Court allows small claims child support enforcement against non-paying father via written process.
Legislator summary
AI generatedThe court granted the plaintiff's small claims request for child support enforcement against the defendant father. The defendant failed to submit a statement within the deadline and did not request a hearing, leading to a default judgment based on the plaintiff's evidence. Consequently, the court ordered monthly payments calculated as a percentage of the minimum wage until the child reached adulthood.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 56. panta 5. daļa; Civilprocesa likuma 250.21. panta 2. daļa; Civilprocesa likuma 193. panta; Civilprocesa likuma 195. panta; Civilprocesa likuma 204.1. panta; Civilprocesa likuma 250.25. panta; Civilprocesa likuma 250.27. panta: Failure to respond to a small claims summons constitutes a waiver of the right to a hearing, allowing the court to rule in the plaintiff's favor based on the submitted evidence.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C 29 8398 13
Lietvedības Nr. C 4464-14/24
2014.gads
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2014.gada 18.februārī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa
tiesnese I.Ušakova
rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ prasības pieteikumu maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2013.gada 5.decembrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts /pers. A/ prasības pieteikums maza apmēra prasībā
pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.
Prasībā norādīts, ka atbildētājs ir prasītājas dēla /pers. C/ tēvs, bet dēla uzturēšanā nepiedalās, uzturlīdzekļus nemaksā, tāpēc
prasītāja ir spiesta vērsties tiesā ar prasību.
Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus prasītājas labā 2012.gada 13.oktobrī dzimušā dēla /pers. C/ uzturam 50 latus ik
mēnesi, bet ne mazāk kā 25 % no valstī noteiktās minimālās darba algas, bet no 2019.gada 13.oktobra ne mazāk kā 30% no
minimālās darba algas, līdz dēla pilngadībai.
Prasība pamatota ar Civillikuma 179.pantu un 2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.37 „Noteikumi par minimālo
uzturlīdzekļu apmēru bērnam”.
[2] Prasītāja lūgusi izskatīt lietu, nerīkojot tiesas sēdi.
Atbildētājs, kuram 2013.gada 12.decembrī nosūtīts prasības pieteikums maza apmēra prasībā paskaidrojumu sniegšanai, savukārt
2014.gada 17.janvārī paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un tiesas sprieduma pieejamības datumu, uz atbildētāja
deklarēto dzīvesvietas adresi /adrese/, paskaidrojumus noteiktajā termiņā nav sniedzis, nav arī lūdzis iztiesāt lietu tiesas sēdē. Tiesas
nosūtītais prasības pieteikums maza apmēra prasībā atgriezts tiesā ar atzīmi – beidzies glabāšanas laiks, atstāts aicinājums, bet
paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un tiesas sprieduma pieejamības datumu nav atgriezts tiesā, līdz ar to
uzskatāms, ka atbildētājs paziņojumu saņēmis.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas
adreses, bet gadījumā, kad deklarācijā norādīta papildu adrese – pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi
savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas
adresē, deklarācijā norādītā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Atbilstoši Civilprocesa likuma
56.1pirmajai daļas 3.punktam, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka personai ir
paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti:
septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā noteiktajai kārtībai civillieta tiek izskatīta rakstveida procesā, ja puses nelūdz lietas
iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.
Motīvu daļa
[3] Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējusi tos kopsakarā ar prasības pieteikumu maza apmēra prasībā,
tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
[3.1] /pers. C/, dzimis 2012.gada 13.oktobrī, vecāki ir /pers. B/ un /pers. A/ (l.lpp.8).
No Ierakstiem Personu datu pārlūkā tiesa secina, ka /pers. C/ deklarētā dzīves vieta ir /adrese/, kas ir arī prasītājas deklarētā
dzīvesvietas adrese.
Prasītāja, iesniedzot prasību, lūgusi piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus dēla uzturam Ls 50 apmērā katru mēnesi, bet ne mazāk kā
25% no valstī noteiktās minimālās darba algas, bet no 2019.gada 13.oktobra, ne mazāk kā 30% no minimālās algas līdz dēla
pilngadībai.
Tiesa secina, ka pieprasīto uzturlīdzekļu apmērs atbilst Ministra kabineta noteiktajam minimālajam bērna uzturlīdzekļu apmēram.
Prasītāja norādījusi, ka bērna tēvs bērna uzturēšanā nepiedalās. Atbildētājs iebildumus nav iesniedzis un prasībā izklāstītos apstākļus
nav apstrīdējis. Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav
apstrīdējusi otra puse.
[3.2] Civillikuma 177.pants noteic, ka līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā.
Civillikuma 179.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis
pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats sevi var apgādāt. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas,
ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vacākiem.
No minētā likuma panta izriet, ka tajā noteiktais vecāku pienākums bērnu apgādāt ir absolūts, beznosacījuma vecāku pienākums,
vienīgi uztura prasības un saņemšanas apmērs saistīts ar vecāku spējām un mantas stāvokli.
Civillikuma 179.panta piektā daļa noteic, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no
vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo
mēnešalgu un bērna vecumu.
Saskaņā ar 2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”
noteic, ka katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā:
2.1. katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās
mēneša darba algas;
2.2. katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 % apmērā no Ministru kabineta
noteiktās minimālās mēneša darba algas.
2010.gada 30.novembra Ministru kabineta noteikumi Nr.1096 „ Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas
tarifa likmi” noteic, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 200 latu (spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim).
Saskaņā ar 2013.gada 27.augusta Ministru kabineta noteikumiem Nr.665„ Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo
stundas tarifa likmi” noteic, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 320 euro (spēkā no 2014.gada
1.janvāra).
Saskaņā ar Eiro ieviešanas kārtības likuma 32.panta otrās daļas 2.punkta „a” apakšpunktu, ja tiesvedība civillietās uzsākta līdz euro
ieviešanas datumam, bet spriedums (nolēmums) taisāms pēc 2014.gada 1.janvāra, lietu pabeidz izskatīt lietā „operējot” ar summām
latos, bet nolēmumā tās konvertējot saskaņā ar Padomes noteikto maiņas kursu ( 1 euro = 0,702804 lati) un noapaļojot saskaņā ar
Euro iesviešanas kārtības likuma 6.pantu, norādot summu gan latos ( informatīvi), gan euro.
Minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kas jānodrošina katram no vecākiem bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma
sasniegšanai- 25 % no 200 (līdz 2013.gada 31.decembrim) jeb 50 lati (71,14 euro) mēnesī, bet sākot no 2014.gada 1.janvāra 25%
no 320 euro jeb 80 euro mēnesī, bet no 7 gadu vecuma līdz pilngadībai - 30% no 320 euro jeb 96 euro mēnesī.
Tiesa atzīst, ka lietā nav strīds par to, ka bērns ir prasītājas aprūpē, līdz ar ko atbildētājam kā bērna tēvam ir jāpiedalās bērna
uzturēšanā un jāmaksā uzturlīdzekļi. Ņemot vērā, ka prasītāja bērna uzturēšanai lūgusi piedzīt uzturlīdzekļus Ministru kabineta
noteiktajā minimālajā apmērā, tiesai nav jāizvērtē pušu spējas un mantiskais stāvoklis, kā arī bērna vajadzības. Noteiktais minimālais
uzturlīdzekļu apmērs ir jāmaksā neatkarīgi no vecāka spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, neatkarīgi no tā, vai bērns dzīvo kopā
ar vecāku vai nē. Bērnam ir vienādas tiesības saņemt uzturlīdzekļus no abiem vecākiem vismaz likumā noteiktā minimālajā apmērā.
Šobrīd /pers. C/ ir gadu vecs, un minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kas jānodrošina atbildētājam dēla uzturam ik mēnesi no 2013.gada
5.decembra līdz 2013.gada 31.decembrim ir 71,14 euro (50 lati) (25% no 200 latiem), no 2014.gada 1.janvāra līdz 2019.gada
13.oktobrim 80 euro (25 % no 320 euro), bet no 2019.gada 13.oktobra līdz dēla pilngadībai 96 euro (30% no 320 euro) neatkarīgi no
viņa spējām, mantas stāvokļa un ienākumiem. Ņemot vērā bērna intereses, tiesa uzskata, ka uzturlīdzekļu apmērs nosakāms
atbilstoši valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēram un ir nosakāms arī procentu izteiksmē, jo minimālās darba algas apmērs ir
mainīgs, tādēļ, mainoties minimālās darba algas apmēram, bērns uzreiz varēs saņemt lielāku uzturlīdzekļu summu. Turklāt
uzturlīdzekļu apmērs, kas noteikts procentos no Ministru kabineta noteiktās minimālās darba algas, dod iespēju precīzi noteikt
uzturlīdzekļu summu euro.
[3.3] Uzturlīdzekļi, tiesas noteiktajā apmērā atbilstoši judikatūrai, kas izveidojusies attiecībā uz Civillikuma normas par vecāku
pienākumu gādāt par bērnu uzturēšanu tulkojumu (Augstākās tiesas Senāta 2007.gada 29.augusta spriedums lietā Nr. SKC-556),
piedzenami no prasības iesniegšanas dienas tiesā - 2013.gada 5.decembra, jo ar prasības celšanas brīdi prasītāja saskaņā ar
Civilprocesa likuma 1.pantu uzsākusi savu ar likumu garantēto civilo tiesību aizsardzības realizāciju.
[3.4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta 1.daļas 3.punkta noteikumiem no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos
atbrīvoti prasītāji prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta 1.daļu, tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no
atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 35.panta 1.daļas 3.punktu prasības summa prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu ir maksājumu
kopsumma par vienu gadu (50 lati x 12 = 600 lati (853,72 euro).
Civilprocesa likuma 34.panta 1.daļas 1.punkta a) apakšpunkts noteic, ka prasībās līdz 2134 euro valsts nodeva maksājama 15
procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 71,14 euro, līdz ar to, ņemot vērā piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru, no atbildētāja
piedzenama valsts nodeva 128,06 euro (15 % no 853,72 euro apmērā par labu valstij).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta pirmo daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu
saistītie izdevumi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta 1.daļas 5.punktu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas
dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi, kas konkrētajā lietā sastāda 5,92 euro Līdz ar to no atbildētāja
piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,92 euro apmērā par labu valstij.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 2041.pantu atbildētājam dodams termiņš labprātīgai sprieduma izpildei daļā par tiesas izdevumu
piedziņu.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193., 195., 204.1, 250. 25 un 250.27 pantu, tiesa
nosprieda
/pers. A/ prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, dēla /pers. C/, personas
kods /personas kods/ uzturam no 2013.gada 5.decembra līd z 2013.gada 31.decembrim uzturlīdzekļus 71,14 euro (50 lati)
(septiņdesmit viens euro un 14 euro centi) mēnesī, no 2014.gada 1.janvāra līdz 2019.gada 13.oktobrim 80 euro (astoņdesmit euro) ik
mēnesi, bet ne mazāk kā 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, bet no 2019.gada 13.oktobra
96 euro (deviņdesmit seši euro) ik mēnesi, bet ne mazāk kā 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba
algas līdz /pers. C/ pilngadībai.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts nodevu 128,06 euro (viens simts divdesmit astoņi lati un 6 euro centi)
apmērā par labu valstij, kas iemaksājama pēc sekojošiem rekvizītiem: Saņēmēja iestāde: Valsts kase; reģistrācijas
Nr.90000050138; konta Nr.LV55TREL1060190911200; BIC kods: TRELLV22; iemaksas mērķis: valsts nodeva tiesu iestādē lieta
Nr. C 29 8398 13, C 4464-14/24.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,92 euro (pieci euro un 92 euro centi)
apmērā par labu valstij, kas iemaksājami pēc sekojošiem rekvizītiem: Saņēmēja iestāde: Tiesu administrācija; reģistrācijas Nr.
90001672316; konta Nr.LV51TREL2190458019000; BIC kods TRELLV22; iemaksas mērķis: 21499 - ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi, lieta Nr. C 29 8398 13, C 4464-14/24.
Noteikt /pers. B/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu piedziņu 10 (desmit) dienas no sprieduma likumīgā
spēkā stāšanās dienas.
Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu samaksu par labu valstij, maksājumu dokumenti par valsts nodevas un ar
lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu nekavējoties iesniedzami Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, Rīgā,
Lomonosova ielā 10, 2.stāvā, 244.kabinetā.
Spriedums apelācijas kārtībā nav pārsūdzams.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas – 2014.gada 18.februāra,
Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese I.Ušakova