Court dismissed complaint against auction due to plaintiff's failure to prove bad faith or procedural violations.

Lietas Nr. C30593614 Lietas arhīva Nr. C-4020-15/12 LĒMUMS

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā: tiesnese I.Strode 2015.gada 14.maijā, Rīgā, Abrenes ielā 3, rakstveida procesā izskatīja sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk SIA) “/Nosaukums A/” sūdzību par maksātnespējīgās SIA (turpmāk MSIA) “Double-B” maksātnespējas procesa administratores /pers. B/ rīkoto izsoli, pārdodot nekustamo īpašumu, un konstatēja

2014.gada 12.augustā tiesā saņemta SIA “/Nosaukums A/” sūdzība par MSIA “Double-B” maksātnespējas procesa administratores /pers. B/ rīkoto izsoli, pārdodot nekustamo īpašumu /adrese/. Sūdzībā norādīts, ka 2014.gada 16.jūlijā, plkst.15.00, MSIA “Double-B” maksātnespējas procesa administratore /pers. B/ pirmajā izsolē pārdevusi MSIA “Double-B” piederošo nekustamo īpašumu /adrese/, kadastra Nr./numurs/. Sūdzības iesniedzēja administratores rīkoto izsoli uzskata par pretlikumīgu un atzīstamu par spēkā neesošu. Sūdzības iesniedzēja pārstāvis jūnija mēnesī ierodoties MSIA “Double- B” maksātnespējas procesa administratores prakses vietā iepazinās ar nekustamā īpašuma novērtējumu, vēlāk ar objektu dabā, kā arī ar noslēgtajiem Nomas līgumiem. 2014.gada 14.jūlijā tika veikta iemaksa 49 400 EUR apmērā par piedalīšanos nekustamā īpašuma izsolē. 2014.gada 16.jūlijā, plkst.14.45, ierodoties uz izsoli, pie /Adrese/, nama durvīm, kāda persona sūdzības iesniedzēju uzrunājusi ar jautājumu, vai sūdzības iesniedzēja dodas uz izsoli? Saņemot apstiprinošu atbildi tika piedāvāta atlīdzība par nepiedalīšanos izsolē, kā arī paskaidrots, ka nekustamo īpašumu nosolīs piedzinējs akciju sabiedrība “/Nosaukums/”, bet otrs solītājs SIA “/Nosaukums B/”,

vēlāk to izpirks, jo akciju sabiedrība “/Nosaukums/” atteiksies no pirkuma. Ņemot vērā minēto, sūdzības

iesniedzēja uzskatīja, ka piedalīšanās izsolē ir bezjēdzīga, bet izsoles dalībnieku rīcība ir prettiesiska.

Ņemot vērā to, ka šāda vienošanās ir nelikumīga, bet dalībnieka rīcība – ļaunprātīga, sūdzības iesniedzēja

uzskata, ka izsole atzīstama par spēkā neesošu. Sūdzības iesniedzēja 2014.gada 17.jūlijā zvanīja uz maksātnespējas procesa administratores /pers. B/ Latvijas Vēstnesī norādīto tālruni, taču nevarēja sazvanīt. Ierodoties /Adrese/, administratori sastapt nebija iespējams. Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 115.pantu un Civilprocesa likuma 617.panta pirmās daļas 5.punktu un 6.punktu, 93.panta otro daļu SIA “/Nosaukums A/” lūdz tiesu atzīt spēkā neesošu 2014.gada 16.jūlijā, plkst.15.00 MSIA “Double-B” administratores /persona B/ rīkoto nekustamā īpašuma /adrese/, izsoli.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 19.augusta lēmumu nolemts atteikt pieņemt SIA “/Nosaukums A/” sūdzību par MSIA “Double-B” administratores /pers. B/ rīkoto izsoli, pārdodot nekustamo īpašumu. Minēto lēmumu sūdzības iesniedzēja pārsūdzēja, iesniedzot par to blakus sūdzību. Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2014.gada 3.novembra lēmumu nolemts atcelt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses 2014.gada 19.augusta lēmumu un nodot jautājumu jaunai izskatīšanai Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai. 2014.gada 10.novembrī lieta saņemta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. 2014.gada 11.decembrī tiesā saņemti akciju sabiedrības “/Nosaukums/” paskaidrojumi, kuros kreditors norādījis, ka SIA “/Nosaukums A/” sūdzība ir nepamatota un pilnībā noraidāma. Kā tiesa savā

praksē vairākkārtīgi norādījusi, izsoles apstiprināšanas procesā, tai skaitā sūdzību izvērtēšanā, tiesa tikai

pārbauda izsoles rīkotāju darbību atbilstību normatīvo aktu prasībām, nevērtē blakus apstākļus, tai skaitā

personu lēmumus nepiedalīties izsolē uz personīgu motīvu pamatiem. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus. No sūdzības neizriet neviens secinājums par iespējamiem tiesību normu pārkāpumiem no maksātnespējas administratores puses. Pierādījumus par to, ka izsoles dienā, 2014.gada 16.jūlijā, it kā pastāvējuši Civilprocesa likuma 617.panta pirmās daļas 1.punktā norādītie apstākļi (kādam nepamatoti nav atļauts piedalīties izsolē) sūdzības iesniedzējs nav norādījis. Sūdzībā norādītais apstāklis, kāpēc SIA “/Nosaukums A/” nav varējusi piedalīties izsolē nav atzīstams par attaisnojošu un objektīvu. Nav iesniegti pierādījumi par jebkādu fizisku šķērsli ierasties izsoles rīkošanas telpās, piedalīties solīšanā, vai arī izteikt viedokli vai pretenzijas par citu izsoles dalībnieku rīcību. Kā redzams no izsoles akta, neviens no izsoles dalībniekiem uz izsoles akta nav izdarījis piezīmes, kurās būtu izteiktas pretenzijas par izsoles gaitu, līdz ar to, secināms, ka sūdzībā minētie fakti liecina par sūdzības iesniedzējas pēc brīvas gribas pieņemtu lēmumu izsolē nepiedalīties.

Sūdzības iesniedzējas sūdzībā norādītais, ka izsoles rezultāts tam bijis zināms jau iepriekš no cita izsoles

dalībnieka vārdiem, ka nekustamo īpašumu nosolīs akciju sabiedrība “/Nosaukums/”, bet otrs solītājs SIA “/Nosaukums B/”, vēlāk to izpirks, jo akciju sabiedrība “/Nosaukums/” atteiksies no pirkuma, neapstiprinās ar reālo norises gaitu un rezultātu. Saskaņā ar 2014.gada 16.jūlija izsoles aktu, nekustamo īpašumu iegādājusies akciju sabiedrība “/Nosaukums/”, kā redzams no administratores 2014.gada 28.augusta pieteikuma tiesai par izsoles akta apstiprināšanu, akciju sabiedrība “/Nosaukums/” ir veikusi pilnu pirkuma samaksu, apliecinot gribu iegādāties nekustamo īpašumu uz sava vārda, nevis atsakoties un ļaujot to iegādāties pārsolītajam

pircējam. Ņemot vērā minēto, akciju sabiedrība “/Nosaukums/” lūdz tiesu sūdzības iesniedzējas sūdzību

noraidīt.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 12.decembra lēmumu noraidīta SIA “/Nosaukums A/” sūdzība par MSIA “Double-B” administratores /pers. B/ rīkoto izsoli, pārdodot nekustamo īpašumu. 2015.gada 26.janvārī tiesā saņemta SIA “/Nosaukums A/” blakus sūdzība par iepriekš minēto lēmumu. Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 2.februāra lēmumu nolemts atjaunot nokavēto procesuālo termiņu, pieņemt SIA “/Nosaukums A/” blakus sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 12.decembra lēmumu un nosūtīt to izskatīšanai Rīgas apgabaltiesai. Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2015.gada 20.aprīļa lēmumu nolemts atcelt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 12.decembra lēmumu un nodot jautājumu jaunai izskatīšanai tiesai, kura lēmumu pieņēmusi. 2015.gada 29.aprīlī lieta saņemta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Atbilstoši Civilprocesa likuma 363.14panta vienpadsmitajai daļai un 363.15panta otrajai daļai, SIA “/Nosaukums A/” sūdzība tiek izskatīts rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir paziņots.

Izvērtējusi SIA “/Nosaukums A/” sūdzību, tiesa atzīst, ka tā ir noraidāma turpmāk norādīto apsvērumu dēļ. Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša 2010.gada 30.novembra lēmumu, pamatojoties uz SIA “Double-B” 2010.gada 29.novembrī tiesā iesniegto ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, ierosināta SIA “Double-B” ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa lieta. Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2010.gada 14.decembra lēmumu apstiprināts SIA “Double-B” tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā.

Savukārt, ar 2014.gada 20.marta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu izbeigts SIA “Double-B” ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, pasludināts SIA “Double-B” maksātnespējas process un uzdots administratorei /pers. B/ turpināt pildīt administratores pienākumus. Atbilstoši Maksātnespējas likuma 115.panta pirmajai un trešajai daļai, ja parādnieka manta tiek pārdota izsolē, tās izsole izdarāma un īpašuma tiesības nostiprināmas uz ieguvēja vārda saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem par mantas pārdošanu izsolē, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

Civilprocesa likumā noteiktās tiesu izpildītāja darbības saistībā ar parādnieka mantas izsoli veic administrators. Saskaņā ar Nekustamā īpašuma izsoles aktu Nr.1 maksātnespējīgās SIA “Double-B” nekustamā īpašuma, kas atrodas /adrese/, izsole notika 2014.gada 16.jūlijā, plkst. 15.00. Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 5.panta piekto daļu, piemērojot Civilprocesa likuma 85.punktu, tiesa atzīst, ka SIA “/Nosaukums A/” sūdzības izskatīšanā piemērojamas Civilprocesa likuma normas, kas bija spēkā līdz 2014.gada 31.oktobrim.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.14 panta pirmās daļas 4.punktu pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas tiesa, pamatojoties uz attiecīgu pieteikumu, lemj par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu (611. un 613.pants) un pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja vārda. Saskaņā Civilprocesa likuma 363.15 panta pirmo, otro, trešo daļu, ja administrators pārdevis nekustamo īpašumu vai uzņēmumu izsoles ceļā, izsoles aktu iesniedz tiesā apstiprināšanai pēc tam, kad nosolītājs samaksājis visu no viņa pienākošos summu.

Tiesa apstiprina izsoles aktu saskaņā ar šā likuma noteikumiem par nekustamā īpašuma izsoli. Apmierinot pieteikumu, tiesa vienlaikus pieņem šā likuma

613.panta trešajā daļā paredzētos lēmumus. Šajā pantā noteiktās darbības veic tā tiesa, kuras tiesvedībā

atrodas juridiskās personas maksātnespējas procesa lieta. Civilprocesa likuma 613.pants, cita starpā, ietver arī sūdzības par izsoles atzīšanu par spēkā neesošu izskatīšanu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 617.panta otrās daļas nosacījumiem sūdzību par tiesu izpildītāja

rīcību, kas dod pamatu prasīt izsoles atzīšanu par spēkā neesošu, ieinteresētās personas 10 dienu laikā no

izsoles dienas var iesniegt apgabaltiesā pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas. Sūdzības iesniedzējs kopā ar sūdzību iesniedzis pieteikumu par procesuālā termiņa atjaunošanu, kurā norādījis, ka SIA “/Nosaukums A/” 2014.gada 26.jūlijā kļūdaini nosūtījusi Rīgas apgabaltiesai sūdzību par maksātnespējīgās SIA “Double-B” maksātnespējas procesa administratores 2014.gada 16.jūlijā rīkoto nekustamā īpašuma izsoli. No lietai pievienotās Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2014.gada 31.jūlija lēmuma redzams, ka Rīgas apgabaltiesas tiesnese atteikusies pieņemt SIA “/Nosaukums A/” iesniegto sūdzību, norādot, ka tā ir piekritīga tai rajona (pilsētas) tiesai, kuras tiesvedībā atrodas maksātnespējīgās SIA “Double-B” maksātnespējas procesa lieta. Tiesa atzīst, ka SIA “/Nosaukums A/” iesniegusi sūdzību tiesā, ievērojot Civilprocesa likuma 617.panta otrajā daļā noteikto sūdzības iesniegšanas termiņu. SIA “/Nosaukums A/” sūdzībā norādījusi, ka, ierodoties uz izsoli, pie nama /Adrese/, kāda persona uzrunājusi sūdzības iesniedzēju un piedāvājusi atlīdzību par nepiedalīšanos izsolē, paskaidrojot, ka nekustamo īpašumu nosolīs piedzinējs akciju sabiedrība “/Nosaukums/”, bet otrs solītājs SIA

“/Nosaukums B/”, vēlāk to izpirks, jo akciju sabiedrība “/Nosaukums/” atteiksies no pirkuma. Ņemot vērā

minēto sūdzības iesniedzēja uzskatīja, ka piedalīšanās izsolē ir bezjēdzīga, bet izsoles dalībnieku rīcība ir

prettiesiska, jo šāda vienošanās ir nelikumīga, bet dalībnieka rīcība – ļaunprātīga. SIA “/Nosaukums A/”

sūdzību pamatojusi ar Civilprocesa likuma 617.panta pirmās daļas 5.punktu un 6.punktu, kur noteikts, ka

tiesa izsoli atzīst par spēkā neesošu, ja piedzinējs vai solītājs rīkojušies ļaunprātīgi; vēršot piedziņu uz

nekustamo īpašumu, tiesu izpildītājs pieļāvis būtiskus procesuālus pārkāpumus vai konstatēti citi būtiski

apstākļi, kas nepieļauj nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja vārda. Atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus. Sūdzībai pievienotā 2014.gada 14.jūlija maksājuma uzdevuma Nr.345 kopija apliecina, ka minētajā datumā SIA “/Nosaukums A/” veica maksātnespējīgās SIA “Double-B” administratores norādītajā kontā iemaksu 49 400 EUR apmērā par piedalīšanos nekustamā īpašuma /adrese/, izsolē. Neskatoties uz minēto, saskaņā ar 2014.gada 16.jūlija Nekustamā īpašuma izsoles aktu Nr.1, SIA “/Nosaukums A/” nepiedalījās maksātnespējīgās SIA “Double-B” nekustamā īpašuma, kas atrodas /adrese/, izsolē. Lietā nav pierādījumu par jebkādu fizisku šķēršļu esamību ierasties izsoles rīkošanas telpās un piedalīties solīšanā, kā arī izteikt viedokli vai pretenzijas par citu izsoles dalībnieku rīcību. No Nekustamā īpašuma izsoles akta Nr.1 izriet, ka izsolē piedalījās akciju sabiedrība “/Nosaukums/”, SIA “/Nosaukums C/”, SIA “/Nosaukums B/”, /pers.Z/, SIA “/Nosaukums D/”. Augstāko cenu 764 000 EUR apmērā nosolījusi akciju sabiedrība “/Nosaukums/”. Lietā nav iesniegti pierādījumi SIA “/Nosaukums A/” sūdzībā norādītajiem apstākļiem, kā arī lietā nav pierādījumu tam, ka sūdzības iesniedzēja par šiem apstākļiem būtu nekavējoties informējusi MSIA “Double-B” maksātnespējas procesa administratori /pers. B/ un/vai policiju. Līdz ar to, tiesa atzīst, ka SIA “/Nosaukums A/” nav pierādījusi savā sūdzībā norādītos apstākļus, atbilstoši Civilprocesa likuma

93.panta pirmajai daļai, sakarā ar ko tiesai nav tiesiska pamata atzīt, ka piedzinējs vai solītājs rīkojušies

ļaunprātīgi un/vai, ka, vēršot piedziņu uz nekustamo īpašumu, MSIA “Double-B” maksātnespējas procesa

administratore /pers. B/ pieļāvusi būtiskus procesuālus pārkāpumus vai konstatēti citi būtiski apstākļi, kas

nepieļauj nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja vārda. Tādējādi SIA “/Nosaukums A/” sūdzība ir noraidāma, kā nepierādīta. Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, tiesa nolēma

noraidīt SIA “/Nosaukums A/” sūdzību par MSIA “Double-B” maksātnespējas procesa administratores /pers. B/ rīkoto izsoli, pārdodot nekustamo īpašumu. Lēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese I.Strode