Court partially allowed bank's debt collection claim against insolvent company for reduced principal amount.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the insolvent company's claim for debt collection against an individual, ordering payment of a reduced principal sum of 35.97 EUR while rejecting the remainder. The plaintiff argued for the full debt based on contract terms, but the defendant failed to submit written explanations to the court. The court applied the Credit Institutions Law to reduce the principal amount while still awarding legal interest and court costs.
Legislator headnote
AI generatedKredītiestāžu likuma 60. pants; Civillikuma 1401., 1402., 1512., 1587., 1590., 1716., 1717., 1720., 1753., 1754., 1756., 1757., 1759. panta 1. punkts, 1763., 1764. pants, 1765. panta 1. un 2. daļa, 1934., 1943. pants: When a claim is partially admissible, the court must reduce the principal amount according to statutory provisions while still awarding legal interest and costs.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-0495-23/25
ECLI:LV:VRT:2023:0228.C71319522.3.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Limbažos 2023. gada 28. februārī
Vidzemes rajona tiesa šādā sastāvā – tiesnesis Jānis Kucenko – atklātā rakstveida procesā izskatīja civillietu maksātnespējīgās AS “/Nosaukums/”
prasībā vienkāršotajā procedūrā par naudas piedziņu no /pers. A/.
Aprakstošā daļa
[1] Prasītājs maksātnespējīgā AS “/Nosaukums/” (turpmāk tekstā – prasītājs) cēla tiesā prasību vienkāršotajā procedūrā par parāda 182,97
EUR piedziņu no atbildētāja /pers. A/ (turpmāk tekstā – atbildētājs). Prasītājs lūdzis piedzīt pamatparādu 182,97 EUR, kā arī izdevumus advokāta
palīdzības samaksai 54,89 EUR. Lūdz noteikt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos procentus.
[2] Prasības pieteikumā prasītājs norādījis, ka 2017. gada 7. martā starp pusēm noslēgts līgums Nr. /līguma numurs/ par komplekta
“/Nosaukums A/” un kartes kredīta noformēšanu (turpmāk tekstā arī – līgums), saskaņā ar kuru prasītājs atbildētājam noformēja norēķinu kontu,
piesaistīja tam komplektu un izsniedza norēķinu karti. Saskaņā ar Norēķinu konta noteikumu 3.3. punktu par norēķinu konta atvēršanu, apkalpošanu un
slēgšanu un saistītiem pakalpojumiem banka klientam piemēro komisijas maksu, kas noteikta tarifos. Norēķinu karšu noteikumu 7.1. punktā noteikts, ka
prasītājs piešķir atbildētājam atļauto kredītu, kas tiek uzskaitīts kartes kontā, bet saskaņā ar 7.3. punktu par atļautā kredīta summas pārsniegšanu
atbildētājs maksā līgumā un tarifos noteikto līgumsodu. Līguma 1.2. punktā noteiktas prasītāja tiesības nepiešķirt kredītu.
Līgumā atbildētājs apliecinājis, ka atzīst sev par saistošiem prasītāja pakalpojumu tarifus un Vispārējos darījumu noteikumus. Līguma 5.1. punktā
noteikts, ka par komplekta noformēšanu un lietošanu atbildētājs maksā saskaņā ar pakalpojumu tarifiem. Arī Norēķinu karšu noteikumu 4.3. punktā
noteikts pienākums maksāt par kartes lietošanu un izsniegšanu saskaņā ar tarifiem. Saskaņā ar tarifiem prasītājs piemērojis atbildētājam maksu par
komplekta lietošanu, neaktīva klienta konta apkalpošanu, tiesu izpildītāja rīkojumu pieņemšanu izpildei un atbildes sniegšanu. Minētās komisijas maksas
veido prasības pamatsummu.
[3] Normatīvie akti, pēc kuriem vadījies prasītājs – Kredītiestāžu likuma 60. pants, Civillikuma 1401., 1425., 1469., 1472., 1512., 1548.,
1587., 1588., 1590., 1716., 1717., 1720., 1753., 1754., 1756., 1757., 1759., 1764., 1765., 1934., 1943. pants, Civilprocesa likuma 127., 128.,
129., 130., 195. pants.
[4] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus tiesā nav iesniedzis. Tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.2 1 panta otro daļu atzīst, ka
paskaidrojuma nesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai šajā lietā.
[5] Puses uzklausīšanu tiesas sēdē nav lūgušas. Tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Pusēm par lietas izskatīšanu
rakstveida procesā, par datumu, kad sprieduma noraksts būs pieejams tiešsaistes sistēmā, un par to, ka iepriekš minētais datums ir uzskatāms par
sprieduma sastādīšanas datumu, paziņots likumā noteiktā kārtībā. 2023. gada 24. janvārī publicēts uzaicinājums Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā
„Latvijas Vēstnesis”, laidiens Nr. 17, oficiālās publikācijas Nr.: OP 2023/17.UT14.
[6] Tiesnesis 2022. gada 14. novembrī prasītājai pieprasīja līdz 2022. gada 12. decembrim iesniegt tiesā pierādījumus, tai skaitā tiesu izpildītāja
rīkojumus un atbildes uz zvērināta tiesu izpildītāja pieprasījumiem.
Prasītāja minētos pierādījumus tiesā neiesniedza.
Motīvu daļa
[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194. panta pirmās daļas 3. punkta un otrās daļas noteikumiem vienkāršotās procedūras lietās tiesa sastāda
saīsināto spriedumu. Pēc saīsinātā sprieduma sastādīšanas prasītājs lūdzis sastādīt spriedumu atbilstoši 193. pantā noteiktajam saturam, tādēļ tiesa
saskaņā ar 250.25 panta otro prim un otro trīs prim daļu sastāda šādu spriedumu.
[8] Lietā nav strīda par to, ka prasītājs un atbildētājs 2017. gada 7. martā noslēdza līgumu Nr. 7250465933 par komplekta “/Nosaukums A/”
noformēšanu (datne Nr. 2 “Pielikums_/pers. A/.edoc”, 1.-4. lpp.). Šis fakts ir pierādīts ar rakstveida pierādījumu, kā arī atbildētājs pret to nav cēlis
iebildumus. Ņemot vērā minēto, puses nodibinājušas no darījuma izrietošu saistību tiesību (Civillikuma 1401. un 1402. pants) – divpusēju līgumu
(Civillikuma 1512. pants), kas savukārt uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, neskatoties uz darījuma sevišķu smagumu vai izpildīšanas grūtībām
(Civillikuma 1587. pants). Saskaņā ar Civillikuma 1590. pantu katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.
[9] Saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 60. pantu prasītāja kā kredītiestādes un atbildētāja kā klienta attiecības regulē normatīvie akti, kā arī starp
pusēm noslēgtie līgumi. Parakstot līgumu, atbildētājs apliecinājis, ka ir iepazinies ar prasītāja Vispārējiem darījuma noteikumiem, pakalpojumu tarifiem,
kartes un kartes konta lietošanas un apkalpošanas noteikumiem un atzīst tos par sev saistošiem. Atbildētājs arī apņēmies tos ievērot, pildīt un sekot tarifu
izmaiņām prasītāja mājas lapā. Saskaņā ar prasītāja 2017. gada 18. jūlija rīkojumu Nr.44/2017 (datne Nr. 2 “Pielikums_/pers. A/.edoc”, 39. lpp.)
komplekta “/Nosaukums A/” nosaukums mainīts uz “/Nosaukums B/” (turpmāk tekstā arī – komplekts).
[10] Tiesa norāda, ka atbildētāja iebildumu neesību lietā nav pamata vērtēt kā atbildētāja piekrišanu parāda aprēķinam, jo, atšķirībā no bezstrīdus
procesiem (piemēram, saistību piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā), prasības kārtībā tiesas pienākums ir noskaidrot lietas apstākļus, pārbaudīt
pierādījumus un noskaidrot objektīvo patiesību (Civilprocesa likuma 8. panta pirmā daļa, 190. panta otrā daļa, likuma “Par tiesu varu” 17. panta pirmā
daļa). Tādēļ tālāk tiesa vērtēs parāda aprēķina atbilstību starp pusēm noslēgto darījumu noteikumiem.
[11] Līguma 8.1. punktā paredzēts, ka klients neizvirzīs nekādas pretenzijas sakarā ar komplekta automātisku slēgšanu, ja klients nebūs sedzis
komplekta apkalpošanas maksu pilnā apmērā divus kalendāros mēnešus. Jēdziena “automātiska slēgšana” vārdiskā nozīme norāda, ka komplekta
slēgšana nav atkarīga no vienas vai otras puses gribas, bet notiek pati par sevi, iestājoties konkrētajam nosacījumam – divu mēnešu parādam par
komplektu. Šādam noteikumam ir arī loģiska jēga: no vienas puses tā veicina klienta lojalitāti pret banku, no otras puses – klients var paļauties, ka parāda
gadījumā parādsaistību pieaugums automātiski apstāsies. Tāpat noteikums sistēmiski iekļaujas līguma 8. sadaļā, jo atbilstoši 8.2. punktam komplekta
slēgšana nav nekas ārkārtējs, un klients ar to nezaudē tiesības lietot atsevišķos komplektā iekļautos pakalpojumus, maksājot par tiem saskaņā ar bankas
tarifiem.
Tiesa konstatē, ka saskaņā ar konta izrakstu atbildētājs daļēji apmaksāja maksu par komplekta lietošanu par 2017. gada aprīli, bet tālāk to nav
maksājis, tādēļ komplektam bija jābūt automātiski slēgtam no 2017. gada jūlija. Ņemot vērā minēto, prasība par komplekta “/Nosaukums A/” komisijas
maksas piedziņu 84,00 EUR apmērā par laika periodu no 2017. gada jūlija līdz 2019. gada augustam ir noraidāma. Komisijas maksa par 2017. gada
aprīli, maiju un jūniju aprēķināta pamatoti un saskaņā ar tarifiem (datne Nr. 3 “Parada aprekins_/pers. A/.edoc”), tādēļ prasība daļā par komisijas
maksas 6,55 EUR piedziņu ir apmierināma.
[12] Ievērojot līguma 8.2. punktu, pēc komplekta slēgšanas atbildētājam palika spēkā pienākums norēķināties par atsevišķiem lietotajiem
pakalpojumiem, tai skaitā par norēķinu konta lietošanu. No klienta karšu konta izraksta redzams, ka vienīgā un pēdējā operācija klienta kontā (izņemot
komisijas maksu samaksu) – ieskaitījums kontā – notikusi 2017. gada 10. martā, un saskaņā ar prasītāja grozījumiem pakalpojumu tarifos (datne Nr. 2
“Pielikums_/pers. A/.edoc”, 32. lpp.) klients atzīstams par neaktīvu no 2018. gada maija, jo pēdējo 12 mēnešu laikā nevienā no klienta norēķinu un
karšu kontiem nav veiktas nekādas operācijas (izņemot komisijas ieturēšanu). Ņemot vērā minēto, komisijas maksas aprēķināšanai par agrāku periodu
nav pamata, un prasība daļā par komisijas maksas par neaktīva klienta konta apkalpošanu par periodu no 2018. gada februāra līdz 2018. gada aprīlim
kopā 3,00 EUR ir noraidāma.
[13] Saskaņā ar citu pakalpojumu tarifiem (datne Nr. 2 “Pielikums_/pers. A/.edoc”, 33.-36. lpp.) prasītājs atbildētājam ir piemērojis komisijas
maksu par zvērināta tiesu izpildītāja rīkojumu pieņemšanu izpildei 40,00 EUR apmērā un par atbildes sniegšanu uz tiesu izpildītāja pieprasījumu 20,00
EUR apmērā. Kopā atbildētājam piemērotas komisijas maksas 60,00 EUR apmērā.
Tiesa 2022. gada 14. novembrī uzlika prasītājam pienākumu līdz 2022. gada 12. decembrim iesniegt tiesā tiesu izpildītāja rīkojumus un atbildes uz
zvērināta tiesu izpildītāja pieprasījumiem (datne Nr. 13 “VRT_141122_PNBbanka_/uzvārds/_vienk_proc_rakstv_proc_inform_pieprasij_.edoc”).
Tā kā prasītāja pārstāve prasības pieteikumā bija norādījusi, ka ir reģistrējusies tiešsaistes sistēmā, tiesa atbilstoši Civilprocesa likuma 56. panta otrās
prim daļas 1. punktam izmantoja šo saziņas kanālu (datne Nr. 14 “VRT_141122_pavadr_rakstv_proc_PNB_/uzvārds/_.edoc”). Prasītājs tiesas
pieprasījumu neizpildīja. Ņemot vērā pierādījumu neesību šīs komisijas maksas pamatojumam, tiesa uzskata prasību 60,00 EUR apmērā par nepierādītu
un noraidāmu.
[14] Prasītājs lūdzis piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam samaksātos izdevumus advokāta palīdzības samaksai 54,89 EUR. Prasības
pieteikumam pievienots zvērinātas advokātes Valsts amatpersona 2022. gada 1. jūlija rēķins (datne Nr. 7 “Rekins ZvAdvLZ Nr.39.edoc”, Nr. 6
“Rekina Nr.39 pielikums_/pers. A/.edoc”), kas izrakstīts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums C/” (turpmāk tekstā – Sabiedrība).
Zvērināta advokāta rēķins ir izpildu dokuments (Civilprocesa likuma 540. panta 6. punkts). Šādi paredzot bezstrīdus piedziņas iespēju, likumdevējs
advokātiem kā tiesu varai piederīgām personām paudis uzticēšanos, tai skaitā tam, ka advokāts rēķinu izrakstīs stingrā saskaņā ar vienošanās
noteikumiem starp klientu un advokātu. Arī Latvijas Zvērinātu advokātu padome savos noteikumos uzsvērusi tiesības izrakstīt rēķinu saskaņā ar
vienošanās noteikumiem ar klientu (sk. Latvijas Zvērinātu advokātu padomes Advokātu lietvedības noteikumu (apstiprināti ar 2018. gada 20.
novembra lēmumu Nr. 183, turpmāk tekstā – Advokātu lietvedības noteikumi) 2.1. un 2.4. punktu). No minētā un konkrētā rēķina adresāta
viennozīmīgi secināms, ka rēķinā norādītā juridiskā palīdzība sniegta Sabiedrībai kā advokātes klientam.
Rēķinā norādīts, ka konkrētā pakalpojuma sniegšanas periods ir 2022. gada jūlijs. Tiesa no lietas materiāliem nekonstatē, ka 2022. gada jūlijā
Sabiedrībai būtu bijusi jebkāda saistība ar šo lietu, tādēļ neatzīst, ka konkrētie izdevumi radušies šīs lietas sakarā. Turklāt, pat, ja tādi pierādījumi būtu un
Sabiedrība lietā būtu uzstājusies kā prasītāja pārstāvis, tad no Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas pirmās prim daļas izriet, ka atlīdzināmi ir puses
izdevumi par advokāta juridisko palīdzību tai, nevis pārstāvja izdevumi, ja viņš izvēlējies sev piesaistīt advokātu.
Ņemot vērā minēto, prasītāja lūgums ir noraidāms.
[15] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no
atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai – valsts nodeva 13,76 EUR (35,97 EUR x 70,00 EUR : 182,97 EUR).
[16] Saskaņā ar 2022. gada 11. janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr. 20 “Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 14.
un 15. punktu kopējie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi lietā ir 11,00 EUR. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 40. panta pirmo daļu šos izdevumus
iemaksā valsts, un saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu tie piedzenami no atbildētāja proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai. Ņemot
vērā minēto, no atbildētāja par labu valstij ir piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 2,16 EUR (35,97 EUR x 11,00 EUR : 182,97 EUR).
[17] Civillikuma 1753. pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu
lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samēra ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Civillikuma 1754. pants nosaka, ka procentiem vienmēr nepieciešams
galvenais parāds jeb kapitālparāds. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu prasītājai nosakāmas tiesības par laiku no brīža, kad notecējis termiņš
sprieduma labprātīgai izpildei, līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos sešus procentus gadā no kopējās piedzītās summas (Civillikuma 1756., 1757.
pants, 1759. panta 1. punkts, 1764. pants, 1765. panta otrā daļa), ievērojot Civillikuma 1763. panta 1. punkta noteikumus, ka procentu pieaugums
apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
[18] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā
stāšanās dienas.
[19] Saskaņā ar Latvijas Republikas Advokatūras likuma 48. panta 1. punktu, sniedzot juridisko palīdzību, zvērināts advokāts cita starpā ir tiesīgs
pārstāvēt juridisko palīdzību lūgušo personu un tās tiesības un likumīgās intereses visās tiesās. Atbilstoši likuma 48. 1 pantam tiesības izpildīt šo uzdevumu,
kā arī pašu advokāta pilnvarojumu apliecina orderis. Tādējādi atbilstoši minētajam likuma regulējumam orderis apliecina ne vien pilnvarojumu kā tādu,
bet arī tiesu sistēmai piederīgas personas – zvērināta advokāta – īpašo statusu. Tiesai visos gadījumos ir jāvar pārliecināties par to, vai konkrētajā lietā
attiecīgais pilnvarnieks darbojas privātpersonas vai tiesu sistēmai piederīgas personas – zvērināta advokāta – statusā (sk. Augstākās tiesas Civillietu
departaments 2016. gada 17. jūnija lēmumu lietā Nr. SKC-1788/2016, C29539915). Advokatūras likuma 48.1 pantā noteikts, ka ordera formu,
saturu un lietošanas kārtību nosaka Latvijas Zvērinātu advokātu padome. Pamatojoties uz šo normu, padome izdevusi Advokātu lietvedības noteikumus,
kuru 4. sadaļā reglamentējusi ar orderi saistītos jautājumus.
Saskaņā ar Advokātu lietvedības noteikumu 4.15. punktu “[o]rdera ailē “Uzdevuma raksturs” jānorāda ziņas par klientam sniedzamās
juridiskās palīdzības veidu, kā arī identificējošas ziņas par procesu, kurā sniedzama juridiskā palīdzība (piemēram – Aizstāvība
kriminālprocesā Nr.123 pirmstiesas stadijā; Prasītāja pārstāvība civillietā Nr.123 pirmās instances tiesā; Ziņu izprasīšana tiesvedības
vajadzībām; u.tml.)”. Konkrētajā lietai pievienotajā zvērinātas advokātes Valsts amatpersona orderī ailē “Uzdevuma raksturs” norādīts: “Prasītāja
interešu pārstāvība civillietā pirmās instances tiesā”. Šāds formulējums neļauj identificēt konkrētu procesu, jo īpaši, ņemot vērā, ka konkrētajam
klientam tiesās tādu ir daudz, kā arī acīmredzami neatbilst noteikumos uzrādītajiem formulējumu paraugiem. Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka
advokātes pilnvarojumu apliecinošais orderis neatbilst Advokātu lietvedības noteikumu prasībām.
Lai arī tiesa, ierosinot lietu, šo orderi ir pieņēmusi, tiesa uzskata par nepieciešamu norādīt, ka nekorekta ordera noformēšana var apdraudēt
advokāta pārstāvamās personas tiesības uz taisnīgu tiesu. “[A]dvokāta ordera noformējums veidā, kāds neatbilst minētajā normatīvajā aktā
skaidri definētajiem noteikumiem, būtiski apgrūtinot tiesas pienākumu pārliecināties par advokāta statusu un tiesībām veikt procesuālās
darbības izpildi, izsauc pamatotas šaubas par advokāta profesionalitāti un spēju nodrošināt kvalitatīvu juridisko palīdzību” (Augstākās tiesas
Civillietu departamenta 2017. gada 27. jūnija lēmuma lietā Nr. SKC-1299/2017, C32336415 5.3. punkts).
[20] Tiesa atzīst, ka prasība apmierināma daļēji, bet daļā noraidāma, pamatojoties uz Kredītiestāžu likuma 60. pantu, Civillikuma 1401., 1402.,
1512., 1587., 1590., 1716., 1717., 1720., 1753., 1754., 1756., 1757. pantu, 1759. panta 1. punktu, 1763., 1764. pantu, 1765. panta pirmo un otro
daļu, 1934., 1943. pantu, Civilprocesa likuma 44. panta pirmo prim daļu, 93. panta pirmo daļu, 149. panta ceturto daļu, 195. panta pirmo daļu, 204.1
pantu, Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumu Nr. 20 “Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 14. un 15. punktu.
Rezolutīvā daļa
Tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 42., 190., 194., 195., 204.1, 250.25, 250.27 pantu
nosprieda:
apmierināt daļēji maksātnespējīgās AS “/Nosaukums/” vienkāršotās procedūras prasību par naudas piedziņu no /pers. A/.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu maksātnespējīgajai AS “/Nosaukums/”, reģ. Nr. /reģistrācijas numurs/, pamatparādu
35,97 EUR (trīsdesmit pieci euro un 97 centi). Samaksu veikt – kredītiestādes nosaukums: Baltic International Bank SE, konta numurs /konta numurs/
vai AS “Citadele Banka”, konta Nr. /konta numurs/.
Noteikt maksātnespējīgajai AS “/Nosaukums/” tiesības saņemt no /pers. A/ likumiskos procentus 6% (seši procenti no simta) gadā no piedzītās,
bet neatmaksātās piedzenamās summas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā un termiņa tā labprātīgai izpildei notecēšanas līdz sprieduma izpildei.
Procentu pieaugums apstājas, kad to daudzums sasniegs piedzītās, bet neatmaksātās piedzenamās summas apmēru.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesāšanās izdevumus – valsts nodevu 13,76 EU/pers. O/ veikt: saņēmējs:
Valsts kase, reģistrācijas Nr.90000050138, konta Nr. LV55TREL1060190911200, saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, norādot
datus personas vai lietas identificēšanai. Samaksu apliecinošu dokumentu iesniegt Vidzemes rajona tiesā.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesāšanās izdevumus – ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,16 EUR.
Samaksu veikt: saņēmējs: Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr.90001672316, konta Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja banka: Valsts kase,
BIC kods TRELLV22, norādot datus personas vai lietas identificēšanai. Samaksu apliecinošu dokumentu iesniegt Vidzemes rajona tiesā.
Noteikt labprātīgu sprieduma izpildes termiņu 10 dienas no tā stāšanās likumīgā spēkā.
Noraidīt prasību daļā par pamatparāda 147,00 EUR apmērā piedziņu.
Noraidīt maksātnespējīgās AS “/Nosaukums/” lūgumu par izdevumu piedziņu advokāta palīdzības samaksai.
Spriedums sastādīts un pieejams tiešsaistes sistēmā 2023. gada 30. martā. Sprieduma pasludināšanas diena – 2023. gada 30. marts.
Lietas dalībnieki tiesas spriedumu, kas sastādīts atbilstoši šā likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20
dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Vidzemes apgabaltiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas
tiesvedības ierosināšanas pamatiem, iesniedzot apelācijas sūdzību Vidzemes rajona tiesā.
Tiesnesis J. Kucenko