Court dismissed complaint against administrative penalty for land management violation, upholding the fine as justified.

Lietas Nr. 132021015

Lietas arhīva Nr. 1-0210-15/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2015. gada 14. oktobrī

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Meldere

rakstveida procesā Jēzusbaznīcas ielā 6, izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc /Nosaukums M/ iesniegtās sūdzības par

Limbažu novada domes Administratīvās komisijas 2015.gada 26.janvāra lēmuma Nr. 3-3.2/174 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

Tiesā 2015. gada 6. martā saņemta pārsūtītā sūdzības iesniedzēja /Nosaukums M/ (turpmāk arī - sūdzības iesniedzējs) 2015. gada 26. februārī

iesniegtā sūdzība par Limbažu novada domes Administratīvās komisijas (turpmāk arī – Iestāde) 2015.gada 26.janvāra lēmuma Nr. 3-3.2/174 (turpmāk arī –

Lēmums) atcelšanu.

Ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneses 2015. gada 10. marta lēmumu pēc sūdzības iesniedzēja lūguma atjaunots procesuālais termiņš

sūdzības iesniegšanai, pieņemta sūdzība un ierosināta tiesvedība, lieta nolikta izskatīšanai rakstveida procesā uz 2015. gada 14. oktobri.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka Lēmumam nepiekrīt, jo uzskata, ka Lēmums ir nepamatots un tādēļ atceļams. Uzskata, ka sūdzības iesniedzējam

bija liegta iespēja piedalīties lietas izskatīšanā un izmantot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī – Latvijas APK) 260. pantā

noteiktās tiesības, jo Limbažu novada pašvaldības policijas 2014. gada 5. novembra pavēsti saņēma tikai 2014. gada 25. novembrī, bet Iestādes 2015.

gada 10. janvāra paziņojumu – tikai 2015. gada 31. janvārī, t.i., pēc Iestādes sēdes 2015. gada 26. janvārī. Uzskata, ka Limbažu novada pašvaldības

policija un Iestāde neņēma vērā Ministru kabineta 2010. gada 1. jūnija noteikumus Nr. 493 “Noteikumi par rīcību ar neizsniegtiem pasta sūtījumiem un

kārtību, kādā pasta komersants atver pasta sūtījumus un rīkoja ar to saturu” 3.2 panta 2.1. punktu. Tāpat sūdzības iesniedzējs norāda, ka kopš

nekustamā īpašuma, kas atrodas /adrese/kadastra Nr. /numurs A/, iegādes brīža regulāri pildīja zemes apsaimniekošanas pasākumus, proti, veica zāles

pļaušanu minētajā nekustamajā īpašumā, un neizdarīja Latvijas APK 51. panta otrajā daļā paredzēto pārkāpumu. Uzskata, ka nav pareizi noteikts

subjekts, jo nekustamais īpašums, kas atrodas /Nosaukums A/, Limbažu pag., Limbažu nov., kadastra Nr. /numurs A/, robežojas ar vairākiem citiem

zemes gabaliem - /Nosaukums B/, Limbažu pag., Limbažu nov., kadastra Nr. /numurs B/; /Nosaukums C/, /adrese/ Nr. /numurs C/; /Nosaukums D/,

Limbažu pag., Limbažu nov., kadastra Nr. /numurs D/, kuri dabā nav nodalīti viens no otra. Līdz ar to nav iespējams precīzi noteikt zemes gabalu

robežas, un minēto apliecinot arī 2014. gada 5. novembrī uzņemtās fotogrāfijas, no kurām nepārprotami ir redzams, ka daļa no tajās redzamā zemes

gabala ir nopļauta, savukārt daļa - nav. Tādējādi sūdzības iesniedzēja uzskata, ka nav pierādīts, ka protokols attiecas uz sūdzības iesniedzējam piederošo

nekustamo īpašumu /Nosaukums E/, Limbažu pag., Limbažu nov., kadastra Nr. /numurs A/.

Tāpat norāda, ka Limbažu novada domes Nekustamā īpašuma un teritoriālā plānojuma nodaļa sūdzības iesniedzējam nosūtīja 2014. gada 28.

novembra vēstuli, kurā lūgts pavasara un vasaras sezonā appļaut zāli vismaz pierobežas joslā gar blakus esošo nekustamo īpašumu, uz kura atrodas

dzīvojamā māja. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka no minētā nepārprotami izriet, ka sūdzības iesniedzējam zāles pļaušana būtu jāveic tikai pavasara vai

vasaras sezonā vismaz pierobežas joslā. Tādējādi, pat ja sūdzības iesniedzējs nebūtu pildījis zemes apsaimniekošanas pasākumus, proti, nebūtu veicis

zāles pļaušanu tam piederošajā nekustamajā īpašumā ziemas sezonā, Iestāde nebūtu tiesīga par to uzlikt administratīvo sodu, jo tādā gadījumā zūd

personas tiesiskā paļāvība, un nav pieļaujama situācija, kad vienas novada domes dažādu struktūrvienību darbības ir pretrunā viena otrai.

Papildus norāda, ka 2014. gada 20. novembra Administratīvā pārkāpuma protokols LD Nr. 000831 (turpmāk arī - Protokols) satur būtiskas

pretrunas: Protokola 6.punktā norādīts, ka pārkāpums konstatēts /adrese/savukārt Protokola 7. punktā norādīts, ka zemes īpašnieks nepilda zemes

apsaimniekošanas pienākumus un nenodrošina zāles pļaušanu, veicinot kūlas veidošanos Limbažu nov.. Limbažu pag., /Nosaukums M/, kadastra Nr.

/numurs E/. īpašums /Nosaukums/un tādējādi nav saprotams, kurā no īpašumiem konstatēts administratīvais pārkāpums. Turklāt nekustamajam

īpašumam, kas atrodas /adrese/ saskaņā ar zemesgrāmatas datiem kadastra numurs ir /numurs/, savukārt Protokolā norādīts kadastra numurs /numurs E/,

kas ir nekustamajam īpašumam /adrese/._ Minētais nekustamais īpašums sastāv no divām zemes vienībām - zemes vienības ar kadastra apzīmējumu

/numurs F/un zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /numurs G/. No minētā secināms, ka administratīvais sods ir piemērots par zāles nepļaušanu zemes

vienībā ar kadastra apzīmējumu /numurs E/, kas norāda uz to, ka sūdzības iesniedzējs zāles pļaušanu nav nodrošinājis daļā no nekustamā īpašuma

/adrese/savukārt daļā ar kadastra apzīmējumu /numurs H/zāles pļaušana ir nodrošināta. Sūdzības iesniedzēja ieskatā šāda sūdzības iesniedzēja rīcība būtu

pilnībā neloģiska.

Lūdz tiesu atcelt Lēmumu un izbeigt lietu.

2015. gada 5. jūnijā tiesā saņemts Iestādes paskaidrojums, kurā norāda, ka attiecībā uz sūdzības iesniedzēju tika ievērotas Paziņošanas likuma 4.

panta otrās daļas un 8. panta trešās daļas prasības.

Motīvu daļa

Tiesa, izvērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, secina, ka Lēmums ir atstājams negrozīts, bet sūdzība ir noraidāma.

Tiesa Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī – Latvijas APK) 289. 6pantā reglamentētās kompetences ietvaros atzīst, ka ir

noticis administratīvais pārkāpums, kura izdarīšanā vainojama /Nosaukums M/

Tiesa konstatē, ka 2014. gada 20. novembrī Limbažu novada pašvaldības policijas inspektors Valsts amatpersona sastādīja administratīvā

pārkāpuma protokolu LD Nr. 000831 (turpmāk arī – Protokols) /Nosaukums M/ar kuru konstatēts, ka zemes īpašnieks /Nosaukums M/nepilda zemes

apsaimniekošanas pienākumus un nenodrošina zāles pļaušanu, veicinot kūlas veidošanos. /adrese/ /Nosaukums M/ kadastra Nr. /numurs

F/īpašums /nosaukums/ par ko atbildība paredzēta Latvijas APK 51. panta otrajā daļā.

Ar Limbažu novada domes Administratīvās komisijas 2015.gada 26.janvāra lēmumu Nr. 3-3.2/174 apstiprinās, ka /Nosaukums M/uzlikts naudas sods

700 EUR saskaņā ar Latvijas APK 51. panta otro daļu.

Saskaņā ar Latvijas APK 289. 12 panta pirmo daļu rajona (pilsētas) tiesa neatkarīgi no sūdzības iesniedzēja motīviem ar lēmumu atceļ iestādes

lēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai iestādei pēc piekritības šādos gadījumos:

1) lietu izskatījusi iestāde, kurai nebija tiesību attiecīgo administratīvā pārkāpuma lietu izskatīt;

2) lietas izskatīšanā pārkāptas tiesību normas, kas prasa paziņot administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem par lietas izskatīšanas vietu un laiku;

3) izskatot lietu, pārkāptas tiesību normas par lietvedības valodu;

4) lēmums nosaka to personu tiesības un pienākumus, kuras nav administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieki;

5) lietā nav pilna lēmuma.

No pārsūdzētā Lēmuma redzams, ka izskatot /Nosaukums M/ sūdzību, konstatēts, ka /Nosaukums M/ uz lietas izskatīšanu 2015. gada 26. janvārī

neieradās.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka tam netika pienācīgi paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku, nav ticis uzklausīts, nav ievērotas Latvijas APK

260. pantā noteiktās tiesības.

No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka pretēji sūdzības iesniedzēja norādītajam, ar pievienoto 2014. gada 5. novembra Limbažu novada

pašvaldības policijas pavēsti un VAS “Latvijas Pasts” 2014. gada 5. novembra čeku par ierakstītas vēstules pieņemšanu apstiprinās, ka /Nosaukums M/

uz juridisko adresi nosūtīta pavēste ierasties lietas izskatīšanai 2014. gada 20. novembrī, tāpat ar pievienoto 2014. gada 20. novembra Limbažu novada

pašvaldības policijas pavadrakstu un VAS “Latvijas Pasts” 2014. gada 20. novembra čeku par ierakstītas vēstules pieņemšanu apstiprinās, ka

/Nosaukums M/uz juridisko adresi nosūtīta Protokola kopija, un ar pievienoto 2014. gada 22. decembra Limbažu novada pašvaldības policijas

pavadrakstu apstiprinās, ka Protokols ar pievienoto materiālu nosūtīts Iestādei. Savukārt ar Iestādes 2015. gada 10. janvāra paziņojumu /Nosaukums M/” un

VAS “Latvijas Pasts” 2015. gada 13. janvāra čeku par ierakstītas vēstules pieņemšanu apstiprinās, ka /Nosaukums M/ uz juridisko adresi nosūtīts

paziņojums ierasties lietas izskatīšanai 2015. gada 26. janvārī, norādot gan lietas izskatīšanas laiku, gan vietu.

Saskaņā ar Paziņošanas likuma 4. panta otro daļu, juridiskajai personai dokumentu paziņo uz tās juridisko adresi, savukārt 8. pants noteic

dokumenta paziņošanu, izmantojot pasta pakalpojumus. Līdz ar ko, tiesas ieskatā, visu iepriekš minēto sūtījumu nosūtīšanas kārtība atbilst Paziņošanas

likuma prasībām, un Latvijas APK 260. panta prasības attiecībā uz sūdzības iesniedzēju ir ievērotas. Savukārt apstāklis, ka sūdzības iesniedzējs – juridiska

persona savlaicīgi neizņem savu korespondenci juridiskajā adresē, nav pamats uzskatīt, ka sūdzības iesniedzējam tādējādi tika liegts realizēt Latvijas APK

260. pantā noteiktās tiesības.

No lietas materiāliem redzams, ka Iestādē līdz Lēmuma pieņemšanai netika saņemti sūdzības iesniedzēja lūgumi vai paskaidrojumi vai iebildumi, un

tikai 2015. gada 26. februārī tika saņemta pārkāpēja sūdzība par 2015. gada 26. janvārī Iestādes Lēmumu, ar kuru /Nosaukums M/ uzlikts naudas sods

700 EUR.

Tādējādi, tiesas ieskatā, Lēmumu pamatoti Iestāde pieņēma uz tās rīcībā esošās informācijas pamata, kā arī Lēmums pieņemts atbilstoši Iestādes

kompetencei. Līdz ar ko, tiesa nekonstatē Latvijas APK 289. 12 panta pirmajā daļā norādītos gadījumus, kas būtu pamats atcelt Iestādes lēmumu un

nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai iestādei pēc piekritības, tāpat tiesa nekonstatē sūdzības iesniedzēja norādītos apstākļus attiecībā uz Iestādes pieļautiem

procesuāliem pārkāpumiem.

Saskaņā ar Latvijas APK 289.6pantā reglamentēto kompetenci, tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj šādus jautājumus:

1) vai ir noticis administratīvais pārkāpums;

2) vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā;

3) vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu;

4) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību;

5) kāds administratīvais sods piemērojams personai;

6) vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas piedzenams;

7) kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā izņemtajām lietām, mantām un piemēroto garantijas

naudu.

Saskaņā ar Latvijas APK 51. panta otro daļu, par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas

veidošanos, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām no septiņsimt līdz divtūkstoš

deviņsimt euro.

Tiesa secina, ka ar 2014. gada 20. novembrī sastādīto Protokolu ir konstatēts, ka /Nosaukums M/ kā zemes īpašnieks nepilda zemes

apsaimniekošanas pienākumus un nenodrošina zāles pļaušanu, veicinot kūlas veidošanos, Limbažu nov., Limbažu pag., /Nosaukums M/ kadastra Nr.

/numurs I/īpašums /nosakums/, par ko atbildība paredzēta Latvijas APK 51. panta otrajā daļā.

Tiesas ieskatā, pretēji sūdzības iesniedzēja norādītajam, lietā subjekts ir konstatēts pareizi, ko apstiprina Protokolā norādītais konkrētā

/Nosaukums M/nekustamā īpašuma kadastra numurs. Tāpat no pievienotās informācijas par zemes vienību 6664 003 0906 redzams, ka tieši šis

nekustamais īpašums atrodas Limbažu pagastā un pieder /Nosaukums M/. Arī no pievienotā apskates protokola 2014. gada 5. novembrī redzams, ka

apskatīta teritorija /nosaukums/kurā konstatēts pārkāpums, un apstākļu fiksācijai izmantota fototehnika, pievienotas šā minētā nekustamā īpašuma

fotogrāfiju izdrukas. Tāpat arī Limbažu novada pašvaldības policijas pavēstē un 2014. gada 5. novembra lēmumā par administratīvās lietvedības

uzsākšanu norādīts, ka pārkāpums konstatēts objektā/Nosaukums/Līdz ar ko lietai pievienotie pierādījumi to kopsakarā apstiprina konkrētu pārkāpuma

izdarīšanas vietu, un proti: /adrese/ ar kadastra Nr. /numurs J/, kas pieder /Nosaukums M/Savukārt apstāklis, ka Protokolā vienlaikus kā šā īpašuma

nosaukums pieminēts arī /Nosaukums/ un turpmāk arī Lēmumā ar kadastra Nr. /numurs I/norādīts īpašuma nosaukums, nevis/nosaukums/, vērtējams kā

pārrakstīšanās kļūda, kas nemaina izdarītā pārkāpuma būtību. Arī no Protokola 6. punkta “Pārkāpums konstatēts” redzams, ka pārkāpums konstatēts

īpašumā /Nosaukums/

Latvijas APK 22. pantā ir noteikts administratīvā soda mērķis, un proti: administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu,

kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas

personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Tiesa, tāpat kā Iestāde, nekonstatē atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus lietā saskaņā ar Latvijas APK 33. un 34. pantu.

Tiesa nodibina, ka nav apstākļu, kas ļautu pārkāpēja izdarīto pārkāpumu atzīt par maznozīmīgu saskaņā ar Latvijas APK 21. pantu un atzīst, ka

Iestāde ir piemērojusi izdarītajiem pārkāpumiem atbilstošu sodu pārkāpējam, jo konstatētajam pārkāpumam nav tikai formāls raksturs.

Izvērtējot administratīvā soda piemērošanu personai, tiesa ņem vērā, ka saskaņā ar Latvijas APK 51. panta otro daļu, par zemes

apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, - uzliek naudas sodu juridiskajām personām no septiņsimt

līdz divtūkstoš deviņsimt euro. Līdz ar ko sūdzības iesniedzējam naudas sods noteikts atbilstoši izdarītajam pārkāpumam un par to paredzētās minimālās

sankcijas apmērā un atbilstoši Latvijas APK 32. panta prasībām.

Pieņemtais Lēmums ir pamatots ar normatīvo aktu prasībām, to ir pieņēmusi kompetenta institūcija, lietas izskatīšanas laikā nav konstatēti fakti, kas

liktu apšaubīt Iestādes objektivitāti.

Līdz ar visiem tiesas izklāstītajiem apsvērumiem, par nepamatotiem atzīstami sūdzības iesniedzēja sūdzībā norādītie apstākļi, jo tie neguva

apstiprinājumu lietas izskatīšanas laikā, savukārt Iestāde Lēmumā izvērtēja lietā esošus pierādījumus, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu atbilstoši

Latvijas APK prasībām. Līdz ar visu minēto kopumā, tiesa secina, ka Iestāde pamatoti atzina, ka par izdarīto pārkāpumu nosakāms sods, un piemērotais

naudas sods atbilst izdarītajam pārkāpumam.

Atbilstoši Latvijas APK 289. 12 panta otrajai daļai, rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu

no šādiem spriedumiem: 1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida; 2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu; 3) atceļ lēmumu un taisa

spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu; 4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā

aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka Limbažu novada domes Administratīvās komisijas 2015. gada 26. janvāra lēmums Nr. 3-3.2/174 atstājams

negrozīts.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Latvijas APK 1.pantu, 8.pantu, 9.pantu, 243.pantu, 244.pantu, 289. 6pantu, 289.12panta otrās daļas 1.punktu,

289.13pantu, 289.17pantu, 289.18pantu, tiesa

nosprieda

Atstāt negrozītu Limbažu novada domes Administratīvās komisijas 2015.gada 26.janvāra lēmumu Nr. 3-3.2/174, bet /Nosaukums M/ sūdzību -

noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesai 10 darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas

Ziemeļu rajona tiesā.

Tiesnese I.Meldere