Court convicted defendant of burglary and property damage, sentencing to two years and three months imprisonment.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of burglary and intentional property damage, resulting in a combined sentence of two years and three months imprisonment. Evidence showed the defendant broke into two residences to steal electronics and appliances, causing significant financial loss to the victims. The court applied the principle of cumulative sentencing for multiple offenses and ordered the return of stolen goods to the victims.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 175. panta 3. daļa; 185. panta 1. daļa; 240. panta 1. daļa 1. punkts; Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 527.-530. panti: The court established that breaking into a residence to steal constitutes burglary under the Criminal Law, while intentional damage to property is a separate offense, both punishable by imprisonment with cumulative sentencing rules.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11370085911
Lietas arhīva Nr. K07-0035-13
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Aizkrauklē, 2013.gada 4.septembrī
Aizkraukles rajona tiesa
tiesnese L.Baltmane-Zepa,
ar tiesas sēžu sekretārēm J.Pokratnieci, K.Kurniginu, M.Liģeri,
piedaloties prokuroriem J.Duberim, D.Morevai,
aizstāvim zvērinātam advokātam J.Rakevičam,
atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /N.P/, /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas un 185.panta
pirmās daļas.
Tiesa
konstatēja:
/N.P/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), kas saistīta ar iekļūšanu dzīvoklī.
2011.gada novembrī, pirmstiesas izmeklēšanas gaitā precīzi nenoskaidrotā datumā, pēc pulksten 21.00 /N.P/, zādzības izdarīšanas
nolūkā ieradās pie mājām /ADRESE/. Īstenojot savu noziedzīgo nodomu par zādzības izdarīšanu, /N.P/, atspiežot pakešu logu iekļuva
mājā, no kurienes slepeni nozaga cietušajai /V.C/ piederošu mantu Ls 556 vērtībā: televizoru ,,Samsung” Ls 200 vērtībā, elektrisko
tējkannu ,,Scarlet” Ls 5 vērtībā, elektrisko eļļas sildītāju Ls 25 vērtībā, tosteri ,,Ide Line” Ls 20 vērtībā, putekļu sūcēju ,,Zanussi” Ls 150
vērtībā, elektrisko radiatoru Ls 25 vērtībā, gultas pārklāju Ls 15 vērtībā, mikseri Ls 15 vērtībā, DVD atskaņotāju Ls 40 vērtībā, 5 DVD
diskus ar bērnu pasakām Ls 5 katra diska vērtībā, Ls 25 kopvērtībā, vienu 0,5 litru tilpuma burku ar sēņu konserviem Ls 0,50 vērtībā,
vienu 0,5 litru tilpuma burku ar dzērveņu ievārījumu Ls 0,50 vērtībā, piecas olas bez mantiskas vērtības, piecu litru eļļas pudeli Ls 5
vērtībā, sviesta paciņu bez mantiskas vērtības, „Viasat” modemu Ls 10 vērtībā. Mājas ārpusē no satelīta šķīvja /N.P/ nozaga trīs
satelīta galviņas katru Ls 5 vērtībā, Ls 15 kopvērtībā, satelīta galviņas turētāju Ls 5 vērtībā. Kopumā /N.P/ nolaupīja mantu Ls 556
vērtībā, par šādu summu cietušajai /V.C/ nodarot mantisko kaitējumu.
Ar šādām darbībām /N.P/ izdarīja Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
2011.gada decembrī, pirmstiesas izmeklēšanas gaitā precīzi nenoskaidrotā datumā, diennakts tumšajā laikā, /N.P/ ledusskapja
zādzības nolūkā ieradās pie mājām /adrese/ Jaunjelgavas novadā. Īstenojot savu noziedzīgo nodomu par zādzības izdarīšanu, /N.P/,
ar akmeni izsitot pakešu logu Ls 25 vērtībā, iekļuva mājā, no kurienes slepeni nozaga cietušajai /V.C/ piederošo ledusskapi ,,Beko”
Ls 290 vērtībā, par šādu summu cietušajai nodarot mantisko kaitējumu.
Ar šādām darbībām /N.P/ izdarīja Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
/N.P/ tīši sabojāja svešu mantu.
2011.gada decembrī, pirmstiesas izmeklēšanas gaitā precīzāk nenoskaidrotā datumā, diennakts tumšajā laikā, /N.P/ ieradās pie
mājām /adrese/ Jaunjelgavas novadā un ar akmeni tīši izsita mājai pakešu logu Ls 25 vērtībā, par šādu summu cietušajai /V.C/
nodarot mantisko kaitējumu.
Ar šādām darbībām /N.P/ izdarīja Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Kopumā /N.P/ cietušajai /V.C/ nodarīja mantisko kaitējumu Ls 871,00 apmērā, ko veido nolaupītās mantas vērtība Ls 846 apmērā un
izsistā stikla Ls 25 vērtība.
Prokurore atbilstoši Kriminālprocesa likuma 462.panta pirmajai daļai tiesas sēdē grozīja apsūdzību. Ievērojot to, ka Krimināllikums no
2013.gada 1.aprīļa vairs neparedz kvalificējošo pazīmi - atkārtotība, šī pazīme tika izslēgta no apsūdzības. Turklāt prokurore lūdza
apsūdzībā iekļaut to, ka apsūdzētais nozadzis arī satelīta galviņas turētāju, kas kļūdas dēļ apsūdzībā nav norādīts, taču minētā
priekšmeta vērtība iekļauta kopējā nozagto priekšmetu summā.
Ar apsūdzības grozīšanu netiek pārkāptas Kriminālprocesa likuma 20.pantā noteiktās apsūdzētā tiesības, netiek pasliktināts
apsūdzētā stāvoklis un apsūdzības grozījumi atbilst Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma nosacījumiem.
Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais/N.P/ savu vainu atzina pilnībā visā viņam izvirzītajā apsūdzībā par Krimināllikuma 175.panta trešajā
daļā un 185.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu, apstiprināja, ka saprot grozītās apsūdzības būtību,
neapstrīdēja noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas faktiskos apstākļus un juridisko kvalifikāciju, atzina par pamatotu cietušās pieteikto
kaitējuma kompensāciju, izteica lūgumu neveikt pierādījumu pārbaudi.
Prokurore izteica viedokli, ka lietā nav nepieciešams veikt pierādījumu pārbaudi, jo konstatēti Kriminālprocesa likuma 499.pantā
paredzētie apstākļi.
Aizstāvis norādīja, ka nav šķēršļu lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes.
Tiesa, ievērojot izteiktos viedokļus, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantunolēma lietā neveikt pierādījumu pārbaudi, jo
apsūdzētais atzina savu vainu izvirzītajā apsūdzībā un lūdza neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, tiesai pēc lietas
materiālu pārbaudes nav radušās šaubas par apsūdzētā vainīgumu un noziedzīgo nodarījumu juridisko kvalifikāciju. Tiesas sēdē
apsūdzētajam izskaidrota pierādījumu pārbaudes neveikšanas procesuālā būtība un sekas.
Tā kā tiesas sēdē pierādījumu pārbaude netika veikta, tad saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešās daļasnosacījumiem
pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.
Izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa konstatē, ka apsūdzētā darbības ir pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 175.panta trešās
daļas, jo apsūdzētais 2011.gada novembra un decembra mēnesī izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību),
kas saistīta ar iekļūšanu dzīvoklī.Apsūdzētā darbības ir pareizi kvalificētas arī pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas, jo
apsūdzētais tīši sabojāja cietušajai /V.C/ piederošo mantu.
Atzīstot apsūdzētā vainīgumu par pierādītu, noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju par atbilstošu Krimināllikuma normām, tiesa secina, ka
apsūdzētais ir sodāms.
Izlemjot jautājumu par apsūdzētajam /N.P/ nosakāmā soda veidu un mēru, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 46.pantā noteikto, proti,
izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī
Krimināllikuma 35.pantā definēto soda mērķi.
Turklāt tiesa ņem vērā, ka 2013.gada 1.aprīlī spēkā stājies 2012.gada 13.decembrī pieņemtais likums „Grozījumi Krimināllikumā” un
šī likuma Pārejas noteikumu 4.punkts paredz, ka personas, kuras izdarījušas noziedzīgu nodarījumu līdz šī likuma spēkā stāšanās
dienai, saucamas pie kriminālatbildības saskaņā ar tām Krimināllikuma normām, kuras bija spēkā noziedzīga nodarījuma izdarīšanas
laikā, ņemot vērā, ka maksimālais soda apmērs vai laiks nedrīkst pārsniegt maksimālo soda apmēru un veidu, kāds paredzēts
Krimināllikumā no 2013.gada 1.aprīļa. Minēto noteikumu 6.punkts noteic, ka gadījumā, ja par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu
Krimināllikumā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas paredzētā zemāka brīvības atņemšanas soda minimālā robeža, tiesa to ņem
vērā, nosakot brīvības atņemšanas sodu.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta trešās daļas nosacījumiem tiesas izmeklēšanā pārbaudot apsūdzētā personu
raksturojošos datus, tiesa konstatēja, ka /N.P/ agrāk desmit reizes sodīts.Pēdējo reizi apsūdzētais notiesāts ar Aizkraukles rajona
tiesas 2008.gada 17.jūnija spriedumu ar brīvības atņemšanas sodu uz četriem gadiem un sešiem mēnešiem, ar policijas kontroli uz
diviem gadiem. Apsūdzētais 2011.gada 11.maijā nosacīti pirms termiņa atbrīvots no soda izciešanas, neizciestais sods deviņi
mēneši un astoņpadsmit dienas (lietas 112.-113.lapa) . Saskaņā ar Krimināllikuma 63.panta nosacījumiem sodāmība nav dzēsta.
Laika periodā no 2006.gada līdz 2012.gadam apsūdzētais administratīvi sodīts deviņas reizes (lietas 81.-82.lapa). Psihiskās
aprūpes reģistrā un Narkoloģiskās aprūpes reģistrā apsūdzētais nav reģistrēts (lietas 133., 134.lapa.). Jaunjelgavas novada domes
raksturojumā norādīts, ka apsūdzētā deklarētā dzīves vieta ir /ADRESE/, citas informācijas par /N.P/ Jaunjelgavas novada domes
rīcībā nav (lietas 128.lapa). Vecumnieku cietuma 2012.gada 27.janvāra /N.P/ raksturojumā norādīts, ka notiesātais ieslodzījumā
atradās no 2007.gada 3.septembra. Visā soda izciešanas laikā notiesātais nav izdarījis soda izciešanas režīma pārkāpumus,
saņēmis divus pamudinājumus. /N.P/ no 2007.gada 3.septembra līdz 2008.gada 1.novembrim atradies īslaicīgās aizturēšanas
nodaļā. Centrālcietumā sodu izcietis no 2008.gada 1.novembra, kur soda izciešanas laikā nav izdarījis soda izciešanas režīma
pārkāpumus, kā arī nav tikuši piemēroti pamudinājumi. Daugavgrīvas cietumā sodu izcietis no 2009.gada 8.janvāra, kur soda
izciešanas laikā izdarījis divus soda izciešanas režīma pārkāpumus, par kuriem sods netika piemērots. Pamudinājumi nav tikuši
piemēroti. Notiesātais strādājis cietumā par virtuves strādnieku. Vecumnieku cietumā sodu izcietis no 2010.gada 26.jūlija, kurs soda
izciešanas režīma pārkāpumus netika izdarījis. Par labu uzvedību un godīgu attieksmi pret darbu 2011.gada 10.janvārī piemērots
pamudinājums – atļauts papildus izbraukt ārpus cietuma teritorijas uz vienu diennakti. Par izcīnīto otro vietu minifutbola turnīrā
2010.gada 20.oktobrī piemērots pamudinājums – izteikta pateicība. No 2011.gada 23.augusta līdz 2011.gada 25.oktobrim /N.P/
strādājis ārpus cietuma teritorijas SIA /Nosaukums/, kā arī no 2011.gada 12.maija līdz 2011.gada 11.maijam strādājis SIA
/Nosaukums/. Notiesātais iesaistījies cietuma labiekārtošanas/uzturēšanas darbos, no darbiem neatteicies. Uzticētos darba
pienākumus veicis apmierinoši. Notiesātais mācījies IK /Nosaukums/, veiksmīgi ieguvis „B” kategorijas vadītāja tiesības. Piedalījies
sporta aktivitātēs. Interesējies par notikumiem valstī. Savstarpējās attiecības ar citiem notiesātajiem bijušas labas, konfliktsituācijas
nav bijušas. /N.P/ ar cietuma administrāciju bijis pieklājīgs, ievērojis uzvedības normas un brīvības atņemšanas iestādes iekšējās
kārtības noteikumus. Pildījis cietuma administrācijas likumīgās prasības. Notiesātais braucis izbraukumos ārpus cietuma teritorijas
pie ģimenes, atgriezies savlaicīgi, pārkāpumi nav tikuši konstatēti. Pēc rakstura /N.P/ bijis komunikabls, līdzsvarots un viltīgs. Atbrīvots
2011.gada 11.septembrī nosacīti pirms termiņa saskaņā ar Bauskas rajona tiesas lēmumu. Atbrīvojoties, plānojis dzīvot /ADRESE/ un
strādāt SIA /Nosaukums/ (lietas 131.lapa).
Tiesas sēdē apsūdzētais paskaidroja, ka noziedzīgos nodarījumus izdarījis, kad viņam nebija darba. Bijusi ģimene, apgādībā dēls.
Izdarīto nožēlo.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu izdarītie noziedzīgie nodarījumi pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas ir klasificējami kā
smagi noziegumi, izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas ir mazāk smags noziegums.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.pantu apsūdzētā atbildību mīkstinošos apstākļus tiesa nekonstatē.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par apsūdzētā atbildību pastiprinošo apstākli tiesa atzīst to, ka izdarītie
noziedzīgie nodarījumi veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu, jo tie izdarīti nedzēstas sodāmības laikā (Aizkraukles rajona tiesas
2008.gada 17.jūnija spriedums).
Ar savām darbībām apsūdzētais apdraudējis svešu īpašumu un nodarījis cietušajai reālus zaudējumus.
Krimināllikuma 175.panta trešās daļas sankcija paredz sodu brīvības atņemšanas veidā uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot
mantu vai bez mantas konfiskācijas. No 2013.gada 1.aprīļa šī panta sankcija paredz sodu brīvības atņemšanas veidā uz laiku līdz
pieciem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez tās.
Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas sankcija paredz sodu brīvības atņemšanas veidā uz laiku līdz četriem gadiem, vai arestu, vai
piespiedu darbu, vai naudas sodu. No 2013.gada 1.aprīļa šī panta sankcija paredz sodu brīvības atņemšanas veidā uz laiku līdz
diviem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.
Ņemot vērā lietā konstatētos soda apmēra un veida ietekmējošos apstākļus, to, ka nav konstatēts Krimināllikuma 49.pantā noteiktais
pamats vieglāka soda noteikšanai nekā likumā paredzētais, tiesa uzskata, ka sods apsūdzētajam nosakāms brīvības atņemšanas
veidā.
Saskaņā ar Krimināllikuma 38.panta pirmo daļu brīvības atņemšana ir personas piespiedu turēšana ieslodzījumā.
Atbilstoši Krimināllikuma 35.pantam soda mērķis ir vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai
notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Tiesa neapsver iespēju apsūdzētajam piemērot par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem sodu ne īslaicīgas brīvības atņemšanas
veidā, ne piespiedu darba veidā, ne naudas soda veidā. Kā redzams no lietā esošās izziņas par apsūdzētā izdarītajiem
noziedzīgajiem nodarījumiem, tad apsūdzētais vairākkārt ir tiesāts, piespriežot viņam sodu brīvības atņemšanas veidā. Kā secināms,
tad pat izciešot bargāko no sodiem, apsūdzētais nespēj atturēties no jaunu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas, nav izdarījis
secinājumus par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas sekām, nav spējis sakārtot savu dzīvi. Tāpat tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais
izvairījās no tiesas un traucēja šī kriminālprocesa norisi, bija nepieciešams izsludināt viņa meklēšanu un piemērot drošības līdzekli –
apcietinājums. Pie tam noziedzīgos nodarījumus apsūdzētais izdarījis nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas laikā, kas izslēdz jebkura
cita soda veida piemērošanu.
Tiesa, ņemot vērā to, ka kopš 2013.gada 1.aprīļa Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā un 185.panta pirmajā daļā paredzētā
brīvības atņemšanas soda maksimālais termiņš ir samazināts, to, ka apsūdzētais atzina savu vainu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā,
izvēlējās vienkāršotu procesa veidu, uzskata, ka iespējams samazināt prokurores prasītā soda apmēru.
Apsūdzētajam nav piemērojama Krimināllikuma 175.panta trešās daļas sankcijā paredzētā mantas konfiskācija, jo lietas materiālos
nav informācijas par to, vai apsūdzētajam pieder kustama vai nekustama manta.
Nosakot sodu, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, jo apsūdzētais ir izdarījis trīs noziedzīgos nodarījumus, līdz ar to
sods par katru noziedzīgo nodarījumu ir nosakāms atsevišķi, savukārt pēc tam sods nosakāms pēc noziedzīgo nodarījumu kopības,
piemērojot Krimināllikuma 50.panta pirmajā daļā paredzēto sodu daļējas saskaitīšanas principu.
Pie soda noteikšanas apsūdzētajam vērā ņemams Aizkraukles rajona tiesas 2008.gada 17.jūnija spriedums. Ar to apsūdzētajam tika
piespriesta policijas kontrole uz diviem gadiem, ko apsūdzētais sācis izciest 2011.gada 21.jūnijā (lietas 126.lapa). Augstākās tiesas
Senāta nolēmumos vairākkārt norādīts, ka ar jauna noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu netiek pārtraukta ar iepriekšējo spriedumu
noteiktā papildsoda – policijas kontroles – izciešana, ja vien persona nav apcietināta. Arī pēc jauna noziedzīga nodarījuma
izdarīšanas persona turpina policijas kontroles izciešanu (..) (skat., piemēram, Augstākās tiesas Senāta krimināllietu departamenta
2011.gada 22.septembra lēmumu lietā Nr.SKK-507/11) . Apsūdzētais apcietināts 2013.gada 30.jūnijā (lietas 185.lapa), līdz ar to
piespriestā policijas kontrole ir izciesta.
Ar Aizkraukles rajona tiesas 2008.gada 17.jūnija spriedumu apsūdzētais notiesāts ar brīvības atņemšanu uz četriem gadiem un
sešiem mēnešiem un ar 2001.gada 11.maijā /N.P/ ar Bauskas rajona tiesas lēmumu nosacīti pirms termiņa atbrīvots no brīvības
atņemšanas soda izciešanas, neizciestais sods – deviņi mēneši un astoņpadsmit dienas. Noziedzīgos nodarījumus apsūdzētais
izdarījis 2011.gada novembra un decembra mēnesī, tātad – neizciestā soda daļas laikā.
Atbilstoši Krimināllikuma 61.panta piektajai daļai gadījumā, ja persona, kurai bija noteikta nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana,
neizciestā soda daļas laikā izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, tiesa nosaka tai sodu saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantā un
52.pantā paredzētajiem noteikumiem. Līdz ar to saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu ar šo spriedumu piespriestajam
sodam pievienojams pēc Aizkraukles rajona tiesas 2008.gada 17.jūnija sprieduma neizciestais sods – brīvības atņemšana uz
deviņiem mēnešiem un astoņpadsmit dienām, piemērojot apsūdzētajam labvēlīgāko daļēju sodu pievienošanas principu.
Tāpat tiesa ņem vērā Krimināllikuma 51.panta otro daļu, kas noteic, ka galīgajam sodam pēc vairākiem spriedumiem jābūt lielākam
par sodu, kāds noteikts par jaunu izdarītu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par neizciestā soda daļu pēc iepriekšēja sprieduma.
Atbilstoši Krimināllikuma 52.panta piektajai daļai soda izciešanas termiņā ieskaitāms laiks, ko apsūdzētais pavadījis apcietinājumā -
no 2013.gada 30.jūnija līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 22.pantu personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, tiek garantētas procesuālās
iespējas materiālās kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai. Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmā daļa noteic, ka
kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā
cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskām ciešanām un mantisko zaudējumu. Minētā panta otrā daļa noteic, ka
kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā labprātīgi vai uz tiesas nolēmuma
pamata.
Izmantojot savas Kriminālprocesa likumā noteiktās tiesības, cietusī /V.C/ pieteikusi mantiskā kaitējuma kompensāciju Ls 466 apmērā
(lietas 34.lapa).
Civillikuma 1779.pants noteic, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījis.
Saskaņā ar Civillikuma 1770.pantu ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Civillikuma 1773.pants noteikts, ka
zaudējums ir tiešs, kad tas ir prettiesiskas darbības vai bezdarbības dabiskās un nepieciešamās sekas, savukārt Civillikuma
1775.pants noteic, ka katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina.
Civiltiesību doktrīnā atzīts, ka zaudējumu atlīdzības pamati ir: 1) nodarītāja prettiesiska rīcība, 2) zaudējumu esamība, 3) cēloniskais
sakars (skat. K.Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata. Rīga, 2006., 246.lpp).
Tā kā apsūdzētā vaina noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā, kuru rezultātā cietušajai radies mantiskais kaitējums, ir pilnībā pierādīta, par
radītā mantiskā kaitējuma apmēru lietā strīda nav, kaitējuma apmēru cietušajai apsūdzētais atzīst pilnībā, tad apsūdzētais, kurš ar
tiesas spriedumu atzīts par vainīgu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā, ir atbildīgs par cietušajai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu un
līdz ar to no apsūdzētā par labu cietušajai ir piedzenama mantiskā kaitējuma kompensācija Ls 466 apmērā.
Procesuālos izdevumus saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas ceturto punktu veido samaksa aizstāvim
zvērinātam advokātam J.Rakevičam Ls 25 apmērā par juridiskās palīdzības sniegšanu apsūdzētajam (lietas 231.lapa).
Tiesa nekonstatē pamatu apsūdzētā atbrīvošanai no procesuālo izdevumu samaksas, līdz ar to procesuālie izdevumi atbilstoši
Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmajai daļai ir piedzenami no apsūdzētā.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 529.panta 2.punktu apsūdzētajam nosakāms 30 dienu termiņš labprātīgai sprieduma izpildei
daļā par procesuālo izdevumu piedziņu no tā spēkā stāšanās dienas.
Ar Aizkraukles rajona tiesas 2012.gada 27.septembra lēmumu apsūdzētajam pirmstiesas procesā piemērotais drošības līdzeklis –
nodošana policijas uzraudzībā grozīts uz drošības līdzekli – apcietinājums (lietas 171.lapa). Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma
241.pantu, ievērojot apsūdzētā pretdarbību savlaicīgai kriminālprocesa norisei, drošības līdzeklis – apcietinājums, līdz sprieduma
spēkā stāšanās dienai atstājams negrozīts.
Lietiskie pierādījumi: 1) cimds, kas glabājas Nodrošinājuma valsts aģentūrā, saskaņā ar Krimināllikuma 240. panta pirmās daļas 6.
punktu iznīcināms; 2) televizors „Samsung”, kas glabājas pie cietušās, saskaņā ar Krimināllikuma 240.panta pirmās daļas 1. punktu
atstājams cietušās /V.C/ rīcībā; 3) tējkanna „Scarlet”, kas glabājas pie cietušās, saskaņā ar Krimināllikuma 240.panta pirmās daļas 1.
punktu atstājama cietušās /V.C/ rīcībā; 4) tosteris „Ide line”, kas glabājas pie cietušās, saskaņā ar Krimināllikuma 240.panta pirmās
daļas 1. punktu atstājams cietušās /V.C/ rīcībā; 5) putekļusūcējs „Zannusi”, kas glabājas pie cietušās, saskaņā ar Krimināllikuma
240.panta pirmās daļas 1.punktu atstājams cietušās /V.C/ rīcībā; 6) ķīlas līgums Nr.80.23, kas glabājas pie lietas materiāliem,
turpmāk glabājams pie lietas materiāliem; 7) trīs satelīta galviņas ar turētāju, kas glabājas pie cietušās, saskaņā ar Krimināllikuma
240.panta pirmās daļas 1.punktu atstājamas cietušās /V.C/ rīcībā; 8) VIASAT modēms, kas glabājas pie cietušās, saskaņā ar
Krimināllikuma 240.panta pirmās daļas 1. punktu atstājams cietušās /V.C/ rīcībā.
Saskaņā Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 527.-530.pantu, tiesa
nosprieda
atzīt /N.P/ par vainīgu Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt viņu
- par 2011.gada novembrī izdarīto noziedzīgo nodarījumu ar brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu, bez mantas konfiskācijas;
- par 2011.gada decembrī izdarīto noziedzīgo nodarījumu ar brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu, bez mantas konfiskācijas.
Atzīt /N.P/ par vainīgu Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt viņu ar brīvības
atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmās daļas noteikumiem sodu /N.P/ noteikt pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, piespriestos
sodus daļēji saskaitot, brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu un 8 (astoņiem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas.
Saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu ar šo spriedumu piespriestajam sodam daļēji pievienot pēc Aizkraukles rajona tiesas
2008.gada 17.jūnija sprieduma neizciesto sodu un galīgo sodu /N.P/ noteikt brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) gadiem un 3 (trīs)
mēnešiem, bez mantas konfiskācijas.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu soda izciešanas termiņā ieskaitīt /N.P/ atrašanos apcietinājumā no 2013.gada
30.jūnija līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.
Brīvības atņemšanas soda termiņu skaitīt no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Drošības līdzekli – apcietinājumu, /N.P/ līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai atstāt negrozītu.
Piedzīt no /N.P/ par labu valstij procesuālos izdevumus Ls 25 (divdesmit piecu latu) apmērā, kas saistīti ar zvērināta advokāta
J.Rakeviča piedalīšanos kriminālprocesā.
Piedzīt no /N.P/ par labu cietušajai /V.C/ mantiskā kaitējuma kompensāciju Ls 466 (četri simti sešdesmit sešu latu) apmērā.
Noteikt /N.P/ labprātīgu sprieduma izpildes termiņu daļā par procesuālo izdevumu piedziņu 30 (trīsdesmit) dienas no sprieduma
spēkā stāšanās dienas.
Lietiskos pierādījumus:
1) cimdu - iznīcināt;
2) televizoru „Samsung”- atstāt cietušās /V.C/ rīcībā;
3) tējkannu „Scarlet” - atstāt cietušās /V.C/ rīcībā;
4) tosteri „Ide line” - atstāt cietušās /V.C/ rīcībā;
5) putekļusūcēju „Zannusi” - atstāt cietušās /V.C/ rīcībā;
6) ķīlas līgumu Nr.80.23 - glabāt pie lietas materiāliem;
7) trīs satelīta galviņas ar turētāju - atstāt cietušās /V.C/ rīcībā;
8) VIASAT modēmu - atstāt cietušās /V.C/ rīcībā.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 10 (desmit) dienu laikā pēc pilna sprieduma pieejamības dienas
2013.gada 18.septembra, sūdzību vai protestu iesniedzot Aizkraukles rajona tiesā.
Tiesnese L.Baltmane-Zepa