Court orders defendant to pay wife's debt for shared property after divorce and property division agreement.

Lieta Nr.C17144213

C-0422-14/02

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2014.gada 20.janvārī

Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnese I.Freimane,

rakstveida procesā izskatījusi civillietu /pers. B/ maza apmēra prasībā pret /pers. C/ par zaudējumu piedziņu, konstatēja

Aprakstošā daļa

2013.gada 21.oktobrī tiesā saņemts /pers. B/ maza apmēra prasības pieteikums pret /pers. C/ par zaudējumu piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2006.gada 25.maijā starp pusēm noslēgts laulāto kopīgās mantas sadales līgums, saskaņā ar kuru puses vienojās, ka

dzīvokļa īpašums /adrese/ kurš iegādāts laulības laikā un zemesgrāmatā reģistrēts uz atbildētāja vārda, tiek sadalīts uz pusēm, tādējādi zemesgrāmatā reģistrējot

1/2 dzīvokļa uz prasītājas vārda un 1/2 dzīvokļa uz atbildētāja vārda.

Ar Jūrmalas pilsētas tiesas 2006.gada 7.jūnija spriedumu prasītājas un atbildētāja laulība šķirta.

Sākotnēji atbildētājs proporcionāli savai dzīvokļa daļai veica komunālos maksājumus, taču kopš 2009.gada pārstāja tos veikt, līdz ar ko dzīvoklim

izveidojās komunālo maksājumu parāds.

Ar Jūrmalas pilsētas tiesas spriedumu civillietā /lietas numurs/ no atbildētāja par labu prasītājai nospriests piedzīt 1400,62 latus, kas ir dzīvokļa komunālo

maksājumu parāds par 2009., 2010., 2011.gadu un daļēji par 2012.gadu. Neskatoties uz minēto, atbildētājs turpina nemaksāt par komunālajiem pakalpojumiem,

līdz ar ko ir izveidojies jauns dzīvokļa komunālo maksājumu parāds. Prasītāja veica visus maksājumus, tajā skaitā arī tos, kuri bija jāveic atbildētājam, proti,

apmaksāja un dzēsa parādu privatizējamai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Jūrmalas namsaimnieks”, sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Jūrmalas siltums” un

Jūrmalas pilsētas domei par nekustamā īpašuma nodokli.

Prasītāja vairākkārt mēģināja sazināties ar atbildētāju, taču tas neizdevās. Tāpat arī prasītāja 2013.gada 18.septembrī nosūtīja atbildētājam brīdinājumu,

kurā norādīts parāda apmērs 509,48 lati, taču atbildētājs uz to nav atsaucies.

Pamatojoties uz Civillikuma 1067., 1069., 1687.pantu un 1779.pantu, Civilprocesa likuma 1., 23., 24.pantu, 27.panta otro daļu, 43.panta ceturto daļu un

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu un 13.pantu, lūdz piedzīt no atbildētāja 509,48 latus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.2 1 pantu atbildētājam 2013.gada 12.novembrī nosūtīts prasības pieteikuma noraksts rakstveida paskaidrojuma

sniegšanai, kam pievienots izraksts no Civilprocesa likuma 74.panta par pušu civilprocesuālajām tiesībām. Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētāja rakstveida

paskaidrojumi tiesā nav saņemti. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībnieki ir savlaicīgi informēti, 2013.gada 13.decembrī

nosūtot paziņojumu ierakstītā pasta sūtījumā uz prasītājas un atbildētāja deklarēto dzīvesvietu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta 3.punktu uzskatāms, ka

pusēm tiesas dokumenti izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi civillietas materiālus, tiesa atzīst, ka /pers. B/ prasība pret /pers. C/ par zaudējumu piedziņu ir apmierināma turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

Ar lietā esošo zemesgrāmatas apliecību apstiprinās, ka uz 2006.gada 25.maija laulāto kopīgas mantas sadales līguma pamata par nekustamā īpašuma

/adrese/ īpašniekiem reģistrēti /pers. B/ un /pers. C/, kur katram pieder 1/2 domājamo daļu no nekustamā īpašuma (lietas 16.lapa).

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1., 2., 3. un 4.punktu, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā,segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma

lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), kā arī maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus.

Savukārt saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmo daļu, dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās

daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā

arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Atbilstoši Civillikuma 1071.pantam, uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem samērīgi ar

viņu daļām.

Ar Jūrmalas pilsētas tiesas 2013.gada 3.jūnija spriedumu civillietā /lietas numurs/ no atbildētāja par labu prasītājai piedzīti 1400,62 lati, kas ir dzīvokļa

komunālo maksājumu parāds par 2009., 2010., 2011.gadu un daļēji par 2012.gadu (lietas 85.-86.lapa). Neskatoties uz minēto, atbildētājs turpina neveikt

maksājumus.

No prasības pieteikumā iekļautā parāda aprēķina un lietā iesniegtajiem privatizējamās sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Jūrmalas namsaimnieks” rēķiniem

redzams, ka par laika periodu no 2012.gada septembra līdz 2013.gada septembrim uz prasītājas un atbildētāja vārda izrakstīti rēķini par kopējo summu 565,11

lati. Minēto rēķinu apmaksu veikusi prasītāja, ko apliecina lietā esošie maksājuma apstiprinājumi (lietas 43.-68.lapa).

Tāpat no lietā iesniegtajiem sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Jūrmalas siltums” rēķiniem redzams, ka par laiku no 2012.gada augusta līdz 2013.gada

augustam uz prasītājas un atbildētāja vārda izrakstīti rēķini par kopējo summu 408,70 lati. Arī šo rēķinu apmaksu veikusi prasītāja, ko apliecina lietā esošie

maksājuma apstiprinājumi (lietas 19.-42.lapa).

Atbilstoši Jūrmalas pilsētas domes maksāšanas paziņojumam par nekustamā īpašuma nodokli 2013.gadam, /pers. C/ maksājams nekustamā īpašuma

nodoklis 17,75 latu apmērā (lietas 69.lapa). Minētos maksājumus, ievērojot paziņojumā norādītos termiņus, ir veikusi prasītāja. Tāpat arī prasītāja atbildētāja

vietā veikusi nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu par 2012.gada pēdējo dekādi 4,83 latu apmērā. Minētos faktus apliecina lietā iesniegtie maksājuma

apstiprinājumi (lietas 70.-74.lapa).

Tādējādi kopējais prasītājas veikto maksājumu apmērs par komunālajiem pakalpojumiem laikā no 2012.gada augusta līdz 2013.gada septembrim ir

973,81 lati, bet par nekustamā īpašuma nodokli 22,58 lati.

Saskaņā ar Civillikuma 1770.pantu ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1775.pantu katrs

zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina.

Civillikuma 1779.pants noteic, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Mūsdienu tiesību teorijā atzīts, ka zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas

attiecīgajos gadījumos ietver arī novērtējumu no ievainojamības viedokļa, zaudējumu esamība un cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību

(K.Torgāns, Saistību tiesības I.daļa. Rīga, 2006., 209.lpp.).

Tiesa atzīst, ka ar lietā iesniegtajiem pierādījumiem ir apstiprināts, ka prasītāja pilnā apmērā ir veikusi pakalpojumu sniedzēju izrakstīto rēķinu apmaksu, kā

arī apmaksājusi nekustamā īpašuma nodokli atbilstoši maksāšanas paziņojumam uz atbildētāja vārda.

Ņemot vērā, ka lietā ir pierādīts apstāklis, ka /pers. C/ ir 1/2 domājamo daļu no nekustamā īpašuma /adrese/ īpašnieks, tiesa atzīst, ka lietā nav strīda par

atbildētāja pienākumu segt komunālos pakalpojumus, kā arī maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās

kopīpašuma domājamās daļas apmēram. Tā kā minētos maksājumus ir veikusi /pers. B/, tiesa atzīst, ka ar savu bezdarbību atbildētājs ir nodarījis prasītājai

zaudējumus tādā apmērā, kas atbilst pusei no veikto komunālo maksājumu kopsummas, proti 486,90 latiem, un maksājumu summai par nekustamā īpašuma

nodokļa maksājumiem 22,58 latiem, bet pavisam kopā 509,48 latiem.

No 2013.gada 18.septembra brīdinājuma redzams, ka prasītāja informējusi atbildētāju par nepieciešamību veikt maksājumus, taču atbildētājs uz minēto

brīdinājumu nav atsaucies (lietas 17.-18.lapa).

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas apgalvojumus, ka zaudējumi nav atlīdzināti, jo, saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, fakts, ka samaksa ir izdarīta,

jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Pamatojoties uz minētajām likuma normām, tiesa atzīst, ka prasītājas prasība piedzīt zaudējumus no atbildētāja, kas saistīti ar komunālo pakalpojumu un

nekustamā īpašuma nodokļa apmaksu, ir pamatota ar likumu, lietas izskatīšanā ir konstatēti visi zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumi, līdz ar ko prasība ir

apmierināma un no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami zaudējumi 509,48 latu apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, tiesas izdevumi atlīdzināmi proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Ar tiesneses 2013.gada 28.oktobra lēmumu prasītāja daļēji atbrīvota no valsts nodevas samaksas valsts ienākumos.

Pamatojoties uz minēto, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi 33,30 latu apmērā, ko veido valsts nodeva 30 latu apmērā un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 3,30 latu apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu, tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts

ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktam, izskatāmajā lietā maksājama valsts nodeva 76,42 latu apmērā. Tā kā

prasītāja ir samaksājusi valsts nodevu 30 latu apmērā, no atbildētāja par labu valstij piedzenamās valsts nodevas apmērs ir 46,42 lati.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu un 42.pantu, nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 0,15 latu apmērā

piedzenami no atbildētāja par labu valstij, jo ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi kopumā sastāda 3,45 latus,

bet prasītāja, ceļot prasību tiesā, samaksājusi tikai 3,30 latus.

Atbilstoši Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes 2013. gada 9. jūlija lēmumam par Latvijas uzņemšanu eirozonā ar 2014. gada 1.

janvāri un Euro ieviešanas kārtības likuma 6.panta otrās daļas un 7.panta pirmās daļas noteikumiem no atbildētāja piedzenamās summas konvertējamas euro.

Euro ieviešanas kārtības likuma 4. pantā noteikts, ka sākot ar euro ieviešanas dienu, latos izteiktu iesākto, bet nepabeigto (neizpildīto) tiesisko instrumentu

kopsummu konvertē euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6. pantā noteiktos noapaļošanas principus.

Atbilstoši minētajam Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes 2013. gada 9. jūlija lēmumam par Latvijas uzņemšanu eirozonā

neatsaucami fiksētais pārejas kurss no lata uz euro ir 1 EUR=0,702804 Ls.

Ņemot vērā minēto, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami zaudējumi 509,48 latu apmērā, kas atbilst 724,92 euro un tiesas izdevumi 33,30 latu

apmērā, kas atbilst 47,38 euro, bet par labu valstij piedzenama valsts nodeva 46,42 latu apmērā, kas atbilst 66,05 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

0,15 lati, kas atbilst 0,21 euro.

Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas nosacījumus, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka spriedums atbildētājam labprātīgi izpildāms 10

dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta pirmo daļu, 8.panta pirmo daļu, 92.-97.pantu, 189.-193.pantu, 195.pantu un

250.25 panta pirmo daļu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no /pers. C/, /personas kods/, par labu /pers. B/, /personas kods/, zaudējumus EUR 724,92 (Ls 509,48) un tiesas izdevumus EUR 47,38 (Ls

33,30), kopā piedzenot EUR 772,30 (septiņi simti septiņdesmit divi euro, 30 euro centi) (Ls 542,78).

Piedzīt no /pers. C/, /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu EUR 66,05 (sešdesmit seši euro, 05 euro centi) (Ls 46,42).

Piedzīt no /pers. C/, /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 0,21 (nulle euro, 21 euro cents) (Ls 0,15).

Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Samaksa /pers.B/, /personas kods/, veicama /pers. B/ akciju sabiedrības „Citadele banka” kontā /konta numurs/.

Valsts nodeva iemaksājama – Saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas numurs 90000050138, Saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta

numurs LV55TREL1060190911200. Maksājuma mērķī jānorāda civillietu identificējoša informācija.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami – Saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas reģistrācijas

numurs LV90001672316, Saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta numurs LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī

jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un civillietu identificējoša informācija.

Tiesas izdevumu apmaksu apliecinoši dokumenti iesniedzami Jūrmalas pilsētas tiesas kancelejā, lai netiktu uzsākta tiesas nolēmuma piespiedu izpilde.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma

pasludināšanas dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Jūrmalas pilsētas tiesā.

Tiesnese I.Freimane