Legislator Case Law & Legislation
C68423017 / C-1371-18 ECLI:LV:RPPT:2018:0213.C68423017.2.S AI generated

Court allowed debt collection for 3116 EUR but dismissed claims for legal costs and damages due to consumer status.

Case Number C68423017 / C-1371-18
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the defendant's failure to appear and ruled the plaintiff's claim for the main debt of 3116 EUR was substantiated. While the plaintiff argued for additional damages and recovery costs, the court found the defendant to be a consumer rather than a business entity. Consequently, the court denied the request for legal recovery costs but ordered the defendant to pay the principal debt, court fees, and statutory interest.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 156. un 209. panti; Civilprocesa likuma 41., 97., 189.-193., 195. un 204.1 panti; Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1. panta 3. punkts: When a defendant fails to appear without valid reason, the court may proceed ex parte; if the defendant is a consumer, claims for legal recovery costs are inadmissible.

Keywords

AI generated
debt collection consumer status ex parte hearing legal recovery costs statutory interest default judgment civil procedure

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 156. panta 1. daļa
Civilprocesa likuma 209. pants
Civilprocesa likuma 41. pants
Civilprocesa likuma 97. pants
Civilprocesa likuma 189.-193. panti
Civilprocesa likuma 195. pants
Civilprocesa likuma 204.1 pants
Civillikuma 1838. pants
Civillikuma 1765. pants
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1. panta 3. punkts

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. C-1371-18/9

ECLI:LV:RPPT:2018:0213.C68423017.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018.gada 13.februārī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

tiesnesis J.Stūrmanis

ar tiesas sēdes sekretāri V.Silovu

piedaloties SIA “Izsoļu nams” pilnvarotajai pārstāvei /pers.B/, izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Daugavgrīvas ielā 58 civillietu SIA “Izsoļu nams”

prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2017.gada 6.jūlijā SIA “Izsoļu nams” (turpmāk arī prasītājs) cēlusi tiesā prasību pret SIA “/pers. A/” (turpmāk arī atbildētājs) par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājs nav apmaksājis pavadzīmi par summu 3116 EUR. Papildus tam prasītājs lūdz piedzīt

zaudējumus 50 EUR par Lindorff Oy Latvijas filiālei samaksātajiem pakalpojumiem par parāda piedziņu un saskaņā ar Civillikuma 1668.9 pantu lūdz

piedzīt parāda atgūšanas izmaksas 40 EUR apmērā.

2016. gada 24. augustā atbildētājam nosūtīts brīdinājums, kurā norādīta visa informācija par parādsaistībām, kā arī piedāvājums parāda

dzēšanai. Atbildētājs nav ņēmis vērā brīdinājumu.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1668.9, 2004., 2021., 2039.pantu.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja parādu 3206 EUR, kas sastāv no pamatparāda 3116 EUR, zaudējumiem 50 EUR un parāda atgūšanas

izmaksām 40 EUR apmērā, kā arī lūdz piedzīt tiesāšanās izdevumus.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par celto prasību tiesai nav sniedzis.

Prasītāja pārstāve tiesas sēdē uzturēja prasību uz prasības pieteikumā norādītās motivācijas, papildus paskaidrojot, ka tai nav pierādījumu par

zaudējumu 50 EUR apmēru un iesniegt tos viņa arī nevēlas.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies, lai gan par lietas izskatīšanas laiku un vietu viņam paziņots savlaicīgi, saskaņā ar Civilprocesa likuma

56.pantu, nosūtot pavēsti ierakstītā sūtījumā uz atbildētāja deklarēto dzīves vietu.

Tiesa uzskata, ka atbildētājam par tiesas sēdi ir paziņots pienācīgi un likumā noteiktā kārtībā. Tiesā nav saņemta informācija no atbildētāja par

neierašanās iemesliem, kā arī nav saņemts lūgums par lietas izskatīšanas atlikšanu.

Ievērojot iepriekšminētos apstākļus un saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu tiesa nolēma lietu skatīt bez atbildētāja klātbūtnes, jo

saskaņā ar Civilprocesa likuma 209.pantu nav pamata lietas izskatīšanas atlikšanai.

Motīvu daļa

Uzklausījusi prasītāja pilnvaroto pārstāvi, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.panta pirmo daļu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem

novērojumiem.

Izvērtējot prasījumus tiesa analizē lietas materiālos esošos pierādījumus, to kopumā. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.panta otro daļu, nekādiem

pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu tiesu.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumu.

No lietas materiāliem redzams, ka 2016. gada 14. martā prasītājs nodevis atbildētājam preci – dzintara krelles 82 grami, par ko izrakstīta

pavadzīme INV_AUC23-2 par summu 3116 EUR, ar apmaksas termiņu 2016. gada 15. marts.

Par saņemto preci izrakstīto pavadzīmi atbildētājs nav apmaksājis un izveidojies parāds 3116 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis

garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Tiesa uzskata, ka atbildētājs ļaunprātīgi izvairās no pavadzīmes apmaksas par saņemto preci no prasītāja puses.

Tiesai nav pamata apšaubīt, ka pēc prasības iesniegšanas tiesā un līdz lietas izskatīšanas dienai parāds nav dzēsts, līdz ar to atbildētājs ir pielaidis

parāda samaksas nokavējumu. Tādējādi tiesa atzīst par pamatotu un pierādītu atbildētāja parādu pret prasītāju par neapmaksāto pavadzīmi 3116 EUR

apmērā.

Prasītājs lūdz piedzīt arī zaudējumus 50 EUR apmērā par Lindorff Oy Latvijas filiālei samaksātajiem pakalpojumiem par parāda piedziņu.

Saskaņā ar Civillikuma 1775.pantu katrs zaudējums, kas nav nejaušs ir jāatlīdzina. Savukārt Civillikuma 1779.pants nosaka, ka katram ir

pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Civillikuma 1778. pants nosaka, ka prasīt zaudējumu atlīdzību var tiklab pats cietušais, kā arī viņa mantinieki.

Civillikuma 1772.pantā noteikts, ka jau cēlies zaudējums var būt vai nu cietušā tagadējās mantas samazinājums, vai arī viņa sagaidāmās peļņas

atrāvums.

Minētās tiesību normas mērķis ir noteikt jau cēlušos zaudējumu veidus. Atbilstoši tās saturam cēlušies zaudējumi var būt divu veidu – tagadējās

mantas samazinājuma un sagaidāmās peļņas atrāvuma veidā.

Tiesa konstatē, ka prasītājs nav iesniedzis tiesai nevienu pierādījumu par zaudējumu 50 EUR apmērā rašanos, kā arī prasītāja pilnvarotā pārstāve

tiesas sēdē norādīja, ka viņai šādu pierādījumu nav un viņa nevēlas iesniegt nevienu papildus pierādījumu, kurš apstiprinātu zaudējumu rašanos.

Vadoties no augstāk minētā, tiesa uzskata, ka ir noraidāms prasītāja prasījums par zaudējumu 50 EUR apmērā piedziņu no atbildētāja.

Prasītājs saskaņā ar Civillikuma 1668.9 pantu lūdz piedzīt parāda atgūšanas izmaksas 40 EUR apmērā.

Civillikuma 1668.9 pants nosaka, par nokavētu maksājumu līgumā par preces piegādi, pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu parādnieks bez īpaša

atgādinājuma maksā kreditoram parāda atgūšanas izmaksas 40 euro apmērā. Parāda atgūšanas izmaksu samaksa neatbrīvo parādnieku no pienākuma

atlīdzināt visus zaudējumus, kādus kreditors cietis, ieskaitot izdevumus prāvai.

Civillikuma 1668.11 pants nosaka, šīs iedaļas noteikumi neattiecas uz parādnieku, kas ir patērētājs vai fiziska persona, kura neveic saimniecisko

darbību.

Prasītājs nav iesniedzis nevienu pierādījumu tam, ka atbildētājs ir fiziska persona, kura veic saimniecisko darbību, tādējādi tiesa atzīst, ka atbildētājs

ir fiziska persona, kura neveic saimniecisko darbību, atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1. panta trešajam punktam atbildētājs atzīstams par

patērētāju — fiziskā persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties vai izmantot preci vai pakalpojumu nolūkam, kurš nav

saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību.

Vadoties no augstāk minētā, tiesa uzskata, ka ir noraidāms prasītāja prasījums par parāda atgūšanas izmaksu 40 EUR apmērā piedziņu no

atbildētāja.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Tiesai nav pamata apšaubīt, ka pēc prasības iesniegšanas tiesā un līdz lietas izskatīšanas dienai parāds nav dzēsts, tādējādi ir tiesisks pamats piedzīt

no atbildētāja, prasītāja labā pamatparādu 3116 EUR par saņemtajām dzintara krellēm, kuru svars ir 82 grami.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, tādējādi

no atbildētāja prasītāja labā piedzenami tiesas izdevumi - samaksātā valsts nodeva 359,38 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,30 EUR, kopā

362,68 EUR.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi, tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no

atbildētāja likumiskos sešus procentus no nenomaksātās parāda pamatsummas, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumos, kad likums noteic

aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa seši no simta gadā.

Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumus, atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41., 97., 189.-193., 195. un 204.1 pantu, tiesa

nosprieda:

piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Izsoļu nams”, reģistrācijas Nr.40103194965, parādu par saņemto preci pēc

pavadzīmes INV_AUC23-2, par summu 3116 EUR apmērā un tiesas izdevumus 362,68 EUR, kopā 3478,68 EUR (trīs tūkstoši četri simti septiņdesmit

astoņi euro, 68 centi). Samaksa veicama- AS Nordea, konts Nr.LV44DEA0000083419760.

Prasību daļā par zaudējumu 50 EUR apmērā un parāda atgūšanas izmaksu 40 EUR apmērā piedziņu, noraidīt.

Noteikt SIA “Izsoļu nams”, reģistrācijas Nr.40103194965, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/, personas kods /personas

kods/, likumiskos sešus procentus gadā no neatmaksātās parāda pamatsummas (3116 EUR).

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas

tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2018.gada 13.februārī.

Tiesnesis J.Stūrmanis