Court dismisses bank's claim against individual for debt exceeding statute of limitations period.

ECLI:LV:RIRT:2023:1020.C33390123.4.S

Lietas Nr.C33390123

Lietas arhīva Nr.C-3901-23/27

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2023.gada 20.oktobrī

Rīgas rajona tiesa, tiesnese G.Viļumsone,

rakstveida procesā izskatīja civillietu maksātnespējīgās akciju sabiedrības “PNB Banka” prasībā vienkāršotās procedūras lietā pret /pers. A/ par

naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Tiesā 2023.gada 5.jūnijā ierosināta civillieta maksātnespējīgās akciju sabiedrības “PNB Banka”, kuras vārdā ir tiesīgs rīkoties maksātnespējas

procesa administrators Vigo Krastiņš, prasībā vienkāršotās procedūras lietā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

[1.1] Prasības normatīvajam pamatojumam norādīts Kredītiestāžu likuma 60.pants, Civillikuma 1401., 1425., 1469., 1472., 1512., 1548., 1587.,

1588., 1590., 1716., 1717., 1720., 1753., 1754., 1756., 1757., 1759., 1764., 1765., 1934., 1943.pants.

[1.2] Prasībā lūgts piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai parādu 1430,73 euro, kas sastāv no pamatparāda 1163,14 euro, līgumiskajiem

procentiem 26,74 euro, likumiskajiem procentiem 217,89 euro un līgumsoda par ikmēneša maksājumu samaksas nokavējumu 22,96 euro, samaksātos

izdevumus advokāta palīdzības samaksai 429,22 euro apmērā.

[1.3] Prasības pamatojumam norādīti sekojoši apstākļi.

2005.gada 27.jūlijā starp prasītāju (vēsturiskais nosaukums AS “Lateko Banka”) un atbildētāju tika noslēgts līgums Nr./numurs A/ par Viva

norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu.

Saskaņā ar līguma noteikumiem un pieteikumu Viva norēķinu kartes saņemšanai, prasītāja 2005.gada 27.jūlijā izsniedza atbildētājai Viva Maestro

norēķinu karti, ar atļauto kredītu 1000 LVL, kas saskaņā ar Latvijas Republikā noteikto oficiālo valūtas kursu ir 1422,87 EUR.

Saskaņā ar līguma noteikumiem atbildētājai tika noteikts kredīta atmaksas termiņš 24 mēneši, ikmēneša maksājums 51,62 LVL, kas saskaņā ar

Latvijas Republikā noteikto oficiālo valūtas kursu ir 73,45 EUR, maksājuma datums katra mēneša divdesmitais datums.

2015.gada 1.aprīlī starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts papildnolīgums pie līguma, saskaņā ar kura noteikumiem, prasītāja izsniedza

atbildētājai atļauto kredītu 1422,87 EUR apmērā, ar atmaksas termiņu uz 24 mēnešiem, nosakot ikmēneša maksājumu 73,45 EUR apmērā, un

maksājuma datumu katra mēneša desmito datumu.

Starp prasītāju un atbildētāju noslēgtais līgums satur šādus noteikumus attiecībā uz atbildētājai izsniegto norēķinu karti un piešķirto kredītu,

atbildētājas veicamajiem ikmēneša maksājumiem un atbildētājai piemērojamiem procentiem un līgumsodu:

Līguma 4.1.punkts nosaka, ka prasītāja atver atbildētājai kartes kontu un izsniedz karti, pamatojoties uz noslēgto līgumu.

Līguma 5.1.punkts nosaka, ka atļautā kredīta apmērs tiek noteikts atbilstoši atbildētājas izvēlētajam ikmēneša maksājuma apmēram un kredīta

atmaksas termiņam. Kredīta atmaksas termiņš tiek norādīts līgumā. Par atļautā kredīta izmantošanu atbildētāja maksā prasītājai procentus saskaņā ar

spēkā esošu bankas pakalpojumu cenrādi.

Līguma 5.2.punkts nosaka, ka tiek uzskatīts, ka atbildētāja, lietojot karti, izmanto kredītu vai tā daļu katru reizi, kad prasītāja saņem informāciju

par darījuma, kura rezultātā pārsniegts atbildētājas pašas naudas līdzekļu atlikums kartes kontā, veikšanu. No minētās informācijas saņemšanas dienas

tiek skaitīts izmantotās kredīta summas atmaksas termiņš un tiek aprēķināti procenti par atļautā kredīta izmantošanu. Atļautais kredīts tā neizmantotās vai

izmantotās un atmaksātās summas apmērā ir pieejams visā kartes lietošanas laikā.

Līguma 5.3.punkts nosaka, ka ar ikmēneša maksājumu veikšanu tiek dzēstas atbildētājas saistības pret prasītāju, tai skaitā, tiek atgriezts

izmantotais kredīts, tiek maksāti procenti par atļautā kredīta izmantošanu, aprēķinātie līgumsodi un citi atbildētājai obligātie maksājumi. Atbildētājas

saistību dzēšana notiek līguma 6.punktā norādītajā secībā.

Līguma 5.4.punkts nosaka, ka ikmēneša maksājumus jāveic līdz pilnīgai atbildētājas saistību pret prasītāju dzēšanai, tai skaitā, līdz izmantotā

kredīta atmaksai un procentu par kredīta izmantošanu, samaksai.

Līguma 5.5.punkts nosaka, ka ikmēneša maksājumi jāveic, sākot ar norēķinu cikla, kurš seko norēķinu ciklam, kurā tiek sākta kredīta

izmantošana, maksājuma datumu. Ja izmantotā kredīta summa ir mazāka par ikmēneša maksājuma summu, ir jāatmaksā faktiski izmantotā kredīta summa

un procenti par tā izmantošanu. Saskaņā ar līguma 1.9.punktu norēķinu cikls ir laika periods, sākot ar nākamo dienu pēc tekošā mēneša maksājuma

datuma līdz nākamā mēneša maksājuma datumam (ieskaitot), par kuru atbildētājai ir jānorēķinās ar prasītāju, tas ir, jāsamaksā ikmēneša maksājums.

Līguma 5.6.punkts nosaka, ka atbildētāja var norēķināties ar prasītāju, veicot maksājumus, kuru summa pārsniedz ikmēneša maksājuma summu.

Šajā gadījumā nākamie ikmēneša maksājumi nevar būt samazināti vai nesamaksāti, izņemot pēdējo ikmēneša maksājumu.

Līguma 5.10.punkts nosaka, ka par neatļautā kredīta izmantošanu atbildētāja maksā līgumsodu par pārtēriņu saskaņā ar prasītājas pakalpojumu

cenrādi. Līgumsodi par pārtēriņu tiek aprēķināti no dienas, kad prasītāja saņem informāciju par darījuma, kura rezultātā pieļauts atļautā kredīta pārtēriņš,

veikšanu līdz tā dzēšanas dienai.

Līguma 5.11.punkts nosaka, ja atbildētāja līdz maksājuma datumam nav veikusi ikmēneša maksājumu vai ir veikusi to nepilnā apmērā, atbildētāja

par katru maksājuma kavējuma dienu maksā līgumsodu, kas tiek aprēķināts saskaņā ar tarifiem no nesamaksātās ikmēneša maksājuma summas

Līguma 6.1.punkts nosaka, ka par maksājumiem par prasītājas pakalpojumiem, kuri ir saistīti ar kartes izsniegšanu, kā arī procentu un līgumsodu

apmērus nosaka tarifi.

Līguma 6.3.punkts nosaka, ka kartes kontā ieskaitītās summas tiek novirzītas atbildētājas saistību pret prasītāju dzēšanai šādā secībā:

- līgumsodi;

- procenti par atļautā kredīta izmantošanu;

- izmantotā neatļautā kredīta summa;

- izmantotā atļautā kredīta summa.

Parāda aprēķinā un atbildētājas karšu konta izrakstos Nr./numurs B/ par laika periodu no 2005.gada 27.jūlija līdz 2013.gada 31.decembrim un

Nr./numurs C/ par laika periodu no 2014.gada 1.janvāra līdz 2023.gada 25.aprīlim norādīts, ka atbildētāja ir izmantojusi un nav atgriezusi prasītājai

kredītu 1163,14 EUR apmērā.

Prasītāja papildus norāda, ka, kā tas norādīts arī parāda aprēķinā un iepriekš minētajos konta izrakstos, atbildētāja 2012.gada 15.februārī bija

izpildījusi no līguma izrietošās saistības, t.i., atmaksājusi prasītājai izsniegto kredītu. Šī iemesla dēļ, lai iegūtu papildus kredītu, starp prasītāju un atbildētāju

2015.gada 1.aprīlī tika noslēgts papildnolīgums pie līguma.

No papildnolīguma pie līguma izrietošās saistības atbildētāja pret prasītāju nav izpildījusi.

Tādējādi uz prasības pieteikuma sagatavošanas dienu atbildētājai ir spēkā esošas parādsaistības pret prasītāju par pamatparāda 1163,14 EUR

samaksu.

Atbilstoši līguma 5.1. un 5.2.punkta noteikumiem prasītāja par laika posmu no 2020.gada 10.februāra līdz 2020.gada 27.martam ir aprēķinājusi

atbildētājai procentus par atļautā kredīta izmantošanu, pavisam kopā 26,74 EUR.

Atbilstoši līguma noteikumiem atbildētājai tiek piemēroti procenti par piešķirtā kredīta izmantošanu – 17,99% gadā no iztērētās piešķirtā kredīta

summas.

Līgumisko procentu detalizēts aprēķins ir norādīts prasības pieteikumam pievienotajā parāda aprēķinā.

Par laika periodu no 2020.gada 27.marta līdz 2023.gada 25.aprīlim prasītāja ir piemērojusi atbildētājai likumiskos 6% gadā, pavisam kopā 217,89

EUR.

Atbilstoši līguma 5.11.punkta noteikumiem prasītāja par laika posmu no 2020.gada 10.februāra līdz 2020.gada 27.martam ir aprēķinājusi

atbildētājai līgumsodu par ikmēneša maksājumu samaksas nokavējumu, pavisam kopā 22,96 EUR.

Atbilstoši prasītājas tarifiem, atbildētājai tiek piemērots līgumsods 0,25% dienā par ikmēneša maksas nokavēšanu.

Kā redzams no prasības pieteikumam pievienotā parāda aprēķina un konta izrakstiem, atbildētāja pēdējo maksājumu prasītājai ir veikusi

2019.gada 9.augustā.

2020.gada 3.martā prasītāja nosūtīja atbildētājai brīdinājumu, informējot atbildētāju par parādsaistībām un aicinot tās nokārtot labprātīgi.

Līdz prasības pieteikuma sagatavošanas dienai atbildētāja nav samaksājusi parādu prasītājai.

[2] Atbildētāja /pers. A/ rakstveida paskaidrojumos prasību neatzina un lūdza to noraidīt.

Iebildumi pamatoti ar Komerclikuma 406.pantu, Maksātnespējas likuma 63.pantu, Civillikuma 1431., 1893.pantu.

Paskaidrojumos norādīti šādi argumenti un apstākļi:

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta izpratnē atbildētāja atzīstama par patērētāju, bet prasītāja par pakalpojuma sniedzēju.

Prasītāja pretēji Civillikuma regulējumam ir noteikusi iemaksājamās naudas summas novirzīšanu, nav ievērojusi, ka līgumsods ir ieskaita līgumsods.

Atbildētāja nav parakstījusi uz piekritusi prasītājas Tarifu likmes VIVA kartes apkalpošanai, kuru prasītāja ir pievienojusi prasībai klāt kā izrakstu no

prasītājas sagatavota nezināma izcelsmes dokumenta, pēc kura nav saprotams, kad un ar ko šādas likmes ir tikušas apstiprinātas, un kad atbildētājai bija

iespējams ar viņām iepazīties.

Tarifa likmes ir neapspriestas ar atbildētāju un ir nesamērīgas.

Atbildētāja savas maksāšanas saistības ir pildījusi, iemaksas ir tikušas veiktas ne tikai ar starpbanku transakcijām, bet arī ar skaidras naudas

iemaksām pašā iestādē.

Atbildētajai šie maksājuma uzdevumi nav saglabājušies, bet to, ka šādas iemaksas ir bijušas, pierāda prasītājas 2020.gada 3.marta pirmstiesas

brīdinājums ar izejošo Nr./numurs D/.

Brīdinājumā prasītāja ir norādījusi parāda summu 239,75 EUR, kas sastāv no pamatparāda 220,35 EUR, procentiem par kredīta izmantošanu

12,79 EUR un līgumsoda 6,61 EUR.

Saskaņā ar Civillikuma 1431.panta izriet, ka akta parakstīšana uzskatāma par piekrišanu šim aktam, ja tā saturs parakstītajam bija zināms, tātad

prasītājai parakstot brīdinājumu bija zināms parāda apmērs un neatmaksātais parāda apmērs ar brīdinājumu tika paziņots atbildētājai.

Neatmaksātā parada summa ir 239,75 EUR, bet arī šai pamatoti aprēķinātajai prasības daļai ir iestājies noilgums.

Prasītāja sagatavojot aprēķinu, tajā skaitā arī aprēķinot līgumiskos nokavējuma procentus nav ņēmusi vērā Maksātnespējas likuma 63.panta

trešajā daļa noteikumus. Līdz ar to viss aprēķins ir pilnībā nepareizs un neatbilst ne speciālajam likumam, ne vispārējam likumam, kā arī nepamatoti pēc

maksātnespējas ir aprēķināti līgumiskie procenti.

Tiesiskais darījums starp prasītāju un atbildētāju ir komercdarījums, jo prasītājs ir komersants, pamatojoties uz Komerclikuma 388., 389.pantu.

Ņemot vērā Maksātnespējas likuma 63.panta trešo daļu, atbildētājas norēķināšanās saistības pret prasītāju par saistību, kura izriet no darījuma

tiesiskā akta, iestājās 2019.gada 12.septembrī.

Atbilstoši Komerclikuma 406.pantam, konkrētās prasības noilguma termiņš skaitāms no 2019. gada 12.septembra, un tas ir beidzies 2022. gada

18.septembrī.

Ar brīdinājumu ir pārtraukts prasījuma noilgums par summu 239,75 EUR. Šīs prasījuma summas noilguma termiņš ir skaitāms no 2020.gada

4.marta, un tas ir beidzies 2023.gada 3.martā.

Prasītāja prasības pieteikumu pret atbildētāju tiesā ir iesniegusi 2023.gada 25.maijā, līdz ar to ir konstatējams, ka noilgums prasībai par summu

239.75 EUR ir iestājies 2023.gada 3.martā, bet pārējai daļai, kura pēc prasītājas it kā ir aprēķināma, noilgums ir iestājies 2022.gada 18.septembrī.

Kā viens no prasītājas prasījumiem pret atbildētāju ir piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai, prasītājas samaksātos izdevumus advokāta

atlīdzības samaksai 429.22 EUR.

Šādā prasījuma pamatošanai ir iesniegts 2023.gada 1.februāra Rēķins /numurs E/, kuru pakalpojuma sniedzējs zvērināta advokāte Linda Zauša

izstāda SIA “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”, reģ.Nr.40003428538, par kopējo summu 1721.72 EUR – “Par juridisko palīdzību saskaņā ar

sadarbības līgumu”. Kā norādīts pašā rēķinā, tad pakalpojumu sniegšanas periods – 2023.gada februāris.

Prasībai pievienots arī izraksts no rēķina /numurs E/, ko apliecinājusi zvērināta L. Zauša, no kura izriet, ka rēķina 217 pozīcija ir norādīts:

“Maksātnespējīgās akciju sabiedrības "PNB Banka" interešu pārstāvība civillietā ar atbildētāju /pers. A/, p.k. /personas kods/” summa bez PVN 354,73

EUR, 429,22 EUR.

2023.gada februārī nav sagatavota prasība, ierosināta civillieta, līdz ar to pārstāvība civillietā nevarēja būt. Prasības pieteikums ir ticis sagatavots un

parakstīts 2023.gada 25.maijā.

Rēķins ir izstādīts ne prasītājai, bet gan SIA“Konsultatīvā sabiedrība Conventus”, reģ.Nr.40003428538, sakarā ar minētās sabiedrības un

zvērinātas advokātes Lindas Zaušas savstarpējo noslēgto sadarbības līgumu. Atbildētājai nav nekādas tiesiskās attiecības ar SIA “Konsultatīvā

sabiedrība Conventus” un atbildētāja nav arī minētā sadarbības līguma puse. Līdz ar to minētās komercsabiedrības izstādītie rēķini nav attiecināmi uz

atbildētāju.

Lūgums piedzīt zvērināta advokāta atlīdzības samaksas summa 429,22 EUR neatbilst Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta “a”

apakšpunktam.

[3] 2023.gada 29.augustā lietā saņemta prasītājas atsauksme, kurā prasītāja nepiekrīt atbildētājas paskaidrojumos izteiktajiem iebildumiem,

norādot šādus apstākļus:

Līguma 6.3.punktā norādītā samaksātās naudas summas novirzīšanas kārtība patiešām nesakrīt ar šobrīd Civillikuma 1843.pantā norādīto

maksājumu novirzīšanas kārtību (Līgums tika noslēgts 2005.gada 27.jūlijā, savukārt Civillikuma attiecīgie grozījumi stājās spēkā 2014.gada 01.janvārī).

Tas tomēr nekādā veidā nav ietekmējis atbildētājas veikto maksājumu novirzīšanas kārtību, jo, kā tas redzams no parāda aprēķina, tad atbildētājas

veiktie visi maksājumi laika periodā no 2005.gada 15.septembra līdz 2019.gada 9.augustam ir novirzīti kredīta dzēšanai, nevis citu aprēķināto saistību

dzēšanai. Tas izskaidrojams ar apstākli, ka atbildētājai procenti par kredīta lietošanu un līgumsods par ikmēneša maksājumu samaksas nokavējumu tika

aprēķināti tikai pēc atbildētājas pēdējā veiktā maksājuma prasītājai - 2019.gada 9.augustā.

Līguma 6.1.punktā ir noteikts, ka maksājumu par prasītājas pakalpojumiem, kas ir saistīti ar kartes izsniegšanu, kā arī procentu un līgumsodu

apmērus nosaka tarifi.

Ņemot vērā iepriekš minēto, atbildētāja, parakstot līgumu, ir piekritusi līguma noteikumiem, arī tam, ka procentu un līgumsodu apmērus nosaka

prasītājas tarifi.

Prasītājas prasības pieteikumam pievienotais izraksts no tarifu likmēm VIVA kartes apkalpošanai atbilst prasītājas tarifu redakcijai, kas bija spēkā

līguma noslēgšanas brīdī.

Prasītāja nenoraida faktu, ka atbildētāja maksājumus prasītājai patiešām ir veikusi, kā tas norādīts arī prasības pieteikumam pievienotā parāda

aprēķina un izriet no prasības pieteikumam pievienotajiem atbildētājas konta izrakstiem. Tajā pašā laikā prasītāja norāda, ka atbildētāja maksājumus

prasītājai nav veikusi pilnā apmērā, kā rezultātā atbildētājai ir radušās parādsaistības pret prasītāju.

No civillietas materiālos esošā konta izraksta redzams, ka atbildētāja 2019.gada 9.augustā veica iemaksu kontā prasītāja iestādē - bankā.

Atbilstoši prasītājas sagatavotajam parāda aprēķinam atbildētājai vēl ir nenokārtotas parādsaistības pret prasītāju 1430,73 EUR, un atbilstoši

Civillikuma 1838.panta noteikumiem tas, ka samaksa ir izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Maksātnespējas likuma 63.panta trešās daļas subjekts ir juridiskā persona, kuras maksātnespējas process ticis pasludināts, un tas neietekmē

atbildētājas saistību pret prasītāju aprēķinu.

Minētās tiesību normas jēga ir aizsargāt juridiskās personas, kurai uzsākts maksātnespējas process, tātad parādnieka kreditorus, nevis

maksātnespējīgās juridiskās personas debitorus. Maksātnespējas likuma iepriekš minētā tiesību norma par saistību izbeigšanos nav tulkojama tādējādi,

ka pēc juridiskas personas maksātnespējas procesa pasludināšanas apstājas maksātnespējīgās juridiskās personas debitoru aizdevuma lietošanas

procentu pieaugums, likumisko procentu pieaugums un līgumsoda pieaugums.

Komerclikuma 406.pantā ir noteikts, ka no komercdarījumiem izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā.

Atbilstoši Civillikuma 1906.panta noteikumiem noilgums ir pārtraukts, ja tā tecējuma laikā parādnieks kaut kādā kārtā atzīst kreditora prasību.

Atbildētāja pēdējo maksājumu prasītājai ir veikusi 2019.gada 9.augustā. Nav pamata pieņemt, ka 2019.gada 9.augustā atbildētāja uzskatīja, ka

atbildētājs no līguma izrietošos maksājumus ir samaksājusi prasītājai pilnā apmērā; atbildētāja, veicot iepriekš minēto maksājumu, savas parādsaistības

pret prasītāju ir atzinusi.

Tāpat atbilstoši Civillikuma 1905.panta noteikumiem atgādinājums parādniekam pārtrauc noilgumu un, kā tas ir norādīts prasības pieteikumā un

izriet arī no prasības pieteikumam pievienotā 2020.gada 3.marta pirmstiesas brīdinājuma, prasītāja 2020.gada 3.martā nosūtīja Atbildētājai pirmstiesas

brīdinājumu, informējot atbildētāju par viņas parādsaistībām.

Papildus prasītāja pielikumā šai atsauksmei pievieno prasītājas pārstāvja SIA “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” 2021.gada 20.jūlijā

atbildētājai nosūtīto paziņojumu par parāda esamību, 2021.gada 4.oktobrī atbildētājai nosūtīto atkārtoto paziņojumu un 2022.gada 2.martā atbildētājai

nosūtīto atkārtoto paziņojumu, ar kuriem atbildētāja tika informēta par atbildētājas parādsaistībām pret prasītāju.

Atbilstoši Civillikuma 1902.panta noteikumiem tiesības izlietošana, ceļot prasību tiesā, pārtrauc noilgumu, pie kam jau notecējušais laiks vairs nav

ieskaitāms un sāk tecēt jauns noilguma termiņš, un prasītāja 2023.gada 25.maijā iesniedza tiesā prasību pret atbildētāju par parāda piedziņu.

Prasītājas prasījuma tiesībām pret atbildētāju nav iestājies Komerclikuma 406.pantā ietvertais noilguma termiņš.

Prasītāja 2021.gada 29.jūnijā ir noslēgusi līgumu ar savu pārstāvi par parādu atgūšanas pakalpojumiem.

Līguma 2.1.punktā ir noteikts, ka gadījumos, kad tiesu lietās prasītājas interešu pārstāvībai pieaicina zvērinātu advokātu, prasītāja ir tiesīga piedzīt

no parādnieka izdevumus zvērināta advokāta palīdzības samaksai, kas tiek noteikti, ievērojot Civilprocesa likuma 44.panta noteikumus. Atlīdzību par

zvērināta advokāta sniegto juridisko palīdzību maksā SIA “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus””; ja tiesa apmierina prasību par ar lietas vešanu saistīto

izdevumu piedziņu, tad prasītājai ir pienākums samaksāt SIA “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” šos piedzītos naudas līdzekļus.

Tiesvedības procesā tieši prasītājas pārstāvis sākotnēji veic maksājumus par visiem nepieciešamajiem izdevumiem, kas saistīti ar prasītājas

attiecīgās lietas izskatīšanu tiesā, savukārt prasītājs pēc tam norēķinās ar savu pārstāvi par izdevumiem, kas tam radušies konkrētās lietas sakarā.

Prasītāja ir tiesīga lūgt tiesu piedzīt no atbildētājas samaksātos izdevumus advokāta atlīdzības samaksai.

[4] 2023.gada 27.septembrī lietā saņemta atbildētājas atsauksme, kurā norādīti šādi argumenti un apstākļi:

Prasītāja savai atsauksmei ir pievienojusi 2021.gada 20.jūlija paziņojumu, 2021.gada 4.oktobra atkārtotu paziņojumu, 2022.gada 2.marta

atkārtotu paziņojumu. Šo paziņojumu pievienošanas mērķis atsauksmei ir pierādīt, ka nav iestājies noilgums.

Šādus paziņojumus atbildētāja nav saņēmusi un tiem nav juridiska spēka.

Dokuments ir jebkura rakstveida informācija, ko rada jebkurš publisko vai privāto tiesību subjekts, īstenojot iestādes vai amata pilnvaras, vai

fiziskā persona. Dokumentu juridiskā spēka likuma 1. panta pirmās daļas iekavās ietvertais uzskaitījums ar subjektiem, kas šā likuma izpratnē ir

uzskatāmi par organizāciju, nav izsmeļošs, ko apliecina minētajā tiesību normā lietotais vārds "piemēram".

Ar organizāciju šā likuma izpratnē būtu jāsaprot ne tikai valsts vai pašvaldības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, fizisko vai juridisko

personu apvienība, notārs, tiesu izpildītājs, advokāts, bet arī jebkurš cits tiesību subjekts, kas rada dokumentus iestādes vai amata pilnvaru ietvaros.

Jebkurai organizācijai vai fiziskajai personai, sagatavojot dokumentu, ir jāievēro noteiktas prasības, lai dokumentam būtu juridisks spēks, pretējā

gadījumā šis dokuments nav citiem saistošs. Tādēļ dokumentā svarīgs ir ne tikai tā saturs, bet arī obligātie rekvizīti, kuru mērķis ir nodrošināt iespēju

identificēt konkrētā dokumenta izdošanas laiku un dokumenta autoru.

Saskaņā ar Dokumentu juridiskā spēka likuma 4.pantu, lai dokumentam būtu juridisks spēks, tajā iekļauj šādus rekvizītus: dokumenta autora

nosaukums, dokumenta datums, paraksts un adresāts.

Dokuments, kuram nav juridiskā spēka, citām organizācijām un fiziskajām personām nav saistošs, bet ir saistošs šā dokumenta autoram. Tas

nozīmē: ja dokumentam nav Dokumentu juridiskā spēka likumā minēto obligāto rekvizītu vai tiesību aktos noteiktos gadījumos – papildu obligāto

rekvizītu, tad citām organizācijām un fiziskajām personām nav pienākuma ievērot vai izpildīt dokumentā prasīto, savukārt dokumenta autors nevar

aizbildināties ar dokumenta trūkumiem. Minētā prasība ir attiecināma gan uz papīra dokumentu, gan uz e-dokumentu.

Paraksts ir personas pašrocīgi rakstīts personvārds pilnā vai saīsinātā veidā. Šādi paraksts skaidrots Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra

noteikumu Nr. 134 "Personu apliecinošu dokumentu noteikumi" 28.punktā. Atveidotais paraksts personu apliecinošā dokumentā var būt salasāms vai

nesalasāms. Savukārt e-dokuments uzskatāms par pašrocīgi parakstītu, ja tam ir drošs e-paraksts.

Paraksts ir viens no rekvizītiem, kas ir nepieciešams dokumenta juridiskā spēka nodrošināšanai.

Ņemot vēra minēto ir konstatējams, ka no prasītājas puses tiesā iesniegtajiem paziņojumiem nav juridiska spēka un tie nav saistoši atbildētājai.

Parāda ārpustiesas atgūšanas likuma 7.pantā pirmajā daļā ir noteikts, ka kreditors vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, uzsākot parāda

atgūšanu, rakstveidā paziņo parādniekam par parāda esamību un aicina labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības.

Šādā paziņojumā ir jābūt norādītam uz kāda tiesiska pamata parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ieguvis tiesības atgūt parādu — darījuma

veids un darījuma noslēgšanas datums.

Prasītājs savai atsauksmei ir pievienojis 2021.gada 20.jūlija paziņojumu, 2021.gada 4.oktobra atkārtotu paziņojumu, 2022.gada 2.marta atkārtotu

paziņojumu. Visos paziņojumos, paziņojuma sagatavotājs, atsaucas uz 2021.gada 9.jūnijā noslēgtu līgumu par parāda atgūšanas pakalpojumu.

Turpretī tiesā prasītāja ir iesniegusi izrakstu no 2021.gada 29 jūnija līguma par parādu atgūšanas pakalpojumiem. Līdz ar to nav īsti izprotams, kurš

līgums ir par pamatu parāda atgūšanai no atbildētājas.

Ir konstatējams, ka prasītājas sagatavotie paziņojumi ir pretrunā ar Parāda ārpustiesas atgūšanas likuma 7.panta pirmās daļas 3.punkta

noteikumiem, jo nav ietverta visa patiesā informācija, ko likumdevējs uzliek par pienākumu ietvert, līdz ar to šāds paziņojums neatbilst likuma prasībām.

Saskaņā ar Parāda ārpustiesas atgūšanas likuma 7.panta pirmajā daļā noteiktajam, paziņojumā ir jābūt norādītam kreditora prasījuma rašanās

tiesiskajam pamatam — kreditora un parādnieka noslēgtā darījuma veids, darījuma noslēgšanas datums un darījuma priekšmets.

Prasītājas tiesā iesniegtajā 2021.gada 20.jūlija paziņojumā ir norādīts, ka atbildētajai ir nenokārtotas saistības pret prasītāju saskaņā ar līgumu

Nr./numurs F/, 22.08.2018. Minētais nav pārrakstīšanās kļūda, jo šāda paša saistība ir norādīta arī minēta paziņojuma – “Summa apmaksai: EUR

1297.94; pamatojums: Nr./numurs F/.”

Kā izriet no vēlākajiem paziņojumiem, tad šis neeksistējošais līguma numurs tiek likts iekavās.

Atbildētajai nepastāv saistības pret prasītāju pēc līguma Nr./numurs F/, līdz ar to paziņojums nav juridiski saistošs atbildētajai un tas neatbilst

Parāda ārpustiesas atgūšanas likuma 2. panta likuma mērķim un 7.panta pirmās daļas 4.punktam.

Prasība celta par sen izpildītu līgumu un prasība pamatota uz izpildīta līguma noteikumiem.

Prasītāja ir cēlusi prasību pret atbildētāju, savu prasījumu pamatojot uz 2005.gada 27.jūlija līgumu Nr./numurs A/ par Viva norēķinu karšu

izsniegšanu un lietošanu.

Minētais līgums Nr./numurs A/ tika noslēgts ar AS Lateko Banka.

Savukārt 2015.gada 1.aprīlī ar AS Norvik Banka tika noslēgts līgums Nr./numurs G/.

Kā tas izriet no līgums Nr./numurs G/, tad līgumā nav nekādas atsauksmes, ka tas būtu slēgts pie 2005.gada 27.jūlija līguma Nr./numurs A/.

Tika noslēgts jauns līgums Nr./numurs G/ par VIVA norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu. Līguma puses ir aizpildījušas nepareizo blanku, un uz

to, norāda pats līgums un to aizpildīšana. Atbildētāja lūdz tiesu ņemt vērā, ka šajā gadījumā no vienas puses ir patērētājs, bet no otras puses zinošs

komersants. Līdz ar to banka pati ar savām darbībām ir akceptējusi, ka šis nav papildnolīgums.

Turklāt kā tas ir redzams no konta izdrukas, kura ir iesniegta tiesā, tad atbildētajai nebija parāds par saistību pēc līguma Nr./numurs A/.

Parāda aprēķinā ir norādītas komisijas. Prasītāja pamato komisijas ar līguma Nr./numurs A/ 6.1. un 6.2.punktu.

Komisijās prasītāja ir aprēķinājusi sekojošas summas:

08.08.05 – 7.11 EUR

03.08.05- 8.54 EUR 05.08.05 – 7.11 EUR

(skaidras naudas

(skaidras naudas izņemšana) (skaidras naudas izņemšana)

izņemšana)

23.08.05- 7.11 EUR

(skaidras naudas izņemšana)

31.01.17.– 2.00 EUR 31.03.17. – 2.00 EUR 01.05.17. – 2.00 EUR

31.05.17. – 2.00 EUR 31.08.17. – 2.00 EUR 29.09.17. – 2.00 EUR

31.10.17. – 2.00 EUR 30.11.17. – 2.00 EUR 31.12.17. – 2.00 EUR

31.01.18. – 2.00 EUR 28.02.18. – 2.00 EUR 29.03.18. – 2.00 EUR

02.05.18. – 4.28 EUR

(skaidras naudas

27.04.18. – 2.00 EUR 31.05.18. – 2.00 EUR

izņemšana un bilances

pieprasījums)

29.06.18 – 2.00 31.07.18 – 2.00 31.08.18 – 2.00

EUR EUR EUR

28.09.18 – 2.00 31.10.18 – 2.00 30.11.18 – 2.00

EUR EUR EUR

31.12.18 – 2.00 31.01.19 – 2.00 28.02.19 – 2.00

EUR EUR EUR

29.03.19 – 2.00 30.04.19 – 2.00 31.05.19 – 2.00

EUR EUR EUR

28.06.19 – 2.00 31.07.19 – 2.00 EUR 30.08.19 – 2.00

EUR EUR

Iepazīstoties ar 2005.gada 27.jūlija līguma Nr./numurs A/ noteikumu 6.1. un 6.2. punktu un prasītājas iesniegto tarifa plānu nav saprotams, kur

tiek noteiktas komisijas 1,41 LVL par kartes lietošanu, kuru ir iekasējusi prasītāja.

Prasītāja nenorāda visas summas, kuras ir samaksājusi atbildētāja un uz to norāda pašas prasītājas 2020.gada 3.marta pirmstiesas brīdinājums, kur

prasītāja ir aprēķinājusi parādu uz 03.03.2020.

Sagatavojot 2020.gada 3.marta paziņojumu prasītāja konstatēja, ka prasījums sastāv tikai no pamatparāda 220,35 EUR un procentiem par kredīta

izmantošanu 12,79 EUR un līgumsoda 6,61 EUR.

Atbildētāja nav vienojusies ar prasītāju par procentu likmi 17.99%, tieši otrādi, 2015.gada 1.aptrīlī noslēdzot līgumu Nr./numurs G/ puses vienojās,

ka netiks piemērota procentu likme.

Tas apstāklis, ka prasītāja, tagad vēlas izmainīt pielīgto kārtību un aprēķināt procentus, ir līgumsaistību pārkāpums.

Prasītāja ir iesniegusi izrakstu no mistiska dokumenta, kurā neparādās kad šāds dokuments ir ticis pieņemts, kad pieņemts vai apstiprināts, kādā

institūcijā, iestādē vai organizācijā pieņemts, nav redzams kas ir dokumentu parakstījis vai apstiprinājis.

Vienīgais, kas ir saprotams ka šie tarifi, ja vispār tie ir tikuši pieņemti, ir tikuši sagatavoti pirms 2014.gada 1.janvāra, jo no 2014. gada 1. janvāra

Latvijā tika ieviests euro. Tātad šie tiesā iesniegtie tarifi neattiecas uz maksājuma noteikumiem par līgumu Nr./numurs G/, kurš noslēgts 2015.gada

1.aprīlī.

Tā kā atbildētāja apstrīd šos tarifus, tad prasītājas pienākums ir pieradīt šāda tarifu spēkā esamību, kā arī to attiecināmu uz līgumu Nr./numurs G/

un uz tiesiskajām attiecībām pēc 2014.gada 1.janvāri. Atbildētāja apšauba, ka neskatoties uz to, ka Latvijas valsts vairāk neizmanto Latvijas latu kā

maksāšanas līdzekli, viena Latvijas kredītiestāde tomēr piemēro komisijas maksājumus latos. Atbildētājas ieskatā prasītāja slēpj patiesos apstiprinātos

kredītiestādes tarifus.

Prasītājas prasījumam ir iestājies noilgums, jau pirms prasības celšanas tiesā, prasītāja pēdējo atgādinājumu par saistībām ir nosūtījusi tikai

2020.gada 4. martā par kopējo summu 239,75 EUR.

Prasītāja ir apturējusi atļauto kredīta limitu 2020.gada 10.februārī pie summas 1163,14 EUR (pēc līguma atļautais kredīta limits tika noteikts

1422,87 EUR). Līdz ar to ir konstatējams sekojošais: Prasītājas prasījumam ir iestājies 3 gadu noilgums, attiecīgi noilgums par parādu 239,75 EUR ir

iestājies 2023.gada 5.martā, savukārt par pārējo summu noilgums ir iestājies 2023.gada 11.martā.

[5] 2023.gada 9.oktobrī lietā saņemta prasītājas atsauksme, kurā prasītāja norāda šādus argumentus un apstākļus:

Attiecībā uz atbildētājas norādi, ka prasītājas pārstāvja parāda ārpustiesas atgūšanas procesā paziņojumiem nav juridiska spēka, kā rezultātā

prasītājas prasījumam iestājies noilgums, prasītājs paskaidro, ka atbildētājas apgalvojums ir nepareizs.

Prasītāja paskaidro, ka Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 7.pants izvirza parāda ārpustiesas atgūšanas paziņojumā ietveramās informācijas

prasības. Prasītāja norāda, ka tā pārstāvja iepriekš minētie atbildētājai nosūtītie paziņojumi šīm prasībām atbilst, t.i., tajos ir ietverta Parādu ārpustiesas

atgūšanas likuma 7.pantā noteiktā visa informācija.

Attiecībā uz norādi, ka prasītājas pārstāvja sagatavotie paziņojumi ir pretrunā ar Parāda ārpustiesas atgūšanas likuma prasībām, jo tajos ir nepareizi

norādīts starp prasītāju un tā pārstāvi noslēgtā līguma par parādu atgūšanas pakalpojumiem datums, prasītājs norāda, ka, ja pat paziņojumos ir norādīts

neprecīzs līguma noslēgšanas datums, tas nemaina atbildētājas parādsaistību pret prasītāju apmēru vai spēkā esamību.

Prasītāja paskaidro, ka prasītāja pirms prasības celšanas tiesā ir vairākkārt centusies ar atbildētāju sazināties, nosūtot atbildētājai paziņojumus par

parādsaistībām ar mērķi atļaut tās nokārtot labprātīgi, taču atbildētāja pirms prasības celšanas tiesā nav ne samaksājusi parādu, ne arī sniegusi jebkādus

iebildumus par paziņojumos norādīto.

Atbildētājai nosūtītais paziņojums par parāda esamību un nosūtītie atkārtotie paziņojumi atbilst Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 7.panta

prasībām.

Prasītājas prasījuma tiesībām nav iestājies noilgums.

Attiecībā uz norādi, ka prasība ir celta par sen izpildītu līgumu un prasība pamatota uz izpildīta līguma noteikumiem, prasītāja nepiekrīt

apgalvojumam sekojošo iemeslu dēļ:

2005.gada 27.jūlijā starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts līgums Nr./numurs A/ par Viva norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu.

Saskaņā ar līguma noteikumiem prasītāja 2005.gada 27.jūlijā atvēra atbildētājai kartes kontu Nr./konta numurs/, izsniedza atbildētājai Viva

Maestro norēķinu karti un piešķīra atbildētājai atļauto kredītu, kura atmaksas termiņš tika noteikts 24 mēneši.

Kā tas izriet no prasības pieteikumam pievienotā konta izraksta, atbildētāja 2005.gadā piešķirto atļauto kredītu līdz 2015.gada 1.aprīļa

papildnolīguma pie līguma noslēgšanai bija prasītājai atmaksājusi.

2015.gada 1.aprīlī starp pusēm tika noslēgts papildnolīgums pie līguma, saskaņā ar kura noteikumiem prasītāja atbildētājai jau ar līgumu atvērtā

kartes kontā piešķīra atļauto kredītu 1422,87 EUR.

Attiecībā uz norādi, ka papildnolīgums pie līguma patiesībā nemaz nav papildnolīgums pie 2005.gada 27.jūlija līguma Nr./numurs A/, bet tas ir

uzskatāms par jaunu, atsevišķu starp pusēm noslēgtu līgumu, prasītāja paskaidro, ka atbildētājas uzskats ir absolūti nepareizs un nepamatots.

Kaut arī 2015.gada 1.aprīlī noslēgtajam papildnolīgumam pie līguma ir norādīts cits līguma numurs, prasītāja paskaidro, ka šis numurs acīmredzami

ir daļa no atbildētājai uz līguma pamata atvērtā konta numura. Kā tas izriet no prasības pieteikumam pievienotajiem konta izrakstiem, atbildētājai no

2005.gada 27.jūlija ir atvērts tikai viens kartes konts bankā – Nr./konta numurs/. No 2015.gada 1.aprīļa papildnolīguma pie līguma acīmredzami izriet,

ka tas ir noslēgts kā papildnolīgums, nevis atsevišķs pakalpojuma līgums, jo, pirmkārt, kredīts piesaistīts ar līgumu atvērtajam atbildētājas kontam bankā,

otrkārt, papildnolīgumā norādīts, ka ikmēneša maksājuma datums tiek mainīts no katra mēneša 20. uz 10. datumu.

Atbildētāja ne papildnolīguma slēgšanas brīdī, ne arī pirms prasītājas prasības celšanas tiesā neizteica prasītājai nekādus iebildumus par

papildnolīguma formu, tieši pretēji – kā tas izriet no prasības pieteikumam pievienotajiem konta izrakstiem, atbildētāja turpināja izmantot 2005.gada

27.jūlijā atvērto kontu arī pēc papildnolīguma noslēgšanas.

Judikatūrā ir nostiprināta atziņa, ka akta, kurā bez ierunām fiksēti kādi juridiski nozīmīgi fakti, parakstīšanu nav pamats aplūkot kā parastu

formalitāti jeb darbību, kas nekādas tiesiskas sekas nerada. Gluži otrādi ar darījuma parakstīšanu tiek nodibināta prezumpcija, ka darījuma dalībnieks no

brīvas gribas ir izteicis piekrišanu dokumentā atspoguļotajam darījuma saturam.

Konkrētajā gadījumā atbildētāja, parakstot papildnolīgumu pie līguma, ir nepārprotami izteikusi savu gribu noslēgt šādu darījumu, līdz ar to

atbildētājai šobrīd nav pamata norādīt, ka papildnolīgums pie līguma ir uzskatāms par atsevišķu līgumu.

Attiecībā uz piemērotajām komisijas maksām un piešķirtajam atļautajam kredītam piemērojamo procentu likmi prasītāja pielikumā šai atsauksmei

pievieno prasītājas 2016.gada 9.maija rīkojumu, saskaņā ar kura noteikumiem no 2016.gada 1.augusta piemērojama komisijas maksa 2,- EUR mēnesī

par VIVA kartes lietošanu.

Prasītājs šiem paskaidrojumiem pievieno arī VIVA kredītkartes tarifus, kur norādīts, ka mēneša maksa par kartes lietošanu ir 2,- EUR mēnesī, un

procenti par atļautā kredīta izmantošanu kartēm, kas atvērtas sākot ar 2014.gada 16.maiju, ir 17,99% gadā no iztērētā kredīta limita.

Ņemot vērā, ka papildnolīgums pie līguma tika noslēgts 2015.gada 01.aprīlī, atbildētājai par atļautā kredīta lietošanu tika piemērota procentu likme

17,99% gadā. No šiem tarifiem arī izriet, ka par piešķirtā kredīta ikmēneša maksājuma samaksas nokavējumu tiek piemērots līgumsods 0,25% dienā.

Motīvu daļa

[6] Pārbaudījusi un novērtējusi prasības pieteikumu, rakstveida paskaidrojumu, atsauksmes un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka

prasība ir nepamatota un noraidāma.

[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse.

[7.1] Lietā nav strīda par to, ka prasītāja kā komersants un atbildētāja kā patērētājs noslēdza līgumu par Viva norēķinu karšu izsniegšanu un

lietošanu.

[7.2] Komerclikuma 388.pants noteic, ka komercdarījumi ir komersanta tiesiskie darījumi, kas saistīti ar komercdarbību.

Komerclikuma 389.pants noteic, ja darījums ir komercdarījums tikai vienam no darījuma dalībniekiem, šā likuma noteikumi par komercdarījumiem

ir vienlīdz piemērojami arī pārējiem darījuma dalībniekiem, ciktāl normatīvajos aktos patērētāju tiesību aizsardzības jomā vai citos likumos nav noteikts

citādi.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja, kas darbojās kā komersants savas komercdarbības ietvaros, un atbildētāja kā darījuma dalībnieks bija

noslēguši līgumu par Viva norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu un vienojušies par līguma noteikumiem par norēķinu kartes izsniegšanu, atļauto kredīta

apmēru, kredīta atmaksas termiņu, maksājumu datumu, atbildētājai piemērojamiem procentiem un līgumsodu. Līdz ar to, secināms, ka noslēgtais darījums

starp pusēm ir komercdarījums.

[7.3.] Prasības pieteikumam prasītāja ir pievienojusi atbildētājai nosūtīto 2020.gada 3.marta pirmstiesas brīdinājumu, kurā norādīta kopējā parāda

summa uz brīdinājuma sagatavošanas dienu – 239,75 euro, kas sastāv no pamatparāda 220,35 euro, procentiem par kredīta izmantošanu 12,79 euro

un līgumsoda 6,61 euro.

Prasītāja vēlāk atsauksmē pievienojusi SIA “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” sagatavoto atbildētājai adresēto 2021.gada 20.jūlija

paziņojumu par parāda esamību, 2021.gada 4.oktobra atkārtotu paziņojumu un 2022.gada 2.marta paziņojumu.

Prasītājas atsauksmē pievienotie paziņojumi, kas adresēti atbildētājai nesatur Dokumentu juridiskā spēka likuma 4.pantā noteikto obligāto rekvizītu

– parakstu, kas nepieciešams, lai dokuments tiktu uzskatīts par juridiski spēkā esošu. Paziņojumi tiesā iesniegti elektroniski un tie nav nedz pašrocīgi

parakstīti, nedz parakstīti ar drošu elektronisko parakstu, kas saturētu laika zīmogu.

Konstatējams, ka prasītāja iesniedzot paziņojumus, nav iesniegusi pierādījumus par paziņojumu nosūtīšanu vai izsniegšanu atbildētājai.

Civilprocesa likuma 110.pants nosaka, ka rakstveida pierādījumi ir ziņas par faktiem, kuriem ir nozīme lietā, un šīs ziņas ar burtu, ciparu un citu

rakstisku zīmju vai tehnisku līdzekļu palīdzību ierakstītas dokumentos, citos rakstos, kā arī attiecīgās ierakstu sistēmās (audio, video magnetofonu lentēs,

datoru disketēs u.c.).

Civilprocesa likuma 97.panta pirmā daļa noteic, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem

novērojumiem.

Ņemot vērā iepriekšminēto un atbildētājas atsauksmē izteiktos iebildumus, secināms, ka prasītājas iesniegtie paziņojumi nav pierādīti kā juridiski

spēkā esoši, saistoši atbildētājai, kā arī nav pierādāms fakts, ka šie paziņojumi ir sagatavoti norādītajos datumos un nosūtīti atbildētājai.

Arī konstatējams, ka ar 2020.gada 3.marta sagatavoto pirmstiesas brīdinājumu prasītāja ir norādījusi, ka pamatparāda summa ir 220,35 euro, kas

ir pretrunā ar prasītājas prasījumu par pamatparāda 1163,14 euro apmērā piedziņu no atbildētājas. Ar paziņojuma sagatavošanu, tā parakstīšanu un

nosūtīšanu atbildētājai, prasītāja ir konstatējusi un apstiprinājusi pamatparāda apmēru, līdz ar to tas arī ir saistošs atbildētājai.

[7.4.] Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar Civillikuma 1893.pantu saistību tiesības izbeidzas, ja tiesīgā persona tās pienācīgi neizlieto likuma noteiktā noilguma termiņā.

Saskaņā ar Civillikuma 1901.pantu periodiskos izpildījumos katram atsevišķam izpildījumam iesākas arī sevišķs noilgums, skaitot ar to dienu, kurā

tam iestājas termiņš.

Civillikuma 1905., 1906.pants noteic, ka noilgums ir pārtraukts ar atgādinājumu parādniekam, kā arī, ja tā tecējuma laikā parādnieks kaut kādā

kārtā atzīst kreditora prasību.

Komerclikuma 406.pants noteic, ka no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš.

Pamatojoties uz minētajām tiesību normām, kā arī iepriekšējiem secinājumiem, noilgums skaitāms no 2020.gada 3.marta sagatavotā pirmstiesas

brīdinājuma, līdz ar to ir jāskaita trīs gadu termiņš, tas ir, noilguma termiņš iestājas 2023.gada 3.martā.

[7.5] Prasības pieteikums ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu un tiesā iesniegts 2023.gada 25.maijā.

Secināms, ka prasības pieteikums sagatavots un iesniegts tiesā jau pēc saistību tiesību izbeigšanās, tas ir noilguma iestāšanās.

[8] Līdz ar to tiesa atzīst prasību par parāda naudas piedziņu par noraidāmu.

Civilprocesa likuma 41.pants nosaka tiesas izdevumu atlīdzināšanu. Civilprocesa 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts

spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punktu no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti administratori —

prasībās, kas celtas to personu labā, kurām pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process un fiziskās personas maksātnespējas process, ja šīs

personas ir attiecīgā tiesiskā darījuma vai neatļautas darbības, saistībā ar kuru celta prasība, dalībnieks vai cietušais.

Ņemot vērā, ka prasītāja, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punktu, atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas valsts

ienākumos un prasība tiek noraidīta, tiesas izdevumus uzņemas valsts, un prasītājas lūgums par izdevumu advokāta palīdzības samaksai atlīdzināšanu ir

noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.panta pirmo daļu, 41.panta pirmo daļu, 43.panta pirmās daļas 10.punktu, 92.-97.pantu, 189.-195.pantu,

tiesa

nosprieda

maksātnespējīgās akciju sabiedrības “PNB Banka” prasību vienkāršotās procedūras lietā pret /pers. A/ par naudas piedziņu – noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā, sūdzību iesniedzot Rīgas rajona

tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2023.gada 20.oktobrī.

Tiesnese G.Viļumsone

DOKUMENTS IR PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU