Court convicts defendant of theft and imposes two-month suspended sentence after guilty plea.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of theft in a first-instance criminal trial and sentenced him to two months of imprisonment. The defendant fully admitted to the crime during the proceedings and requested that no evidence be examined in court. Consequently, the court accepted the plea and determined the conviction and penalty were correct under the Criminal Law.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 180. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 499. panta 1. un 2. punkti; Krimināllikuma 46. panta 2. un 3. punkti; Kriminālprocesa likuma 520. pants: When a defendant fully admits guilt and the court finds no reasonable doubt, conviction and sentencing may proceed without examining evidence in court.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:RLPT:2019:0620.11088008919.5.S
Krimināllieta Nr.11088008919
Lietvedības Nr.K29-479/19
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2019.gada 20.jūnijā
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa
tiesnese Ieva Kulagina
piedaloties prokuroram Kalvim Šmatam
zvērinātam advokātam Mihailam Silinam
atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu, kurā apsūdzēts /pers. A/, personas kods /personas kods/, par noziedzīga nodarījuma
izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.
Aprakstošā daļa
/pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā.
Noziedzīgais nodarījums izdarīts šādos apstākļos: 2019.gada 16.janvārī ap pulksten 15.54 /pers. A/, atrodoties SIA “Depo diy”
veikala “Depo” Rīgā, Krasta ielā 36 tirdzniecības zālē, iegāja būvniecības preču nodaļā, mantkārīgu motīvu vadīts, paņēma kasti, kurā
atradās akumulatora instrumentu komplekts “GMC” 12V/2xl,5Ah 177,77 euro vērtībā, iegāja pielaikošanas kabīnē un, domājot, ka viņa
prettiesiskās darbības neviens nenovēro, izņēma to no kastes un paslēpa savā līdzi paņemtajā somā, tad tukšo kasti novietoja tur, kur to
paņēma, pēc kā devās garām kasēm, neuzrādot kasierim nozagto mantu, iznesa to no veikala.
Tādā veidā /pers. A/ nolaupīja cietušajam SIA “Depo diy” piederošu mantu 177,77 euro vērtībā, tas ir, nelielā apmērā.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.
Motīvu daļa
Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais /pers. A/ sevi par vainīgu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma
180.panta pirmās daļas atzina pilnībā, izdarīto nožēloja un uzturēja pirmstiesas kriminālprocesā pieteikto lūgumu neizdarīt pierādījumu
pārbaudi tiesas izmeklēšanā.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem, noklausoties prokurora Kalvja Šmata un
apsūdzētā aizstāvja zvērināta advokāta Mihaila Silina viedokli, tiesa nolēma neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, jo
apsūdzētais pilnībā atzīst savu vainu viņam celtajā apsūdzībā, to atzina arī pirmstiesas kriminālprocesa laikā un tiesai pēc krimināllietas
materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā /pers. A/ vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas
paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.
Tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. A/ izdarītā noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ir
pareiza, par izdarīto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais sodāms.
Nosakot apsūdzētajam /pers. A/ soda veidu, saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otrās daļas nosacījumiem tiesa ņem vērā izdarītā
noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību.
Nosakot apsūdzētajam /pers. A/ soda mēru, saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta trešās daļas nosacījumiem tiesa ņem vērā vainīgā
atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešās daļas nosacījumiem /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums klasificējams kā mazāk
smags noziegums.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta trešo daļu tiesas izmeklēšanā pārbaudīti apsūdzētā /pers. A/ personu raksturojošie
dati – agrāk tiesāts trīspadsmit reizes:
1 ) 2000.gada 18.oktobrī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, piemērojot
Krimināllikuma 55.panta pirmās daļas nosacījumus, sodīts ar nosacītu brīvības atņemšanu uz sešiem mēnešiem, ar pārbaudes laiku uz
vienu gadu;
2 ) 2003.gada 16.oktobrī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā pēc Krimināllikuma 161.panta, piemērojot Krimināllikuma
55.panta pirmās daļas nosacījumus, sodīts ar nosacītu brīvības atņemšanu uz sešiem mēnešiem, ar pārbaudes laiku uz vienu gadu;
3 ) 2003.gada 13.novembrī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā pēc Krimināllikuma 20.panta ceturtās daļas, 175.panta otrās
daļas, piemērojot Krimināllikuma 50.panta piektās daļas, 55.panta pirmās daļas nosacījumus, sodīts ar nosacītu brīvības atņemšanu uz
vienu gadu pieciem mēnešiem, ar pārbaudes laiku uz vienu gadu sešiem mēnešiem;
4) 2004.gada 18.martā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā pēc Krimināllikuma 20.panta ceturtās daļas, 176.panta pirmās daļas,
piemērojot Krimināllikuma 50.panta pirmās daļas nosacījumus, sodīts ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu vienu mēnesi, ar policijas
kontroli uz vienu gadu;
5) 2004.gada 10.maijā Rīgas apgabaltiesā pēc Latvijas Kriminālkodeksa 141.panta trešās daļas, 143.panta otrās daļas, piemērojot
Latvijas Kriminālkodeksa 38.panta pirmās, trešās daļas, 41.panta nosacījumus, sodīts ar brīvības atņemšanu uz četriem gadiem,
konfiscējot mantu, ar policijas kontroli uz vienu gadu;
6 ) 2004.gada 25.augustā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā pēc Krimināllikuma 176.panta trešās daļas, piemērojot
Krimināllikuma 50.panta piektās daļas nosacījumus, sodīts ar brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu, ar policijas
kontroli uz trim gadiem;
7 ) 2005.gada 14.jūnijā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā pēc Krimināllikuma 175.panta otrās daļas, piemērojot
Krimināllikuma 51.panta pirmās daļas nosacījumus, sodīts ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem vienu mēnesi;
8) 2010.gada 17.februārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā pēc Krimināllikuma 253.2panta pirmās daļas, piemērojot
Krimināllikuma 51.panta pirmās daļas nosacījumus, sodīts ar brīvības atņemšanu uz trim gadiem diviem mēnešiem, ar policijas kontroli
uz trim gadiem;
9 ) 2016.gada 5.decembrī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā pēc Krimināllikuma 253.2panta pirmās daļas, piemērojot
Krimināllikuma 50.panta pirmās daļas, 51.panta pirmās daļas nosacījumus, sodīts ar brīvības atņemšanu uz pieciem mēnešiem;
10) 2017.gada 2.martā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas, piemērojot Krimināllikuma
50.panta piektās daļas nosacījumus, sodīts ar brīvības atņemšanu uz astoņiem mēnešiem;
1 1 ) 2019.gada 15.februārī ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūras prokurora priekšrakstu par sodu pēc
Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, sodīts ar piespiedu darbu uz simtu divdesmit četrām stundām;
12) 2019.gada 1.martā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, sodīts ar īslaicīgu brīvības
atņemšanu uz diviem mēnešiem;
13) 2019.gada 20.jūnijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, piemērojot
Krimināllikuma 51.panta pirmās prim daļas 2.punkta nosacījumus, sodīts ar piespiedu darbu uz trīs simti stundām. Spriedums stājās
spēkā 2019.gada 2.jūlijā. Sods nav izciests, sodāmība likumā noteiktajā kārtībā nav dzēsta vai noņemta. (42. – 46., 104. – 125.lietas
lapa)
2018.gadā astoņas reizes, 2019.gadā vienu reizi saukts pie administratīvās atbildības. (41. – 42.lietas lapa)
Apsūdzētais /pers. A/ ir precējies, apgādājamo nav, līdz apcietinājumam strādāja SIA /nosaukums/ par celtnieku, no 2008.gada
slimo ar smagu slimību.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otrās daļas nosacījumiem par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst
vaļsirdīgu atzīšanos noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un izdarītā nožēlošanu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punkta nosacījumiem par apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli
tiesa atzīst to, ka noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.
Nosakot /pers. A/ soda veidu, tiesa ņem vērā to, ka apsūdzētais izdarīja mazāk smagu noziegumu, kas vērsts pret citas personas
īpašumu. Papildus tiesa ņem vērā to, ka apsūdzētais ir iepriekš trīspadsmit reizes tiesāta persona, 2018.gadā astoņas reizes un
2019.gadā vienu reizi ir saukts pie administratīvās atbildības, kā arī tiesa ņem vērā to, ka apsūdzētais no 2008.gada slimo ar smagu
slimību. Tāpat tiesa neatstāj bez ievērības to, ka apsūdzētais izvairījās no ierašanās tiesā, tāpēc tiesvedība krimināllietā tika apturēta un
apsūdzētais bija izsludināts meklēšanā.
Kopumā /pers. A/ ar savu rīcību ir pierādījis, ka nekādus secinājumus no iepriekšējām sodāmībām nav izdarījis, nav pārvērtējis
savu attieksmi pret vispārpieņemtajām sabiedrības uzvedības un morāles normām, kas norāda uz apsūdzētā noturīgo tieksmi regulāri
izdarīt noziedzīgus nodarījumus un kopumā apsūdzētā personu raksturo negatīvi. Tādējādi tiesa pievienojas prokurora Kalvja Šmata
tiesas debatēs paustajam viedoklim un no Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas sankcijā paredzētajiem soda veidiem par atbilstošāko
uzskata īslaicīgas brīvības atņemšanas sodu.
Tiesas ieskatā, nosakot apsūdzētajam sodu īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā, tiks panākts Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā
definētais soda preventīvais mērķis, un proti, aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto
noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no
noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Nosakot /pers. A/ soda mēru, tiesa ņem vērā to, ka lietā ir konstatēts apsūdzētā atbildību mīkstinošs un atbildību pastiprinošs
apstāklis.
Tiesa ņem vērā arī to, ka iztiesāšanā apsūdzētais izmantoja Kriminālprocesa likuma 21.panta otrās daļas 1.punktā noteiktās tiesības
uz sadarbību, izvēloties vienkāršāku procesa veidu un piekrītot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, tādējādi
sekmējot ātrāku krimināltiesisko attiecību noregulējumu.
Tiesa konstatē, ka /pers. A/ ar 2019.gada 20.jūnija Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu atzīts par vainīgu un
notiesāts par analoģiska noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, piemērojot Krimināllikuma
51.panta pirmās prim daļas 2.punkta nosacījumus, noteiktajam sodam pilnībā pievienojot neizciesto sodu pēc 2019.gada 15.februāra
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūras prokurora priekšraksta par sodu, galīgais sods noteikts – piespiedu darbs uz trīs
simti stundām. Ievērojot to, ka saīsinātā sprieduma taisīšanas brīdī šajā krimināllietā – 2019.gada 20.jūnijā – 2019.gada 20.jūnija Rīgas
pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedums nebija stājies spēkā, tiesai nav likumīga pamata noteikt /pers. A/ galīgo sodu pēc šo
spriedumu kopības.
Krimināllikuma 52.panta ceturtā daļa noteic, ka soda termiņus skaita gados, mēnešos un dienās. Apcietinājumu tiesa ieskaita soda
laikā, vienu apcietinājuma dienu rēķinot kā vienu brīvības atņemšanas dienu.
No krimināllietas materiāliem redzams, ka ar 2019.gada 22.maija Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas lēmumu /pers. A/
piemērotais drošības līdzeklis – nodošana policijas uzraudzībā grozīts uz apcietinājumu un izsludināta apsūdzētā meklēšana. (76. –
77.lietas lapa)
2019.gada 6.jūnijā tiesā saņemts Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 1.biroja 2.nodaļas
priekšnieka paziņojums par to, ka apsūdzētais /pers. A/ 2019.gada 4.jūnijā aizturēts un ievietots Īslaicīgās aizturēšanas birojā, viņa
meklēšana pārtraukta. (86.lietas lapa)
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 249.panta pirmās daļas nosacījumiem, ja procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas laikā ir
zudis vai mainījies tā piemērošanas pamats, mainījušies piemērošanas nosacījumi, personas uzvedība vai ir noskaidroti citi apstākļi, kas
noteica piespiedu līdzekļa izvēli, procesa virzītājs pieņem lēmumu par tā grozīšanu vai atcelšanu.
Ievērojot to, ka apsūdzētajam ir piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums, kura laikā nav zudis vai mainījies tā piemērošanas
pamats, kā arī ņemot vērā to, ka tiesa par piemērotāko soda veidu /pers. A/ uzskata soda noteikšanu īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā,
ar mērķi izslēgt iespēju, ka apsūdzētais izdarīs jaunus noziedzīgus nodarījumus vai izvairīsies no sprieduma izpildīšanas, līdz sprieduma
spēkā stāšanās brīdim /pers. A/ piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums atstājams negrozīts, īslaicīgas brīvības atņemšanas soda
termiņu skaitot no 2019.gada 20.jūnija, īslaicīgas brīvības atņemšanas soda termiņā ieskaitot aizturēšanu no 2019.gada 16.janvāra līdz
2019.gada 18.janvārim un apcietinājumu no 2019.gada 4.jūnija līdz 2019.gada 20.jūnijam.
Tiesa konstatē lietā procesuālos izdevumus un uzskata, ka šo izdevumu atlīdzināšanas pienākums uzliekams apsūdzētajam /pers. A/
saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punkta un 368.panta pirmās daļas nosacījumiem.
Pirmās instances tiesā apsūdzētā /pers. A/ aizstāvību realizēja zvērināts advokāts Mihails Silins, kuram par sniegto juridisko
palīdzību saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1493 “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās
palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” no valsts līdzekļiem izmaksājami 72,60
euro, šie izdevumi valsts labā piedzenami no apsūdzētā /pers. A/, nosakot, ka izdevumi par advokāta sniegto juridisko palīdzību
labprātīgi jāsamaksā trīsdesmit dienu laikā pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas tiesas norādītajā Valsts kases kontā, izskaidrojot,
ka kvīts par samaksu nekavējoties jānogādā tiesas kancelejā.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punkta nosacījumiem lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu,
prokurora priekšrakstā vai tiesas nolēmumā norāda, kas darāms ar lietiskajiem pierādījumiem, dokumentiem, ar noziedzīgu nodarījumu
saistīto mantu un citiem izņemtajiem priekšmetiem un vērtībām, proti, lietiskos pierādījumus, dokumentus, citus izņemtos priekšmetus
un vērtības atdod to īpašniekiem vai likumīgajiem valdītājiem, bet, ja tie nav jāatdod īpašniekiem vai likumīgajiem valdītājiem, – realizē
vai, ja tiem nav vērtības, – iznīcina. Tādējādi šajā krimināllietā lietiskais pierādījums – DVD-R disks, kas glabājas pie krimināllietas
materiāliem, pēc sprieduma stāšanās spēkā iznīcināms.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 520.pantu tiesa
nosprieda
/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, un sodīt ar
īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem.
Soda termiņu /pers. A/ skaitīt no 2019.gada 20.jūnija.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu soda termiņā /pers. A/ ieskaitīt aizturēšanu un apcietinājumu no 2019.gada
16.janvāra līdz 2019.gada 18.janvārim un no 2019.gada 4.jūnija līdz 2019.gada 20.jūnijam.
Līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim atstāt negrozītu /pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu.
Piedzīt no /pers. A/ valsts labā 72,60 euro (septiņdesmit divi euro 60 centi) par zvērināta advokāta Mihaila Silina sniegto
juridisko palīdzību pirmās instances tiesā.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo daļu /pers. A/ izdevumi par advokāta sniegto juridisko palīdzību labprātīgi
jāsamaksā trīsdesmit dienu laikā pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas tiesas norādītajā Valsts kases kontā – saņēmēja
NMR90000050138, saņēmēja iestāde Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta numurs LV68TREL1060001239300, kvīts par
samaksu nekavējoties jānogādā tiesas kancelejā.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 634.1panta trīspadsmito daļu tiesa izpildrakstu par procesuālo izdevumu piedziņu nosūtīs
izpildei pēc tam, kad beigsies sprieduma labprātīgas izpildes termiņš.
Dokumentu – DVD-R disku, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, pēc sprieduma stāšanās spēkā iznīcināt.
Spriedumu daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt desmit dienu laikā no pilna
sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā, apelācijas sūdzību vai protestu
iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Pilna sprieduma pieejamības diena – 2019.gada 29.jūlijā.
Tiesnese /paraksts/ Ieva Kulagina