Court partially allowed land area reduction claim but dismissed compensation due to land reform law limits.

NORAKSTS Lieta Nr.A420398511 A03985-11/16

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2011.gada 23.augustā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese L.Konošonoka,

piedaloties pieteicējai M.G. un atbildētājas Daugavpils novada pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Daugavpils novada domes pārstāvim A.S., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz M.G. pieteikumu par Daugavpils novada domes 2010.gada 30.septembra lēmuma Nr.1328 atcelšanu un morālā kaitējuma un zaudējumu atlīdzinājumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Vaboles pagasta zemes komisijas 1996.gada 28.oktobra lēmumu pieteicējai M.G. tika piešķirta zeme 2 hektāru platībā (kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/). Veicot kadastrālo uzmērīšanu, tika konstatēts, ka zemes vienības platība dabā ir 1,16 hektāri.

[2] Ar Daugavpils novada domes 2010.gada 30.septembra lēmumu Nr.1328 nolemts precizēt M.G. zemes vienības platību no 2 hektāriem uz 1,16 hektāriem. Iestāde lēmumu pamatojusi ar likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 2.panta devīto daļu, saskaņā ar kuru pašvaldība pieņem lēmumu par platības precizēšanu, ja kadastrālajā uzmērīšanā noteiktās zemes gabala robežu kontūra un platība atšķiras no lēmuma par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā noteiktajām robežu kontūrām un platības.

[3] M.G. iesniedza pieteikumu tiesā par Daugavpils novada domes lēmuma atcelšanu un morālā kaitējuma un zaudējumu atlīdzinājumu. Pieteikumā norādīts, ka pieteicējai tika piešķirts zemes gabals 2 hektāru platībā. Kadastrālās zemes uzmērīšanas rezultātā zemes platība ir samazinājusies par 0,84 hektāriem. Pašvaldība ir pārdevusi blakus esošo zemi 3,2 hektāru platībā, bet pieteicēja netika uzaicināta uz robežu saskaņošanu. Mērnieks, uzmērot pieteicējas zemes gabalu, konstatēja, ka platība ir tikai 1,16 hektāri.

[4] Daugavpils novada dome paskaidrojumā norāda, ka lēmums pieņemts atbilstoši spēkā esošajiem aktiem un faktu, kuru konstatējusi VSIA „Latvijas mērnieks”, veicot kadastrālo uzmērīšanu. Pašvaldības pēc 2007.gada 1.septembra vairs nav tiesīgas piešķirt zemi pastāvīgā lietošanā un visa nepieprasītā zeme tika nodota valstij zemes reformas pabeigšanai. Tādēļ pašvaldība nevar kompensēt uzmērīšanas rezultātā iztrūkstošo zemes platību. Pieņemtais lēmums nav radījis pieteicējai zaudējumus.

[5] Tiesas sēdē pieteicēja paskaidroja, ka viņai atsavināta meža zeme, par kuru prasa atlīdzinājumu. Dabā lietošanā piešķirtā zeme netika ierādīta. Kadastrālā uzmērīšana netika

1.lappuse no 7 pabeigta. Pieteicēja netika uzaicināta uz robežu saskaņošanu, iemērot blakus zemes gabalu. Pieteicēja vērsās Centrālajā zemes komisijā, kur tika norādīts, ka līdzvērtīgas meža zemes nav. Pašvaldība pieteicējai sagādājusi morālas ciešanas un materiālus zaudējumus.

[6] Daugavpils novada domes pārstāvis paskaidroja, ka pieteicēja saņēma zemi ar 1996.gada 28.oktobra lēmumu. Līdz 2010.gadam ar zemi nekas netika darīts, zeme netika uzmērīta. Veicot kadastrālo uzmērīšanu, tika konstatēts, ka zemes platība ir mazāka. Robežas zemes gabalam nav mainītas. Kļūda, iespējams, radusies, izmantojot tolaik pieejamās mērīšanas ierīces un metodes. Konstatējot zemes platības nesakritības, ir jāpiemēro likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 2.panta devītā daļa. Pašvaldība pieteicējai nav radījusi nekādu kaitējumu, tādēļ prasījums par atlīdzinājumu nav pamatots. Jautājums par zemes kompensāciju risināms citādā veidā. Lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz VSIA „Latvijas Valsts mērnieks” konstatēto informāciju. Pašvaldībai nav jāsalīdzina zemes robežu kontūras ar grafiskajā pielikumā norādītajām robežām. Faktiskā zemes platība var atšķirties.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, noklausījusies procesa dalībnieku paskaidrojumus un izvērtējusi pierādījumus to kopsakarībā, atzīst, ka pieteikums ir apmierināms daļēji.

[8] Tiesa konstatē šādus apstākļus. 1996.gada 28.oktobrī M.G. pastāvīgā lietošanā piešķirts zemes gabals 2 hektāru platībā (lietas 19.lapa). 2010.gadā, veicot zemes kadastrālo uzmērīšanu, tika konstatēts, ka zemes vienības platība dabā ir 1,16 hektāri (lietas 43.lapa). Pieteicēja vērsās Vaboles pagasta pārvaldē, lūdzot precizēt zemes platību (lietas 28.lapa). Ar pārsūdzēto lēmumu pašvaldība precizēja zemes platību no 2 uz 1,16 hektāriem (lietas 6.lapa).

[9] Pieteicēja lūgusi atcelt pašvaldības lēmumu, ar kuru precizēta zemes platība, kā arī piešķirt atlīdzinājumu. Tomēr, kā secināms no pieteicējas paskaidrojumiem, pieteicēja, lūdzot pašvaldībai precizēt zemes gabala platību, faktiski ir vēlējusies panākt, ka tiek noteikta iepriekšējā zemes gabala platība, proti, pieteicēja vēlas iegūt visu to zemi, kura, pieteicējas ieskatā, viņai piešķirta ar 1996.gada 28.oktobra lēmumu (tajā skaitā 0,84 hektārus, par kuriem samazinājusies zemes platība, veicot kadastrālo uzmērīšanu). Tādējādi pieteikuma priekšmets ir labvēlīga administratīvā akta izdošana. Tomēr, tā kā pieteicēja lūgusi atlīdzinājumu, tiesai jāvērtē arī pārsūdzētā lēmuma tiesiskums.

[10] Iestāde pārsūdzēto lēmumu pamatojusi ar likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 2.panta devīto daļu. Minētā norma (redakcijā, kāda bija spēkā pašvaldības lēmuma pieņemšanas brīdī) noteic, ja kadastrālajā uzmērīšanā noteiktā zemes platība pārsniedz pastāvīgā lietošanā piešķirto zemes platību vai ir mazāka par to un zemes gabala robežu kontūras apvidū atbilst lēmuma par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā grafiskajā pielikumā noteiktajām robežu kontūrām, pašvaldība pieņem lēmumu par zemes platības precizēšanu. Kadastrālajā uzmērīšanā noteiktās zemes gabala robežu kontūras var atšķirties no lēmuma par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā grafiskajā pielikumā noteiktajām robežu kontūrām, ja visi robežojošie zemes gabali ir kadastrāli uzmērīti.

2.lappuse no 7 Likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 2.panta devītās daļas pirmais un otrais teikums paredz divus atšķirīgus regulējumus divu veidu situācijās, kas var rasties, iemērot pastāvīgā lietošanā piešķirtos zemes gabalus. Proti, ja, iemērot zemi, uzmērīšanā noteiktā zemes platība atšķiras no pastāvīgā lietošanā piešķirtas zemes platības (ir mazāka vai lielāka), tad: 1) ja iemērāmā zemes gabala robežojošie zemes gabali nav kadastrāli uzmērīti, bet atbilst piešķirtā un iemērāmā zemes gabala robežu kontūras, pašvaldība pieņem lēmumu par zemes platības precizēšanu, bet 2) ja iemērāmā zemes gabala robežojošie zemes gabali ir kadastrāli uzmērīti, iemērāmā zemes gabala kontūras var atšķirties (sk. Senāta 2010.gada 16.jūlija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-523/2010 7.punktu). Konkrētajā gadījumā, pašvaldības ieskatā, ir iestājušies likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 2.panta devītās daļas pirmajā teikumā norādītie apstākļi, proti, tā kā atbilst piešķirtā un iemērāmā zemes gabala robežu kontūras, pašvaldība ir tiesīga pieņemt lēmumu par zemes platības precizēšanu. Turklāt, kā izriet no Valsts zemes dienesta sniegtās informācijas (lietas 47.lapa), viens no zemes gabala robežojušiem zemes gabaliem (kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/) nav kadastrāli uzmērīts.

[11] Vienlaikus tiesa konstatē, ka nav izpildījies vēl viens tiesību normā paredzētais priekšnoteikums, kas ļauj pašvaldībai pieņemt lēmumu par zemes precizēšanu. Proti, likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 2.panta devītā daļa noteic, ka lēmumu par zemes platības precizēšanu pašvaldība pieņem, pamatojoties uz kadastrālajā uzmērīšanā noteikto zemes platību. Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 1.panta 8.punkts noteic, ka kadastrālā uzmērīšana ir zemes vienības un zemes vienības daļas robežu, būves un telpu grupas kontūras noteikšana, raksturojošo datu iegūšana apvidū un kadastrālās uzmērīšanas dokumentu sagatavošana. Minētā likuma 26.panta pirmā daļa noteic, ka, veicot zemes vienības vai zemes vienības daļas kadastrālo uzmērīšanu: 1) apvidū ierīko detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā iezīmētās nekustamā īpašuma objekta vai zemes robežu plānā plānotās zemes vienības daļas robežas; 2) Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā LKS-92 uzmēra zemes vienības un zemes vienības daļas robežas, sagatavo kadastrālās uzmērīšanas dokumentus, aprēķina zemes vienību un zemes vienības daļu raksturojošos datus un saskaņo zemes vienības un zemes vienības daļas robežu plānu ar vietējām pašvaldībām un normatīvajos aktos noteiktajām institūcijām; 3) zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentos attēlo nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu robežas un apgrūtinājumus raksturojošos datus. Līdz 2011.gada 1.jūnijam zemes kadastrālo uzmērīšanu regulēja Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumi Nr.182 „Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu”. Zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības uzskaitītas šo noteikumu 18.punktā: 1) uzmērīšanas pamattīkla un (vai) sabiezinošā uzmērīšanas tīkla ierīkošana; 2) nepieciešamās informācijas pieprasīšana un saņemšana; 3) zemes īpašnieku un pierobežnieku uzaicināšana; 4) iepriekš noteikto robežu apsekošana un (vai) atjaunošana apvidū; 5) detālplānojuma un (vai) zemes ierīcības projekta izlikšana apvidū; 6) robežu saskaņošana; 7) robežu nostiprināšana; 8) robežu uzmērīšana apvidū; 9) apvidus objektu uzmērīšana;

3.lappuse no 7 10) transformētās meža zemes robežu uzmērīšana; 11) zemes vienības daļas uzmērīšana; 12) zemes uzmērīšana būvju ierakstīšanai zemesgrāmatā; 13) platību aprēķināšana; 14) zemes kadastrālās uzmērīšanas lietas sakārtošana. Savukārt minēto noteikumu 26.punkts paredz, ka zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultāts ir: 1) apvidū noteiktas, nostiprinātas un koordinētas zemes vienības vai zemes vienības daļas robežzīmes; 2) sastādīta un Valsts zemes dienesta arhīvā iesniegta zemes kadastrālās uzmērīšanas lieta; 3) ierosinātājam izsniegti zemes kadastrālās uzmērīšanas kartogrāfiskie materiāli (plāni) un citi nepieciešamie dokumenti (akti). No minētajām normām secināms, ka zemes kadastrālā uzmērīšana ir secīgu darbību kopums, kuras rezultāts ir gan dabā nostiprinātas zemes vienības robežas, gan arī noteikta dokumentācija. Turklāt zemes platību aprēķināšana kā viens no pēdējiem soļiem ir izdarāma pēc visu nepieciešamo darbību veikšanas, kam seko zemes kadastrālās uzmērīšanas lietas sakārtošana.

[12] Pieteicēja un iestādes pārstāvis tiesai apstiprināja, ka pieteicējas zemes gabala kadastrālā uzmērīšana nav pabeigta. Minētos paskaidrojumus apstiprina arī lietas materiālos esošais darbu pārtraukšanas akts (lietas 17.lapa). Tādējādi tiesa secina, ka pašvaldība pāragri pieņēmusi lēmumu par pieteicējai piešķirtā zemes gabala platības precizēšanas. Arī Senāts norādījis, ka jāņem vērā, ka zemes gabalu robežas, kas noteiktas, sākotnēji plānojot īpašuma tiesību atjaunošanu (bez precīzas uzmērīšanas) un vēlāk pieņemot lēmumu par konkrēta īpašuma apjoma nodošanu (ar precīzu uzmērīšanu) personai, objektīvi var atšķirties un tādējādi starp blakus esošu zemes gabalu ieguvējiem radīt strīdu. Kamēr šāds strīds pēc būtības nav atrisināts, nav iespējams pieņemt galīgo lēmumu, proti, noteikt precīzu katrai no šīm personām piešķiramo tiesību apjomu (sk. Senāta 2011.gada 1.jūlija sprieduma lietā Nr.SKA-113/2011 10.punktu). Ņemot vērā minētos apsvērumus, tiesa atzīst, ka pārsūdzētais lēmums ir prettiesisks, tā kā tiesību normas neparedz pašvaldības kompetenci precizēt pastāvīgā lietošanā piešķirtā zemes gabala platību pirms tā noteikta kadastrālajā uzmērīšanā.

[13] Pieteicēja lūgusi piešķirt atlīdzinājumu par nodarīto morālo kaitējumu un zaudējumiem 4000 latu apmērā. Līdz ar to tiesai jāvērtē, vai pieteicējai piešķirams atlīdzinājums.

[14] Latvijas Republikas Satversmes 92.panta trešajā teikumā noteikts, ka nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par tiesību aizskārumu, kas nodarīts administratīvajā procesā, paredzētas arī Administratīvā procesa likuma 92.pantā. Savukārt Latvijas Republikas Satversmē un Administratīvā procesa likumā garantētās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu administratīvajā procesā detalizē Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums (turpmāk – Zaudējumu atlīdzināšanas likums). Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 4.panta pirmā daļa noteic, ka iestāde zaudējumu var nodarīt ar darbību, izdodot prettiesisku administratīvo aktu vai veicot prettiesisku faktisko rīcību, vai arī ar bezdarbību, ja iestādei bija pienākums rīkoties, bet tā prettiesiski nav rīkojusies.

4.lappuse no 7 Tātad vispārīgi zaudējumu atlīdzināšanas pamats ir prettiesisks administratīvais akts vai prettiesiska faktiskā rīcība. Izskatāmajā gadījumā tiesa atzina, ka iestādes izdotais administratīvais akts ir prettiesisks. Tādējādi ir apsverams jautājums par zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzinājumu pieteicējai.

[15] Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 6.panta pirmā daļa noteic, ka tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu rodas, ja starp iestādes prettiesisko rīcību un cietušajam nodarīto zaudējumu pastāv tieša cēloņsakarība – objektīva saikne starp iestādes rīcību un tās radītajām laika ziņā sekojošām zaudējumu nodarošām sekām, proti, minētā rīcība rada un nosaka šo seku iestāšanās reālu iespēju un ir galvenais faktors, kas nenovēršami radījis šīs sekas. Savukārt minētā panta otrā daļa noteic, ka cēloņsakarība nepastāv gadījumā, kad tāds pats zaudējums būtu radies arī tad, ja iestāde būtu rīkojusies tiesiski. Tātad tieša cēloņsakarība starp iestādes prettiesisko rīcību un cietušajam nodarīto zaudējumu ir viens no obligāti nepieciešamajiem priekšnosacījumiem, lai personai rastos tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu (sk. Senāta 2010.gada 14.janvāra sprieduma lietā Nr.SKA-39/2010 8.punktu). Turklāt Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 9.pants noteic, ka morālais kaitējums ir fiziskās personas ciešanas, kuras tai izraisījis būtisks šīs personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu prettiesisks aizskārums. Morālā kaitējuma tiesiskais pamats tiek uzskatīts par pierādītu, ja ir pierādīts fiziskās personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums. Morālais kaitējums tiek prezumēts, proti, tiek pieņemts, ka konkrēts aizskārums konkrētajai personai varētu izraisīt nepamatotas ciešanas (sk. Senāta 2008.gada 25.marta sprieduma lietā Nr.SKA-83/2008 11.punktu. Sk. arī I.Gredzena. Valsts atbildība un tās veidi. Zaudējumu atlīdzība administratīvajā procesā. Rīga: izdevniecība „Nordik”, 2004, 71., 89.lpp.).

[16] Konkrētajā gadījumā tiesa nekonstatē cēloņsakarību starp prettiesisko administratīvo aktu un pieteicējai nodarītajiem zaudējumiem un morālo kaitējumu. Kā secināms no lietas materiāliem, pieteicēja mantiskos zaudējumus un morālo kaitējumu saista ar pašvaldības rīcību, „piesavinoties” pieteicējas mantoto zemi. Citiem vārdiem, pieteicējas ieskatā, pašvaldība, pieņemot lēmumu par zemes gabala platības precizēšanu, ir samazinājusi pieteicējai pastāvīgā lietošanā piešķirtā zemes gabala platību (paturot samazināto zemes platību savā īpašumā). Tiesa norāda, ka zemes gabala platības precizēšanas pamats ir objektīvi konstatējama neatbilstība starp lietošanā piešķirto un dabā reāli esošo zemes gabala platību. Ar lēmumu par zemes platības precizēšanu faktiski tiek novērsta neatbilstība starp dabā reāli esošo zemes gabala platību un „uz papīra” piešķirto zemes gabala platību. Tātad pašvaldība, precizējot zemes gabala platību, konstatē faktisko, reāli pastāvošo situāciju. Tādējādi nav konstatējama objektīva saikne starp pašvaldības rīcību, precizējot zemes gabala platību, un pieteicējas norādītajiem zaudējumiem. Turklāt jāņem vērā, ka zaudējumi, uz kuriem norāda pieteicēja, būtu radušies arī tādā gadījumā, ja iestāde būtu rīkojusies tiesiski, proti, būtu zemes gabala platību precizējusi pēc kadastrālās uzmērīšanas pabeigšanas. Tāpat iepriekš norādīto apsvērumu dēļ, tiesas ieskatā, nav konstatējams, ka pašvaldības lēmums ir radījis vai varēja radīt pieteicējai būtisku tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārumu, kas ir obligāts priekšnosacījums morālā kaitējuma atlīdzināšanai.

[17] Ievērojot iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka M.G. pieteikums daļā par zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzinājumu ir noraidāms.

5.lappuse no 7 [18] Tālāk tiesai jāvērtē, vai pieteicējai ir tiesības uz labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicējai tiktu piešķirta zeme 2 hektāru platībā (tajā skaitā 0,84 hektārus, par kuriem samazinājusies zemes platība, veicot kadastrālo uzmērīšanu).

[19] Kārtību, kādā pabeidzama zemes reforma lauku apvidos, kā arī līdz tās pabeigšanai sakārtojamas zemes lietošanas tiesības un īpašuma attiecības un izskatāmi strīdi ar zemes reformu saistītajos jautājumos, regulē likums „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”. Minētā likuma 2.panta otrā daļa tostarp noteic, ka zemes pieprasījumi iesniedzami līdz 2006.gada 1.jūnijam pagasta, pilsētas ar lauku teritoriju novada pašvaldībai, kas pieņem lēmumu par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā. Lēmumu par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā attiecīgā pašvaldība pieņem līdz 2007.gada 1.septembrim. Savukārt minētā likuma 17.panta pirmā daļa paredz, ka īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atjauno Centrālā zemes komisija. Tātad no 2007.gada 1.septembra pašvaldība nav tiesīga pieņemt lēmumus par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā. Zemes reformas pabeigšanas uzdevumu izpilde tiek nodota Centrālajai zemes komisijai un pašlaik zeme var tikt piešķirta tikai bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem. Turklāt bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem pieprasījums par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu bija jāiesniedz Centrālajai zemes komisijai līdz 2007.gada 28.decembrim (likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 16.panta pirmā daļa). Tātad atbilstoši lietas izskatīšanas laikā spēkā esošajām tiesību normām pašvaldība nav tiesīga piešķirt pieteicējai līdzvērtīgu zemes gabalu, kompensējot iztrūkstošo zemes platību. Secīgi šādu pienākumu pašvaldībai nevar uzlikt arī tiesa. Turklāt, kā minēts iepriekš, kadastrālā uzmērīšana konkrētajā gadījumā nav pabeigta, tādēļ vēl nav noteikta precīza pieteicējai lietošanā piešķirtā zemes gabala platība.

[20] Vienlaikus tiesa, izvērtējot pieteicējas argumentus, secina, ka, pieteicējas ieskatā, ir strīds par pieteicējai lietošanā piešķirtā zemes gabala un zemes gabala ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ robežām. Proti, pieteicēja uzskata, ka pašvaldība, nostiprinot īpašuma tiesības uz minēto zemes gabalu, ir „piesavinājusies” to zemes gabala daļu, par kādu šobrīd samazinājusies pieteicējai lietošanā piešķirtā zemes gabala platība. Tiesa norāda, ja pieteicēja uzskata, ka viņai piešķirtā zemes gabala platība ir nepamatoti samazināta pierobežas zemes gabala iemērīšanas rezultātā, pieteicēja ir tiesīga apstrīdēt šo zemes gabalu noteiktās robežas likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 15.pantā noteiktajā kārtībā. Kā secināms no tiesas rīcībā esošās informācijas, zemes gabals ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ (kuru veido trīs zemes gabali ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/, /kadastra apzīmējums/ un /kadastra apzīmējums/) ir ierakstīts zemesgrāmatā. Likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 15.panta trešā daļa noteic, ka zemes robežu strīdu starp personām par zemes vienībām, no kurām kaut viena ir ierakstīta zemesgrāmatā, izskata normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (šā panta piektā daļa). Savukārt atbilstoši minētā panta piektajai daļai Valsts zemes dienesta teritoriālās struktūrvienības zemes robežu strīdu komisijas izveidošanu, tās tiesības un pienākumus, pieteikumu iesniegšanas, lēmumu pieņemšanas un paziņošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 7.jūlija noteikumu Nr.522 „Zemes robežu strīdu komisijas darbības kārtība” 3.2.apakšpunktam zemes robežu strīdu komisija izskata

6.lappuse no 7 zemes reformas ietvaros radušos zemes robežu strīdus par robežzīmju (robežpunktu) izvietojuma apvidū atbilstību zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem, ja strīds ir radies starp personām un vismaz viena no strīdā iesaistītajām zemes vienībām nav ierakstīta zemesgrāmatā. Tādējādi, ja pieteicēja nepiekrīt robežpunktu izvietojuma apvidū atbilstībai zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem, šis strīds risināms Valsts zemes dienesta Latgales reģionālās nodaļas Zemes robežstrīdu komisijā.

[21] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmajai daļai, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu. Pieteicēja ir samaksājusi valsts nodevu Ls 10 par pieteikumu par lietas ierosināšanu tiesā (lietas 26.lapa). Tā kā pieteikums ir daļēji apmierināms, no atbildētājas par labu pieteicējai piespriežama samaksātā valsts nodeva.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.-251.pantu, 253.panta pirmo daļu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:

Apmierināt daļēji M.G. pieteikumu par Daugavpils novada domes 2010.gada 30.septembra lēmuma Nr.1328 atzīšanu par prettiesisku, morālā kaitējuma un zaudējumu atlīdzinājumu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Atzīt par prettiesisku Daugavpils novada domes 2010.gada 30.septembra lēmumu Nr.1328. Noraidīt M.G. pieteikumu daļā par morālā kaitējuma un zaudējumu atlīdzinājumu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicējai tiktu piešķirta zeme 2 hektāru platībā (tajā skaitā 0,84 hektārus, par kuriem samazinājusies zemes platība, veicot kadastrālo uzmērīšanu). Piespriest no Daugavpils novada pašvaldības par labu M.G. valsts nodevu 10 (desmit) latu apmērā. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese L.Konošonoka NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

tiesnese___________________________L.Konošonoka Rīgā, 2011. gada 23. augustā

7.lappuse no 7