Court dismissed appeal against administrative fine for failing to maintain property grounds as required by local regulations.

Lietas Nr. 129142212

Lietas arhīva Nr. 1-0244-13/07

SPRIEDUMS

Jūrmalā 2013.gada 7.novembrī

Jūrmalas pilsētas tiesas

tiesnese B.Horuna

izskatīja rakstveida procesā Jūrmalā, Z.Meierovica prospektā 1a /pers. C/, /personas kods/ sūdzību par Rīgas domes

Administratīvās komisijas/datums/lēmumu /Nr./

Aprakstošā daļa

2012.gada 12.jūlijā Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijas Administratīvās inspekcijas amatpersona sastādīja administratīvā

pārkāpuma protokolu /Nr./ pret /pers. C/ par to, ka 2012.gada 28.jūnijā /adrese/ā (/Kadastra Nr./) nebija nodrošināta nekustamā

īpašuma un īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas sakopšana – nebija nopļauta zāle, zāles garums pārsniedz 20

cm, tādējādi neievērojot Rīgas domes 2008.gada 8.jūlija saistošo noteikumu Nr.125 4.1. un 4.3.punktus.

Ar Rīgas domes Administratīvās komisijas Pārdaugavas apakškomisijas 2012.gada 26.jūlija lēmumu /Nr./, pamatojoties uz

Rīgas domes 2008.gada 8.jūlija saistošo noteikumu Nr.125 ‘’Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi’’

22.punktu, /pers. C/ saukta pie administratīvās atbildības, uzliekot naudas sodu 25 latus.

/pers. C/ pārsūdzēja minēto lēmumu, iesniedzot sūdzību Rīgas domes Administratīvajai komisijai.

Ar Rīgas domes Administratīvās komisijas /datums/lēmumu /Nr./ (turpmāk – iestādes Lēmums) /pers. C/ sūdzība noraidīta kā

nepamatota, savukārt Rīgas domes Administratīvās komisijas Pārdaugavas apakškomisijas /datums/ lēmums /Nr./atstāts negrozīts.

Iestādes Lēmumā norādīts, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 285.pantu iestāde,

izskatot sūdzību par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pārbauda pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību.

Rīgas domes 2008.gada 8.jūlija saistošo noteikumu Nr.125 ‘’Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi’’

( turpmāk – RDSN Nr.125) 4. punkts nosaka: "Komercsabiedrības atbilstoši noslēgtajam līgumam, dzīvokļu īpašnieku sabiedrības,

namīpašumu, zemesgabalu un citu teritoriju īpašnieki, valdītāji, pārvaldnieki -pilnvarnieki, lietotāji-nomnieki nodrošina:", un RDSN

Nr.125 4.1. apakšpunkts nosaka: "nekustamā īpašuma teritorijā - teritorijas sakopšanu, zālienu nopļaušanu (zāles garums nedrīkst

pārsniegt 20 cm), apstādījumu uzturēšanu, nepieļaujot būvgružu un atkritumu uzkrāšanos, kā arī noslēdzot ar atkritumu

apsaimniekotāju līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu un izvešanu".

RDSN Nr.125 4.3.apakšpunkts nosaka īpašuma īpašniekiem nodrošināt: "piegulošās teritorijas kopšanu (zālienu nopļaušanu,

ietves tīrīšanu, atkritumu savākšanu un izvešanu)".

Pie administratīvās atbildības saucama persona ir iesniegusi komisijā rakstveida paskaidrojumu. (…) administratīvajam sodam

ir audzinošs raksturs, lai ar naudas soda palīdzību ietekmētu personu rīcību un atturētu no turpmākas administratīvo pārkāpumu

izdarīšanas. Tas nozīmē, ka administratīvais sods savu mērķi sasniedz tad, ja persona, to nomaksājot, rodas noteikta apmēra

zaudējumi, kas sagādā finansiāla rakstura neērtības samazina pieejamo naudas līdzekļu apmēru." (skat., Administratīvās rajona

tiesas 12.06.2009. spriedums lietā /Nr./).

No lietas materiāliem izriet, ka pie administratīvās atbildības saucamā persona ir minētā nekustamā īpašuma kopīpašnieks.

Privātajās tiesībās pastāv solidārās atbildības institūts tāpēc, ka privāto tiesību mērķis ir atlīdzināt radīto zaudējumu, savukārt

administratīvo pārkāpumu tiesību mērķis ir ,,audzināt pilsoņus likumu precīzas un stingras ievērošanas garā’’, kā arī ‘’ieaudzināt viņos

(?) apzinīgu attieksmi pret saviem pienākumiem un atbildību sabiedrības priekšā.’’ (LAPK 1.pants), līdz ar ko administratīvo

pārkāpumu lietās nepastāv solidārās atbildības institūts un atbildība katram pārkāpējam (šajā gadījumā katram kopīpašniekam)

iestājās atsevišķi.

Ar lietā esošajiem materiāliem un personu paskaidrojumiem administratīvā pārkāpuma fakts ir pierādīts (LAPK 243.pants).

Lietā netika konstatēti atbildību mīkstinoši apstākļi. Lietā tika konstatēti atbildību pastiprinoši apstākļi - gada laikā atkārtoti izdarīts

līdzīgs pārkāpums - Rīgas domes Administratīvās komisijas lēmums /Nr./ no /Datums/. un /Nr./ no /Datums/ Ar mērķi īstenot LAPK

22.pantā nostiprinātos mērķus, komisijas ieskatā, persona ir saucama pie administratīvās atbildības saskaņā ar kvalificēto tiesību

normu, atstājot piemēroto sodu negrozītu.

Nepiekrītot iestādes Lēmumam, /pers. C/ iesniedza sūdzību, kas Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemta

2012.gada 7.septembrī. Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses I.Rubinas /datums/ lēmumu /pers. C/ sūdzība tika

atstāta bez virzības trūkumu novēršanai. Sūdzības iesniedzēja tiesneses lēmumā norādītos trūkumus novērsa, pēc kā Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese I.Rubina/datums/pieņēma lēmumu par /pers. C/ sūdzības pieņemšanu, tiesvedības

ierosināšanu administratīvā pārkāpuma lietā, vienlaikus nolemjot minēto sūdzību izskatīt mutvārdu procesā/datums/plkst.10.00 Rīgas

pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

2013.gada 27.augustā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa, pamatojoties uz LAPK 289.3.panta otro daļu, t.i. pēc

piekritības, nosūtīja Jūrmalas pilsētas tiesai /pers. C/ sūdzību par Rīgas domes Administratīvās komisijas/datums/lēmumu /Nr./, kā arī

administratīvā pārkāpuma lietas materiālu kopijas, kas Jūrmalas pilsētas tiesā tika saņemti 2013.gada 2.septembrī.

Sūdzības iesniedzēja lūdz atkārtoti izvērtēt zemes gabala /adrese/, ar kadastra /Nr./ faktisko lietotāju atbildību zemes gabala

uzturēšanā, jo tieši viņi - /nosaukums/ un /nosaukums/ ielas māju iedzīvotāji izmanto /pers. C/ un citām personām piederošo zemes

īpašumu. Uz zemes īpašuma ir uzceltas veļas žāvēšanas konstrukcijas, atpūtas soliņš un iestaigātas takas, kas tiek izmantotas suņu

pastaigām, citām izpriecām, tādām kā alkoholisko dzērienu dzeršanai. Pēc būtības faktiskie lietotāji, valdītāji saskaņā ar Civillikuma

876., 877., 882.pantu ir /nosaukums/ ielas, /nosaukums/ ielas māju iedzīvotāji, kurus pārstāv Pārdaugavas izpilddirekcija, kurai

jāievēro Rīga domes saistošos noteikumus Nr.125 un jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai zemes īpašums būtu sakopts.

Sūdzībā norādīts, ka uz RDAK Pārdaugavas apakškomisijas lietas izskatīšanas brīdi, tika sakopts zemes gabals, nopļaujot zāli,

kā arī novākti visi sadzīves atkritumi, kurus praktiski katru dienu turpina papildināt vietējo māju iedzīvotāji.

Pārdaugavas izpilddirekcija, kā arī pašvaldības policija neveic nekādus pasākumus, lai novērstu /pers. C/ un pārējiem

kopīpašniekiem piederošā zemes gabalapiegružošanu ar sadzīves atkritumiem, bet sistemātiski pieprasa tā atbilstību Rīga domes

saistošajiem noteikumiem Nr.125. /pers. C/ lūdz tiesu atcelt/datums/Lēmumu Nr.5729-15.

Motīvu daļa

Saskaņā ar LAPK 289.6 pantu rajona (pilsētas) tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata rakstveida procesā. Rajona

(pilsētas) tiesa mutvārdu procesu nosaka pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to lūdz persona, kura saukta pie administratīvās atbildības,

cietušais vai prokurors. Rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana notiek, nerīkojot tiesas sēdi. Izskatot lietu

rakstveida procesā, nolēmumu tiesa pieņem uz lietā esošo dokumentu pamata.

Lietas dalībniekiem par lietas izskatīšanas vielu un laiku paziņots, paskaidrojumi pieteikumi vai lūgumi nav pieteikti, noraidījums

nav pieteikts.

Tiesa, pārbaudot un novērtējot administratīvā pārkāpuma lietas un sūdzības materiālus, atzīst, ka /pers. C/ sūdzība ir

nepamatota un ir noraidāma.

LAPK 288.panta pirmā daļa nosaka, ka augstākas iestādes pieņemtu lēmumu persona, kura saukta pie administratīvās

atbildības, kā arī cietušais var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc deklarētās dzīvesvietas, juridiskā persona — pēc tās juridiskās

adreses Latvijā. Ja personai nav deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās personas adrese neatrodas Latvijā, lēmumu var pārsūdzēt

rajona (pilsētas) tiesā pēc administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietas.

LAPK 289.12 panta otrā daļa nosaka, ka Rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā,

taisa vienu no šādiem spriedumiem:

1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

3) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu;

4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Savukārt LAPK 289.13panta trešā daļa nosaka, ka, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais

pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes

nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tiesa uzskata, ka Rīgas domes Administratīvā komisija pilnīgi un vispusīgi izvērtēja visus lietā esošos pierādījumus, izskatot

administratīvā pārkāpuma lietu atbilstoši LAPK 272.panta prasībām. Ņemot vērā LAPK 289.13panta trešajā daļā noteikto, tiesa

pilnībā pievienojas Rīgas domes Administratīvās komisijas/datums/lēmuma Nr.D57 29-15 motivācijai, taču papildus tiesa norāda

sekojošo.

Rīgas domes 2008.gada 8.jūlija saistošo noteikumu Nr.125 „Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas

noteikumi” 4.1. un 4.3.punkti noteic, ka (..) namīpašumu, zemesgabalu un citu teritoriju īpašnieki, valdītāji, pārvaldnieki-pilnvarnieki,

lietotāji-nomnieki nodrošina: nekustamā īpašuma teritorijā – teritorijas sakopšanu, zālienu nopļaušanu (zāles garums nedrīkst

pārsniegt 20 cm), apstādījumu uzturēšanu, nepieļaujot būvgružu un atkritumu uzkrāšanos, kā arī noslēdzot ar atkritumu

apsaimniekotāju līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu un izvešanu; piegulošās teritorijas kopšanu (zālienu nopļaušanu, ietves

tīrīšanu, atkritumu savākšanu un izvešanu).

Atbilstoši šo noteikumu 22.puktam, par saistošo noteikumu prasību neievērošanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu:

fiziskajām personām - līdz Ls 250 (..).

Tiesa secina, ka /pers. C/ ir saukta pie administratīvās atbildības par Rīgas domes 2008.gada 8.jūlija saistošo noteikumu

Nr.125 punktu 4.1. un 4.3. neievērošanu, un viņai uzlikts naudas sods 25 latus apmērā.

Lietā konstatēts, ka pārkāpums konstatēts /Gads, datums, mēnesis/ plkst.15.23, un /pers. C/ ir nekustamā īpašuma, kas atrodas

/Adrese/, bez numura, kadastra /Nr./, kopīpašniece.

Tiesa uzskata par nepamatotu sūdzības iesniedzējas argumentu, ka uz brīdi, kad Rīgas domes Administratīvās komisijas

Pārdaugavas apakškomisija, t.i./datums/pieņēma lēmumu par naudas soda uzlikšanu /pers. C/, pēdējā un pārējie zemes gabala

/adrese/ kopīpašnieki sakopa viņiem piederošo zemes gabalu, t.i. nopļāva zāli, novāca sadzīves atkritumus, kas ir par pamatu

iestādes Lēmuma atcelšanai.

Tiesa norāda, ka administratīvā pārkāpuma apstākļi jāvērtē uz to dienu, kad tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols,

t.i., /Datums/ plkst.11.10. Administratīvā pārkāpuma lietā esošie materiāli un tieši administratīvā pārkāpuma protokols, apskates

protokols, fotogrāfijas, saskaņā ar LAPK 243.pantu ir uzskatāmi par pierādījumiem lietā, kurus nav pamata uzskatīt par nepatiesiem.

Ar tiem ir pierādīts, ka /Datums/ netika nodrošināta nekustamā īpašuma – /Adrese/, kadastra /Nr./un šīm īpašumam piegulošas

publiskā lietošanā esošās teritorijas sakopšana, proti, netika nopļauta zāle, tās garums pārsniedza 20 centimetrus.

Bez tā, tiesa uzskata, ka nav pamatots arī sūdzības iesniedzēja arguments, ka par iepriekš norādītā zemes gabala uzturēšanas

kārtību ir atbildīgi /Nosaukums/ māju iedzīvotāji. Tiesa norāda, ka personu loks, kurām ir jānodrošina nekustamā īpašuma teritorijas

un tai piegulošas teritorijas sakopšanu, ir noteikti Rīgas domes 2008.gada 8.jūlija saistošajos noteikumus Nr.125. Lietā konstatēts,

ka /pers. C/ ir vieno no nekustamā īpašuma, kas atrodas /Adrese/, bez numura, kadastra /Nr./, kopīpašniece. Līdz ar to tiesa atzīst, ka

/pers. C/ ir pamatoti saukta pie administratīvās atbildības.

Tiesa, izskatot /pers. C/ sūdzības un administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, nekonstatē LAPK 289.12panta pirmajā daļā

norādītos apstākļus, kas būtu par pamatu iestādes Lēmuma atcelšanai.

Bez tā, tiesa atzīst, ka izskatot administratīvā pārkāpuma lietu par sūdzības iesniedzējas saukšanu pie administratīvās

atbildības, ir ievēroti LAPK 32.panta pirmās daļas nosacījumi, kas nosaka, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko

nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par

administratīviem pārkāpumiem un nekādi pārkāpumi Lēmuma pieņemšanā nav konstatēti.

Rezolutīvā daļa

Vadoties no minētā un pamatojoties uz LAPK 289.6 pantu, 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, 289.13 pantu, 289.18 pantu, tiesa

nosprieda

atstāt negrozītu Rīgas domes Administratīvās komisijas/datums/lēmumu Nr.D57 29-15 un /pers. C/, /personas kods/, sūdzību

noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, sūdzību

iesniedzot Jūrmalas pilsētas tiesā.

Sprieduma pieejamības diena – 2013.gada 7.novembris.

Tiesnese B.Horuna