Court convicts defendant of forgery and drug misuse, imposing combined prison sentence and revoking driving license.

Lietas Nr. 11089245814

Lietas arhīva Nr. K29-0556-16/10

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 9.novembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese V. Freimane

ar sekretāri K.Ščerbinsku

piedaloties prokurorei M.Bačinskai

iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas

paredzēti Krimināllikuma 275.panta otrajā daļā, 253.2panta pirmajā daļā un 262.panta pirmajā daļā.

Aprakstošā daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi visus krimināllietā esošos pierādījumus, tiesa konstatēja, ka /pers. A/ izdarīja dokumenta, kas piešķir tiesības,

viltošanu mantkārīgā nolūkā, šādos apstākļos:

/pers. A/, pirmstiesas kriminālprocesa gaitā precīzi nenoskaidrotā datumā un laikā, bet ne vēlāk kā līdz 2014.gada 8.decembra plkst.11:15 savā

dzīvesvietā /adrese/, mantkārīgā nolūkā, lai saņemtu braukšanas maksas atvieglojumus maršrutu tīklos, viltoja 2009.gada 23.marta Latvijas Republikas

Labklājības ministrijas Invalīda apliecību Nr./numurs/, izdotu uz /pers. B/, personas kods /personas kods/, vārda, un proti: /pers. A/ atdalīja Invalīda

apliecībai lamināta slāni un sākotnējo fotogrāfiju, bojājot veidlapas papīra virsmu, saglabājot hologrammas uzlīmi un laminātu, ielīmēja savu fotogrāfiju.

Tādējādi ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja dokumenta – Invalīda apliecības, kas piešķir tiesības saņemt braukšanas maksas atvieglojumus maršrutu

tīklu maršrutos, viltošanu mantkārīgā nolūkā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 275.panta otrajā daļā.

Turklāt /pers. A/, būdams persona, kura brīdināta par kriminālatbildību par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos,

glabāšanu un lietošanu, neatļauti lietoja narkotiskās un psihotropās vielas, šādos apstākļos:

/pers. A/, būdams ar 2013.gada 27.novembra lēmumu Nr.11Z506PA980946ENŽ6184 par administratīvā soda uzlikšanu administratīvā

pārkāpuma lietā sodīts par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 46.panta pirmajā daļā,

izdarīšanu 2013.gada 30.septembrī, un likumā noteiktā kārtībā brīdināts par kriminālatbildību par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos,

glabāšanu un lietošanu, ne vēlāk kā 2014.gada 26.jūnijā pirmstiesas kriminālprocesa izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā vietā un laikā, neatļauti lietoja

aizliegtu sevišķi bīstamu narkotisko vielu, kuras nelegāla aprite un ļaunprātīga lietošana apdraud veselību – heroīnu, bīstamu psihotropu vielu, kura var tikt

izmantota ļaunprātīgos nolūkos – fenobarbitālu, pēc kā 2014.gada 26.jūnijā, pulksten 19:00, Rīgā, Strautu ielā 27, /pers. A/, kurš bija narkotisko un

psihotropo vielu ietekmē, aizturēja policijas darbinieki.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 253.2panta pirmajā daļā.

Turklāt /pers. A/, vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, atrodoties alkohola ietekmē, šādos apstākļos:

2016.gada 02.aprīlī ap plkst. 16:15 /pers. A/, pārkāpjot Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas l.b)punkta un 28.panta pirmās daļas

4.punkta prasības, atrodoties alkohola ietekmē ar alkohola koncentrāciju izelpojamā gaisā 0,91 promiles, bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, vadīja

automašīnu VW Golf Variant, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, ar kuru brauca Rīgā, pa Maskavas ielu no Višķu ielas puses Krustpils ielas

virzienā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā.

Tiesas sēdē apsūdzētais sevi par vainīgu viņam inkriminēto noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā pēc Krimināllikuma 275.panta otrās daļas,

253.2panta pirmās daļas un 262.panta pirmās daļas atzina pilnībā, atzina arī apsūdzībā norādītos faktiskos apstākļus un juridisko kvalifikāciju,

izdarīto nožēloja un uzturēja savu pirmstiesas procesā izteikto lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā.

Prokurore tiesas sēdē piekrita pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā.

Motīvu daļa

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 499.panta nosacījumiem, noklausoties procesa dalībnieku viedokļus un izskaidrojot viņiem pierādījumu

pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, tiesa nolēma neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, jo apsūdzētais pilnībā atzīst savu

vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā un tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā /pers. A/ vainu viņam celtajā apsūdzībā pēc

Krimināllikuma 275.panta otrās daļas, 253.2panta pirmās daļas un 262.panta pirmās daļas.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. A/ izdarīto noziedzīgo nodarījumu kvalifikācija pēc Krimināllikuma 275.panta otrās daļas, 253.2panta pirmās daļas

un 262.panta pirmās daļas ir pareiza un par izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem apsūdzētais ir sodāms.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu pierādījumu analīze un uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta pirmās daļas prasībām, sodu nosaka tādā apmērā, kādu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu paredz šā

likuma sevišķās daļas attiecīgā panta sankcija, ievērojot šā likuma vispārīgās daļas noteikumus.

Pie soda noteikšanas tiesa ņem vērā arī Krimināllikuma 35.pantā definēto soda mērķi, kas ir aizsargāt sabiedrības drošību; atjaunot

taisnīgumu; sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu; resocializēt sodīto personu; panākt, lai notiesātais un citas personas

pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Nosakot apsūdzētajam /pers. A/ soda veidu, atbilstoši Krimināllikuma 46.panta otrajai daļai, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma

raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta otro daļu /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums, kas paredzēts Krimināllikuma 253.2panta pirmajā daļā,

atzīstams par kriminālpārkāpumu. Neatļautas darbības ar narkotiskajām vai psihotropajām vielām rada bīstamas sekas personas veselībai un dzīvībai, kā

arī sagādā sabiedrībai daudzas sociālas problēmas. Apsūdzētā darbības ir veicinājušas aizliegto vielu nelegālu apriti, tādā veidā apdraudot vispārējo

drošību narkotisko un psihotropo vielu aprites sfērā.

Savukārt saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums, kas paredzēts Krimināllikuma 275.panta otrajā

daļā, atzīstams par mazāk smagu noziegumu. Dokumenta viltošana un to izmantošana apdraud svarīgas valstiskas intereses un šādām noziedzīgām

darbībām tiek nodarīts kaitējums dokumentu normālai aprites kārtībai kā galvenajam tiešajam objektam, grupas objektam - pārvaldības kārtībai.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums, kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā,

arī atzīstams par mazāk smagu noziegumu. Apsūdzētais ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas ietverts Krimināllikuma XXI nodaļā „Noziedzīgi nodarījumi

pret satiksmes drošību”, apdraudot sabiedriskās drošības intereses dažāda veida transportlīdzekļu kustības drošības un ekspluatācijas jomā, papildus

apdraudot arī personas dzīvību un veselību, fizisku un juridisku personu mantiskās intereses.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta trešo daļu tiesas izmeklēšanā, pārbaudot apsūdzētā /pers. A/ personību, tiesa konstatē, ka viņš

dzimis /datums/, Rēzeknē, LR nepilsonis (lietas 2.sējuma 30.-31.lapa), ar vidējo izglītību, neprecējies, apgādībā esošu personu nav, bez deklarētās

dzīvesvietas (lietas 1.sējuma 52.lapa), faktiskā dzīvesvieta /adrese A/, nestrādā, no 2014.gada 22.aprīļa ārstējas metadona programmā (lietas 3.sējuma

58.lapa)

Agrāk administratīvi sodīts ar naudas sodiem, kuri nav nomaksāti (lietas 2.sējuma 33.lapa).

Apsūdzētais agrāk vairākkārt sodīts (lietas 1.sējuma 54.-58.lapa), pēdējās reizes:

1) 2010.gada 10.septembrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas prokuratūrā ar prokurora priekšrakstu par sodu pēc Krimināllikuma 180.panta

otrās daļas, ar piespiedu darbu uz 100 stundām (lietas 1.sējuma 55.-56.lapa);

2) 2011.gada 9.maijā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā pēc Krimināllikuma 2532.panta pirmās daļas, piemērojot Krimināllikuma 51.panta

nosacījumus, sodīts ar brīvības atņemšanu uz 4 mēnešiem 5 dienām. Spriedums stājās spēkā 2011.gada 5.augustā. Pēc soda izciešanas atbrīvots

2011.gada 17.augustā (lietas 1.sējuma 55.lapa);

3)2012.gada 17.janvārī Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā pēc Krimināllikuma 180.panta otrās daļas ar piespiedu darbiem uz 200

stundām. Spriedums stājies spēkā 2012.gada 6.martā (2.sējuma lietas 55.lapa).

4) 2013.gada 18.jūlijā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, piemērojot Krimināllikuma 51.panta

pirmās nosacījumus, sodīts ar brīvības atņemšanu uz 7 mēnešiem 24 dienām. Spriedums stājās spēkā 2013.gada 13.augustā. Pēc soda izciešanas

atbrīvots 2013.gada 10.augustā no Rīgas Centrālcietuma (lietas 1.sējuma 55.lapa). Sodāmība nav dzēsta.

5) 2015.gada 4.martā ar Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurora priekšrakstu par sodu pēc Krimināllikuma

253.2 panta pirmās daļas, sods noteikts – piespiedu darbs uz 100 (viens simts stundām). Priekšraksts par sodu stājies spēkā 2015.gada 4.martā. Ar

2015.gada 7.jūlija Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas lēmumu neizciestais piespiedu darbs aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 15

(piecpadsmit) dienām. Īslaicīgās brīvības atņemšanas sods izciests 2015.gada 29.septembrī (lietas 1.sējuma 54.lapa). Sodāmība nav dzēsta.

/pers. A/ Valsts SIA “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” Narkoloģiskās palīdzības dienesta Ambulatori konsultatīvās nodaļas uzskaitē sastāv

no 2014.gada 14.aprīļa ar diagnozi: atkarība no vairākām narkotiskām vielām (opioīdi, kanabinoīdi, amfetamīns un sedatīviem un miega līdzekļiem.

Ārstējas Metadona ilgtermiņa farmakoterapijas programmā no 2014.gada 22.aprīļa. Katru dienu lieto metadonu (lietas 1.sējuma 66.lapa).

Izvērtējot /pers. A/ izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu un radīto kaitējumu, tiesa atzīst, ka Krimināllikuma 275.panta otrajā daļā, 253.2panta

pirmajā daļā un 262.panta pirmajā daļā paredzētie noziedzīgie nodarījumi no subjektīvās puses ir tīši nodarījumi, kurus raksturo tiešs nodoms. Vainīgais

apzinās, ka veic neatļautas darbības ar narkotiskajām un psihotropajām vielām un dokumentiem, un vēlas to.

Bez tam tiesas ieskatā, /pers. A/ attieksme pret narkotisko vielu lietošanu nav kritiska, to starp trūkst izpratnes par apreibinošu vielu ietekmi uz viņa

uzvedību un domāšanu, tādējādi pastāv grūtības ar savas uzvedības kontroli, ko apliecina arī apsūdzētā vairākas administratīvās sodāmības viena gada

laikā un atkārtotās sodāmības.

Lemjot jautājumu par apsūdzētajam /pers. A/ piemērojamo soda veidu, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 275.panta otrās daļas, 253.2panta

pirmās daļas un 262.panta pirmās daļas sankcijas, apsūdzētā /pers. A/ iepriekš minētās ziņas par personību, kā arī apsūdzētā attieksmi pret izdarīto,

bet no pantu sankcijās paredzētiem sodu veidiem, tiesa atzīst, ka piemērotākais konkrētajā lietā īslaicīgs brīvības atņemšanas sods un brīvības

atņemšanas, kādu lūdza piemērot arī prokurore.

Atbilstoši Krimināllikuma 46. panta ceturtās daļas noteikumiem brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu

piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.

Tiesas ieskatā, apsūdzētajam ir piemērojams īslaicīgs brīvības atņemšanas sods, brīvības atņemšanas sods, jo apsūdzētais nekādus secinājumus pēc

iepriekšējām sodāmībām nav izdarījis, nav pārvērtējis savu attieksmi pret dzīvi un nav mēģinājis iekļauties vispārpieņemtajās sabiedrības uzvedības un

morāles normās. Turklāt viņa vairākkārtējās sodāmības tiesai nerada pārliecību, ka viņš, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, tāpēc

tiesas ieskatā apsūdzētā labošanos iespējams panākt vienīgi, izolējot viņu no sabiedrības.

Turklāt nosakot reālu brīvības atņemšanas sodu personai, kas apsūdzēta par noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar narkotiskajām vielām, tiesa

aizstāv valsts un sabiedriskās drošības intereses, valsts ekonomiskās labklājības intereses, lai nepieļautu nekārtības vai noziegumus, lai aizsargātu veselību

un tikumību, kā arī lai aizstāvētu citu personu tiesības un brīvību. Pastāvot minēto apstākļu kopumam, tiesa secina, ka šāda /pers. A/ cilvēktiesību

ierobežošana atbilst Kriminālprocesa likuma mērķim un Kriminālprocesa likuma 12.pantā definētajam cilvēktiesību garantēšanas principam.

Savukārt nosakot apsūdzētajam /pers. A/ soda mēru, atbilstoši Krimināllikuma 46.panta trešajai daļai, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un

pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu tiesa ņem vērā apstākļus, kuri likumā nav paredzēti, un tiesa atzīst par apsūdzētā atbildību mīkstinošu

apstākli apsūdzētā vaļsirdīgu atzīšanos noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā un izdarītā nožēlošanu.

Pierādījumu pārbaudes neizdarīšana iztiesāšanā ir procesuāla darbība, kas ir pieļaujama pie apstākļiem, kad apsūdzētais atzīst savu vainu.

Apsūdzētais, piekrītot lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes, ir izmantojusi savas tiesības uz sadarbību, ko nosaka Kriminālprocesa likuma

21.pants, ka persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, var sadarboties ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto amatpersonu, lai sekmētu krimināltiesisko

attiecību noregulējumu. Tas, ka apsūdzētais izmanto savas tiesības uz sadarbību vienkāršotāka procesa izvēlē, nav atzīstams par patstāvīgu viņa atbildību

mīkstinošu apstākli, bet tiesa ņem vērā pie soda noteikšanas. Šāda atziņa izriet arī no tiesu prakses (sk. Senāta Krimināllietu departaments

nolēmumus lietā Nr. SKK- 232/08).

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli atzīstams, tas, ka noziedzīgie

nodarījumi veido noziedzīga nodarījuma recidīvu.

Tiesas ieskatā, atbildību pastiprinoša apstākļa esamība jau pati par sevi liedz iespēju tiesai noteikt panta sankcijā paredzēto minimālo sodu, tādējādi

soda mēram jābūt bargākam (skat. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2006.gada 8.februāra lēmumā lietā Nr.SKK 01-74/06).

Turklāt atbildību pastiprinoša apstākļa esamība un agrākā sodāmība izslēdz Krimināllikuma 49. un 55.panta piemērošanu apsūdzētajam.

Vienlaicīgi tiesa atzīst, ka apsūdzētajam /pers. A/ piemērojams obligātais papildsods – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana, atbilstoši

Krimināllikuma 44.panta prasībām.

Tiesa ņem vērā to, ka papildsoda noteikšana ļauj individualizēt personai piemērojamo krimināltiesisko represiju un tādā veidā sekmēt kriminālsoda

mērķa sasniegšanu.

Transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana ir viens no tiesību ierobežošanas veidiem. Atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, personai

aizliegts izdarīt noteiktas darbības – vadīt transportlīdzekli. Savukārt ar jēdzienu „tiesības” jāsaprot ne tikai kā dokuments, kas ļauj izdarīt zināmas

darbības – vadīt automašīnu, bet transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana ir viens no papildsodu veidiem, kurš sevī ietver ne tikai aizliegumu iegūt

dokumentu, kas atļauj vadīt kādu transportlīdzekli, bet arī aizliegumu izdarīt darbības, ko atļauj šis dokuments (sk. Latvijas Republikas Augstākās

tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2002.gada 8.oktobra lēmums lietā Nr. SKK-371).

Nodrošinot šī papildsoda individualizāciju, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais, kuram noteiktā kārtībā nav iegūtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības

vadīja transportlīdzekli alkohola reibumā, tādējādi parādot nihilistisku attieksmi pret ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu, kas, savukārt kalpo par

pamatu papildsoda apmēra piemērošanai pietuvinot panta sankcijā paredzētajai minimālajai soda robežai.

Nosakot papildsoda apmēru, tiesa ņem vērā arī apsūdzētā konstatēto alkohola koncentrācijas apmēru, kas šajā gadījumā bija izelpojamā gaisā

0,91 promiles.

Saskaņā ar Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas sankciju, izvērtējams vai apsūdzētajam nosakāms vēl viens papildsods – mantas konfiskācija.

Atbilstoši Krimināllikuma 42.panta pirmajai un otrajai daļai mantas konfiskācija ir notiesātā īpašumā esošās mantas vai tās daļas piespiedu

bezatlīdzības atsavināšana valsts īpašumā, ko var noteikt kā pamatsodu vai papildsodu Krimināllikuma Sevišķajā daļā paredzētajos gadījumos.

Savukārt saskaņā ar krimināllikuma 42.panta trešo daļu tiesa, nosakot mantas konfiskāciju, konkrēti norāda, kāda manta konfiscējama.

Tiesa, nosakot mantas konfiskāciju par noziedzīgu nodarījumu pret satiksmes drošību, attiecina to uz transportlīdzekli.

Kriminālprocesa ietvaros mantisko jautājumu risinājuma nodrošināšanai arests apsūdzētā /pers. A/ mantai, kā arī mantai, kas viņam pienākas no

citām personām, un to personu mantai, kuras ir materiāli atbildīgas par apsūdzētā rīcību, nav uzlikts. Tādējādi atbilstoši spēkā esošajai Krimināllikuma

42.panta trešajai daļai, šo papildsodu tiesa apsūdzētajam nepiemēro, jo krimināllietā nav norādīta konkrēta manta, kas būtu konfiscējama apsūdzētajam,

uz ko nenorādīja arī valsts apsūdzība.

Krimināllikuma 50.pants paredz soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, proti, ja persona izdarījusi vairākus

patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, tiesa, taisot spriedumu, vai prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, nosaka sodu atsevišķi par katru

noziedzīgo nodarījumu. Šādā gadījumā galīgais sods nosakāms pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, ietverot vieglāko sodu smagākajā vai arī

pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus.

Ņemot vērā to, ka /pers. A/ šajā kriminālprocesā atzīts par vainīgu trijos noziedzīgos nodarījumos – kriminālpārkāpumā un divos mazāk smagos

noziegumos, pie soda noteikšanas tiesa vadās pēc Krimināllikuma 50.panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem.

Lemjot par galīgā soda noteikšanu apsūdzētajiem, tiesa vadās arī pēc 2008.gada 1.jūlija Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un

Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces lēmumā „Sodu piemērošanas politika” izteiktajiem priekšlikumiem, ka, nosakot sodu par vairākiem

noziedzīgiem nodarījumiem, vispārējos gadījumos piemērojama piespriesto sodu daļēja saskaitīšana. Savukārt galīgā soda noteikšana, ietverot vieglāko

sodu smagākajā, kā arī pilnīgi saskaitot piespriestos sodus, var tikt piemērota īpašos gadījumos.

Tiesa nekonstatē īpašus apstākļus, kas būtu par pamatu galīgā soda noteikšanai, piemērojot sodu ietveršanas vai pilnīgas saskaitīšanas principu. Uz

tādiem nenorādīja arī procesa dalībnieki.

Nosakot galīgo sodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, tiesa uzskata, ka ņemot vērā apsūdzētā personību, kā arī, lai nodrošinātu personas

sodīšanu par visiem izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un sekmētu kriminālsoda mērķa sasniegšanu pie galīgā soda noteikšanas /pers. A/

piemērojams daļējais sodu saskaitīšanas princips.

Bez tam tiesa konstatē, ka /pers. A/ šos noziedzīgos nodarījumus izdarīja pirms 2015.gada 4.marta Narkotiku Nelikumīgas aprites noziegumu

izmeklēšanas prokuratūras prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās, tādējādi galīgais sods /pers. A/ būtu nosakāms atbilstoši Krimināllikuma

50.panta piektās daļas nosacījumiem. Taču ar 2015.gada 7.jūlija Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas lēmumu ar 2015.gada 4.marta Narkotiku

Nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurora priekšraksta par sodu noteiktais sods piespiedu darbs ir aizstāts ar īslaicīgu brīvības

atņemšanu uz 15 (piecpadsmit) dienām, kas jau ir izciests 2015.gada 29.septembrī (lietas 1.sējuma 54.lapa), tādējādi tiesas ieskatā, nav lietderīgi noteikt

galīgo sodu vēlreiz.

/pers. A/ Kriminālprocesa likuma 264.panta kartībā nav aizturēts nevienā no apvienotajiem kriminālprocesiem.

/pers. A/ šajā kriminālprocesā piemērots drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā (lietas 1.sējuma 47.lapa), kas grozāms uz

apcietinājumu, lai nodrošinātu notiesājoša sprieduma izpildi.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 6.punktu, izlemjot jautājumu par lietā esošajiem lietiskajiem pierādījumiem, tiesa atzīst,

ka lietiskais pierādījums – Invalīda apliecība Nr./numurs/ uz /pers. B/ vārda, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, ir iznīcināma kā lieta, kurai nav

vērtības.

Tiesa konstatē procesuālo izdevumu esamību EUR 150 (četrdesmit seši euro un 96 centi) par aizstāves darbu, kas ir sedzami no valsts līdzekļiem,

jo apsūdzētais no viņas pakalpojumiem tiesas sēdē atteicās.

Saskaņā ar lēmumu par lietas nodošanu tiesai lietiskie pierādījumi, arests mantai un kaitējuma kompensācijas pieteikums lietā nav.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā iepriekš minēto, saskaņā Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 523., 524., 527., 528. un 529.pantu, tiesa

n o s p r i e d a

Atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 275.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 4

(četriem) mēnešiem

Atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 253.2panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar īslaicīgu brīvības

atņemšanu uz 1 (vienu) mēnesi.

Atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6

(sešiem) mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 2 (diviem) gadiem, bez mantas konfiskācijas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, galīgo sodu /pers. A/ noteikt pēc noziedzīgu nodarījumu kopības daļēji saskaitot piespriestos

sodus un galīgo sodu noteikt brīvības atņemšanu uz 9 (deviņiem) mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 2 (diviem) gadiem, bez

mantas konfiskācijas.

Soda termiņa sākumu skaitīt no 2016.gada 9.novembra.

Grozīt /pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā uz apcietinājumu.

Atbrīvot /pers. A/ no procesuālo izdevumu samaksas par aizstāves darbu kriminālprocesā EUR 150 (viens simts piecdesmit euro) apmērā un segt

tos no valsts budžeta.

Lietisko pierādījumu - Invalīda apliecību Nr./numurs/ uz /pers. B/ vārda, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, iznīcināt.

Spriedumu daļā par tiesas piespriesto sodu, vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā apelācijas kārtībā

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā, apelācijas sūdzību vai protestu, iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā no pilnā sprieduma

pieejamības dienas.

Pilna sprieduma pieejamība diena - 2016.gada 17.novembris.

Tiesnese V.Freimane