Court partially allowed small claims loan dispute, awarding principal, interest, and costs while rejecting excessive future interest claim.

Lietas Nr. C29497216

Lietas arhīva Nr. C-4972-16/28

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2016.gada 8.decembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese I.Bērziņa

rakstveida procesā Lomonosova ielā 10, Rīgā, izskatīja civillietu SIA „Ātrais kredīts” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2016.gada 1.jūnijā saņemts SIA „Ātrais kredīts” (turpmāk – prasītājs) prasības pieteikums maza

apmēra prasībā pret /pers. A/ (turpmāk – atbildētājs) par naudas piedziņu.

Prasībā norādīti tālāk minētie argumenti.

2014. gada 05. decembrī atbildētājs prasītāja mājas lapā www.atraiskredits.lv aizpildīja reģistrācijas formu, apliecināja, ka piekrīt Kredītlīguma

noteikumiem (Kredīta līguma kopējie noteikumi, kuru AKST kods 7E 045A 5E75 47C6 D88B 10CD CD97 3649 (turpmāk tekstā –noteikumi)

apstiprināja reģistrāciju un no sava norēķinu konta /numurs/ uz prasītāja norēķinu kontu AS „Swedbank" LV41HABA0551021740568, veica reģistra

maksājumu 0,01 EUR apmērā.

Atbildētājs izvēlējās kredīta nosacījumus, tos apstiprināja un saņēma no prasītāja Kredītu nosacījumus apstiprinošu īsziņu. Prasītājs 11.12.2014.

pārskaitīja pieprasīto kredītu 90,00 EUR apmērā uz atbildētāja norādīto norēķinu, nosakot atmaksas termiņu līdz 02.01.2015. un procentus par kredīta

lietošanu par 21 dienu 17,00 EUR apmērā. Kredīta summu un kredīta atmaksas termiņu atbildētājs izvēlējās prasītāja mājaslapā sadaļā "PIETEIKUMI"

noteikumu 3.punkts "Līguma slēgšanas kārtība" apakšpunkti 3.1. - 3.1.3. un Aizdevuma līguma speciālie noteikumi. Noteiktajā termiņā - 02.01.2015.

atbildētājs neveica pagarinājumu un neatmaksāja arī kredīta kopsummu.

Noteikumu 5.9. un 5.10. punkts paredz, ja kredīta ņēmējs nav veicis kredīta atmaksu šī līguma norādītajā termiņā, tad uzskatāms, ka kredīta ņēmējs

lieto saņemto aizdevumu. Beidzoties šajā līgumā minētajiem kredīta atgriešanas termiņam, kredīta ņēmējs maksā procentus par kredīta lietošanu līdz brīdim,

kas tiek atgriezta visa aizdevuma summa.

Noteikumu 9.1. punkts paredz, ka kredītlīgums stājas spēkā no tā brīža, kad kredīta ņēmējs apstiprinājis piekrišanu vispārīgiem noteikumiem,

apstiprinājis reģistrāciju, apstiprinājis kredīta nosacījumus, saņēmis no kreditora kredīta nosacījumus apstiprinošu izziņu (3.,4. punkts) un ir noslēgts uz

neierobežotu laiku. Ja kredīta ņēmējs nepilda kredītlīgumā paredzētās kredīta ņēmēja saistības, Kredītlīgums paliek spēkā līdz kredīta ņēmēja saistību pilnīgai

izpildei.

Noteikumu 2.1. punkts paredz, ka kredītlīguma darbības laikā kreditors apņemas kredīta ņēmējam piešķirt kredītus un kredīta ņēmējs apņemas

saņemtos kredītus savlaicīgu atmaksāt kreditoram un samaksāt kredīta maksājumus, kredīta procentus un kredīta piešķiršanas komisiju.

Noteikumu 4.1. punkts paredz, lai saņemtu kredītu, kredīta ņēmējam ir pienākums izvēlēties kredīta nosacījumus. kredīta ņēmējs nosacījumus var

izvēlēties tikai pēc piereģistrēšanās. Noteikumu 4.2. punktu- kredīta nosacījumus izvēlas divējādi: 1) atzīmējot vēlamos kredīta nosacījumus mājaslapā; 2)

Nosūtot kredīta nosacījumus kreditoram īsziņas veidā, saskaņā ar mājas lapā minēto kārtību. Noteikumu 1.13.punktu -Kredīta nosacījumi - Kredīta summa,

termiņš, Kredīta maksājums, Maksājuma diena, maksājuma apmērs un citi nosacījumi. Aizdevuma līguma speciālie noteikumi- nosacījumi, kādus izvēlējies

atbildētājs un prasītājs tiem piekritis. Līdz ar to, atbildētājam ir pienākums maksāt nolīgto kredīta procentu summu par Kredīta lietošanu. Saskaņā ar

Civillikuma 1756.pantu un kredītlīguma speciālajiem noteikumiem, atbildētājam ir pienākums maksāt nolīgtos procentus par aizdevumu izmantošanu.

Saskaņā ar noteikumu 10. punkta "Noslēguma noteikumi", 10.2. apakšpunktu visus paziņojumus puses viena otrai sniedz rakstveidā. Puses

vienojas, ka paziņojumi, kas nosūtīti otrai pusei pa elektronisko pastu vai īsziņas veidā, pēc adreses vai uz numuru, ko kredīta ņēmējs sniedzis „Ātrais

kredīts" lietotāja zonā reģistrācijas brīdī un kreditora mājas lapā, ir pielīdzināmi rakstveida paziņojumiem.

Prasītājs nosūtīja atbildētājam vairākus atgādinājumus, paziņojumus un brīdinājumus uz atbildētāja norādīto elektronisko pasta adresi un telefona

numuru. Atbildētājs nav paziņojis kreditoram par adrešu maiņu (ja tāda ir notikusi) un joprojām neuzskatīja par vajadzīgu doto aizdevumu atmaksāt

norādītajā termiņā, kā arī necentās laicīgi vienoties ar prasītāju par citiem atmaksas termiņiem, pieļaujot soda naudas pieaugumu. Atbilstoši Civillikuma

1934. un 1943.panta un noslēgtā līguma noteikumiem atbildētājam ir pienākums atmaksāt saņemto aizdevuma summu pilnā apmērā un līgumā norādītajos

termiņos un kārtībā.

Ņemot vērā, ka atbildētājs neveica kredīta atmaksu saskaņā ar kredītlīgumu, prasītājs saskaņā ar noteikumu 6.1.punktu uzsāka aprēķināt

līgumsodu 0,5 % dienā no kavētā "maksājuma summas, nepārsniedzot 10% no izsniegtās, bet neatgrieztās kredīta pamatsummas.

Atbildētājs izmanto un nav atgriezis aizdevuma summu, kā arī nekādi līdz pat šim brīdim nav centies noslēgt ar prasītāju jaunu parāda atmaksas

grafiku. Atbildētājam 04.03.2015. uz profilā norādīto adresi tika nosūtīts rakstisks brīdinājums, kurā tika piedāvāts sazināties ar prasītāju, lai kopīgi rastu

risinājumu, tajā skaitā izmantot mediāciju un vienoties par parāda atmaksu. Tomēr uz šo brīdinājumu atbildētājs nereaģēja. līdz ar to tas izslēdz iespēju

strīdu atrisināt ārpus tiesas veidā. Līdz ar to prasītājam, lai aizstāvētu savas tiesības ir jāvēršas tiesā savu interešu aizsardzībai.

Prasītājs lūdzis juridisko palīdzību SIA NIKO-LOTO, lai tā sagatavo dokumentus prasības iesniegšanai tiesā un turpina parāda piedziņu šajā lietā.

Prasītājs samaksājis ar lietas vešanu saistītos izdevumus 70,00 EUR apmērā, ko apliecina SIA NIKO-LOTO Kases ieņēmumu ordera kvīts/rēķins

Nr.75., ar parādnieku sarakstu Nr. 01/2015 no 29.12.20 (skatīt pielikumu Nr.13). Vienošanos par parāda piedziņas izdevumu atmaksu apstiprina

līguma 6.2. punkts, par ko puses vienojušās apstiprinot līguma noteikumus.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja parādu 189,00 EUR, kas sastāv no kredīta pamatsummas parāda 90,00 EUR, procentiem par kredīta lietošanu

90,00 EUR, līgumsoda 9,00 EUR un samaksātos tiesas izdevumus – valsts nodevu 71,14 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR un ar

lietas vešanu saistītos izdevumus 70,00 EUR, kā arī atzīt prasītāja tiesības par laika periodu no sprieduma spēkā stāšanās līdz sprieduma izpildei saņemt

no atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus – 6 % gadā no neatmaksātās kredīta summas 90,00 EUR, sākot ar 24.05.2016.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1425., 1587., 1588., 1716., 1720., 1753., 1756., 1764., 1779., 1843., 1934., 1943., 1946. pantu.

[2] Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 148.pantu un 250.21 pantu atbildētājam uz deklarēto dzīvesvietas

adresi /adrese/, 2016.gada 7.jūnijā nosūtīja maza apmēra prasības pieteikuma norakstu un paskaidrojuma veidlapu rakstveida paskaidrojumu sniegšanai.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta otrajā daļā noteiktajam atbildētājam tika izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis

sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Atbildētājs paskaidrojumus saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.23 pantu noteiktajā termiņā nav sniedzis, nav arī lūdzis iztiesāt lietu tiesas sēdē.

Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteikts, ka tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktu, ja tiesas dokumenti piegādāti Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā,

uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no

nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

[3] Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa 2016.gada 12.septembrī lietas dalībniekiem nosūtīja paziņojumu, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma

250.25 panta pirmo daļu civillieta tiks izskatīta rakstveida procesā 2016.gada 8.decembrī.

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmajā daļā noteikts, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu.

Tiesa atzīst, ka tā savu pienākumu par tiesas sēdes paziņošanas laiku un vietu, kā arī par sprieduma pieejamības datumu, ir izpildījusi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Motīvu daļa

[4] Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā izklāstītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma daļēji.

[5] Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Civillikuma

1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās

izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot zaudējumus. Savukārt minētā likuma 1590.pants noteic, ka katrai

pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Civillikuma 1511.pants noteic, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums,

kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.).

Atbilstoši Civillikuma 1537.pantam, ja līgumu slēdz starp klātneesošiem, tad tas uzskatāms par noslēgtu no tā brīža, kad priekšlikuma piedāvātāju ir

sasniegusi saņēmēja beznosacījuma piekrišana.

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 10.pantu distances līgums ir patērētāja un pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja vienošanās, ko tie

noslēguši, vienlaikus neatrodoties vienā un tajā pašā vietā, bet līdz līguma slēgšanas brīdim un līguma slēgšanas brīdī izmantojot vienu vai vairākus

distances saziņas līdzekļus, kā arī organizētu preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas shēmu. Par distances saziņas līdzekļiem uzskatāmi tālrunis,

tīmeklis, elektroniskais pasts, televīzija, fakss, katalogs, presē publicētās reklāmas, kurām pievienots pasūtījuma kupons, un citi informācijas nosūtīšanas

un pārraidīšanas distances līdzekļi.

Saskaņā ar Kredīta līguma vispārīgo noteikumu 3.sadaļu, lai saņemtu no kreditora kredītu, kredīta ņēmējam ir jāaizpilda reģistrācijas forma, kura

izvietota mājas lapā, ievadot savus personas datus (3.1.1.1.punkts), pēc iepazīšanās ar Kredītlīgumu, kredīta ņēmējam ir jāapliecina, ka tas ir iepazinies

un piekrīt Vispārīgajiem noteikumiem (3.1.1.2.punkts). Tāpat kredīta ņēmējam ir jāapstiprina reģistrācija un jāveic Reģistrācijas maksājums, ko drīkst

veikt tikai no kredīta ņēmēja personīgā konta, kurā kredīta ņēmējs vēlas saņemt kredītu (…) Reģistrācijas maksājuma uzdevumā obligāti jānorāda

rekvizīti, ņēmēja nosaukums, ņēmēja konta numurs, saņēmēja kods, summa, maksājuma mērķis (3.1.1.3.punkts). Atbilstoši Kredīta līguma vispārīgo

noteikumu 3.sadaļas 3.1.1.5. punktam, pēc reģistrācijas maksājuma veikšanas, ja kredīta ņēmējs atbilst kredīta ņēmēja statusam, kredīta ņēmējs no

kreditora saņem īsziņu ar lietotāja ID un klienta statuss tiek mainīts uz kredīta ņēmēja statusu.

No prasības pieteikumam pievienotā 2014.gada 11.decembra maksājuma uzdevuma Nr.894 tiesa konstatē, ka atbildētājs ir veicis reģistrācijas

iemaksu uz prasītājas kontu 0,01 EUR apmērā, kā maksājuma mērķi norādot, ka apstiprina reģistrāciju un Kredīta līguma kopējos noteikumus, kuru

AKST kods F071 3B9B 3107 E195 B325 29FE 992? 25B8.

No prasības pieteikumam pievienotajiem dokumentiem konstatējams, ka 2014.gada 5.decembrī atbildētājs prasītāja mājas lapā

www.atraiskredits.lv aizpildījis reģistrācijas formu, apliecinot, ka piekrīt Kredītlīguma noteikumiem, kuru AKST kods 7E 045A 5E75 47C6 D88B

10CD CD97 3649, apstiprinājis reģistrāciju un no sava konta uz prasītājas kontu veicis reģistrācijas maksājumu EUR 0,01 apmērā (lietas 11. -14.,

15.,21., 23.lapa).

No prasības pieteikumam pievienotajiem dokumentiem konstatējams, ka atbildētājs atbilstoši Kredīta līguma kopējo noteikumu 3.sadaļas

noteikumiem (lietas 12.lapa) ir izvēlējies kredīta līguma nosacījumus, tos apstiprinājis un saņēmis no prasītājas kredītu nosacījumus apstiprinošu īsziņu,

savukārt prasītāja 2014.gada 11.decembrī pārskaitījusi pieprasīto kredītu 90,00 EUR apmērā uz atbildētāja norādīto norēķinu kontu (lietas 12.- 14.,

21.lapa).

Līdz ar to tiesa atzīst par pierādītu, ka starp prasītāju un atbildētāju ir noslēgts distances līgums par aizdevuma summas 90 EUR izsniegšanu,

aizdevuma līgumam piemērojot Kredīta līguma kopējos noteikumus, kuru AKST kods 7E 045A 5E75 47C6 D88B 10CD CD97 3649.

No Kredīta līguma kopējo noteikumu 5.9. un 5.10.punkta izriet, ja kredīta ņēmējs nav veicis kredīta atmaksu šā līguma minētajā termiņā, tad

uzskatāms, ka kredīta ņēmējs lieto saņemto aizdevumu. Beidzoties šajā līgumā minētajiem kredīta atgriešanas termiņiem, kredīta ņēmējs maksā procentus

par kredīta lietošanu līdz brīdim, kad tiek atgriezta visa aizdevuma summa.

Līguma 9.1.punkts paredz, ka kredīta ņēmējs nepilda kredītlīgumā paredzētās kredīta ņēmēja saistības, kredītlīgums paliek spēkā līdz kredīta

ņēmēja saistību pilnīgai izpildei.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Savukārt, atbilstoši Civillikuma 1934.pantam, ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojumu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu

atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš

saņēmis (Civillikuma 1943.pants).

Saskaņā ar Civillikuma 1838.panta pirmo daļu, to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Tiesa ņem vērā, ka atbildētājs nav iesniedzis tiesai nekādus pierādījumus par to, ka pretēji prasības pieteikumā norādītajam būtu veicis parāda

atmaksu prasītājai, līdz ar to tiesa atzīst, ka atbildētāja neatmaksātā parāda pamatsumma ir 90,00 EUR, ko ir pamats piedzīt no atbildētāja par labu

prasītājam.

[6] Prasītāja ir aprēķinājusi un lūdz piedzīt no atbildētāja līgumiskos procentus par aizdevuma lietošanu par laika periodu no 2014.gada

11.decembra līdz 2016.gada 24.maijam 90,00 EUR.

Saskaņā ar prasītājas veikto līgumisko procentu aprēķinu procentu apmērs ir 429,08 EUR, kas saskaņā ar Civillikuma 1763.pantu samazināts līdz

90,00 EUR.

Civillikuma 1753.pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Savukārt Civillikuma

1946.pants nosaka, ka procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti.

Saskaņā ar Kredīta līguma 5.1.punktu kredīta atmaksas dienā kredīta ņēmējam ir pienākums samaksāt atmaksājamo summu.

Kredīta līguma 1.2.punkts noteic, ka atmaksājamā summa ir kredīts, kredīta procenti, kredīta piešķiršanas komisija, maksājums, kuru kredīta

ņēmējam ir pienākums samaksāt kreditoram līdz kredīta termiņa beigām.

Kredīta līguma 1.16.punktā noteikts, ka kredīta procenti ir procentu likme, kas izteikta kā fiksēti procenti, par kuru kreditors un kredīta ņēmējs

vienojas kredītlīgumā attiecībā uz kredīta termiņu, izmantojot konkrēti fiksētus likmes procentus.

Kā tas izriet no prasības pieteikumam pievienotā kredīta līguma speciālajiem noteikumiem (lietas 15.lapa), tad puses 2014.gada 11.decembrī ir

vienojušās, ka aizdevums 90,00 EUR tiks samaksāts pēc 21 dienas 2015.gada 2.janvārī. Puses vienojušās, ka kredītu procentu summa ir 17,00 EUR.

Tātad prasītāja ar atbildētāju ir vienojušies par maksu, kas jāmaksā par aizdevuma lietošanu par periodu no 2014.gada 11.decembra līdz

2015.gada 2.janvārim.

Līdz ar to tiesa secina, ka prasība daļā par līgumisko procentu piedziņu par periodu no 2014.gada 11.decembra līdz 2015.gada 2.janvārim 17,00

EUR apmērā ir apmierināma.

Tiesa uzskata, ka prasība daļā par līgumisko procentu 73,00 EUR apmērā, kas aprēķināti par laika periodu no 2015.gada 3.janvāra līdz

2016.gada 24.maijam, piedziņu ir noraidāma tālāk norādīto iemeslu dēļ.

No prasības pieteikumam pievienotajiem dokumentiem neizriet, ka būtu notikusi pušu vienošanās par līgumiskajiem procentiem par laiku pēc

2015.gada 2.janvāra vai līdz pilnīgai saistību izpildei. Turklāt kredīta līguma speciālajos noteikumos norādītā maksa par aizdevuma lietošanu 17,00 EUR

apmērā nav uzskatāma par procentu likmi, pēc kādas var aprēķināt procentus par turpmākiem periodiem pēc 2015.gada 2.janvāra.

Procents ir simtā daļa no kaut kāda skaitļa vai daudzuma un attiecīgi šādās simtdaļās izteikta maksa par sveša kapitāla lietošanu (Latvijas

Republikas Civillikuma komentāri: Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. – R.

Mansa īpašums, 2000. – 253.lpp.).

Pretēji tam, prasītājas norādītā summa – 17,00 EUR par 21 dienu ir konkrēta summa, kas jāmaksā kā atlīdzība par aizdevuma lietošanu par

konkrētu laiku posmu, tā nav izteikta procentos (simtās daļās) no kapitāla (aizdevuma) un tādēļ nav izmantojama kā procentu likme.

Šāda vienošanās, ja tāda būtu noslēgta, neatbilstu arī Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumu Nr.1219 “Noteikumi par patērētāja

kreditēšanu” (spēkā no 2011.gada 6.janvāra līdz 2016.gada 1.novembrim) 35.6., 35.7.apakšpunkta prasībām saskaņā ar kurām kreditēšanas līgumā

obligāti jānorāda aizņēmuma likme un gada procentu likme.

Līdz ar to tiesa secina, ka prasība par līgumisko procentu 73,00 EUR apmērā piedziņu par laika periodu no 2015.gada 3.janvāra līdz 2016.gada

24.maijam ir noraidāma.

[7] No Kredīta līguma vispārīgo noteikumu 6.1. punkta noteikumiem izriet, ja kredīta ņēmējs neveic kredīta atmaksu kredīta atmaksas dienā, tas

maksā Kreditoram līgumsodu 0,5 % apmērā no termiņā nesamaksātas kredīta summas par katru nokavēto dienu, ar nosacījumu, ka aprēķinātais

līgumsods nevar pārsniegt 10% no izsniegtās kredīta summas.

Civillikuma 1716.pants nosaka, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru

nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā

laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

No lietas materiāliem redzams, ka atbildētāja pieļautie saistību pārkāpumi, neveicot maksājumus līgumā noteiktā termiņā, rada prasītājai tiesības uz

līgumsoda saņemšanu. Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas veikto līgumsoda aprēķinu, kas veikts saskaņā ar noslēgto līgumu nepārsniedzot Civillikuma

1716.pantā noteikto 10% procentu ierobežojumu, tādēļ tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai piedzenams līgumsods 9,00 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.panta pirmo daļu puses savas tiesības realizē sacīkstes formā. Civillikuma 1838.pants paredz, ka pienākums

pierādīt to, ka samaksa ir izdarīta, ir tam, kas to apgalvo. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem

tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt, saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētājs nav izmantojis savas likumā paredzētās tiesības – nav sniedzis paskaidrojumus par prasību, nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos

faktus, nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu parāda samaksu, nav cēlis ne atsevišķu prasību, ne pretprasību lietā, no kā secināms, ka atbildētājam

nav pamatotu iebildumu pret prasību.

[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Savukārt no Civillikuma 1765.panta

seko, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā, ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas

ir, seši procenti no simta gadā.

Ievērojot prasītājas lūgumu par tiesību atzīšanu saņemt likumiskos procentus, tiesa atzīst, ka prasītājai ir nosakāmas tiesības saņemt no atbildētāja

Civillikuma 1765.pantā paredzētos likumiskos 6 procentus gadā, no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas –90,00 EUR par laiku no 2016.gada

24.maija līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

[9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33. panta otro daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5. un 6. punktu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami prasītāja samaksātie tiesas izdevumi 75,84 EUR apmērā, kas sastāv no valsts nodevas

71,14 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 4,70 EUR.

[10] Prasītājs lūdzis atlīdzināt ar lietas vešanu saistītos izdevumus 70,00 EUR apmērā, kas ir izmaksāti SIA “NIKO-LOTO” par juridisko

pakalpojumu sniegšanu. Tiesa secina, ka prasītājs pievienojis 2015.gada 29.decembra SIA “NIKO-LOTO” kases ieņēmumu ordera kvīts Nr.75, kurā

pamatojums norādīts “Par juridisko pakalpojumu sniegšanu.” kopiju un parādnieku sarakstu (lietas 24., 25.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta trešo daļu ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir izdevumi par advokāta palīdzību, izdevumi sakarā ar

ierašanos uz tiesas sēdēm, ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi un izdevumi par valsts nodrošināto juridisko palīdzību.

Civilprocesa likums paredz lietas vešanu pašam prasītājam vai viņa pilnvarotam pārstāvim. Civilprocesa likums paredz ar lietas vešanu saistīto

izdevumu atlīdzināšanu, ja izdevumi veikti advokāta palīdzības samaksai, savukārt neparedz izdevumu par juridiskās palīdzības saņemšanu jebkurai

personai atlīdzināšanu (skatīt arī Satversmes tiesas 2014. gada 7. februāra spriedums lietā Nr.2013-04-01).

Tiesa atzīst, ka ar lietas vešanu saistīto izdevumu atlīdzināšana notiek atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punktam, līdz ar to,

ņemot vērā, ka juridiskos pakalpojumus un juridisko pakalpojumu kvītis prasītājam nav izrakstījis ne zvērināts advokāts, ne zvērināta advokāta birojs,

prasība par ar lietas vešanu saistīto izdevumu piedziņu noraidāma.

Ņemot vērā sprieduma [5] – [10] punktā nodibinātos apstākļus, prasītājas prasība ir apmierināma daļēji un no atbildētāja ir piedzenams galvenais

parāds 90,00 EUR, līgumiskie procenti par periodu no 2014.gada 11.decembra līdz 2015.gada 2.janvārim 17,00 EUR, līgumsods 9,00 EUR un

tiesāšanās izdevumi 75,84 EUR apmērā, kopā piedzenot no atbildētāja prasītājas labā 191,84 EUR (viens simts deviņdesmit viens euro un 84 centi).

Prasība daļā par līgumisko procentu 73,00 EUR par laika periodu no 2015.gada 3.janvāra līdz 2016.gada 24.maijam un ar lietas vešanu saistīto

izdevumu 70,00 EUR piedziņu ir noraidāma.

[11] Saskaņā ar Tiesu administrācijas aprēķinu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma, tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādi sastāda 1,57 EUR. Lietā ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi sastāda 6,28 EUR (lietas 3.lapa), ko veido izdevumi par prasības

pieteikuma nosūtīšanu atbildētājam, paskaidrojuma nosūtīšanu prasītājam, kā arī paziņojumu nosūtīšanu lietas dalībniekiem. Ņemot vērā, ka prasītājs ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus samaksājusi 4,70 EUR apmērā, tiesa atzīst, ka ar lietas izskatīšanas saistītie izdevumi 1,58 EUR apmērā saskaņā ar

Civilprocesa likuma 42.panta noteikumiem ir piedzenami no atbildētāja par labu valstij.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgai izpildei termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193., 195., 204.1, 250.25, 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

maza apmēra prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Ātrais kredīts”, reģistrācijas Nr. 40103183139, neatmaksātā aizdevuma

pamatsummu 90,00 EUR, līgumiskos procentus par periodu no 2014.gada 11.decembra līdz 2015.gada 2.janvārim 17,00 EUR, līgumsodu 9,00 EUR,

tiesas izdevumus EUR 75,84, kopā 191,84 EUR (viens simts deviņdesmit viens euro un 84 centi).

Samaksa veicama SIA „Ātrais kredīts”, reģistrācijas Nr. 40103183139, norēķinu kontā AS „Swedbank” Nr. LV41HABA0551021740568.

Noteikt SIA „Ātrais kredīts”, reģistrācijas Nr. 40103183139, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par laiku no

2016.gada 24.maija līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) likumiskos sešus procentus gadā no neatmaksātās parāda pamatsummas (90,00

EUR).

Noraidīt prasību daļā par līgumisko procentu 73,00 EUR par laika periodu no 2015.gada 3.janvāra līdz 2016.gada 24.maijam un ar lietas vešanu

saistīto izdevumu 70,00 EUR piedziņu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,58 EUR (viens euro un 58 centi) apmērā par labu

valstij, kas iemaksājami pēc sekojošiem rekvizītiem: saņēmējs Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr. 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, konts

Nr. LV51TREL2190458019000, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis - 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi lieta Nr.C29497216.

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās

dienas.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu samaksu par labu valstij, maksājumu apliecinoši dokumenti (oriģināli) nekavējoties

iesniedzami Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, 105.kabinetā vai nosūtāmi pa pastu, lai netiktu uzsākta piespiedu izpilde.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas –2016.gada 8.decembra, Rīgas

apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese I.Bērziņa