēkā /pers. G/ profesionālās civiltiesiskās atbildības

apdrošināšanas polise Nr.610010918. Nepamatots ir atbildētāja atteikums izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību ņemot par pamatu tikai to apstākli, ka nav

bijis iespējams no apdrošināšanas ņēmēja (/pers. G/) saņemt informāciju par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos. Prasītājam nav informācijas un

atbildētājs nav iesniedzis lietas materiālus pierādījumus, kas tika darīts, lai noskaidrotu iemeslu apdrošināšanas ņēmēja informācijas nesniegšanu

apdrošinātājam. Likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 21.panta otrā daļa noteic, ka apdrošinātais nevar iebilst pret apdrošinātāja prasību konstatēt un

novērtēt zaudējumu apjomu, to rašanās apstākļus, kā arī pret prasību iesniegt apdrošinātājam visus pie sevis esošos dokumentus, kas raksturo

apdrošinātā riska iestāšanos un tā izraisītos zaudējumus, tai skaitā dokumentus, kas satur sensitīvos personas datus par trešajām personām un

komercnoslēpumu. Apdrošinātais sniedz arī citu savā rīcībā esošo informāciju, kuru pieprasījis apdrošinātājs, kā arī pilda citus apdrošināšanas līgumā

paredzētos pienākumus. Prasītājs 2012.gada 28.februāri atbildētājam nosūtīja visu rīcībā esošo informāciju, kas ir nepieciešams, lai atbildētājs pieņemtu

lēmumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību. Rīgas apgabaltiesas 2010.gada 28.janvāra lēmums lietā Nr.C30414809 CA-2029-10/5 nolēmuma daļā

nepārprotami norāda, ka Rīgas apgabaltiesas 82.iecirkņa zvērināta tiesu izpildītāja Jāņa Ilzēna darbības ir bijušas prettiesiskas, izpildu lietā Nr. 71-

C3.1/2009 noformētajā aprēķinā iekļaujot likumiskos procentus Ls 4762,04 apmērā un aizliedza tiesu izpildītājam Jānim Ilzēnam nodot piedzinējam SIA

„Strēlnieks-?” piedzītos likumiskos procentus. Rīgas apgabaltiesas 2010.gada 28.janvāra lēmums ir stājies likumīgā spēkā un nav pārsūdzams, un ir

saistošs. /pers. G/ nevar un nevarēja apdrošinātājam sniegt citu informāciju, kura norādīta Rīgas apgabaltiesas lēmumā, kas varētu ietekmēt atbildētājam

pieņemt lēmumu izmaksāt vai neizmaksāt apdrošināšanas atlīdzību prasītājam. Atbildētājam nav pamata un tiesības apšaubīt 2010.gada 28.janvāri Rīgas

apgabaltiesas pieņemtā lēmuma tiesiskumu un iekļautās informācijas pamatotību. Likums „Par apdrošināšanas līgumu” 21.panta trešā daļa noteic, ka šā

panta otrajā daļā noteiktās informācijas paziņošana nav uzskatāma par likuma un citu normatīvo aktu, kā arī līguma noteikumu pārkāpumu, un tā nerada

apdrošinātajam civiltiesisko, administratīvo vai krimināltiesisko atbildību. Tas nozīmē, ka apdrošināšanas ņēmējam kaut kādu iemeslu dēļ ir tiesības

nesniegt apdrošinātājam prasīto informāciju. Atbildētājam ir tiesības ar regresa prasību vērsties tiesā pret apdrošināšanas ņēmēju.

Apdrošināšanas ņēmējam Informācijas nesniegšana apdrošinātājam nevarētu būt par pamatu neizmaksāt apdrošināšanas atlīdzību. 2010.gada 28.janvāri

Rīgas apgabaltiesa lietā Nr.C30414809 CA-2029-10/5 nolēma atzīt par prettiesiskām Rīgas apgabaltiesas 82.iecirkņa zvērināta tiesu izpildītāja Jāņa

Ilzēna darbības izpildu lietā Nr. 171-C3.1/2009 noformētajā aprēķinā iekļaujot likumiskos procentus 4762,04 Ls apmērā un aizliedza tiesu

izpildītājam Jānim Ilzēnam nodot piedzinējam SIA „Strēlnieks-?” piedzītos likumiskos procentus. Tiesu izpildītājam Jānim Ilzēnam saņemot Rīgas

apgabaltiesas nolēmumu bija nekavējoši jāatmaksā prasītajam prettiesiski iekļautos likumiskos procentus Ls 4762,04 apmērā. Pamatojoties uz

Civillikuma 1756.un 1759.pantu, prasītājam ir tiesības prasīt likumiskos procentus 6% gadā no galvenā parāda Ls 4762,04 par laika periodu no

2010.gada 28.janvāra līdz 2012.gada 25.novembrim. Kopējais nokavējuma procentu apmērs no galvenā parāda ir Ls 808,62.

Prasītājs, pamatojoties uz Civillikuma 1509., 1520. un 1587.pantu, lūdz tiesu: konstatēt apdrošināšanas gadījuma iestāšanos; piedzīt

apdrošināšanas atlīdzības galveno parādu Ls 4762,04 apmērā; piedzīt nokavējuma procentus 6% gadā no apdrošināšanas atlīdzības galvenā parāda Ls

808,62 apmērā; piedzīt likumiskos procentus 6% gadā no kopējā parādu summas Ls 5576,66 (Ls 4762,04 + Ls 808,62) līdz pilnīgai sprieduma

izpildei; piedzīt valsts nodevu Ls 259,13 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2013.gada 23.aprīļa lēmumu aizstāts civillietā atbildētājs AAS “ERGO Latvija” ar tās

tiesību pārņēmēju ERGO Insurance SE, kuras vārdā Latvijas Republikā darbojas ERGO Insurance SE Latvijas filiāle.

Tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kuros atbildētājs uzskata iesniegto prasību par noraidāmu pilnā apmērā. Šādu apsvērumu pamatā ir

sekojoši faktiskie un juridiskie apstākļi.

` Prasības izskatīšana ir piekritīga tai apgabaltiesai, kuras uzraudzībai zvērināts tiesu izpildītājs pakļauts. Saskaņa ar Tiesu izpildītāju likuma 39.panta

otro daļu prasības par zaudējumiem, kas cēlušies saistībā ar zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa palīga profesionālo darbību, iesniedzamas tai apgabaltiesai,

kuras uzraudzībai zvērināts tiesu izpildītājs pakļauts.

Prasība par zaudējumu piedziņu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā ceļama pret personu, kas nodarījusi zaudējumus nevis apdrošinātāju.

Saskaņā ar likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 50.pantu trešajai personai ir tiesības celt prasību tieši pret apdrošinātāju normatīvajos aktos noteiktajos

gadījumos, un apdrošinātājam ir tiesības apstrīdēt celtās prasības pamatotību. No minētā nepārprotami izriet, ka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas

gadījumos prasība ir ceļama pret zaudējumus nodarījušo personu un to paredz arī Tiesu izpildītāju likums, savukārt apdrošinātājs procesā piedalās kā

trešā persona. Jebkurā gadījumā šādu iebildumu pamatotība un pareizība izriet arī no Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas lēmuma lietā Nr.C27-774-08/l,

ar kuru lieta tika nodota Rīgas apgabaltiesas civillietu tiesu kolēģijai un apdrošinātājs procesā piedalījās, kā trešā persona. Šāda kārtība par prasības

celšanu pret pašu zaudējumus nodarījušo personu ir loģiska, jo apdrošinātājs arī šajā procesā nevarētu nekad sniegt atbildes uz jautājumiem par to, kur

šobrīd atrodas izpildu lietā Nr.l71-C3.1/2009 aprēķinā nepamatoti iekļautie par labu SIA „Strēlnieks-A” piedzītie likumiskie procenti Ls 4762.04

apmērā. Iespējams nauda jau ir atgriezta prasītājam. To netieši var izsecināt arī no prasītāja iesniegtās sūdzības Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu

kolēģijai, kas aizliedza tiesu izpildītājam Jānim Ilzēnam nodot piedzinējam SIA „Strēlnieks-?” piedzītos likumiskos procentus Ls 4762,04 apmērā. Minētā

jautājuma noskaidrošana ir būtiska lietas taisnīgai un objektīvai izlemšanai. Vēl vairāk tas, ka prasība ir jāceļ pret tiesu izpildītāju izriet no Civillikuma

2369. panta, kas bez tiesiska pamata un tikai maldīgi uzskatīdams to par savu pienākumu kaut ko izdara vai apsola izdarīt otram par labu, tas var prasīt,

vai nu lai atdod izpildījumu, vai lai atsvabina viņu no dotā apsolījuma. Ir vienalga, vai maldīgi samaksātam parādam no paša sākuma nav bijis tiesiska

pamata, jeb vai tas zaudējis spēku tikai vēlāk. Jebkurā gadījumā atbilstoši Tiesu izpildītāju likuma 145.pantam, tikai noskaidrojot, ka zvērināts tiesu

izpildītājs Jānis Ilzēns atsakās labprātīgi naudu atgriezt vai gadījumā, ja /pers. G/ ir atbrīvots vai atcelts no amata, tad noskaidrojot ar tieslietu ministra

rīkojumu cita tiesu izpildītāja, kuram uzdots pildīt amata pienākumus vakantā iecirknī, atteikuma iemeslus labprātīgi naudu atgriezt, tikai tad būtu

izskatāma prasība pret tiesu izpildītāju par zaudējumu piedziņu un kavējuma likumisko procentu piedziņu. Savukārt tikai šādas prasības izskatīšanas

rezultātā, atbilstoši noslēgtā apdrošināšanas līguma noteikumiem, apdrošinātājs varētu pieņemt lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai

atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību. Noslēgtā apdrošināšanas līguma neatņemama sastāvdaļa ir Profesionālās civiltiesiskās atbildības

apdrošināšanas noteikumi Nr. HPC 11-2005 (turpmāk- Noteikumi). Noteikumu 1.1.6.punktā noteikts, ka apdrošināšana attiecas tikai uz kompensāciju,

kas ir noteikta ar tiesas spriedumu. Atbildētājs saskaņā ar apdrošināšanas līgumu polise Nr.610010918 nav apdrošinājis zvērināta tiesu izpildītāja Jāņa

Ilzēna profesionālo darbību. 2008.gada 12.maijā starp atbildētāju kā apdrošinātāju, un /pers. G/, kā apdrošinājuma ņēmēju tika noslēgts apdrošināšanas

līgums (polise Nr.610010918), ar kuru tika apdrošināta /pers. G/ likumiskā civiltiesiskā atbildība, veicot zvērināta revidenta profesionālo darbību nevis

zvērināta tiesu izpildītāja profesionālo darbību. Iesniegtā prasība, ja tā tiek skatīta pēc būtības pret atbildētāju, ir nepamatota un noraidāma ne tikai

iepriekšminēto apstākļu un apsvērumu pēc, bet arī noslēgtais apdrošināšanas līgums neparedz segt zaudējumus par civiltiesiskās atbildības prasībām,

gadījumos, kad trešajām personām nodarīti finansiālie zaudējumi zvērināta tiesu izpildītāja profesionālās darbības rezultātā. Minētais nozīmē, ka

atbildētājs nav apdrošinājis /pers. G/ vispārējo civiltiesisko atbildību, kā arī nav apdrošinājusi zaudējumus, kas radušies /pers. G/ - pildot zvērināta tiesu

izpildītāja amata pienākumus. Apdrošināšanas līgums ir noslēgts saskaņā ar likumu „Par apdrošināšanas līgumu” un tas, kā speciālais likums regulē

civiltiesiskās attiecības starp apdrošinātāju un apdrošinājuma ņēmēju, kuru pamats ir apdrošināšanas līgums. Likuma 6.pantā noteikti apdrošināšanas

līguma noteikumi, minētā panta trešajā daļā noteikts, ka apdrošināšanas līgumā var ietvert arī citus nosacījumus, kas atbilst šim likumam un Civillikumā

paredzētajiem vispārīgiem darījuma noteikumiem, kā arī līguma raksturīgos noteikumus, kuri skar apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā intereses. Pie

šādiem apstākļiem noslēgtā līguma noteikumi un to pienācīga izpilde ir priekšnoteikums apdrošināšanas atlīdzības izmaksai. Saskaņā ar Noteikumu

4.4.punktu apdrošinātājs nav bijis informēts par sūdzību, kas tika skatīta tiesā saistībā ar zvērinātu tiesu izpildītāja nepamatotu aprēķinu. Tas nozīmē, ka

nav pildīti pienākumi, kā to paredz noslēgta apdrošināšanas līguma noteikumi. Jebkurā gadījumā apdrošinājuma ņēmējs ir rīkojies augstākā mērā nevērīgi

un vieglprātīgi pret saviem pienākumiem, kā to paredz līguma noteikumi, kaut gan tam vajadzēja un tas varēja paredzēt minēto noteikumu nepildīšanas

sekas. Šāda rīcība ir vērtējama kā rupja neuzmanība, kas civiltiesisko seku ziņā ir pielīdzināms ļaunam nolūkam. Atbilstoši līguma noteikumu

4.4.punktam, ja apdrošinājuma ņēmējs ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ neizpilda kādu no 4.4.punktā minētajiem pienākumiem, apdrošinātājs

ir atbrīvots no pienākuma atlīdzināt zaudējumu. Arī saskaņā ar likumu „Par apdrošināšanas līgumu” 22.pantu apdrošinātājs ir atbrīvots no pienākuma

izmaksāt atlīdzību. Apdrošinātājs var atteikties izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, ja apdrošinātais ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ nav

izpildījis kādu no šā likuma 27.pantā noteiktajiem pienākumiem. Rīgas apgabaltiesas civillietu tiesu kolēģija izskatot iesniegto blakussūdzību konstatēja,

ka zvērināts tiesu izpildītājs visas piedzītās naudas summas pārskaitījis piedzinējam un tiesu izpildītājs sniedzot savu viedokli apliecināja, ka tā kā nav bijis

informēts par iesniegto sūdzību, tad nav bijis tiesiska pamata apturēt izpildu lietvedību līdz brīdim, kamēr sūdzība tiek izskatīta. Piedzinējas pilnvarotais

pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka likumisko procentu piedziņa par labu piedzinējam, ja tā neesot norādīta spriedumā, ir nepamatota. Tas nozīmē, ka arī

piedzinējs SIA “Strēlnieks-?“ ir piekritis, ka ir saņēmis bez tiesiska pamata izpildījumu un atbilstoši Civillikuma 2369.panta noteikumiem viņam šādu

izpildījumu nav tiesību aizturēt un tas ir jātgriež tam, kas to kļūdaini izpildījis. Kā jau minēts iepriekš, tad atbildētājam nav iespēju noskaidrot visus

apstākļus, jo prasība ir celta nepareizi pret apdrošinātāju un arī ierosinot apdrošināšanas izmaksu lietu nebija iespējams noskaidrot faktiskos apstākļus.

Ļoti iespējams, ka SIA „Strēlnieks-?“ jau ir atgriezis netiesiski saņemtos likumiskos nokavējuma procentus pašam prasītājam vai tiesu izpildītājam.

Saskaņā ar līguma noteikumiem arī prasība par nokavējuma procentiem pret apdrošinātāju ir noraidāma, jo Apdrošināšanas noteikumu 1.2. punkta d)

apakšpunkts nosaka apdrošināšana neparedz segt kavējuma procentus un atrauto peļņu. Pie šādiem apstākļiem atbildētājs uzskata iesniegto prasību par

nepamatotu un noraidāmu, jo prasītājs nav veicis darbības, kā to paredz speciālais likums un prasību cēlis neievērojot likuma „Par apdrošināšanas

līgumu” 50.pantu un Tiesu izpildītāju likuma 39.pantu, 145. pantu.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis uzturēja prasību uz prasības pieteikumā norādītiem pamatiem un apstākļiem, lūdz prasību apmierināt.

Tiesas sēdē atbildētāja pārstāvis prasību neatzina uz rakstveida paskaidrojumos norādītiem pamatiem un apstākļiem. Civilprocesa likuma

166.panta kartībā tiesas sēdē iesniedza un nolasīja rakstveida paskaidrojumus. Paskaidrojumos norādīts, ka nav iestājies apdrošināšanas gadījums.

Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā apdrošinātājs uzņemas pienākumu apdrošinātā vietā atbildēt uz trešo personu prasībām pret apdrošināto par

zaudējumu atlīdzību (likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 1. panta 16. punkts). Savukārt apdrošinātais risks ir apdrošinātā civiltiesiskās atbildības

iestāšanās gadījums, kuru nosaka atbilstoši Civillikumā noteiktajiem vispārējiem zaudējumu atlīdzināšanas principiem. Tas nozīmē, ka nepieciešams:

konstatēt kādu neattaisnojamu darbību vai bezdarbību, kļūdu, izpildot Tiesu izpildītāju likumā paredzētās darbības, kā tas noteikts 2.pantā, ir pieļāvis

zvērināts tiesu izpildītājs; pārliecināties vai nav iestājies apdrošināšanas līgumā paredzētais izņēmuma gadījums, kura dēļ radušos zaudējumus

apdrošinātājs nesedz. Šādu izņēmuma gadījumu brīva izvēle un noteikšana netiek nedz reglamentēta, nedz ierobežota ar tiesību normām, ja vien tie nav

pretēji labiem tikumiem. Noslēgtā apdrošināšanas līguma neatņemama sastāvdaļa ir Profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumi Nr.

HPC 11-2005 (turpmāk- Noteikumi). Saskaņā ar polises noteikumiem likumiskā civiltiesiskā atbildība ir delikts un kvazi delikts, tātad atbildība par

ārpuslīgumisko pārkāpumu. Tomēr, pat ne visos gadījumos, kad iestājas civiltiesiskā atbildība (apdrošinātais risks), iestājas arī apdrošināšanas gadījums.

Starp šiem diviem jēdzieniem ir būtisks nošķīrums. Apdrošinātais risks ir plašāks jēdziens; tas definē apdrošināšanas līgumā paredzēto no apdrošinātā

gribas neatkarīgu notikumu, kura iestāšanās iespējama nākotnē. Savukārt apdrošināšanas gadījums — ar apdrošināto risku cēloņsakarīgi saistīts

notikums, kuram iestājoties paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa atbilstoši apdrošināšanas līgumam. Apdrošināšanas līgumā tiek ietverti

Izņēmumu gadījumi, kas apraksta tādus apstākļus, kuru dēļ apdrošināšanas gadījums neiestājas un apdrošināšanas atlīdzība netiek izmaksāta. Izņēmumu

ietveršana apdrošināšanas līgumā atbilst likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 12. pantam. Līdzējiem piešķirta pilnīga autonomija izņēmuma gadījumu

iekļaušanā apdrošināšanas līgumā. Izņēmumu daba var būt atšķirīga: tie var būt saistīti ar konkrētajiem apstākļiem, kas raksturo apdrošinātā riska

iestāšanos, vai arī ar apdrošinātā vai apdrošinājuma ņēmēja apdrošināšanas līgumā noteikto pienākumu izpildi. Apdrošināšanas līgumā paredzēto

apdrošināšanas apjomu nosaka apdrošināto risku un izņēmumu kopums. Izņēmumu gadījumi sašaurina apdrošināto risku apjomu, tādējādi radot

apdrošināšanas gadījumu saturu atbilstoši konkrētajam apdrošināšanas līgumam. Noteikumos tika definēti apdrošināšanas līguma izņēmumi, tajā skaitā arī

Noteikumu 1.2. punktā f) apakšpunktā paredzētais izņēmums, kas konkrētajā gadījumā ir pamats un tiesības atbildētājam atteikt izmaksāt

apdrošināšanas atlīdzību, neatkarīgi no pielīgto pienākumu nepildīšanas no tiesu izpildītāja puses, kas veido atsevišķu tiesisku pamatu atteikt

apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, bet arī rīcība, kas atklājās pēc lietas ierosināšanas civillietā, ir vērtējama kā izdarīta ar ļaunu nolūku, līdz ar to atbilstoši

likumam „Par apdrošināšanas līgumu” 24.panta otrās daļas 4. punktam apdrošinātājam nav tiesību: izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, ja apdrošinātā

riska iestāšanos ir izraisījis apdrošinājuma ņēmēja, apdrošinātā, labuma guvēja vai trešās personas ļauns nolūks. Tajā skaitā atbilstoši apdrošināšanas

noteikumu 4.4.punktam, ja apdrošinājuma ņēmējs ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ neizpilda kādu no 4.4.punktā minētajiem pienākumiem,

apdrošinātājs ir atbrīvots no pienākuma atlīdzināt zaudējumu. Kā izriet no lietas materiāliem, tad /pers. G/ nav izpildījis nevienu no pielīgtajiem

pienākumiem, nedz pienākumu paziņot, nedz citus noteiktos pienākumus, kas vēl vairāk pierāda, ka celtā prasība pret apdrošinātāju ir noraidāma, jo no

pienākumu pienācīgas izpildīšanas ir atkarīgs apdrošinātāja lēmums lietā. Savukārt arī attiecībā uz prasību par likumisko nokavējuma procentu piedziņu,

prasība ir noraidāma, jo saskaņā ar Apdrošināšanas līguma noteikumu 1.2. punkta d) apakšpunktu jebkurā gadījumā netiek segti nokavējuma procenti un

atrautā peļņa. No pieejamā lēmuma par personas saukšanu pie kriminālatbildības izriet, ka /pers. G/ būdams valsts amatpersona izdarīja tīšās darbības,

kas acīmredzami pārsniedz ar likumu piešķirto tiesību robežas, radot ar šādām darbībām būtisku kaitējumu pārvaldības kārtībai, un tieši, ar savām

darbībām ļāva realizēt /pers. J/ noziedzīgo nodomu, pārskaitot izpildu rakstā noteikto pamatsummu un aprēķinātos likumiskos procentus, kas tika saņemti

no Aizsardzības ministrijas Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecības konta, /pers. J/ personīgajā kontā, ar tādām darbībām izdarot

noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 317.panta pirmajā daļā. Pie šādiem apstākļiem, apdrošinātājs ir arī izpildījis pilnībā likuma „Par

apdrošināšanas līgumu” 24. panta sestajā daļā noteikto pienākumu pierādīt jebkurus apstākļus, kas to atbrīvo no apdrošināšanas līgumā noteiktajām

saistībām izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, jo lietā ir iesniegti pierādījumi par to, ka tiesu izpildītājs nav pildījis līgumā paredzētos pienākumus, informēt

apdrošinātāju, nav sniedzis informāciju arī pēc apdrošinātāja pieprasījuma, turklāt zaudējumi nodarīti krimināli sodāmu darbību rezultātā, nevis pieļauta

vainojama (neattaisnojama) darbība vai bezdarbība, izpildot ar likumu piešķirtās tiesības, tā nodarot zaudējumus trešais personai. Tas nozīmē, ka

zaudējumi radušies tādos apstākļos, kad atbildētājs tos nesedz saskaņā ar apdrošināšanas līgumu un celtā prasība pret atbildētāju ir noraidāma.

Motīvu daļa.

Noklausījusies prasītāja pārstāvja un atbildētāja pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā

esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir nepamatota un noraidāma sekojošu apsvērumu dēļ.

Civilprocesa likuma 93.pants noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Lietā nav strīda un no lietas materiāliem redzams, ka Rīgas apgabaltiesas 82.iecirkņa tiesu izpildītāja Jāņa Ilzēna lietvedībā atradās Rīgas

apgabaltiesas 2008.gada 12.mata izdotais izpildu raksts Nr.C29333803 CA-1878/22 2008.gads par Ls 13676,24 piedziņu no prasītāja pat labu SIA

“Strēlnieks-A.”

Lietā nav strīda un no lietas materiāliem pievienotā 2009.gada 25.marta pavadraksta un 2009.gada 25.marta Priekšlikuma nolēmumu

izpildīt labprātīgi izpildu lietā Nr.171-C3.1/2009, redzams, ka tiesu izpildītājs Jānis Ilzēns prasītājam 2009.gada 25.martā sastādīja un nosūtīja

priekšlikumu nolēmu izpildīt labprātīgi Nr.1048 izpildu lietā Nr.171-C3.1/2009, kurā piedziņas summā, kas noteikta 2008.gada 12.marta izpildu rakstā

Nr.C29333803 CA-1878/22 2008.g. par Ls 13 676,24 piedziņu, iekļāvis likumisko procentu aprēķinu par laika periodu no 2002.gada 28.decembra

līdz 2009.gada 25.martam Ls 4762,04 apmērā, norādot, ja nolēmums tiek izpildīts līdz 2009.gada 8.aprīlim apmaksājamā summa sastāda Ls 19

032,19.

Lietā nav strīda un no lietas materiāliem pievienotās Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma

pavēlniecības grāmatvedības 2011.gada 14.janvāra Izziņas Nr.07.12.-35/63 un prasītāja konta izdrukām redzams, ka prasītājs zvērināta tiesu izpildītāja

Jāņa Ilzēna 2009.gada 25.marta Priekšlikumu nolēmumu izpildīt labprātīgi izpildu lietā Nr.171-C3.1/2009 par kopējo summu Ls 19 032,19 izpildīja

labprātīgi, veicot trīs maksājumus uz norādīto zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontu: 2009.gada 31.martā – Ls 7294,70; 2009.gada 31.martā - Ls

6381,19; 2009.gada 6.aprīli - Ls 5355,95.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesa kolēģijas 2010.gada 25.janvāra lēmumu atzītas par prettiesiskām Rīgas apgabaltiesas 82.iecirkņa

zvērināta tiesu izpildītāja Jāņa Ilzēna darbības izpildu lietā Nr.171-C3.1/2009, saskaņā ar kurām daļā 2009.gada 25.martā sastādītajā priekšlikumā

nolēmumu izpildīt labprātīgi Nr.1048 un daļā 2009.gada 14.aprīlī sastādītajā aprēķinā nr.89-171-2009/09 iekļauts likumisko procentu apmērs Ls

4762,04 par laika posmu no 2002.gada 28.decembra līdz 2009.gada 25.martam, un darbības sastādot 2009.gada 25.marta pavadrakstu – norādot

piedzenamo likumisko procentu apmēru, kas adresēts Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma

pavēlniecībai. Aizliegt tiesu izpildītājam Jānim Ilzēnam nodot piedzinējam SIA ”Strēlnieks-A” piedzītos likumiskos procentus Ls 4762,04 apmērā. Pārējā

daļā tiesvedību izbeigt. Lēmums nav pārsūdzams.

Lietā nav strīda un no Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes atbildes vēstulē atbildētājam norādītā, izriet, ka ar tieslietu ministra

2010.gada 31.augusta lēmumu Nr.1-4.1/196 /pers. G/ atcelts no amata.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs ir vērsies pie AAS “Ergo Latvija” ar 2012.gada 28.februāra iesniegumu par apdrošināšanas

atlīdzību, kurā lūdza atlīdzināt saistībā ar zvērināta tiesu izpildītāja Jāņa Ilzēna profesionālo darbību saistītos zaudējumus Ls 4762,06 apmērā.

Atbilstoši AAS “Ergo Latvija” 2012.gada 1.oktobra paziņojumam par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību Nr.A01202S, ņemot

vērā, ka /pers. G/ uz atbildētāja vairākkārtējiem informācijas pieprasījumiem nav sniedzis informāciju par prasītāja iesniegumu, atbildētājs atteica

apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, pamatojoties uz likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 1.panta 4.punktu, un Apdrošināšanas līguma (polises)

Nr.610010918 un Profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumu Nr. HPC 11-2005 4.4.punktu, kas noteic, ka apdrošinājuma ņēmēja

pienākums katrā apdrošināšanas gadījumā nekavējoties, tiklīdz tas kļuvis iespējams rakstiski jāpaziņo apdrošinātajam par jebkuru negadījumu, kas varētu

izraisīt prasību. Prasības izvirzīšanas gadījumā apdrošinājuma ņēmējam nekavējoties jānosūta apdrošinātājam jebkuras viņa rīcībā esošos dokumentus,

kas varētu ietekmēt lietas izskatīšanu pēc būtības. Pēc apdrošinātāja pieprasījuma apdrošinājuma ņēmējam ir jāsadarbojas ar apdrošinātāju izmeklējot,

aizstāvot vai noregulējot prasību

Likuma “Par apdrošināšanas līgumu” pirmās daļas 16.punkts noteic, ka civiltiesiskā apdrošināšana ir apdrošināšana, kad tiek apdrošināta

personas civiltiesiskā atbildība par tās darbības vai bezdarbības rezultāta radītajiem zaudējumiem trešajai personai.

Tiesu izpildītāju likuma 33.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka ar zvērināta tiesu izpildītāju un zvērināta tiesu izpildītāja palīga profesionālo

darbību saistītais iespējamais zaudējumu risks ir obligāti apdrošināms, bet minētā panta otrajā daļā ir noteikts, ka apdrošinājuma ņēmējs ir zvērināts tiesu

izpildītājs, kas slēdz individuālo profesionālās darbības riska (civiltiesiskās atbildības) apdrošināšanas līgumu par sevi un savu palīgu, un Latvijas Zvērinātu

tiesu izpildītāju padome, kas slēdz apdrošināšanas līgumu par visu zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālās darbības riska apdrošināšanu (grupas

apdrošināšanas līgumu). Savukārt minētā likuma 34.pants noteic, ka zvērināta tiesu izpildītāja profesionālās darbības riska apdrošināšana nodrošina

prasījumus, kas var rasties sakarā ar viņa profesionālo darbību un viņa palīga darbību.

Tiesa konstatē, ka lietā nepastāv strīds, ka 2008.gada 12.maijā starp AAS “Ergo Latvija” kā apdrošinātāju un zvērinātu tiesas izpildītāju

Jāni Ilzēnu kā apdrošinājuma ņēmēju tika noslēgts apdrošināšanas līgums, kas sastāv no Profesionālas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises

Nr.610010918 un Profesionālas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumiem Nr. HPC 11-2005, un saskaņā ar kuru tika apdrošināta zvērināta

tiesu izpildītāja likumiskā civiltiesiskā atbildība par trešajām personām nodarītajiem finansiālajiem zaudējumiem. Līguma darbības beigas 2009.gada

23.maijs.

AAS “Ergo Latvija” Profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumi Nr. HPC 11-2005, kas ir apdrošināšanas līguma

neatņemama sastāvdaļa 1.1.6.punkts noteic, ka šī apdrošināšana atteicas uz zaudējumu kompensāciju, kas ir noteikti ar tiesas spriedumu, balstoties uz

Latvijas Republikā spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

Atbilstoši likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 6.panta trešajai daļai, bez vispārīgajiem obligāti apdrošināšanas līgumā iekļaujamiem

noteikumiem, tajā var ietvert arī citus nosacījumus, kas atbilst šim likuma un Civillikuma paredzētajiem vispārīgiem darījuma noteikumiem, kā arī līguma

raksturīgos noteikumus, kuri skar apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā intereses. Attiecīgi minētā likuma 12.panta trešā daļa nosaka tiesības

apdrošināšanas līgumā paredzēt izņēmuma gadījumus, kuru dēļ radušos zaudējumus apdrošinātājs nesedz.

Profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumu Nr. HPC 11-2005 4.punkts noteic, ka priekšnosacījums apdrošinātāja

pienākumam veikt apdrošināšanas atlīdzības izmaksas ir apdrošināšanas līguma noteikumu ievērošana un izpildīšana tādā mērā, kā tie attiecas uz jebkuru

veicamu vai neveicamu darbību no apdrošinājuma ņēmēja puses, kā arī visu paziņojumu un informācijas, ko apdrošinājuma ņēmējs sniedz

apdrošinātājam, patiesīgums un pilnīgums. Minēto noteikumu 4.4.punkts noteic pienākumus apdrošinājuma ņēmējam, iestājoties apdrošināšanas

gadījumam, tostarp, apdrošinājuma ņēmējam nekavējoties, tiklīdz tas kļuvis iespējams, rakstiski jāpaziņo apdrošinātajam par jebkuru negadījumu, kas

varētu izraisīt prasību; ja apdrošinājuma ņēmējs saņem prasību, tad viņam nekavējoties ir jāpaziņo apdrošinātājam par prasības detaļām, ieskaitot

saņemšanas datumu; prasības izvirzīšanas gadījumā apdrošinājuma ņēmējam ir nekavējoties jānosūta apdrošinātājam jebkuras prasības, vēstules,

uzaicinājuma, pretenzijas, tiesas prāvas paziņojuma, pavēstes prasības sakarā u.c. dokumentu kopijas; pēc apdrošinātāja pieprasījuma apdrošinājuma

ņēmējam jāsadarbojas ar apdrošinātāju izmeklējot, aizstāvot vai noregulējot prasību. Ja apdrošinājuma ņēmējs ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības

dēļ neizpilda kādu no 4.4. punkta minētajiem pienākumiem, apdrošinātājs ir atbrīvots no pienākuma atlīdzināt zaudējumus.

Atbilstoši Civiltiesiskās apdrošināšanas vispārējiem noteikumiem apdrošināšanas sabiedrībai ir pienākums izmaksāt zaudējumu atlīdzību

gadījumā, ja ir iestājies apdrošināšanas gadījums, tas ir, ja ir konstatējami zaudējumu atlīdzības priekšnoteikumi: 1) apdrošinājuma ņēmēja prettiesiska

rīcība; 2) zaudējamu esamība; 3) cēloniskais sakars starp apdrošinājuma ņēmēja prettiesisko rīcību un zaudējumu esamību.

Ņemot vērā iepriekš minēto tiesa secina, ka atbildētāja pienākums atlīdzināt finansiālos zaudējumus prasītājam, ja ir iestājies

apdrošināšanas gadījums un ja apdrošinājuma ņēmējs ir pildījis savus likumā, apdrošināšanas līgumā noteiktos pienākumus.

Tiesa, izvērtējusi lietā esošos materiālus, atzīst, ka lietas izskatīšanas gaitā ir apstiprinājies, ka zvērināts tiesu izpildītājs Jānis Ilzēns rīkojies

prettiesiski, aprēķinot un pierasot likumisko procentu samaksu no prasītāja.

Taču tiesa, izvērtējusi lietā esošos materiālus, atzīst, ka lietas izskatīšanas gaitā netika iesniegti objektīvi pierādījumi zaudējamu esamībai.

Tiesu izpildītāja likuma 39.panta pirmā daļa noteic, ja zvērināts tiesu izpildītājs vai zvērināta tiesu izpildītāja palīgs veicot profesionālo

darbību, savas darbības vai bezdarbības dēļ ir nodarījis kādam zaudējumus, neatkarīgi no zvērināta tiesu izpildītāja disciplinārās vai krimināltiesiskās

atbildības šos zaudējumus apdrošināšanas iestāde sedz no zvērināta tiesu izpildītāja apdrošināšanas atlīdzības uz apdrošināšanas līguma pamata.

Savukārt Tiesu izpildītāju likuma 39.panta otrā daļa (likuma redakcija līdz 2015.gada 1.janvārim) noteic, ka prasības par zaudējumiem,

kas cēlušies saistībā ar zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa palīga profesionālo darbību, iesniedzams tai apgabaltiesai, kuras uzraudzībā zvērināts tiesu

izpildītājs pakļauts.

Tādejādi, ja tiesu izpildītājs, veicot profesionālo darbību, savas darbības vai bezdarbības dēļ ir nodarījis kādam zaudējumu, neatkarīgi no

tiesu izpildītāja disciplinārās vai krimināltiesiskās atbildības, cietušajai personai ir tiesības iesniegt prasību par zaudējumiem tai apgabaltiesai, kuras

uzraudzībai zvērināts tiesu izpildītājs ir pakļauts. Zaudējumu atlīdzību, pamatojoties uz spēkā stājušos tiesas spriedumu, izmaksā apdrošināšanas iestāde,

kas apdrošinājusi tiesu izpildītāja profesionālo darbību.

Turklāt AAS “Ergo Latvija” Profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumi Nr. HPC 11-2005, kas ir apdrošināšanas

līguma neatņemama sastāvdaļa 1.1.6.punkts noteic, ka šī apdrošināšana atteicas uz zaudējumu kompensāciju, kas ir noteikti ar tiesas spriedumu,

balstoties uz Latvijas Republikā spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis sniedzot paskaidrojumus, norādīja, ka prasītājs nav cēlis tiesā prasību pret tiesu izpildītāju Jāni Ilzēnu par

zaudējumu piedziņu, bet ir vērsies pie atbildētāja ar pieteikumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, ņemot vērā, ka ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu

tiesas kolēģijas 2010.gada 25.janvāra lēmumu tiesu izpildītāja darbības, iekļaujot priekšlikumā nolēmu izpildīt labprātīgi likumisko procentus Ls

4762,04 apmērā, ir atzītas par prettiesiskām.

Ņemot vērā, ka prasītājs nav cēlis tiesā prasību pret zvērinātu tiesu izpildītāju par zaudējumu piedziņu, kas cēlušies saistība ar zvērināta

tiesu izpildītāja profesionālo darbību, atbilstoši Tiesu izpildītāja likuma 39.panta otrajā daļā noteiktajam un līdz ar to nav stājies spēkā tiesas spriedums

par zaudējumu atlīdzināšanu no zvērināta tiesu izpildītāja par labu prasītājam, tiesai atzīst, ka lietā nav konstatēts būtisks priekšnoteikums apdrošināšanas

gadījuma iestāšanai t.i, ka zvērināta tiesu izpildītāja Jāņa Ilzēna prettiesisko darbību rezultātā prasītājam ir nodarīti zaudējumi prasītāja norādītajā apmērā.

Pie šādiem lietā konstatētiem apstākļiem tiesa atzīst, ka nav tiesiska pamata atzīt, ka ir iestājies apdrošināšanas gadījumus un ka

atbildētājam būtu pienākums izmaksāt zaudējumu atlīdzību prasītājam no zvērināta tiesu izpildītāja apdrošināšanas atlīdzības uz apdrošināšanas līguma

pamata.

Atbildētājs paskaidrojumos norāda, ka apdrošinājuma ņēmējs nav izpildījis nevienu no Apdrošināšanas noteikumu 4.4.punkta uzliktajiem

pienākumiem, tas ir, nav rakstiski paziņojis par prasītāja iesniegto sūdzību par zvērināta tiesu izpildītāja darbībām un nav sniedzis atbildētājam viņam

pieprasīto informāciju par prasītāja iesniegto iesniegumu par apdrošināšanas atlīdzību saistībā ar zvērināta tiesu izpildītāja profesionālo darbību radītajiem

zaudējumiem.

Tiesa, izvērtējusi lietā esošos materiālus, atzīst, ka lietas izskatīšanas gaitā netika iesniegti pierādījumi, ka zvērināts tiesu izpildītājs kā

apdrošinājuma ņēmējs ir izpildījis Profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumu 4.4.punktā pielīgtos pienākumus, kas atbilstoši

noteikumu 4.punktā noteiktajam ir priekšnosacījums apdrošināšanas atlīdzības izmaksai. Līdz ar to tiesa atzīst, ka atbildētājs pamatoti atteicis izmaksāt

apdrošināšanas atlīdzību, pamatojoties uz minēto noteikumu 4.4punktu noteikto, ka apdrošinātājs ir atbrīvots no pienākuma atlīdzināt zaudējumus, ja

apdrošinājuma ņēmējs rupjas neuzmanības dēļ neizpilda kādu no 4.4punktā minētajiem pienākumiem.

Līdz ar to pie šādiem lietā konstatētiem apstākļiem tiesa secina, ka atbildētājs ir pierādījis apstākļus, kas to atbrīvo no apdrošināšanas

līgumā noteiktajām saistībām izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību.

Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka prasība par apdrošināšanas gadījuma konstatēšanu un apdrošināšanas atlīdzības parāda piedziņu ir

nepamatota un noraidāma un līdz ar to tiesai nav arī pamata apspriest atbildētāja pienākumu maksāt nokavējuma procentus.

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 190., 193. un 194. pantu, tiesa

nosprieda:

noraidīt Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecības prasību pret ERGO Insurance

SE, reģistrācijas numurs 10017013, kuras vārdā Latvijas Republika darbojas ERGO Insurance SE Latvijas filiāle, reģistrācijas numurs 40103599913,

par apdrošināšanas gadījuma iestāšanās konstatāciju un apdrošināšanas atlīdzības un likumisko procentu piedziņu.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā,

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2015.gada 27.jūnijā.

Tiesnese S.Dolniece