Legislator Case Law & Legislation
142172311 / 1-0914-12 AI generated

Court dismissed appeal against traffic fine, ruling police lacked competence to determine civil liability in accident cases.

Case Number 142172311 / 1-0914-12
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Administrative District Court of Liepāja dismissed the applicant's request to revoke a traffic violation decision issued by the State Police. The applicant argued that the police lacked competence to determine fault in a traffic accident, citing civil liability laws, and requested an expert examination. The court held that while police cannot determine civil liability, they remain competent to issue administrative penalties for traffic violations, as the disputed decision addressed only the administrative breach rather than the accident's civil consequences.

Legislator headnote

AI generated

Administratīvā pārkāpumu kodeksa 149.6 pants; Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums: Police lack competence to determine civil liability in traffic accidents but retain authority to issue administrative penalties for traffic violations.

Keywords

AI generated
administrative penalty traffic violation police competence civil liability traffic accident administrative review State Police

Cited Legislation

AI generated
Administratīvā procesa likums 246.-251.pantiem
289.- 291.pantu
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantiem, 289.- 291.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā rajona tiesa
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantiem, 289.- 291.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā rajona tiesa

Cited Case Law

AI generated
Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2007.gada 31.oktobra spriedums lietā Nr.SKC-546
Senāta 2008.gada 3.novembra spriedums lietā Nr.A42225404 SKA-355/2008
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

NORAKSTS

Lieta Nr.142172311 1-0914-12/37

SPRIEDUMS Lat vijas t aut as vārdā Liepājā, 2012.gada 15.februārī.

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese S.Sērdiene,

piedaloties pieteicējai M.Š., atbildētājas – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja pārstāvim S.K., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc M.Š. (personas kods /personas kods/) pieteikuma par Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka 2011.gada 3.marta Lēmumu Nr.29 Nr.VP3/PA792375-1 „Par apstrīdēto administratīvo aktu Nr.VP3/PA792375” atcelšanu.

Apr akst ošā daļa

[1] Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja (turpmāk - VP Kurzemes RP KPB) Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas inspektors 2011.gada 18.javārī pieņēma lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. VP3 PA792375 (turpmāk – sākotnējais lēmums), ar kuru pieteicējai M.Š. par Latvijas Republikas Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr. 571 „ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN) 4., 10., 34., 70., 71., 76. un 77.punkta pārkāpumiem saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 149.6panta pirmo daļu izteica brīdinājumu. Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, pieteicēja to iestādē apstrīdēja. Izskatot pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu VP Kurzemes RP KPB priekšnieks 2011.gada 3.martā pieņēma lēmumu Nr.29 Nr.VP3/PA792375-1 „Par apstrīdēto administratīvo aktu Nr.VP3/PA792375” (turpmāk - Lēmums), ar kuru sākotnējo lēmumu atstāja negrozītu. Lēmumā atzīts, ka ar visiem lietas materiāliem ir pierādītas M.Š.s darbības CSN 4., 10., 34., 70., 76. un 77.punktu prasību pārkāpumos.

[2] Pieteicēja M.Š. iesniegusi tiesā pieteikumu, lūdzot atcelt Lēmumu, pieteikumu pamatojot ar turpmāk norādītiem argumentiem. Pieteicēja nav pārkāpusi nevienu no CSN 4., 10., 34., 70., 71., 76.un 77.punktiem. 2010.gada 23.oktobrī plkst. 16.00 pa Lielo ielu Saldū pieteicēja pārvietojās ar atļauto braukšanas ātrumu apmēram 35-40 km/h. Pirms plānotā pagrieziena pa kreisi samazināja braukšanas ātrumu atbilstoši ceļu satiksmes intensitātei un drošībai, savlaicīgi pirms plānotās nogriešanās ieslēdza kreisā pagrieziena rādītāju, paskatījās atpakaļskata spogulī un automašīnas kreisajā sānu spogulī, tajos nebija redzama neviena automašīna, un tad veica kreiso pagriezienu /adrese/, Saldū, pagalmā. Nogriešanos uz

Lappuse 1. no 12 pagalmu veica jau brīdī, kad automašīnas ātrums tika samazināts līdz minimālam, jo konkrētā nama iebrauktuve ir pietiekoši šaura, un tajā nebūtu iespējams iebraukt lielākā ātrumā. Brīdi, kad pieteicēja mēģināja šķērsot pagalma iebrauktuves iedomāto līniju, pieteicējas automašīna atradās perpendikulāri brauktuvei ar ļoti minimālu kustības ātrumu. Pieteicēja uzskata, ka nav ņemts vērā ceļu satiksmes negadījuma (turpmāk - CSNg) brīža abu automašīnu stāvoklis attiecībā pret brauktuvi.

Konkrētajā situācijā otras automašīnas vadītājs ir neadekvāti reaģējis uz tā brīža situāciju atbilstoši 2010.gada 23.oktobra dienas meteoroloģiskajiem laika apstākļiem, ceļa līkuma leņķim CSNg vietā, CSNg vietas attālumam līdz gājēju pārejai un krustojumam, neatbilstoši izvēloties drošu braukšanas ātrumu, trajektoriju un distanci. Līdz ar to otrs satiksmes dalībnieks ar savu rīcību ir radījis CSNg sekas, kuras pieteicēja pie konkrētiem apstākļiem nevarēju paredzēt. Pieteicēja nepiekrīt otras automašīnas vadītāja izteiktajam paskaidrojumam par to, ka pieteicēja nebija ieslēgusi kreisā pagrieziena signālu, vai tas CSNg brīdi bija bojāts, jo pieteicējas automašīna līdz CSNg bija pilnīgā tehniskā kārtībā.

Pieteicēja atceras un apzinās, ka ieslēdza kreiso pagrieziena signālu, atbilstoši CSN prasībām. Pēc CSN negadījuma vietā ceļu policisti varēja pārliecināties, ka pieteicējas automašīnai darbojās visi pagrieziena signāli. 2010.gada 4.novembrī inspektors A.Z. pārbaudīja pieteicējas automašīnu un konstatēja, ka visi pagriezieni darbojas. Lēmumā paustie secinājumi ir pretrunā ar reālo situāciju, nepamatoti priekšrocības piešķirtas otra transportlīdzekļa vadītāja pozīcijai un nepamatoti interpretēta pieteicējas vienpersoniska vaina.

Pieņemtais lēmums ir neobjektīvs, nepamatots un pretlikumīgs. Otram automašīnas vadītājam, lai nerastos sadursme, atbilstoši CSN 119.punktam, bija jāievēro distance, kurai bija jābūt pietiekošai un drošai. Lēmumā minētais CSN 71.punkts neattiecas uz konkrēto lietu. Ņemot vērā to, ka pieteicējas automašīnai ir bojātas priekšējās un aizmugurējās kreisās puses durvis un, ņemot vērā pieteicējas automašīnas kustības ātrumu attiecībā pret otras automašīnas kustības ātrumu un virzienu, pieteicēja uzskata, ka viņas automašīnai, visticamāk, pirmais trieciens no otras automašīnas ir bijis vērsts virzienā no aizmugures uz priekšu, kas liecina par otras automašīnas kustības virzienu un nespēju veikt apstāšanos dotajā situācijā.

Pieprasot eksperta atzinumu, inspektors A.Z. nav precīzi formulējis pamatdatus, proti, konkrētajā sadursmes vietā ir pagrieziena sākums un ierobežota redzamība, kur vadītājam jau ir jāizvērtē vai uzsākt apdzīšanas manevru, vēl jo vairāk, vadītājs ar 923.ceļa horizontālo apzīmējumu tiek brīdināts par tuvojošos 920., 921. vai 928.apzīmējumu līniju, kur apdzīšanas manevrs vispār ir aizliegts. Ekspertīzei nav uzdots noskaidrot vai automašīnas AUDI 80 vadītājs, braucot ar ekspertīzē aprēķināto braukšanas ātrumu un ņemot vērā apdzenamās automašīnas braukšanas ātrumu, būtu spējis atgriezties savā braukšanas joslā pirms minēto horizontālo ceļu apzīmējumu sākuma, tādējādi nav noskaidrots vai M.D., pieņemot lēmumu par apdzīšanas manevra sākšanu, ir ievērojis CSN 112., 121.2., 121.4., un 123.4.punktos noteikto un rīkojies atbilstoši meteoroloģiskajiem un redzamību ierobežojošajiem apstākļiem, tādējādi radot draudus citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

Ekspertīzei nav uzdots noskaidrot pašu būtiskāko apstākli, t.i., vai automašīnai VW Passat Variant ar valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, sadursmes brīdī ir bijis ieslēgts un darbojies kreisā pagrieziena virzienrādītājs. Sākotnējais lēmums ir balstīts tikai uz automašīnas Audi vadītāja M.D. un viņa pasažiera G.J. sniegtajām liecībām, kas ir pretējas pieteicējas liecībai. Ekspertīzes atzinumā noteikts, ka abiem vadītājiem bija jārīkojas atbilstoši CSNg prasībām, kas netieši norāda, ka nevar būt pierādīta neviena sadursmē iesaistītā

Lappuse 2. no 12 autovadītāja vaina CSNg izraisīšanā. Otram satiksmes dalībniekam bija jāievēro CSN 4.,

10. un 70.punkts. Pieteicēja rīkojusies atbilstoši CSN prasībām. Pieteicēja faktiski jau bija pabeigusi griešanās manevru un tajā brīdī bija praktiski uzsākusi kustību perpendikulāri brauktuvei. Pie CSNg konstatētā ātruma, ceļa līkuma leņķa un izvēlētās distances otrs automašīnas vadītājs būtu pilnībā apturējis savu transportlīdzekli un izvairījies no sadursmes ar priekšā braucošo pieteicējas automašīnu. Pieteicējas pozīcija negadījuma norises secībā nav bijusi noteicoša, bet gan sekundāra.

[3] Atbildētāja Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja tiesai sniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteikumu atzīst par nepamatotu pilnā apmērā, pamatojoties uz pārsūdzētajā Lēmumā ietverto argumentāciju.

[4] Tiesas sēdē pieteicēja pieteikumā ietverto prasījumu uzturēja, balstoties uz pieteikumā norādītajiem argumentiem un apsvērumiem. Paskaidroja, ka pieteikums iesniegts, jo pieteicējai ir liegtas tiesības uz automašīnas remontu un veselības apdrošināšanu. Pieteicēja uzskata, ka par izdarīto pārkāpumu ir sniegtas pretrunīgas liecības, nav nosakāms, vai pirms manevra izdarīšanas tika ieslēgts kreisā pagrieziena brīdinājuma signāls. Secinājumu par to, ka nebija ieslēgts brīdinājuma signāls, izdarīts no paskaidrojumiem.

Nav pierādīts, ka pieteicēja nebūtu ieslēgusi kreisā pagrieziena signālu, pārliecinoties par satiksmes drošību. Valsts policija ir lūgusi veikt ekspertīzi Valsts tiesu ekspertīžu birojam, kurā lūdz sniegt atbildes uz jautājumiem. Nevienā no jautājumiem netiek likts noskaidrot faktu, vai pieteicējas automašīnai sadursmes brīdī bija ieslēgts kreisais pagrieziena signāls. Pieteicēja braukusi pa Skolas ielu, tad nogriezusies uz Lielo ielu. Braukusi lēni, jo līdz mājai, kurā dzīvo pieteicējas brālis, bija palikuši apmēram 100 līdz 200 metri.

Pieteicēja zinājusi, ka tūlīt būs jānogriežas pa kreisi. Bijusi apmākusies un lietaina diena, bijusi arī migla. Jau pirms mājas, kur ir mazs līkumiņš, pieteicēja pārliecinājusies, ka neviena aiz viņas nav un veikusi manevru pa kreisi. Pieteicēja atradusies jau perpendikulāri brauktuvei, bijusi pilnībā apstājusies, dedzis aizmugurējais bremžu signāls. Brālis šo negadījumu redzējis pa logu. Uz ielas nebija neviena mašīna, par ko liecina N.Š. liecība, kura sēdēja netālu kafejnīcā. Lietā arī ir N.Š. liecība, kurā norādīja, ka automašīna Audi dzeltenā krāsā brauca ļoti lielā ātrumā, bet lēmumā ir rakstīts, ka vienkārši brauca.

Uz ceļa bija remonts. Ceļš ir ar nelielu līkumu. Līkums ir pirms nogriešanās pa kreisi uz mājām. Pēc leņķa līkums nav tik liels, tas nav 90 grādu leņķī. Pēc fotogrāfijām to var redzēt. Otram vadītajam bija iespējams redzēt, ka pieteicēja rāda pagrieziena signālu, jo pieteicēja bijusi pilnībā apstājusies. Atrodoties līkumā un tuvojoties, tas otra transportlīdzekļa vadītājam bija redzams. Attālums no vietas, kur pieteicēja brauca sētā, līdz vietai, kur ir līkums, ir aptuveni 100 metri, precīzi pieteicēja nezināja pateikt.

Otru transportlīdzekli pieteicēja ieraudzījusi tikai sadursmes brīdī. Mašīna aiz muguras neesot bijusi. Krustojums ir tieši tā līkuma vietā, tur sākas tāds kalniņš. Atbildētājas pārstāvis prasījumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumā norādīto.

Mot īvu daļa

[5] Pieteicēja tiesā pārsūdzējusi Lēmumu, ar kuru viņa saskaņā ar LAPK 149.6panta pirmo daļu saukta pie administratīvās atbildības un sodīta par CSN 4., 10., 34., 70., 71., 76. un 77.punkta prasību pārkāpšanu. Atbilstoši LAPK 285.pantā noteiktajam, (..) tiesa, izskatot sūdzību (..) par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā pārbauda pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību. LAPK 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai

Lappuse 3. no 12 bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība. Ievērojot minēto tiesas uzdevums izskatot lietu ir noskaidrot, vai atbildētāja pamatoti atzinusi, ka pieteicēja ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, par ko atbildība ir paredzēta LAPK 149.6panta pirmajā daļā. [5.1] Atsaucoties uz tiesu judikatūras atziņām (skat. sprieduma [17] punktu) tiesa norāda, ka izskatot sūdzību par Lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, tiesai nav kompetences lemt par pieteicējas vainu ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanā, bet gan par vainu LAPK 149.6panta pirmajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā kā par vienu no administratīvā pārkāpuma sastāva elementu sastāvdaļām.

[6] LAPK 149.6pants paredz atbildību par braukšanas sākšanas un braukšanas virziena maiņas noteikumu pārkāpšanu. LAPK 149.6 panta pirmajā daļā, saskaņā ar ko pieteicēja saukta pie atbildības un sodīta, paredzēta atbildība par to noteikumu pārkāpšanu, kuri reglamentē brīdinājuma signāla došanas kārtību. Tādējādi, lai atzītu, ka pieteicēja ir pamatoti saukta pie administratīvās atbildības pēc LAPK 149.6.panta pirmās daļas ir jākonstatē, ka pieteicēja, vadot transportlīdzekli, neievēroja tos noteikumus, kuri reglamentē brīdinājuma signāla došanas kārtību.

[7] Atbilstoši LAPK 243.pantā noteiktajam, administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā, nosaka uz pierādījumu pamata. Par pierādīšanas līdzekļiem atzīstami protokols par administratīvo pārkāpumu, administratīvā pārkāpuma vietas apskates protokols, tās personas paskaidrojumi, kuru sauc pie administratīvās atbildības, cietušā un liecinieku liecības, citu personu paskaidrojumi, eksperta atzinums, lietiskie pierādījumi, protokols par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citi dokumenti, pārkāpumus fiksējošie tehniskie līdzekļi (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.). Tiesai, pārbaudot lēmuma likumību un pamatotību, ir jāpārbauda, vai lietā iegūtie pierādījumi ir tādi (ticami, pietiekami, pieļaujami), kas pamato iestādes izdarītos secinājumus, ka pieteicēja neievērojot attiecīgo iepriekš minēto CSN prasības, ir izdarījusi viņai inkriminēto pārkāpumu. Iestādes iegūtie pierādījumi administratīvā akta pamatošanai atzīstami par pietiekamiem, ja tie izslēdz objektīvas šaubas par prettiesiskas vainojamas darbības (bezdarbības) izdarīšanu.

[8] Tiesa lietā konstatē šādus faktus un no tiem izrietošus pierādījumus. [8.1] 2010.gada 23.oktobrī plkst. 17.00 M.D. sniedza paskaidrojumu, kurā paskaidroja, ka 2010.gada 23.oktobrī ap plkst. 16.00 vadīja sev piederošo automašīnu Audi 80 ar valsts numura zīmi /reģistrācijas numurs/ Saldus pilsētā pa Lielo ielu virzienā uz centru. Pa priekšu viņam tajā pašā virzienā brauca automašīna VW Passat zilā krāsā ar valsts numura zīmi /reģistrācijas numurs/. M.D. savu automašīnu vadīja ar ātrumu 50-60 km/h. VW Passat vadītāja iepretim namam /numurs/ samazināja kustības ātrumu, par ko liecināja arī VW markas iedegti stop/bremžu uguņu/signāls. M.D. nodomāja, ka vadītāja apstāsies savā joslā labajā pusē, kā arī vadītāja automašīnai nebija ieslēgusi nekādus virzienrādītājus. M.D. savukārt, lai veiktu apdzīšanas manevru ieslēdza kreiso virzienrādītāju un pārkārtojās brauktuves kreisajā joslā un uzsāka apdzīšanas manevru. Kad M.D. vadītās automašīnas priekša atradās blakus VW Pasat automašīnas aizmugurei, tās vadītāja pēkšņi veica manevru pa kreisi, lai nogrieztos

Lappuse 4. no 12 iebrauktuvē. M.D. uzsāka savas automašīnas bremzēšanu, bet no sadursmes nebija iespējams izvairīties, kā rezultātā notika sadursme. Ceļu satiksmes negadījumā M.D. vadītajā automašīnā atradās viens pasažieris. Ne M.D., ne pasažieris ceļu satiksmes negadījumā cietuši nav, bojāta automašīna (lietas 34.lapa). [8.2] 2010.gada 23.oktobrī plkst. 16.43 un plkst. 17.44 M.D. un M.Š. veikta alkohola koncentrācijas pārbaudes, kurās konstatēts gan M.D., gan M.Š. alkohola koncentrācija izelpojamā gaisā 0,00 promiles.

Pārbaudes rezultātā sastādīti Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokoli (lietas 38.-40.lapa). [8.3] 2010.gada 23.oktobrī plkst. 18.20 VP Kurzemes RP KPB PPN SUR jaunākais inspektors S.G. sastādīja Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolu Nr.EZ 017415 (turpmāk - CSNg protokols) (lietas 32.lapa). CSNg protokola daļā „Notikuma apraksts” norādīts, ka 2010.gada 23.oktobrī plkst.16.00 M.Š. vadīja automašīnu VW Passat Variant v.n.z./reģistrācijas numurs/, Saldū pa Lielo ielu virzienā uz centru pie nama /numurs/ nogriežoties pa kreisi nepārliecinājās, ka neviens aiz viņa braucošs transportlīdzeklis, kurš viņam varētu traucēt, nav sācis apdzīšanu, kā rezultātā sadūrās ar apdzenošo auto AUDI 80 v.n.z. /reģistrācijas numurs/, kuru vadīja M.D., kurš bija uzsācis apdzīšanas.

Negadījumā cietuši, bojāti transportlīdzekļi. M.Š. nogādāta Saldus medicīnas centrā. CSNg protokolā ietverta CSNg shēma. [8.4] 2010.gada 26.oktobrī plkst. 13.55 N.Š. sniedza paskaidrojumu, kurā paskaidroja, ka 2010.gada 23.novembrī plkst.16.00 atradās no plkst.16.00 bārā „Joker” uz Lielās ielas, bārā sēdēja un runāja ar bārmeni S., kura tajā dienā tur strādāja. Dzerot kafiju skatījās arī pa logu kā pa ielu iet cilvēki, kā brauc automašīnas. Un redzēja, ka pa Lielo ielu aizbrauc dzeltenas krāsas automašīna, un tad vēl noteica, ka tik neieliek kādam sānos.

Izgāja no bāra un redzēju, ka ir notikusi avārija starp dzelteno automašīnu un pelēkas krāsas automašīnu, bija arī ātrā palīdzība atbraukusi un policija. N.Š. gāja garām un aizgāju uz mājām, viņa pat nezināju, ka tur ir cietusi radiniece M.Š. Avārijā ievēroja, ka abas automašīnas atradās pie mājas iebrauktuves. Sadursmi N.Š. neredzēja, un aizgāja uz savu dzīvesvietu (..) (lietas 37.lapa). [8.5] 2010.gada 26.oktobrī plkst. 14.12 G.Ž. sniedza paskaidrojumu, kurā paskaidroja, ka 2010.gada 23.oktobrī plkst.16.00 atradās savā dzīvesvietā Saldū, /adrese/, otrajā stāvā un pa istabas logu redzēja, ka VW Passat, kurš atradās uz Lielās ielas, nogriežas pa kreisi uz mājas pagalmu, šķērsojot balto līniju.

Sadursmi G.Ž. neredzēja, to, vai VW Passat bija vai nebija ieslēgti virzienrādītāji, arī neredzēja, tāpēc nevar to apgalvot. M.Š. ir G.Ž. māsa un brauca pie G.Ž., lai aizvestu māti pie mazmeitas (lietas 36.lapa). [8.6] 2010.gada 27.oktobrī G.J. sniedza paskaidrojumu, kurā paskaidroja, ka 2010.gada 23.oktobrī plkst.16.00 brauca kā pasažieris automašīnā Audi 80, valsts numurs /reģistrācijas numurs/, kuru vadīja M.D. Brauca (..) Saldū pa Lielo ielu uz centra pusi. Automašīnā sēdēja pasažiera pusē, priekšpusē. Pa Lielo ielu, pa priekšu, virzienā uz centru brauca VW Passat.

VW Passat brauca ļoti lēni, tad M.D. nolēma apdzīt pa priekšu braucošo VW Passat. Viņi bija iebraukuši jau pretējā braukšanas virziena joslā, kad pēkšņi VW Passat automašīna nogriezās pa kreisi, līdz ar ko nebija pat iespējas izvairīties no sadursmes. Pirms sadursmes VW Passat automašīnai nedega kreisās puses virzienrādītājs (..). Pēc sadursmes viņi izkāpa laukā no automašīnas un tad no VW Passat izkāpa sieviete. Sieviete pienāca pie viņiem un jautāja, kas, viņi neredzēja, ka viņa rāda kreisās puses virzienrādītāju.

G.J. un M.D. atbildēja, ka nebija nekāds kreisais virzienrādītājs. Tad sieviete teica, ka bija ieslēgusi kreiso virzienrādītāju, bet iespējams, ka tas neesot dedzis. M.D. teica sievietei, ka viņš jau nevar izzīlēt vai viņa ir ieslēgusi vai nav, ja tas virzienrādītājs nedegot. Notikuma vietā atradās arī kāds jaunietis, kurš stāvēja aptuveni 5 m attālumā no automašīnām. (..)

Lappuse 5. no 12 nezināmais jaunietis pienāca pie viņiem un sievietei arī apgalvoja, ka viņas vadītajai VW Passat nedega kreisās puses virzienrādītājs. (..) G.J. iedeva jaunietim cigareti un teica, lai paliek uz vietas un sagaida policiju, lai liecinātu kā liecinieks. G.J. arī bija uztraucies un tajā satraukumā pat nepaprasīja jaunieša vārdu, uzvārdu. Kad atbrauca policija, jaunietis vairāk nebija, un notikuma vietā bija saradušies vairāki cilvēki. Pēc tam tika izsaukta policija un ātrā palīdzība, jo sievietei palika slikti (lietas 35.lapa). [8.7] 2010.gada 2.novembrī pieteicēja sniedza paskaidrojumu, kurā paskaidroja, ka 2010.gada 23.oktobrī plkst.16.00 viņa vadīja sev piederošu automašīnu VW Passat Variant, valsts numurs /reģistrācijas numurs/, no savas dzīvesvietas pa Striķu ielu, pēc tam nogriezās uz Ganību ielu, Skrundas ielu un pēc tam uz Lielo ielu virzienā uz centru.

Automašīnu vadīja ļoti lēni, jo tūlīt bija jāgriežas pa kreisi sētā, kur dzīvo pieteicējas brālis G.Ž., Saldū, /adrese/. Kad pieteicēja nogriezās pa labi no Skrundas ielas uz Lielo ielu, uz ielas nebija neviena automašīna. Ceļa posmā no Skrundas ielas līdz /adrese/ pieteicējas braukšanas ātrums bija aptuveni 25-30 m/s, kā arī neviena automašīna nebrauca pretī un arī neapdzina. Automašīnā pieteicēja atradās viena. Pirms nogriezās pa kreisi /adrese/, braukšanas ātrumu samazināja, paskatījās kreisās puses spogulī, nevienu automašīnu neredzēja, tad ieslēdza kreisās puses virzienrādītāju, paskatījās vēlreiz kreisās puses spogulī un lēnām nogriezās pa kreisi sētā.

Skatoties spoguļos neredzēja, ka būtu kāda automašīna, kas tuvojas no aizmugures pa Lielo ielu. Līdzko pieteicēja bija uzsākusi nogriešanās kustību pa kreisi, iebrauca pretējās kustības joslā un tad pēkšņi sajuta triecienu automašīnas kreisajā sānā. Trieciena rezultātā automašīna tika pabīdīta tālāk par iebrauktuvi uz sētu.(..). Izkāpjot no automašīnas (..) Redzēja, ka pie automašīnas atrodas vairāki jaunieši. Jauniešiem teica: „kur jūs braucat”, bet viņi atteikuši, ka lai pati skatās kur braucu. (..).(lietas 33.lapa). [8.8] 2010.gada 4.novembrī VP Kurzemes RP KPB PPN SUR vecākais inspektors pieņēma lēmumu par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.380 un par auto-tehniskās ekspertīzes noteikšanu (lietas 46.lapa). [8.9] 2010.gada 12.novembrī VP Kurzemes RP KPB SUR inspektors pieņēma lēmumu par auto - tehniskās ekspertīzes noteikšanu (lietas 47.lapa). [8.10] 2010.gada 27.decembrī sastādīts Eksperta atzinums Nr.10-1843 (lietas 49.-50), kurā secināts, ka sadursmes brīdī automobilis Audi 80 ar virsbūves priekšējo labo stūri kontaktējas ar automobiļa VW Passat Variant kreiso sānu (abās durvīm un priekšējo spārnu); transportlīdzekļu sadursmes vieta atrodas pretējās braukšanas joslas kreisajā malā automobiļa Audi 80 bremzēšanas pēdas beigās, nedaudz pirms ceļu satiksmes negadījuma shēmā fiksētajiem automobiļu stāvokļiem pēc sadursmes; automobiļa Audi 80 kustības ātrums pirms bremzēšanas uzsākšanas bija 43 - 48 km/h; nav iespējams noteikt, kādā attālumā atradās automobilis Audi 80, kad tā vadītājs ieraudzīja šķērsli (automobili VW Passat Variant); nav iespējams noteikt vai transportlīdzekļu vadītājiem bija tehniska iespēja novērst doto ceļu satiksmes negadījumu; abu transportlīdzekļu vadītājiem bija jārīkojas atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu prasībām. [8.11] 2011.gada 18.janvārī pieteicējai sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PA 792375 (turpmāk - Protokols).

Protokolā norādītā pārkāpuma būtība - 2010.gada 23.oktobrī plkst.16.00 pieteicēja vadīja automašīnu VW Passat Variant, valsts numurs /reģistrācijas numurs/, Saldū, pa Lielo ielu virzienā no Skola ielas uz Rīgas ielas pusi, un pie nama /numurs/ veica nogriešanās manevru pa kreisi, nepārliecinoties par ceļa satiksmes drošību un par to, vai netiks traucēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, kuri uzsākuši apdzīšanu, kā arī nedeva brīdinājuma signālu ar gaismas virzienrādītājiem, vai arī, ja tie nedarbojas, nedeva brīdinājuma signālu ar roku atbilstoši manevram, kā rezultātā notika sadursme ar apdzenošo automašīnu Audi 80, valsts numurs /reģistrācijas numurs/, kuru vadīja M.D.,

Lappuse 6. no 12 tajā pašā virzienā. Bojāti abi transportlīdzekļi, cieta vadītāja M.Š., kura tika nogādāta Saldus medicīnas centrā. Atbildība par pārkāpumiem paredzēta LAPK 149. 6panta pirmajā daļā (lietas 30.lapa). [8.12] 2011.gada 18.janvārī pieņemts sākotnējais lēmums, kurā konstatēts, ka pieteicēja ir pārkāpusi CSN 4., 10., 34., 70., 71., 76. un 77.punktu, atbildība par šiem pārkāpumiem paredzēta LAPK 149.6panta pirmajā daļā. Pieteicējai par pārkāpumu izteikts brīdinājums (lietas 31.lapa). [8.13] 2011.gada 3.martā pieņemts Lēmums, izskatot pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu par sākotnējo lēmumu (lietas 9.-12.lapa).

[9] Noklausījusies procesa dalībnieku sniegtos paskaidrojumus tiesas sēdē, iepazinusies ar lietas materiāliem, pārbaudījusi pierādījumus un izvērtējusi tos, tiesa secina, ka pieteikums noraidāms.

[10] Lietā nav strīda par to, ka:

- protokolā norādītajā laikā un vietā transportlīdzekli VW Passat Variant, valsts numurs /reģistrācijas numurs/, vadīja pieteicēja;

- pieteicēja, braucot Saldū pa Lielo ielu virzienā uz centru, veica nogriešanās manevru pa kreisi. Lietā ir strīds par to, vai pieteicēja ievērojusi CSN, kas reglamentē brīdinājuma signāla došanas kārtību, prasības.

[11] CSN 70.punkts noteic, ka pirms jebkura manevra - braukšanas sākšanas, pārkārtošanās, nogriešanās, apgriešanās braukšanai pretējā virzienā, apdzīšanas, transportlīdzekļa apturēšanas u.tml. - transportlīdzekļa vadītājam jāpārliecinās par ceļu satiksmes drošību un par to, vai netiks traucēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, jādod brīdinājuma signāls ar gaismas virzienrādītājiem. Ja gaismas virzienrādītāju nav vai tie nedarbojas, brīdinājuma signāls jādod ar roku atbilstoši manevram. CSN 76.punkts noteic, ka pirms nogriešanās pa kreisi vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā brīdinājuma signāls jārāda tikai pēc tam, kad transportlīdzekļa vadītājs pārliecinājies, ka viņš netraucēs nevienu aiz viņa braucošu transportlīdzekļa vadītāju, kas uzsācis apdzīšanu. Atbilstoši CSN 77.punktam signāla lietošana nedod transportlīdzekļa vadītājam priekšroku un neatbrīvo viņu no pienākuma ievērot piesardzību. CSN 4.punkts vispārīgi noteic, ka ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības, CSN 10.punkts - ka ceļu satiksmes dalībniekiem un citām personām jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus, bet CSN 34.punkts - ka transportlīdzekļa vadītājam, braucot pa ceļiem, kā arī pa citām vietām, kurās iespējama transportlīdzekļu braukšana, jāievēro šo noteikumu un citu ceļu satiksmi reglamentējošu normatīvo aktu prasības. No minētajām tiesību normām kopsakarā izriet, ka ceļu satiksmes dalībniekam, piedaloties ceļu satiksmē, ir jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus, turklāt, pirms nogriešanās pa kreisi ir jārāda brīdinājuma signāls, brīdinājuma signāla rādīšanu uzsākot, pirms tam pārliecinoties, ka netiks traucēts neviens aiz viņa braucoša transportlīdzekļa vadītājs, kas uzsācis apdzīšanu.

Lappuse 7. no 12 [12] Pieteicēja paskaidro, ka ceļa posmā no Skrundas ielas līdz /adrese/ viņas vadītā transportlīdzekļa braukšanas ātrums bijis aptuveni 25-30 m/s. Pieteicēja apgalvo, ka vadot transportlīdzekli, pirms nogriešanās pa kreisi, samazinājusi braukšanas ātrumu, paskatījusies kreisās puses spogulī, nevienu automašīnu nav redzējusi, tad ieslēgusi kreisās puses virzienrādītāju, paskatījusies vēlreiz kreisās puses spogulī un lēnām nogriezusies pa kreisi. Skatoties spoguļos, nav redzējusi, ka būtu kāda automašīna, kas tuvojas no aizmugures. (..) iebraukusi pretējās kustības joslā, pēkšņi sajutusi triecienu automašīnas kreisajā sānā. (..). [12.1]Atbilstoši APL 161.panta pirmajai daļai, administratīvā procesa dalībnieka paskaidrojumi, kas satur ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņa prasījumi vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi pārbaudīti un novērtēti pierādījumi.

Tādējādi tiesai ir jāpārbauda, vai pieteicējas paskaidroto attiecībā uz brīdinājuma signāla došanas kārtības ievērošanu apliecina citi pierādījumi. Tai pat laikā, ņemot vērā, ka pārkāpuma faktu, ka pārkāpuma fakts jāpierāda iestādei, pieteicējas paskaidrojumi ir tikai viens no pierādīšanas līdzekļiem, ko jāņem vērā, pārbaudot, vai atbildētāja pamatoti atzinusi, ka pieteicēja izdarīja administratīvo pārkāpumu, atbildība par ko paredzēta LAPK 149.6panta pirmajā daļā. [12.2] No transportlīdzekļa AUDI 80 vadītāja M.D. paskaidrojuma izriet, ka pieteicējas vadītais transportlīdzeklis pirms nogriešanās pa kreisi samazinājis braukšanas ātrumu, par ko liecinājuši ieslēgtais stop/bremžu uguņu/signāls.

Arī M.D. vadītā transportlīdzekļa pasažieris G.J. paskaidrojis, ka pa Lielo ielu, pa priekšu, virzienā uz centru braucošais transportlīdzeklis VW Passat braucis ļoti lēni, kad M.D. nolēmis to apdzīt. (..) Tādējādi tiesa atzīst par pierādītu pieteicējas paskaidroto, ka viņas vadītā transportlīdzekļa braukšanas ātrums pirms nogriešanās bijis mazs. [12.3] Lietā nav strīda par to, ka CSNg noticis, saduroties vienā virzienā braucošajiem transportlīdzekļiem. Šo faktu kā kopsakarā, tā katrs atsevišķi apliecina AUDI 80 vadītāja M.D. un viņa pasažiera G.J. sniegtais paskaidrojums, CSNg reģistrēšanas protokolā, tostarp shēmā, fiksētais, eksperta atzinumā norādītais un lietas materiālos esošajos fotouzņēmumos redzamais, proti, ka transportlīdzeklis AUDI 80 braukšanu tā kustības virzienā aizšķērsojis pieteicējas vadītais transportlīdzeklis. [12.4] No transportlīdzekļa AUDI 80 vadītāja M.D. sniegtā paskaidrojuma izriet, ka pieteicējas vadītajam transportlīdzeklim neesot dedzis neviens gaismas signāls, kas brīdinātu par nogriešanos pa kreisi.

To apliecina arī transportlīdzekļa AUDI 80 pasažieris G.J., norādot, ka pirms sadursmes VW Passat automašīnai nedega kreisās puses virzienrādītājs (..). Tomēr, tā kā M.D. ir CSNg iesaistītā otra transportlīdzekļa vadītājs, bet G.J. tā pasažieris, tiesa pilnīgi droši nevar izslēgt, ka šīs personas nebūtu ieinteresētas notikuma faktu izklāstīt tā, lai izslēgtu šaubas par M.D. iespējamo līdzvainīgumu ceļu satiksmes negadījumā. [12.5] Transportlīdzekļa AUDI 80 pasažieris G.J. norāda, ka CSNg redzējis arī kāds nepazīstams jaunietis, kurš arī apgalvojis, ka transportlīdzeklim VW Passat Variant kreisā pagrieziena signāls netika rādīts.

APL 162.panta piektajā daļā noteikts, ka nevar būt par pierādījumu liecinieka liecības, kas pamatojas uz ziņām, kuru avots nav zināms vai uz citu personu sniegtajām ziņām, ja šīs personas nav nopratinātas. Kā paskaidrojis G.J., jaunieša vārds pēc negadījuma neesot noskaidrots, un jaunietis nemanīts no notikuma vietas aizgājis, vēl pirms ieradusies policija. Līdz ar to tiesa secina, ka lietā nav pierādījumu, kas atklātu šī jaunieša identitāti un tādējādi nav iespējams šo personu, kas it kā bijis notikuma aculiecinieks, nopratināt.

Ņemot vērā

Lappuse 8. no 12 minēto, informāciju, ko sniedzis G.J. pamatojoties nezināmā jaunieša teikto, tiesai nav atļauts atzīt par pierādījumu lietā. [12.6] No lietas materiāliem secināms, ka lietā, izņemot G.J. un M.D., nav citu aculiecinieku tam, ka pieteicējas vadītajam transportlīdzeklim, veicot nogriešanos pa kreisi, nedega kreisā pagrieziena virzienrādītājs. Arī no citiem lietas materiāliem, tai skaitā, no eksperta atzinuma un CSNg reģistrēšanas protokola šāds fakts neizriet. [12.7] Lietā figurējošās personas N.Š. un G.Ž. nav redzējuši brīdi, kad notika CSNg, līdz ar to viņu sniegtajos paskaidrojumos norādītie fakti nevar sniegt ziņas par lietā noskaidrojamajiem apstākļiem.

Tiesa lietas materiālos nekonstatē pierādījumus N.Š. sniegtajā paskaidrojumā norādītajam, ka pirms sadursmes transportlīdzeklis AUDI 80 brauca lielā ātrumā, proti, tādā, ka N.Š. būtu bijis pamats nodomāt „ka tik neieliek kādam sānos” (skat. lietas 37.lapa). Kā liecina eksperta atzinumā norādītais, transportlīdzekļa AUDI 80 kustības ātrums pirms bremzēšanas uzsākšanas bija 43- 48 km/h (lietas 50.lapa). [12.8] Tas, ka pieteicējas vadītajam transportlīdzeklim virzienrādītājs bija darba kārtībā 2010.gada 4.novembrī, kā to norāda pieteicēja pieteikumā, bez citiem pierādījumiem neapliecina faktu, ka tas darba kārtībā bija arī pirms kreisā pagrieziena manevra uzsākšanas 2010.gada 23.oktobrī.

Pie kam, fakts, vai kreisās puses virzienrādītājs un brīdinājuma signāls bija darba kārtībā, nevar būt pastāvīgs pamats secinājuma izdarīšanai par to, vai brīdinājuma signāls pirms manevra tika ieslēgts. Fakts, ka virzienrādītājs nedarbojas, varētu vienīgi nostiprināt (bet ne apliecināt) versiju par to, ka pirms nogriešanās pa kreisi signāls netika rādīts. Savukārt tas nevarētu pierādīt faktu, ka kreisā pagrieziena signāls dega, jo, lai signāls degtu, virzienrādītājs, citstarp, arī ir jāieslēdz. Konkrētajā gadījumā lietā nav informācijas par to, vai virzienrādītājs CSNg brīdī bija darba kārtībā, līdz ar to tas neapstiprina versiju, ka kreisā pagrieziena gaismas signāls netika rādīts. [12.9] Ņemot vērā visu šajā sprieduma punktā minēto tiesa secina, ka lietā nav pārliecinošu pierādījumu, kas apstiprinātu vai noliegtu, ka pieteicējas vadītajam transportlīdzeklim pirms nogriešanās nebūtu/ būtu bijis iedegts gaismas signāls, kas citu transportlīdzekļu vadītājus brīdinātu par to, ka pieteicējas transportlīdzeklis gatavojas nogriezties pa kreisi.

[13] Pārkāpuma būtību sastāda arī Protokolā norādītais fakts, ka pieteicēja veica nogriešanās manevru pa kreisi, nepārliecinoties par ceļu satiksmes drošību un par to, vai netiks traucēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, kuri uzsākuši apdzīšanu, ko paredz CSN 76.punkts. [13.1] Shēmā, kura atrodas lietas materiālos esošajā CSNg protokolā, redzams, ka transportlīdzekļa AUDI 80 bremzēšanas pēda sākas un beidzas pretējā braukšanas virziena joslā, kas nozīmē, ka šķērsli AUDI 80 vadītājs ieraudzīja, jau braucot pa pretējā virziena braukšanas joslu. Kā secināms no CSNg protokola, fotouzņēmumus un eksperta atzinumā norādītā, kas nav pretrunā tostarp arī ar pieteicējas sniegtajos paskaidrojumos norādīto, transportlīdzekļu sadursme notikusi ceļa, pa kuru brauca pieteicēja, pretējās braukšanas joslas kreisajā malā. Izvērtējot šos pierādījumus un to tiem izrietošos faktus kopsakarā tiesa secina, ka brīdī, kad pieteicēja uzsāka manevru pa kreisi, lai nogrieztos vajadzīgajā pagalmā, transportlīdzekļa AUDI 80 vadītājs jau bija uzsācis apdzīšanu. [13.2] Kā liecina eksperta atzinumā norādītais, AUDI 80 vadītājs uz šķērsli (pieteicējas vadīto automobili VW Passat) noreaģējis 13-15 m pirms automobiļa AUDI

80 bremzēšanas pēdas sākuma vietas vai aptuveni 23- 25 m pirms sadursmes vietas.

Lappuse 9. no 12 Aplūkojot fotouzņēmumu, kurā redzama ceļa trajektorija pieteicējas transportlīdzekļa braukšanas virzienā (skat. lietas 60.lapa, 64.lapa), ņemot vērā no pieteicējas tiesas sēdē sniegtā paskaidrojuma izrietošo, ka krustojums ir vietā, kur sākas it kā kalniņš, un novērtējot fotouzņēmumos (lietas 64.lapa, otra fotogrāfija, lietas 60.lapa, 1. un 2.fotogrāfija), redzamo kopā ar eksperta atzinumā norādīto attālumu, kādā AUDI 80 vadītājs noreaģējis uz šķērsli, tiesa secina, ka norādītajā attālumā uz ceļa pieteicējas braukšanas virzienā nav nekādu objektīvu šķēršļu, kas spoguļos liegtu saskatīt tanī pašā virzienā braucošus transportlīdzekļus, neatkarīgi no tā, pa kuru braukšanas virziena joslu tie pārvietojas.

Tiesa lietas materiālos neatrod apstiprinājumu pieteicējas norādītajam, ka bijusi migla. CSNg reģistrēšanas protokolā norādīts, ka gaisa temperatūra bijusi + 8 grādi, lietus, migla nav bijusi; redzamība no vadītāja vietas ir neierobežota (skat. lietas 32.lapa). Kā redzams no CSNg reģistrēšanas protokola, pieteicēja to parakstījusi bez iebildumiem. No fotoattēlos, kuri veikti CSNg dienā, tiesa arī nekonstatē apstiprinājumu pieteicējas norādītajam, ka uz ceļa ir bijis remonts (skat. fotouzņēmumus lietas 59.- 64.lapa). [13.3] Ievērojot visu minēto tiesa atzīst par pierādītu, ka pieteicēja pirms braukšanas virziena maiņas, proti, pirms kreisā pagrieziena uzsākšanas, neatkarīgi no tā, vai viņa rādīja kreisā pagrieziena signālu, pienācīgi nepārliecinājās, vai netiks traucēts neviens aiz viņas braucoša transportlīdzekļa vadītājs, kas uzsācis apdzīšanu. [13.4] Tā kā CSN 76.punkts noteic, ka pirms nogriešanās pa kreisi (..) brīdinājuma signāls jārāda tikai pēc tam, kad transportlīdzekļa vadītājs pārliecinājies, ka viņš netraucēs nevienu aiz viņa braucošu transportlīdzekļa vadītāju, kas uzsācis apdzīšanu, un tiesa, izvērtējusi pierādījumus, nonāca pie secinājuma, ka pieteicēja to neizdarīja, tiesa atzīst, ka pieteicēja ir pārkāpusi šīs normas prasības. [13.5] No administratīvā pārkāpuma definīcijas LAPK 9.panta pirmajā daļā izriet, ka administratīvais pārkāpums ir prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība (..).

Līdz ar to, pat arī gadījumā, ja pieteicēja pārkāpumu ir izdarījusi aiz neuzmanības, pieteicēja par to ir saucama pie administratīvās atbildības un sodāma.

[14] Ņemot vērā visu lietā konstatēto un secināto tiesa atzīst, ka atbildētāja pieteicēju pamatoti saukusi pie administratīvās atbildības par LAPK 149.6panta pirmajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu.

[15] Saskaņā ar LAPK 32.panta pirmo daļu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. LAPK 149.6panta pirmās daļas sankcija attiecībā uz vieglo automašīnu vadītājiem ir brīdinājums vai naudas sods desmit latu apmērā. Atbildētāja, pamatojoties uz lietderības apsvērumiem, ņemot vērā LAPK 1. un 22.pantu un vispārējos tiesību principus, par pārkāpumu pieteicējai piemērojusi brīdinājumu. Tā kā brīdinājums vieglākais sods, tiesa uzskata, ka detalizētāku pamatojums tā izvēlei nav nepieciešams. Savukārt soda piemērošanas pamatā ir pieteicējas izdarītais pārkāpums. Pieteicējai par pārkāpumu piemērots vieglākais sods - brīdinājums. Līdz ar to sīkāku lietderības apsvērumu pamatošana attiecībā uz izvēlēto sodu un tā apmēru nav nepieciešama.

[16] Vienlaikus tiesa atzīst par nepieciešamu norādīt, ka Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 31.panta pirmā daļa noteic, ka apdrošinātājs (vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs) Lappuse 10. no 12 katras ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas atbildību par nodarītajiem zaudējumiem izvērtē un nosaka, ņemot vērā ceļu satiksmes negadījuma apstākļus. Šīs tiesību normas tiešā tekstā noteic, ka tieši apdrošinātājs izvērtē ceļu satiksmes negadījuma apstākļus, izmantojot ziņas, kas par šo negadījumu ir iegūstamas, tostarp no Valsts policijas (izmeklēšanas dokumentus, lēmumus un tamlīdzīgi).

Tādējādi ir secināms, ka policijas iestādes iegūtie pierādījumi par ceļu satiksmes negadījumu un izdarītie secinājumi ir vērtējami tāpat kā citi pierādījumi, kas iegūti apdrošināšanas atlīdzības izmaksas lietā. Tiesību normas nenoteic, ka apdrošinātājam lēmuma par personas atbildības noteikšanu sakarā ar zaudējumu nodarīšanu pieņemšanā būtu obligāti saistošas tieši policijas iestādes sniegtās ziņas, vai, ka tām būtu lielāks spēks kā citām ziņām par faktiem lietā. Kā norādījis arī Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments, Valsts policijas sastādītais dokuments un lēmums nevar tikt atzīts par vienīgo pamatu ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto personu atbildības noteikšanai.

Likumdevējs ir piešķīris apdrošinātājam tiesību katrā konkrētajā gadījumā izvērtēt ceļu satiksmes negadījuma apstākļus (sal. skat. Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2007.gada 31.oktobra spriedumu lietā Nr.SKC-546). Līdz ar to policijas iestādes ziņas var tikt izmantotas apdrošināšanas atlīdzības noteikšanai, bet policijas iestādei nav kompetence konstatēt vainīgo personu. Administratīvais akts (arī konstatējošs) rada tiesiskas sekas, persona var prasīt, lai tas tiktu ievērots. Tāpēc, ja atzītu, ka policijas iestādei ir kompetence izdot administratīvo aktu, ar kuru tiktu konstatēta personas vaina, šāda kārtība nonāktu pretrunā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma normām, kas noteic apdrošinātāja kompetenci izvērtēt apstākļus un noteikt personas atbildību par zaudējumu nodarīšanu un tās pakāpi (skat.

Senāta 2008.gada 3.novembra sprieduma lietā Nr.A42225404 SKA-355/2008 16.punktu). Ievērojot minēto tiesa atzīst, ka atbildētājs Lēmumā secinājumus par pieteicējas vainu ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanā izdarījis ārpus savas kompetences robežām. Tomēr tā kā Lēmums pieņemts, vērtējot vai pieteicēja ir izdarījusi LAPK 149.6panta pirmajā daļā minēto administratīvo pārkāpumu, un Lēmuma rezolutīvā daļa attiecas tikai un vienīgi uz izskatīto administratīvā pārkāpuma lietu, kurā personas vaina administratīvajā pārkāpumā (nevis CSNg izraisīšanā) ir viens no administratīvā pārkāpuma elementiem, tiesa atzīst, ka Lēmuma atcelšanai nav pamata.

[17] Ievērojot to, ka jautājumi par apdrošināšanas atlīdzības saņemšanu risināmi civiltiesiskā kārtībā, arī pieteicējas lūgumi par ekspertīzes nozīmēšanu, lai noskaidrotu pieticējas norādīto jautājumu, vai AUDI vadītājam, bremzējot taisnā virzienā, būtu bijusi iespēja novērst sadursmi, un par CSNg modelēšanu uz PCCrash programmas ir noraidāmi.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantiem, 289.- 291.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

Lappuse 11. no 12 noraidīt M.Š. pieteikumu par Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka 2011.gada 3.marta Lēmuma Nr.29 Nr.VP3/PA792375-1 „Par apstrīdēto administratīvo aktu Nr.VP3/PA792375” atcelšanu. Atstāt negrozītu Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka 2011.gada 3.marta Lēmuma Nr.29 Nr.VP3/PA792375-1 „Par apstrīdēto administratīvo aktu Nr.VP3/PA792375”. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā. Tiesnese (personiskais paraksts) S.Sērdiene

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas Tiesnese _____________________ S.Sērdiene Liepājā 2012.gada 15. februārī.

NORAKSTS PAREIZS

Lappuse 12. no 12