Court dismisses taxpayer appeal, upholding tax authority's decision on hidden income and penalties.

Lieta Nr. A42482207

(A2466-08/14)

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā,

2008. gada 18.decembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese L.Hāzenfuse,

piedaloties atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu

dienesta pārstāvei Evitai Kuzmai,

pieteicējam R.P.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc R.P. pieteikuma par

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2007.gada 29.marta lēmuma Nr.19/15819

atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar 2007.gada 29.marta Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora (turpmāk –

VID) lēmumu Nr.19/15819 (turpmāk arī – Lēmums) atstāts negrozīts VID Rīgas reģionālās

iestādes direktora A.U. 2007.gada 8.februāra lēmums Nr.1.3/5202.

[1.1] Lēmumā konstatēts, ka VID Rīgas reģionālā iestāde no 2006.gada 29.septembra līdz

21.decembrim veica R.P. iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārbaudi par 2003. un 2004.gadu.

Saskaņā ar VID Rīgas reģionālās iestādes Audita pārvaldes 9.audita daļas priekšnieces

D.B. 2006.gada 21.decembra lēmumu Nr.4.2.9/43 R.P. papildu nomaksai budžetā tika

aprēķināti Ls 14 288,94, no tā: iedzīvotāju ienākuma nodoklis (turpmāk – IIN) Ls 7144,47

un soda nauda Ls 7144,47.

VID Rīgas reģionālās iestādes direktors A.U. 2007.gada 8.februārī pieņēma

lēmumu Nr.l.3/5202, ar kuru atstāja negrozītu VID Rīgas reģionālās iestādes Audita

pārvaldes 9.audita daļas priekšnieces D.B. 2006.gada 21.decembra lēmumu Nr.4.2.9/43.

Nepiekrītot VID Rīgas reģionālās iestādes direktora A.U. 2007.gada 8.februāra

lēmumam Nr.l.3/5202, VID ģenerāldirektoram adresētajā sūdzībā R.P. lūdz atcelt minēto

lēmumu.

[1.2] Lēmumā secināts, ka sūdzības iesniedzējs pēc būtības neapstrīd saimnieciskās

darbības izdevumu samazinājumu 2003. gadā par Ls 1179 un 2004.gadā par Ls 226,88, kā

arī papildus aprēķināto iedzīvotāju ienākuma nodokli par 2004.gadu Ls 16,61 un soda

naudu Ls 16,61.

[1.3] Lēmumā norādīts, ka 2006.gada 9.janvārī VID Rīgas reģionālajā iestādē R.P.

iesniedza aizpildītas Gada ienākumu deklarācijas un papildu deklarācijas par ienākumiem,

ieņēmumiem, naudas uzkrājumiem un īpašumiem par 2002. - 2004.gadu un 30. augustā

iesniedza aizpildītu Gada ienākumu deklarāciju un papildu deklarāciju par ienākumiem,

ieņēmumiem, naudas uzkrājumiem un īpašumiem. Minētajās papildu deklarācijās R.P.

uzrādīja skaidras naudas uzkrājumus 2002.gada 1.janvārī Ls 68 134, 2003.gada 1.janvārī

Ls 47 816 un 2004.gadā 1.janvārī Ls 26 628,37.

VID Rīgas reģionālajai iestādei R.P. paskaidroja, ka naudas uzkrājumi Ls 68

168,24 (skaidrā naudā Ls 68 134 un bezskaidrā naudā Ls 34,24) ir veidojušies no

1998.gadā saņemtā kredīta a/s ,,Māras banka‖ Ls 62000 un personīgiem uzkrājumiem (no

1995.gada).

2006.gada 29.septembrī R.P. sākuma sarunā paskaidroja, ka skaidras naudas

uzkrājumi veidojās no saņemtā kredīta a/s ,,Māras banka‖ Ls 62 000 un 1980. gadā

saņemtās naudas no tēva, kurš veica saimniecisko darbību.

2006.gada 13.oktobrī VID Rīgas reģionālā iestāde saņēma R.P. paskaidrojumu, ka

1998.gadā viņš saņēma kredītu a/s ,,Māras banka‖ Ls 62 000, no kuriem Ls 22 000

ieguldīja mājas celtniecībā, bet atlikušos Ls 40 000 aizdeva armijas biedram M.K., kurš

dzīvo Pēterburgā. Vēl R.P. norādīja, ka 2003. un 2004.gadā M.K. naudu atdeva pa daļām,

bet viņš saskaņā ar grafiku iemaksāja savā bankas kontā a/s ,,Māras banka‖, tā dzēšot

paņemto kredītu. Par minētajiem faktiem R.P. dokumentārus pierādījumus neuzrādīja,

2006.gada 23.novembrī VID Rīgas reģionālā iestāde saņēma 21.novembra R.P.

iesniegumu, kurā viņš norādīja, ka 2006.gada 9.janvārī VID iesniegtajās papildu

deklarācijās par ienākumiem, ieņēmumiem, naudas uzkrājumiem un īpašumiem dažādu

objektīvu un subjektīvu apstākļu dēļ ir ieviesusies kļūda, norādot skaidras naudas

uzkrājumu valūtu. Pēc precizēta un pamatīga iekšējā audita R.P. konstatējis, ka skaidras

naudas uzkrājumi 68 134 ir Krievijas valsts rubļos, nevis latos. Ņemot vērā minēto, R.P.

lūdza veikt labojumus visās VID rīcībā esošajās R.P. deklarācijās, pielikumos,

paskaidrojumos un sākuma sarunu protokolos, kā arī pabeigt R.P. uzsākto auditu, izejot no

šīs skaidras naudas uzkrājumu summas.

Bez tam R.P. norādīja, ka audita pārskatā norādītā informācija, ka 1980.gadā R.P.

pārdevis nekustamo īpašumu ir patiesībai neatbilstoši apgalvojumi, jo viņam 12 gadu

vecumā (1980.gadā) nebija tiesību brīvi rīkoties (pārdot) nekustamo īpašumu.

[1.4] Lēmumā nodibināts, ka, tā kā R.P. neiesniedza dokumentus, kas varētu

liecināt, ka viņam bija skaidras naudas uzkrājumi 2002.gada 1.janvārī Ls 68 134,

2003.gada 1.janvārī Ls 47 816 un 2004.gada 1.janvārī Ls 26 628,37, kā arī VID Rīgas

reģionālajai iestādei sniedza pretrunīgus paskaidrojumus par skaidras naudas izcelsmi, tad

tika uzskatīts, ka R.P. nav pierādījis 2006.gada 29.septembra un 13.oktobra

paskaidrojumos norādītās skaidras naudas izcelsmi un legalitāti, un saskaņā ar Ministru

Kabineta 2006.gada 19.septembra noteikumu Nr.780 ,,Noteikumi par papildu deklarācijas

par ienākumiem, ieņēmumiem, naudas un citiem uzkrājumiem, īpašumiem un to vērtības

maiņu veidlapu un kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests uz aprēķinu pamata nosaka

iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu‖ 16.3.punktā noteikto

izdevumu metodi pārbaudes laikā veica R.P. iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinu.

[1.4] No Lēmuma izriet, ka 2003.gadā R.P. līdzekļu izlietojums bija Ls 25930,41,

tajā skaitā: kredīta dzēšana Ls 20 000, saimnieciskās darbības izdevumi Ls 797 un citi

izdevumi Ls 5133,41 un līdzekļu avoti Ls 3886,51, tajā skaitā: alga Ls 1023,92,

saimnieciskās darbības ieņēmumi Ls 1500 un citi ieņēmumi Ls 1362,59.

Tātad tika aprēķināts R.P. līdzekļu izlietojuma pārsniegums pār līdzekļu avotiem

(noteikts slēptais apliekamais ienākums) 2003.gadā Ls 22 043,9 (Ls 25 930,41 - Ls

3886,51), kas saskaņā ar likuma ,,Par iedzīvotāju ienākuma nodokli‖ 1.panta pirmās daļas

3.punktu apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Savukārt 2004.gadā R.P. līdzekļu izlietojums tika konstatēts Ls 11 954,2, tajā

skaitā: izsniegts aizdevums SIA ,,Eirokoms‖ Ls 2170, saimnieciskās darbības izdevumi Ls

780,64 un citi izdevumi Ls 9003,56 un līdzekļu avoti Ls 5486,69, tajā skaitā: alga Ls

749,64, saimnieciskās darbības ieņēmumi Ls 1500 un citi ieņēmumi Ls 3237,05.

Tātad tika aprēķināts R.P. līdzekļu izlietojuma pārsniegums pār līdzekļu avotiem

(noteikts slēptais apliekamais ienākums) 2004.gadā Ls 6467,51 (Ls 11 954,2 - Ls 5486,69),

kas saskaņā ar likuma ,,Par iedzīvotāju ienākuma nodokli‖ 1.panta pirmās daļas 3.punktu

apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Tādējādi VID Rīgas reģionālā iestāde pārbaudes rezultātā saskaņā ar likuma ,,Par

iedzīvotāju ienākuma nodokli‖ 31.3panta pirmo daļu papildu nomaksai budžetā R.P.

aprēķināja iedzīvotāju ienākuma nodokli par 2003.gadu Ls 5510,98 (Ls 22043,9 x 25%) un

par 2004.gadu Ls 1616,88 (Ls 6467,51 x 25%), kā arī soda naudu Ls 7127,86 (Ls 5510,98

+ Ls 1616,88).

2006.gada 9.janvārī VID Rīgas reģionālajā iestādē R.P. iesniedza aizpildītas Gada

ienākumu deklarācijas un papildu deklarācijas par ienākumiem, ieņēmumiem, naudas

uzkrājumiem un īpašumiem par 2002. - 2004.gadu un 30.augustā iesniedza aizpildītu Gada

ienākumu deklarāciju un papildu deklarāciju par ienākumiem, ieņēmumiem, naudas

uzkrājumiem un īpašumiem par 2005.gadu. Minētajās papildu deklarācijās R.P. uzrādīja

skaidras naudas uzkrājumus 2002.gada 1.janvārī Ls 68 134, 2003.gada 1.janvārī Ls 47 816

un 2004.gada 1.janvārī Ls 26 628,37.

VID Rīgas reģionālajai iestādei R.P. paskaidroja, ka naudas uzkrājumi Ls 68

168,24 (skaidrā naudā Ls 68 134 un bezskaidrā naudā Ls 34,24) ir veidojušies no

1998.gadā saņemtā kredīta a/s ,,Māras banka‖ Ls 62000 un personīgiem uzkrājumiem (no

1995.gada).

Savukārt 2006.gada 29.septembrī R.P. sākuma sarunā paskaidroja, ka skaidras

naudas uzkrājumi veidojās no saņemtā kredīta a/s ,,Māras banka‖ Ls 62 000 un 1980.gada

saņemtas naudas no tēva, kurs veica saimniecisko darbību.

Bez tam 2006.gada 13.oktobrī VID Rīgas reģionālā iestāde saņēma R.P.

paskaidrojumu, kurā norādīts, ka 1998.gadā viņš saņēma kredītu a/s ,,Māras banka‖ Ls 62

000, no kuriem Ls 22 000 ieguldīja mājas celtniecībā, bet atlikušos Ls 40 000 aizdeva

armijas biedram M.K., kurš dzīvo Pēterburgā. Vēl R.P. norādīja, ka 2003. un 2004.gadā

M.K. naudu atdeva pa daļām, bet viņš saskaņā ar grafiku iemaksāja savā bankas kontā a/s

,,Māras banka‖, tā dzēšot paņemto kredītu.

Par minētajiem faktiem R.P. dokumentārus pierādījumus neuzrādīja.

Savukārt 2006.gada 23.novembrī VID Rīgas reģionālā iestāde saņēma 21.novembra

R.P. iesniegumu, kurā viņš norādīja, ka 2006.gada 9janvārī VID iesniegtajās papildu

deklarācijās par ienākumiem, ieņēmumiem, naudas uzkrājumiem un īpašumiem dažādu

objektīvu un subjektīvu apstākļu dēļ ir ieviesusies kļūda, norādot skaidras naudas

uzkrājumu valūtu. Pēc precizēta un pamatīga iekšējā audita R.P. konstatējis, ka skaidras

naudas uzkrājusi 68 134 ir Krievijas valsts rubļos, nevis latos. Ņemot vērā minēto, R.P.

lūdza veikt labojumus visās VID rīcībā esošajās R.P. deklarācijās, pielikumos,

paskaidrojumos un sākuma sarunu protokolos, kā arī pabeigt R.P. uzsākto auditu, izejot no

šīs skaidras naudas uzkrājumu summas.

Iesniegumā bez minētā R.P. arī norādīja, ka vēlas veikt labojumus par viņam

piederošā nekustamā īpašuma ,,Rēzijas‖ Ogres rajonā, Ķeguma lauku teritorijā būvniecības

izmaksām, kas sastāda Ls 15 0000, no kuriem Ls 22 000 ir bankas kredīts, personīgais un

ģimenes locekļu darbs, viņa un ģimenes locekļu uzkrājumi un intelektuālais ieguldījums.

Vēl R.P. norādīja, ka viņam patiesi žēl, ka valsts šo īpašumu novērtēja Ls 20 000 vērtībā,

kā tas norādīts inventarizācijas lietā.

Tā kā R.P. neiesniedza dokumentus, kas varētu liecināt, ka viņam bija skaidras

naudas uzkrājumi 2002.gada l. janvārī Ls 68 134, 2003.gada l. janvārī Ls 47 816 un

2004.gada l. janvārī Ls 26 628,37, kā arī VID Rīgas reģionālajai iestādei sniedza

pretrunīgus paskaidrojumus par skaidras naudas izcelsmi, tad tika pamatoti uzskatīts, ka

R.P. nav pierādījis 2006.gada 29.septembra un 13.oktobra paskaidrojumos norādītās

skaidras naudas izcelsmi un legalitāti, un saskaņā ar Ministru Kabineta 2006.gada

19.septembra noteikumu Nr.780 ,,Noteikumi par papildu deklarācijas par ienākumiem,

ieņēmumiem, naudas un citiem uzkrājumiem, īpašumiem un to vērtības maiņu veidlapu un

kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests uz aprēķinu pamata nosaka iedzīvotāju ienākuma

nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu‖ 16.3.punktā noteikto izdevumu metodi pārbaudes

laikā pamatoti veica R.P. iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinu.

[1.5] Lēmumā konstatēts, ka 2003.gadā R.P. līdzekļu izlietojums bija Ls 25 930,41,

tajā skaitā: kredīta dzēšana Ls 20 000, saimnieciskās darbības izdevumi Ls 797 un citi

izdevumi Ls 5133,41 un līdzekļu avoti Ls 3886,51, tajā skaitā: alga Ls 1023,92,

saimnieciskās darbības ieņēmumi Ls 1500 un citi ieņēmumi Ls 1362,59.

Savukārt 2004.gadā R.P. līdzekļu izlietojums tika konstatēts Ls 11954,2, tajā

skaitā: izsniegts aizdevums SIA ,,Eirokoms‖ Ls 2170, saimnieciskās darbības izdevumi Ls

780,64 un citi izdevumi Ls 9003,56 un līdzekļu avoti Ls 5486,69, tajā skaitā: alga Ls

749,64, saimnieciskās darbības ieņēmumi Ls 1500 un citi ieņēmumi Ls 3237,05.

[1.6] Atbildētājs Lēmumā atsaucas uz likuma ,,Par iedzīvotāju ienākuma nodokli‖

1.panta pirmās daļas 3.punktu, kurā noteikts, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir

nodoklis, ar ko apliek fiziskās personas gūtos ienākumus, un tas sastāv no nodokļa par

ienākumiem no saimnieciskās darbības, ja tie nav uzņēmumu ienākuma nodokļa objekts,

un nodokļa no citiem ienākuma avotiem.

Tātad tika aprēķināts R.P. līdzekļu izlietojuma pārsniegums pār līdzekļu avotiem

(noteikts slēptais apliekamais ienākums) 2003.gadā Ls 22 043,9 (Ls 25 930,41 - Ls

3886,51) un 2004.gadā Ls 6467,51 (Ls 11 954,2 - Ls 5486,69), kas saskaņā ar likuma ,,Par

iedzīvotāju ienākuma nodokli‖ 1.panta pirmās daļas 3.punktu apliekams ar iedzīvotāju

ienākuma nodokli.

Atbildētājs atsaucas arī uz likuma ,,Par iedzīvotāju ienākuma nodokli‖ 31.3panta

pirmo daļu, kurā noteikts, ja maksātājs, pārkāpdams šā likuma prasības, nav aprēķinājis

nodokli no visa apliekamā ienākuma, kas atbilstoši šim likumam ir apliekams ar nodokli,

izņemot tos ienākumus, no kuriem nodoklis bija jāietur izmaksas vietā darba devējam vai

citai personai, viņam ir jāsamaksā iztrūkstošā nodokļa summa un soda nauda iztrūkstošās

nodokļa summas apmērā.

Tādējādi secināts, ka VID Rīgas reģionālā iestāde pamatoti pārbaudes rezultātā

saskaņā ar likuma ,,Par iedzīvotāju ienākuma nodokli‖ 31.3panta pirmo daļu papildu

nomaksai budžetā R.P. aprēķināja iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 7127,86 un soda naudu

Ls 7127,86.

[2] 2007.gada 16.aprīlī Administratīvajā rajona tiesā saņemts R.P. (turpmāk arī

– pieteicējs) pieteikums, kurā lūgts atcelt VID ģenerāldirektora (turpmāk arī – atbildētājs)

2007.gada 29.marta lēmumu Nr.19/15819. Pieteikums pamatots ar šādiem argumentiem.

[2.1] VID ģenerāldirektors izskatījis formāli pieteicēja sūdzību, neiedziļinoties

lietas būtībā un nepārbaudot faktus, kas apzināti sagrozīti vai nav ņemti vērā, taisot VID

Rīgas reģionālās 2006.gada 21.decembra lēmumu. Iestādē audits ir veikts nekompetenti,

tendenciozi, sagrozot faktus vai tos ignorējot, kā arī piemērojot tiesību normas neesošiem

vai patiesībai neatbilstošiem faktiem, neņemot vērā auditējamās personas paskaidrojumus

un iebildumus.

[2.2] Pieteicējs uzskata, ka ir dokumentāli pierādījis, ka 1999.gadā no a/s

„Māras banka‖ saņēmu aizdevumu Ls 62 000, kā arī 2001.gada 19.martā no fiziskas

personas R.S. aizdevumu Ls 26000 apmērā. No šīs naudas Ls 20 969 pieteicējs ieguldījis

viņam piederošā īpašuma ,,Rēzijas‖ rekonstrukcijā un pārbūvē par viesnīcu. Tādējādi no

1999.gada pieteicēja rīcībā palika Ls 67 931 skaidras naudas uzkrājumi, kas audita

materiālos apstiprināti ar dokumentāliem pierādījumiem (izziņa no „Māras bankas‖, ēkas

inventarizācijas lieta, 2001.gada 19.martā no fiziskas personas R.S. Ls 26 000 notariāli

apstiprināts aizdevuma līgums līdz 2015.gadam).

[2.3] Pieteicējs apstrīd arī saimnieciskās darbības izdevumu samazinājumu

2003.gadā par Ls 1179 un 2004.gadā pa Ls 226,88, kā arī papildus aprēķināto IIN nodokli

par 2004.gadu Ls 16.61 un soda naudu Ls 16,61.

[2.4] Pieteicējs norāda, ka ēka pēc zemesgrāmatu datiem ir visa saimnieciskai

darbībai paredzēta ēka viesnīca. Līdz ar to neatkarīgi no izīrējamās platības saimnieciskās

darbības izdevumos ir iekļaujami visi izdevumi, kas saistīti ar ēkas apsaimniekošanu un

atsauce uz LR Ministru kabineta noteikumu Nr.375 49.5 punktu ir nepareiza.

[2.5] Pieteicēja ieskatā LR likumdošana neparedz nekādus vēl spēcīgākus

pierādījumus kādus viņš ir uzrādījis. Attiecībā uz naudas aizdošanu K. LR likumdošana

neparedz rakstisku vienošanos par naudas aizdošanu un saņemšanas atpakaļ fakta

konstatēšanu.

[2.6] Attiecībā uz pieteicēja 2006.gada 21.novembra iesniegumu, kurā norādīts,

ka skaidras naudas uzkrājumi ir Krievijas rubļos nevis latos 68 134 apmērā, tas tapa pēc

VID reģionālās iestādes 9.audita daļas priekšnieces D.B. rupja spiediena un iebiedēšanas.

[3] 2008.gada 24.novembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemti pieteikuma

papildinājumi, kuros pieteicējs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja likumiskos procentus 6%

apmērā – Ls 1568,94.

[4] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumā pieteikumu neatzīst.

[4.1] Atbildētājs norāda, ka 2006.gada 9.janvārī VID Rīgas Reģionālajā iestādē

R.P. iesniedza aizpildītas papildu deklarācijas par ienākumiem, ieņēmumiem, naudas

uzkrājumiem un īpašumiem par 2002.-2004.gadu. Minētajā papildus deklarācijā R.P.

uzrādīja skaidras naudas uzkrājumus 2002.gada 1.janvārī Ls 68 134, 2003.gada 1.janvārī

Ls 47 816 un 2004.gada 1.janvārī Ls 26 628,37. Tā kā R.P. neiesniedza dokumentus, kas

varētu liecināt, ka viņam bija skaidras naudas uzkrājumi 2002.gada 1.janvārī Ls 68134,

2003.gada 1.janvārī Ls 47 816 un 2004.gada 1.janvārī Ls 26 628,37, kā arī VID Rīgas

reģionālajai iestādei sniedza pretrunīgus paskaidrojumus par skaidras naudas izcelsmi, tad

tika uzskatīts, ka R.P. nav pierādījis 2006.gada 29.septembra un 2006.gada 13.oktobra

paskaidrojumos norādītās skaidrās naudas izcelsmi un legalitāti.

[4.2] Atbildētājs norāda, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 19.septembra

noteikumu Nr.780 ,,Noteikumi par papildu deklarācijas par ienākumiem, ieņēmumiem,

naudas un citiem uzkrājumiem, īpašumiem un to vērtības maiņu veidlapu un kārtību,

kādā Valsts ieņēmumu dienests uz aprēķinu pamata nosaka iedzīvotāju ienākuma nodokļa

maksātāja apliekamo ienākumu‖ 16.3.punktā noteikto izdevumu metodi, VID pārbaudes

laikā veica R.P. iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinu. Pēc 2006.gada 13.oktobrī saņemtā R.P.

paskaidrojuma par skaidrās naudas izcelsmi, kurā tiek aprakstīti naudas iegūšanas avoti,

R.P. darba gaitas, ka arī īpašumā esošo gleznu pārdošanu, VID bija pamats uzskatīt, ka uz

2002.gada sākumu auditējamās personas īpašumā varēja būt skaidrās naudas uzkrājumi Ls

1437,63 apmērā.

Saskaņā ar VID Rīgas reģionālās iestādes rīcībā esošo informāciju, 2002.gadā R.P.

ieņēmumu apjoms ir 693,73, kas veidojas no darba algas un atmaksātiem nodokļiem,

savukārt izdevumu apjoms ir 18861,05, kas veidojas no aizdevuma atmaksas a/s ,,Sampo

Banka‖ Ls 17 000,00 apmērā (saskaņā ar a/s ,,Sampo Banka‖ sniegto informāciju), no

saimnieciskās darbības veikšanas izdevumiem Ls 756,53 (saskaņā ar saimnieciskās

darbības ieņēmumu — izdevumu žurnālu), no Centrālās statistikas pārvaldes noteiktā

pilnas iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtības Ls 1065,12 un no

nomaksātajām nodevām, naudas sodiem valsts iestādēs Ls 39,40.

[4.3] Atbildētājs uzskata, ka pamatojoties uz augstāk minēto, ir pamats uzskatīt, ka

R.P. skaidrās naudas uzkrājumi uz 2003.gada sākumu ir Ls 0,00 (Ls 1437,63 + Ls 693,73 -

Ls 18861,05).

Pārbaudē konstatēts, ka 2003.gadā R.P. līdzekļu izlietojums bija 25 930,41, tajā

skaitā: kredīta dzēšana Ls 20 000, saimnieciskās darbības izdevumi Ls 797 un citi

izdevumi Ls 5133,41 un līdzekļu avoti Ls 3886,51, tajā skaitā: alga Ls 1023,92,

saimnieciskās darbības ieņēmumi Ls 1500 un citi ieņēmumi Ls 1362,59.

Savukārt 2004.gadā R.P. līdzekļu izlietojums tika konstatēts Ls 11 954,2, tajā

skaitā: izsniegts aizdevums SIA ,,Eirokoms‖ Ls 2170, saimnieciskās darbības izdevumi Ls

780,64 un citi izdevumi Ls 9003,56 un līdzekļu avots Ls 5486,69, tajā skaitā: alga Ls

749,64, saimnieciskās darbības ieņēmumi Ls 1500 un citi ieņēmumi Ls 3237,05.

Tātad tika aprēķināts R.P. līdzekļu izlietojuma pārsniegums pār līdzekļu avotiem

(noteikts slēptais apliekamais ienākums) 2003.gadā Ls 22 043,9 (25930,41 - 3 886,51) un

2004.gadā Ls 6467,51 (11954,2 - 5486,69), kas saskaņā ar likumu ,,Par iedzīvotāju

ienākuma nodokli‖ 1.panta pirmās daļas 3.punktu apliekams ar iedzīvotāju ienākuma

nodokli.

Tādejādi VID Rīgas reģionālās iestādes pārbaudes rezultātā saskaņā ar likuma ,,Par

iedzīvotāju ienākuma nodokli‖ 31.3 panta pirmo daļu papildus nomaksai budžetā R.P.

aprēķināja iedzīvotāju ienākuma nodokli par 2003.gadu Ls 5510,98 (Ls 22 043 x 25%) un

par 2004.gadu Ls 1616,88 (6467,51 x 25%), kā arī soda naudu Ls 7127,86 (Ls 5510,98 +

Ls 1616,88).

[5] Pieteicējs tiesas sēdē atsaucās uz pieteikumā norādītajiem faktiem, uzrādīja

tiesai ēkas inventarizācijas lietu, paskaidroja, ka nezina sava armijas biedra M.K. tagadējo

adresi, kā arī neatceras bijušo adresi un telefona numuru. Tāpat tiesas sēdē pieteicējs

paskaidroja, ka aizdoto naudu M.K. atgriezis pa daļām, atsūtot naudu ar vilciena pavadoņu

starpniecību.

[6] Atbildētāja pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz rakstveida

paskaidrojumos un Lēmumā norādītajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[7] Izvērtējot lietas materiālus un noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus,

tiesa secina, ka pieteicēja pieteikums ir nepamatots un noraidāms.

[8] No lietas materiāliem tiesa konstatē turpmāk minētos apstākļus.

[8.1] VID Rīgas reģionālā iestāde no 2006.gada 29.septembra līdz 21.decembrim

veica R.P. iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārbaudi par 2003. un 2004.gadu (lietas

3.pielikuma 483. – 532.lapa).

[8.2] Ar VID Rīgas reģionālās iestādes Audita pārvaldes 9.audita daļas priekšnieces

D.B. 2006.gada 21.decembra lēmumu Nr.4.2.9/43 R.P. papildu nomaksai budžetā tika

aprēķināti Ls 14 288,94, no tā: IIN Ls 7144,47 un soda nauda Ls 7144,47 (lietas

3.pielikuma 433. – 434.lapa).

[8.3] Ar VID Rīgas reģionālās iestādes direktora A.U. 2007.gada 8.februāra

lēmumu Nr.l.3/5202 atstāts negrozīts VID Rīgas reģionālās iestādes Audita pārvaldes

9.audita daļas priekšnieces D.B. 2006.gada 21.decembra lēmums Nr.4.2.9/43 (lietas 14. –

29.lapa).

[8.4] Ar 2007.gada 29.marta VID ģenerāldirektora lēmumu Nr.19/15819 atstāts

negrozīts VID Rīgas reģionālās iestādes direktora A.U. 2007.gada 8.februāra lēmums

Nr.1.3/5202 (lietas 8. – 13.lapa).

Lēmums pamatots ar likuma ,,Par iedzīvotāju ienākuma nodokli‖ 1.panta pirmās

daļas 3.punktu, 22.panta pirmo daļu, ceturto daļu, 31.3panta pirmo daļu, Ministru Kabineta

2006.gada 19.septembra noteikumu Nr.780 „Noteikumi par papildu deklarācijas par

ienākumiem, ieņēmumiem, naudas un citiem uzkrājumiem, īpašumiem un to vērtības

maiņu veidlapu un kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests uz aprēķinu pamata nosaka

iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu‖ 5.punktu, 16.3.punktu.

[9] Saskaņā ar APL 103.pantu administratīvā procesa tiesā būtība ir tiesas kontrole

pār iestādes izdota administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības tiesiskumu vai

lietderības apsvērumiem rīcības brīvības ietvaros, kā arī privātpersonas publiski tiesisko

pienākumu vai tiesību noskaidrošana un no publisko tiesību līguma izrietošo strīdu

izskatīšana.

Saskaņā ar APL 250.panta pirmo daļu, tiesa taisa spriedumu, pārbaudījusi, vai

administratīvais akts izdots, ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus,

administratīvais akts atbilst materiālo tiesību normām, administratīvā akta pamatojums

attaisno adresātam uzlikto pienākumu vai tam piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās

tiesības.

[10] No pieteikuma izriet, ka pieteicēja vēlas, lai tiktu atcelts Lēmums, ar kuru

pieteicējam papildus nomaksai budžetā aprēķināts IIN Ls 7127,86 un soda nauda Ls

7127,86. Pieteicējs uzskata, ka saimnieciskās darbības izdevumos ir iekļaujami visi

izdevumi, kas saistīti ar ēkas apsaimniekošanu un atsauce uz MK noteikumu Nr.357

(domāts Ministru kabineta 2000.gada 18.oktobra noteikumi Nr.357 „Likuma „Par

iedzīvotāju ienākuma nodokli‖ normu piemērošanas noteikumi‖) 49.5 punktu ir nepareiza.

Tāpat pieteicējs uzskata, ka ir dokumentāli pierādījis, ka 1999.gadā no a/s „Māras banka‖

saņēma aizdevumu Ls 62000, kā arī 2001.gada 19.martā no fiziskas personas R.S.

aizdevumu Ls 26 000 apmērā.

Tādējādi lietā strīds ir par to, vai atbildētājs pamatoti samazinājis saimnieciskās

darbības izdevumus par 79,75%, aprēķinājis IIN un soda naudu Ls 33,22 apmērā, kā arī

pamatoti secinājis, ka nav iegūti pierādījumi skaidras naudas izcelsmei un legalitātei.

[11] Saskaņā ar likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu‖ 5.panta otrās daļas

4.punktu VID teritoriālās iestādes direktoram ir tiesības pieprasīt veikt jebkura Valsts

ieņēmumu dienesta attiecīgās teritoriālās iestādes kontrolei pakļautā nodokļu maksātāja

nodokļu (nodevu) aprēķinu un nodokļu (nodevu) maksājumu revīziju (auditu).

Likuma „Par nodokļiem un nodevām‖ 18.panta pirmās daļas 2.punkts noteic, ka

nodokļu administrācijas pienākums kontrolēt nodokļu (nodevu) aprēķināšanas un

maksāšanas pareizību.

Likuma „Par nodokļiem un nodevām‖ 23.pantā reglamentēta nodokļu maksājumu

apmēra precizēšanas kārtība. Saskaņā ar minētā panta pirmo daļu, nodokļu administrācijai

ir tiesības pēc nodokļu revīzijas (audita) precizēt nodokļu apmērus un uzlikt soda naudu

triju gadu laikā pēc likumā noteiktā maksāšanas termiņa, ja pārkāpti nodokļu likumi,

Ministru kabineta noteikumi par valsts nodevām un pašvaldības domes (padomes) izdotie

saistošie noteikumi par pašvaldības nodevām.

Savukārt, likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli‖ 21.pants noteic, ka Valsts

ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes pienākumu pēc maksātāja dzīvesvietas pārbaudīt

deklarācijā uzrādīto datu ticamību un pareizību.

Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli‖ 22. panta otrā daļa paredz, ja

maksātājs iesniegtajā deklarācijā ir uzrādījis ienākumu apjomu, kas saskaņā ar Valsts

ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju ir mazāks par viņa izdevumu apjomu, Valsts

ieņēmumu dienests nosaka ar nodokli apliekamo ienākumu un nodokļa summu uz aprēķinu

pamata atbilstoši maksātāja īpašuma vērtības pieaugumam un Valsts ieņēmumu dienesta

rīcībā esošajām ziņām par maksātāja darbību (arī maksātāja darījumiem un ieņēmumiem

no saimnieciskās darbības).

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk –APL) 59.panta pirmo daļu,

pēc administratīvās lietas ierosināšanas iestāde iegūst informāciju, kas saskaņā ar

normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, lai pieņemtu attiecīgo lēmumu.(..). Minētā panta

otrajā daļā, cita starpā, noteikts, ka iegūstot informāciju, iestāde var izmantot visas

tiesiskās metodes (..) .

Ministru kabineta 2006.gada 19.septembra noteikumu Nr. 780 ‖Noteikumi par

papildu deklarācijas par ienākumiem, ieņēmumiem, naudas un citiem uzkrājumiem,

īpašumiem un to vērtības maiņu veidlapu un kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests uz

aprēķinu pamata nosaka iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu‖

(turpmāk – Noteikumi Nr.780) 5.punktā noteikts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa

maksātājs papildu deklarācijai pievieno dokumentus, kas apliecina ienākumu izcelsmi, to

struktūru un īpatnības, kā arī citu informāciju, kuru tas uzskata par nepieciešamu sniegt

Valsts ieņēmumu dienestam pirms ienākuma aprēķina.

Savukārt minēto noteikumu 16.3.punktā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests

nodokļu revīzijas (audita) ietvaros, aprēķinot ienākumu, izmanto izdevumu metodi -

iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu aprēķina kā kopējo

izdevumu īpašumu iegādei, saimnieciskās darbības, kā arī personas dzīvesveida

nodrošināšanai un maksātāja deklarēto ienākumu starpību.

No minētā izriet, ka VID teritoriālās iestādes direktora kompetencē ir lemt par

nodokļu revīzijas (audita) veikšanu konkrētam nodokļu maksātājam, lai pārbaudītu

nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību. Pamats nodokļu audita uzsākšanai ir VID

kompetentās amatpersonas lēmums, ja nodokļu maksātāja pārbaudīšanai izmantojama tieši

attiecīgā kontroles forma. VID ir tiesības aprēķināt maksātāja ienākumu un uzlikt soda

naudu noteiktā termiņā, bet šo normatīvo aktu prasības neierobežo VID tiesības veikt

pārbaudes par periodiem, par kuriem nav veikts nodokļu audits (revīzija), kā arī

pārliecināties par nodokļu maksātāja deklarācijās uzrādīto skaidrās naudas uzkrājumu

izcelsmi un to ticamību periodos pirms iepriekšējiem trim taksācijas gadiem hronoloģiskā

secībā no pārbaudes uzsākšanas. Tieši pretēji, atbilstoši APL normām, iestādei ir

pienākums izmantot visas tiesiskās metodes, nolūkā vispusīgi izzināt lietas apstākļus, lai

pieņemtu objektīvu lēmumu.

Saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli‖ 22. panta ceturto daļu

(aktuālajā redakcijā), nosakot maksātāja īpašuma vērtību un tās pieaugumu, kā arī īpašuma

palielinājumu pārbaudāmajā periodā, Valsts ieņēmumu dienests izmanto Uzņēmumu

reģistra datubāzu, kurām ir publiska ticamība, Ceļu satiksmes drošības direkcijas,

zemesgrāmatu un pārējo citu valsts reģistru un valsts informācijas sistēmu turētāju datus,

kā arī maksātāja papildu deklarāciju kopā ar tai pievienotajiem attaisnojuma dokumentiem

par maksātāja ienākumiem un izdevumiem.

Līdz ar to tiesa secina, ka VID Rīgas reģionālajai iestādei bija tiesības pārbaudīt

pieteicēja deklarācijās uzrādīto datu ticamību, kā arī uz aprēķinu pamata noteikt ar nodokli

apliekamo ienākumu un maksājamo IIN, izmantojot izdevumu metodi un izmantojot savā

rīcībā esošo informāciju.

Tiesa konstatē, ka VID rīcībā esošā informācija un pieteicējas iesniegtās

deklarācijas un papildu deklarācijas bija pietiekošas, lai VID Rīgas reģionālā iestāde varētu

pabeigt pieteicējam veikto IIN auditu par 2003. un 2004. gadu un pieņemt lēmumu par IIN

nomaksu.

[12] Vērtējot pieteikumā ietverto prasījumu atcelt Lēmumu daļā par saimnieciskās

darbības izdevumu samazinājumu un aprēķināto IIN un soda naudu Ls 33,22 apmērā, tiesa

konstatē sekojošo.

[12.1] No Lēmuma izriet, ka pieteicējs nav apstrīdējis augstākā iestādē, proti, ne

VID Rīgas reģionālās iestādes direktoram, ne VID ģenerāldirektoram saimnieciskās

darbības izdevumu samazinājumu 2003.gadā par Ls 1179 un 2004.gadā par Ls 226,88, kā

arī papildus aprēķināto IIN par 2004.gadu Ls 16,61 un soda naudu Ls 16,61 (lietas

10.lapa). Arī pieteikumā pieteicējs nav norādījis, ka apstrīdēšanas iesniegumā būtu

iekļāvis šādus iebildumus, bet tie nebūtu vērtēti, vienlaikus norādot, ka apstrīd tāpēc, ka

lieta ir nonākusi tiesā (lietas 4.lapa). Līdz ar to tiesa konstatē, ka no Lēmumā nav vērtēts,

vai zemāka iestāde ir pamatoti samazinājusi saimnieciskās darbības izdevumus par 79,75%

un tiesiski piemērojusi atsauci uz Ministru kabineta 2000.gada 18.oktobra noteikumu

Nr.357 „Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli‖ normu piemērošanas noteikumi‖

(turpmāk – MK noteikumi Nr.357) 49.5 punktu.

[12.2] No 2007.gada 9.februāra VID Rīgas reģionālās iestādes direktora A.U.

lēmuma Nr.1.3/5202 izriet, ka pieteicēja sūdzībā nav strīda par papildus aprēķināto IIN Ls

16,1 un soda naudu Ls 16,1 par saņemto naudas summu no fiziskām personām

neiekļaušanu 2004.gada ar IIN apliekamajā ienākumā. Sūdzībā nav strīda par

pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanu 2003. un 2004.gadā, pamatojoties uz

saimnieciskajā darbībā izmantoto būves platību, un iekļaušanu saimnieciskās darbības

izdevumos (..) (lietas 1.pielikuma 24.lapa).

Tāpat arī VID Rīgas reģionālās iestādes direktora A.U. lēmumā Nr.1.3/5202 nav

atsauces uz MK noteikumu Nr.357 49.5 punktu.

[12.3] Iepazīstoties ar audita pārskata materiāliem, tiesa konstatē, ka R.P.

saimnieciskās darbības pārbaude par laika periodu no 2003.gada 1.janvāra līdz 2004.gada

31.decembrim veikta saskaņā ar (..) MK noteikumiem Nr.357 (lietas 3.pielikuma

491.lapa).

Tiesa konstatē, ka MK noteikumi Nr.357 bija spēkā no 2000.gada 21.oktobra līdz

2006.gada 1.septembrim.

Minēto noteikumu 49.5 punkts noteica, ka, ja fiziskai personai piederošā ēka (tās

daļa) daļēji tiek izmantota saimnieciskajā darbībā, tās nolietojums ir aprēķināms

proporcionāli saimnieciskajā darbībā izmantotās daļas platības īpatsvaram ēkas (tās daļas)

kopējā platībā.

Tā kā R.P. saimnieciskās darbības pārbaude tika veikta par laika periodu no

2003.gada 1.janvāra līdz 2004.gada 31.decembrim, tad uz konkrēto saimnieciskās darbības

posmu MK noteikumu Nr.357 tiesību normas ir spēkā esošas. Tomēr no pieteicēja

pieteikuma secināms, ka lietā ir strīds par to, vai auditā ir pamatoti piemērota atsauce uz

MK noteikumu Nr.357 49.5 punktu. Līdz ar to tiesai konkrētajā gadījumā jāizvērtē, vai

minētā materiālo tiesību norma piemērota pamatoti, kā arī, vai tiesiski samazināti

saimnieciskās darbības izdevumi par 79,75%.

[12.4] Pieteikumā pieteicējs norāda, ka ēka (domāts būve „Rēzijas‖) pēc

zemesgrāmatu datiem ir visa saimnieciskai darbībai paredzēta ēka viesnīca. Līdz ar to

pieteicējs uzskata, ka neatkarīgi no izīrējamās platības saimnieciskās darbības izdevumos ir

iekļaujami visi izdevumi, kas saistīti ar ēkas apsaimniekošanu (lietas 5.lapa).

Savukārt audita pārskatā norādīts, ka saskaņā ar būves tehniskās inventarizācijas

lietu Nr.74290090024001-01 būves kopējā platība ir 520,5 m2, savukārt platība, kas tiek

izmantota saimnieciskajai darbībai, saskaņā ar 2002.gada 20.februārī noslēgto nomas

līgumu ir 105,4 m2. Tādējādi konstatēts, ka saimnieciskajai darbībai tiek izmantoti 20,25%

no nekustamā īpašuma kopējās platības (lietas 3.pielikuma 492.lapa).

Tiesa šo atbildētāja secinājumu atzīst par pamatotu. Lai arī pēc zemesgrāmatu

datiem visa ēka ir norādīta kā saimnieciskai darbībai paredzēta, tiesas ieskatā nodokļu

jautājumos ir jāvadās pēc faktiskiem apstākļiem un reālām darbībām. Tiesu praksē nereti ir

konstatēti gadījumi, kad dokumentos atspoguļotā informācija atšķiras no faktiski

veiktajiem darījumiem, un bieži tas tiek veikts ar nolūku, lai izvairītos no nodokļu

nomaksas, saņemtu pārmaksāto nodokļu atmaksu vai iegūtu atvieglojumus nodokļu

samaksas jomā. Līdz ar to būtiskākais katrā situācijā ir konstatēt reāli veiktās darbības,

proti, konkrētajā gadījumā, cik liela ēkas daļa faktiski tiek izmantota saimnieciskajai

darbībai.

Kā izriet no 2002.gada 20.februārī noslēgtā nomas līguma, tad saimnieciskajai

darbībai tiek izmantoti 20,25% no nekustamā īpašuma „Rēzijas‖ kopējās platības. Savukārt

1998.gada 18.septembrī pieteicējs saņēmis kredītu Ls 50 000 apmērā, un paskaidrojis, ka

daļa kredīta tika ieguldīta mājas „Rēzijas‖ celtniecībā. Pieteicējs saimnieciskās darbības

izdevumos iekļāvis visus procentu maksājumus par izmantoto kredītu (lietas 3.sējuma

494.lapa).

Pamatojoties uz augstāk minēto, tiesa atzīst par pamatotu atbildētāja secinājumu,

ka, tā kā saimnieciskajā darbībā tiek izmantoti tikai 25,25% no mājas kopējās platības,

saimnieciskās darbības izdevumos iekļaujami tikai 20,25% no bankas kredīta procentu

maksājumu kopējās summas. Attiecīgi tiesa secina, ka audita pārskatā ir pareizi piemērota

atsauce uz MK noteikumu Nr.357 49.5 punktu, un pieteicēja norādi uz piemērotās

materiālās tiesību normas nepareizību atzīst par nepamatotu.

[13] Attiecībā uz IIN aprēķināšanas un maksāšanas kārtību pieteicējs norādījis, ka

nodarbojas ar lauku tūrismu, ēka „Rēzijas‖ ir lauku tūrismā izmantojamā māja, tāpēc VID

nebija tiesību ar nodokli aplikt atsevišķus ieņēmumus no fiziskām personām Ls 215

apmērā (lietas 5.lapa).

Savukārt audita pārskatā secināts, ka pieteicējam gada ienākumu deklarācijā par

2004.gadu bija jānorāda ar IIN apliekamie ienākumi – saņemtās naudas summas no A.D.

Ls 100 apmērā un I.P. Ls 115 apmērā par pasākumu rīkošanu (lietas 3.sējuma 530.lapa).

Līdz ar to tiesai ir jāizvērtē, sakarā ar ko pieteicējs ir saņēmis ar IIN apliktās naudas

summas, kā arī, vai pamatoti secināts, ka minētās naudas summas atzīstamas par

ienākumu, ka apliekams ar IIN.

[13.1] Saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli‖ 8.panta trešās daļas

11.punktu (redakcijā Audita pārvaldes 9.audita daļas priekšnieces D.B. 2006.gada

21.decembra lēmuma Nr.4.2.9/43 pieņemšanas brīdī) pie pārējiem fiziskās personas

ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitīti citi ienākumi, kas nav minēti

šā likuma 9.pantā.

Savukārt minētā likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka gada apliekamajā

ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti šādi ienākumu veidi:

1) ienākumi no maksātāja personiskās palīgsaimniecības, piemājas saimniecības un

zemnieka vai zvejnieka saimniecības (turpmāk - saimniecība) lauksaimnieciskās ražošanas

un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas, ja tie nepārsniedz 3000 latu gadā, ņemot vērā šā

panta 3.1 un 3.2 daļas nosacījumus;

2) fiziskās personas - individuālā uzņēmuma īpašnieka - ienākums no individuālā

uzņēmuma, kurš ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, un fiziskajām personām

izmaksātās dividendes no Latvijas Republikas uzņēmējsabiedrības vai kapitālsabiedrības

peļņas un Eiropas Savienības dalībvalsts rezidenta - kapitālsabiedrības peļņas, izņemot

dividendes no citu valstu nerezidentiem un iekšzemes uzņēmumiem, kuriem nav jāmaksā

uzņēmumu ienākuma nodoklis, kā arī no tiem uzņēmumiem, kuri izmanto likumā ―Par

ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā‖ paredzētos atvieglojumus vai citos Latvijas

Republikas likumos noteiktos uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus, vai analogus

Eiropas Savienības dalībvalstīs noteiktus ienākuma nodokļa atvieglojumus dividenžu

deklarēšanas gadā vai iepriekšējā gadā;

3) ienākumi no noguldījumiem un depozītiem Latvijas Republikā un citās Eiropas

Savienības dalībvalstīs reģistrētās kredītiestādēs un krājaizdevu sabiedrībās, kā arī

ienākumi no hipotekārajām ķīlu zīmēm;

4) apdrošināšanas atlīdzības, izņemot tās apdrošināšanas atlīdzības, kas izmaksātas

pēc dzīvības, veselības un negadījuma apdrošināšanas līguma, kuru apdrošinātā interesēs

noslēdzis darba devējs (vai cits apdrošinājuma ņēmējs - juridiskā persona), pienākot

apdrošināšanas līgumā paredzētajam līguma beigu termiņam vai laužot līgumu pirms

termiņa;

5) izložu un azartspēļu laimesti, kuri nepārsniedz izdevumus, kas saistīti ar to

iegūšanu, - Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

6) ienākumi no Latvijas valsts un pašvaldību parādzīmēm;

7) normatīvajos aktos noteiktie no budžeta izmaksājamie (paredzēti budžeta

apropriācijā) pabalsti, normatīvajos aktos noteiktā atlīdzība par aizbildņa pienākumu

pildīšanu un atlīdzība par audžuģimenes pienākumu veikšanu, izņemot pārejošas darba

nespējas pabalstus un pabalstus, kuru piešķiršanas pamats ir personas darba vai dienesta

attiecības ar budžeta finansētu institūciju, kā arī citi pabalsti, kas izmaksājami no Ministru

kabineta noteiktajām biedrībām un nodibinājumiem;

8) stipendijas, kas izmaksātas no budžeta, Ministru kabineta apstiprinātas biedrības

vai nodibinājuma līdzekļiem vai no to starptautisko izglītības vai sadarbības programmu

līdzekļiem, kurās līdzdalību ir apstiprinājis Ministru kabinets;

9) mantojuma rezultātā gūtais ienākums, izņemot autoratlīdzību (honorāru), kuru

izmaksā autortiesību mantiniekiem, un no fiziskajām personām saņemtais dāvinājums;

10) konkursos un sacensībās saņemtās mantiskās un naudas balvas (prēmijas), kuru

kopējā vērtība taksācijas gadā nepārsniedz 150 latu, un publiskos starptautiskos konkursos

un starptautiskās sacensībās gūtās balvas un prēmijas, kuru kopējā vērtība gadā

nepārsniedz 3000 latu, kā arī Baltijas asamblejas balvu laureātiem izmaksātā naudas

prēmija;

11) uzturnauda (alimenti);

12) summas, kas uz tiesas sprieduma pamata saņemtas laulības šķiršanas sakarā;

13) atlīdzība likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā par kaitējumu darbaspēju

zaudējuma gadījumā, kas saistīts ar sakropļojumu vai citādu veselības bojājumu, kā arī

apgādnieka zaudējuma sakarā;

14) darbinieka vai viņa radinieku (tuvinieku) nāves gadījumā darba devēja piešķirtais

bēru pabalsts, kura vērtība nepārsniedz 150 latu;

15) palīdzība stihiskas nelaimes gadījumā vai citos ārkārtējos gadījumos, ja tā sniegta

uz valsts vai pašvaldību pārvaldes institūciju lēmuma pamata;

16) kompensācijas izmaksas likumos un Ministru kabineta noteikto normu ietvaros,

izņemot kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu;

17) ar Ministru kabineta lēmumu noteiktā apgāde natūrā, kā arī summas, kas

izmaksātas šīs apgādes vietā;

18) atlīdzība par asiņu nodošanu un cita veida donorpalīdzību;

19) ienākumi no sava īpašuma pārdošanas, izņemot ienākumu no:

a) pārdošanai izgatavotu vai iegādātu izstrādājumu (mantas) pārdošanas,

b) fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža pārdošanas izciršanai un tajā iegūto

kokmateriālu pārdošanas, ja mežs ir bijis šīs personas īpašumā mazāk par 12 mēnešiem,

c) tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kas ir bijis personas īpašumā mazāk par 12

mēnešiem,

d) personāla akciju atpirkšanas;

20) palīdzība, kas sniegta, pamatojoties uz arodbiedrības institūcijas lēmumu, no

arodbiedrības naudas līdzekļiem, kuri veidojas no arodbiedrības biedru naudas

maksājumiem un ārvalstu arodbiedrību ziedojumiem (dāvinājumiem) - gada neapliekamā

minimuma apmērā;

21) kompensācija naudā, ko fiziskajai personai izmaksā uzņēmumi

(uzņēmējsabiedrības), pamatojoties uz nosacījumu, ka šī fiziskā persona taksācijas perioda

(kalendārā gada) laikā iegādājas zināmu daudzumu preču attiecīgajā uzņēmumā

(uzņēmējsabiedrībā). Šis noteikums nav piemērojams gadījumos, kad fiziskā persona nav

iegādāto preču galīgais patērētājs (veic šo preču tālākpārdošanu);

22) summas, kas izmaksātas subsīdiju veidā kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai

Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai;

23) nodibinājuma "Sorosa fonds - Latvija" projektu ietvaros izmaksātās stipendijas

un atlīdzība, kura personai izmaksāta ārpus darba tiesiskajām attiecībām ar bezpeļņas

organizāciju sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Sorosa fonds - Latvija";

24) ienākums no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas;

25) palīdzība naudā vai citās lietās, vai pakalpojuma veidā, kas, pamatojoties uz

reliģiskās organizācijas vai tās iestādes institūcijas (amatpersonas) lēmumu, sniegta no

reliģiskās organizācijas vai tās iestādes naudas līdzekļiem, - gada neapliekamā minimuma

apmērā;

26) preču un pakalpojumu loteriju laimesti;

27) palīdzība naudā vai citās lietās, vai pakalpojuma veidā, kas sniegta no

sabiedriskā labuma organizācijas (izņemot reliģisko organizāciju) līdzekļiem, vai

palīdzība, ko budžeta finansētas institūcijas, labdarības vai filantropiskas organizācijas

sniegušas lietās, kurām piemērots atbrīvojums no muitas nodokļa, - gada neapliekamā

minimuma apmērā;

28) kompensācija par īres līguma izbeigšanu un dzīvojamo telpu atbrīvošanu

denacionalizēta vai likumīgajam īpašniekam atdota nama īrniekam, kurš attiecīgajā namā

dzīvojis līdz īpašuma tiesību atjaunošanai likumīgajam īpašniekam (viņa mantiniekam).

Izvērtējot minētās tiesību normas un pieteicēja pieteikumu, secināms, ka pieteicēja

ieskatā no A.D. un I.P. saņemtie ienākumi atbilst likuma „Par iedzīvotāju ienākuma

nodokli‖ 9.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajiem ar IIN neapliekamajiem ienākumiem,

proti, ienākumi no (..) lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas, ja tie nepārsniedz 3000 latu

gadā (..).

[13.2] Kā redzams no audita pārskata materiāliem, 2006.gada 19.oktobrī A.D.

rakstveida paskaidrojumā VID norādījis, ka pārskaitījis R.P. Ls 100 par telpu iznomāšanu

2004.gada 23.jūlijā. A.D. norādījis, ka pasākums notika, nauda netika atmaksāta. Savukārt

R.P. audita laikā neiesniedza attaisnojuma dokumentus par minētās naudas summas

atmaksu A.D., līdz ar to secināts, ka šī naudas summa saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju

ienākuma nodokli‖ 8.panta trešā daļas 11.punktu ir uzskatāma par ienākumu, kas

apliekams ar IIN (lietas 3.pielikuma 505.lapa).

[13.3] Savukārt 2006.gada 16.oktobrī I.P. atbildētājam rakstveida paskaidrojumā

norādīja, ka samaksāja R.P. Ls 115 par pasākuma rīkošanu viesu mājā „Rēzijas‖ 2004.gada

jūnijā. I.P. paskaidroja, ka pasākums notika, naudu atpakaļ viņa nav saņēmusi.

Audita pārskatā secināts, ka šī summa nav uzskatāma par aizdevumu, bet gan par

samaksu pasākuma rīkošanai, kas saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli‖

8.panta trešā daļas 11.punktu ir uzskatāma par ienākumu, kas apliekams ar IIN (lietas

3.pielikuma 505. – 506.lapa).

[13.4] Izvērtējot A.D. un I.P. paskaidrojums, tiesa konstatē, ka nauda Ls 215

apmērā pieteicējam tika samaksāta par telpu viesnīcā „Rēzijas‖ iznomāšanu pasākumu

rīkošanai un pasākumu rīkošanu. Ne no A.D., ne I.P. paskaidrojumiem, ne lietas

materiāliem neizriet, ka minētos ienākumus pieteicējs saņēmis saistībā ar lauku tūrisma

pakalpojumu sniegšanu. Līdz ar to tiesa noraida kā nepamatotu pieteicēja argumentu, ka no

fiziskām personām saņemtie Ls 215 ir uzskatāmi par atlīdzību saistībā ar lauku tūrisma

pakalpojumiem, un atzīst, ka minētie ienākumi saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju

ienākuma nodokli‖ 8.panta trešās daļas 11.punktu ir uzskatāmi par pārējiem fiziskās

personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, un kas nav minēti likuma „Par

iedzīvotāju ienākuma nodokli‖ 9.pantā.

[14] Attiecībā uz VID pārbaudē konstatētajiem pieteicēja skaidras naudas

uzkrājumiem Ls 68 168,24 apmērā pieteicējs norādījis, ka tie ir veidojušies no 1998.gadā

a/s „Māras banka‖ saņemtā kredīta Ls 62 000 apmērā un personīgajiem uzkrājumiem, tajā

skaitā 2001.gada 19.martā aizdevuma Ls 26 000 apmērā no R.S. (lietas 4.lapa).

VID Rīgas reģionālajā iestādē 2006.gada 13.oktobrī R.P. paskaidrojumā norādīts,

ka no a/s „Māras banka‖ saņemtā aizdevuma Ls 22 000 viņš ieguldījis mājas celtniecībā,

bet atlikušos Ls 40 000 aizdevis armijas biedram M.K., kurš dzīvo Pēterburgā, bet 2003.

un 2004.gadā naudu atdevis pa daļām (lietas 10.lapa).

Pieteicējs uzskata, ka ir dokumentāli pierādījis, ka no a/s „Māras banka‖ 1999.gadā

saņēmis aizdevumu Ls 62 000 apmērā (lietas 4.lapa). Savukārt Lēmumā secināts, ka par

minētajiem faktiem R.P. dokumentārus pierādījumus neuzrādīja (lietas 10.lapa).

Līdz ar to tiesai ir jānoskaidro, vai atbildētājs pamatoti nav atzinis augstāk norādītās

naudas summas izcelsmi un legalitāti.

[14.1] Saskaņā ar APL 149.pantu pierādījumi administratīvajā lietā ir ziņas par

faktiem, uz kuriem pamatoti administratīvā procesa dalībnieku prasījumi un iebildumi, kā

arī ziņas par citiem faktiem, kuriem ir nozīme lietas izspriešanā.

APL 150.panta trešā daļa noteic, ka pieteicējam atbilstoši savām iespējām

jāpiedalās pierādījumu savākšanā.

Saskaņā ar APL 154.panta pirmās daļas nosacījumiem, tiesai pierādījumi jānovērtē

pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatojas uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi

pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas

likumiem, zinātnes atziņām un taisnības principiem.

[14.2] Kā norādījis Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments

2005. gada 10. maija sprieduma lietā Nr. SKA-119 12.punktā, nodokļu administrēšana lielā

mērā balstās uz informāciju, ko iesniedz nodokļu maksātājs, tai skaitā informāciju, ko

nodokļu maksātājs iegūst no citiem avotiem, bet ko viņš apliecina. Tāpēc no nodokļu

maksātāja tiek prasīts, lai, iesniedzot nodokļu deklarāciju un sniedzot citu informāciju, viņš

būtu ļoti uzmanīgs un skrupulozs. Paviršība vai nolaidība nav pieļaujama. Turklāt nodokļu

maksātājs parasti saprot, kāda informācija ir svarīga, lai novērstu nepareizas informācijas

iesniegšanu un līdz ar to risku būt sodītam. Citiem vārdiem, no nodokļu maksātāja tiek

prasīts, lai viņš pārzinātu nodokļus regulējošās tiesību normas un apzinātos risku, kas

saistīts ar to pārkāpšanu. Neprecizitātes un kļūdas rada pamatu nodokļu soda naudas

uzlikšanai.

No lietas materiāliem redzams, ka pieteicējs vairākkārtīgi atbildētājam ir sniedzis

atšķirīgu informāciju par naudas līdzekļu izcelsmi. Tā 2006.gada 29.septembra

paskaidrojumā pieteicējs norādījis, ka naudas uzkrājumi Ls 68 168,24 ir veidojušies no

1998.gadā saņemtā kredīta a/s „Māras banka‖ Ls 62 000 apmērā un 1980.gadā saņemtās

naudas no tēva. Savukārt VID Rīgas reģionālajai iestādei pieteicējs paskaidroja, ka

uzkrājumi papildus a/s „Māras banka‖ izsniegtajam kredītam veidojušies no personīgajiem

uzkrājumiem kopš 1995.gada.

Jau 2006.gada 13.oktobra paskaidrojumā pieteicējs norādījis, ka no a/s „Māras

banka‖ saņemtā aizdevuma Ls 22 000 viņš ieguldījis mājas celtniecībā, bet atlikušos Ls 40

000 aizdevis armijas biedram M.K. (lietas 10.lapa). Savukārt 2006.gada 23.novembrī VID

Rīgas reģionālajai iestādei iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteicējs paskaidrojis, ka

naudas uzkrājumi 68 134 ir Krievijas valsts rubļos, nevis latos (lietas 10.lapa).

Tātad no lietas materiāliem tiesa konstatē, ka pieteicējs vairākkārtīgi atbildētājam ir

sniedzis atšķirīgus, pat pretrunīgus paskaidrojumus, nav bijis precīzs, nav varējis iesniegt

dokumentālus pierādījumus a/s „Māra banka‖ saņemtajam aizdevumam. Līdz ar to

Lēmumā izdarītais secinājums, ka nav iegūti dokumentāri pierādījumi no a/s „Māras

banka‖ saņemtajam aizdevumam Ls 62 000 apmērā, ir pamatots.

[14.3] Tiesas ieskatā apšaubāms ir pieteicēja apgalvojums par izsniegto aizdevumu

Ls 40 000 apmērā armijas biedram M.K. Tiesa savas šaubas pamato ar vairākiem

apsvērumiem:

1. pieteicējs nav varējis atbildētājam iesniegt M.K. koordinātes, līdz ar to liedzot

atbildētājam iespēju pārbaudīt pieteicēja sniegtās informācijas atbilstību faktiskajiem

apstākļiem;

2. tiesas sēdē pieteicējs paskaidroja, ka naudu armijas biedram M.K. aizdeva aiz

pateicības, no tā pieteicējs pats nekādu labumu neieguva, līgumu ar M.K. neslēdza.

Tiesas ieskatā minētā naudas summa ir pietiekoši liela, un, neslēdzot līgumu,

pastāvētu risks par tās atdošanu. Vadoties no dzīvē gūtajiem novērojumiem, tiesa secina,

ka jautājumos, kas saistīti ar lielu naudas summu aizdošanu un atdošanu, cilvēki tāpat vien

neuzticas viens otram, un finansiāli darījumus fiksē dokumentāri. Līdz ar to tiesai ir

pamats apšaubīt pieteicēja sniegtās informācijas patiesumu;

3. tāpat tiesas sēdē pieteicējs apgalvoja, ka parādu M.K. esot atdevis pa daļām, sūtot

to ar vilciena pavadoņiem. Par to, kad nauda tiks sūtīta, pieteicējs esot uzzinājis,

sazvanoties ar M.K., vienlaikus paskaidrojot, ka M.K. tālruņa numuru vairs nezinot, jo

neesot to saglabājis.

Tiesa arī šo pieteicēja paskaidrojumu atzīst par nepamatotu un apšaubāmu,

uzskatot, ka tas ir pretrunā ar jebkādiem loģikas likumiem. Pieteicējs tiesas sēdē nespēja

loģiski izskaidrot, kāpēc par labāko parāda atdošanas veidu būtu jāizvēlas naudu

pastarpināti uzticēt svešiem cilvēkiem, darījumu dokumentāri nefiksējot, kad pastāv

neskaitāmi droši naudas atmaksas veidi - pārskaitījums pastā, ar bankas starpniecību utt.

Lai gan pieteikumā tiesai pieteicējs norāda, ka likumdošana neparedz rakstisku

vienošanos par naudas aizdošanu un saņemšanas atpakaļ fakta konstatēšanu, kā arī, ja šāda

rakstveida vienošanās ir bijusi, tad likumdošana neuzliek pieteicējam pienākumu šo

vienošanos uzglabāt (lietas 5.lapa), tiesa šo pieteicēja argumentu atzīst par nepamatotu.

Tiesa norāda, ka saskaņā ar likuma ,,Par nodokļiem un nodevām‖ 38.pantu pierādīšanas

pienākums privātpersonai nodokļu samaksas jautājumos ir neatkarīgi no tā, vai nodokļu

administrācijai pastāv vai nepastāv šaubas par norādīto summu patiesumu, jo nodokļu

maksātājam ir pienākums, deklarāciju aizpildot, to aizpildīt godīgi, pamatojoties uz

faktiskiem apstākļiem un patiesi aizpildītiem maksājumu dokumentiem. Turklāt

privātpersonu pienākums nodrošināt nepieciešamos pierādījumus palielinās proporcionāli

tam, cik ļoti lēmuma pieņemšanas process notiek pašas privātpersonas interesēs.

Pamatojoties uz augstāk minēto, tiesa nodibina, ka pieteicējs nav pierādījis

2006.gada 29.septembra un 13.oktobra paskaidrojumos norādītās skaidras naudas izcelsmi

un legalitāti kopsummā par Ls 68 168,24, līdz ar to atbildētājs pamatoti saskaņā ar MK

noteikumu Nr.780 16.3 apakšpunktā noteikto izdevumu metodi ir veicis pieteicēja IIN

aprēķinu.

[15] No Lēmuma secināms, ka atbildētājs nav atzinis pieteicēja norādīto no R.S.

saņemto aizdevumu saskaņā ar 2001.gada 19.marta aizdevuma līgumu Ls 26 000 apmērā.

Savukārt pieteicēja ieskatā atbildētājs ir netieši apstiprinājis faktu, ka pieteicējs

saņēmis investīcijas no R.S. Ls 26 000 apmērā (lietas 10.lapa), kā arī pieteikumā pieteicējs

norāda, ka aizdevums ir pierādīts ar notariāli apstiprinātu līgumu (lietas 4.lapa).

[15.1] Tiesas sēdē uz tiesas jautājumu pieteicējs paskaidroja, ka no 1998.gada līdz

2000.gadam R.S. pieteicējam izsniedza aizdevumus bez līguma. Sākotnēji pieteicējs

norādīja, ka naudas summas Ls 23 000 apmērā saņemšana no R.S. varēja notikt pieteicēja

dzīvesvietā Ogres rajonā, bet vēlāk jau pārliecinoši un konkrēti norādīja, ka naudas

saņemšana notikusi viņa dzīvesvietā. Tāpat pieteicējs norādīja, ka naudu R.S. bija atnesis

somā, dažādās banknotēs. Naudu pieteicējs esot pārskaitījis.

Savukārt uz atbildētāja pārstāvja jautājumu pieteicējs atbildēja, ka neatceras, vai

naudu uzreiz pārskaitījis, norādīja, ka nauda bijusi pakās un uz tām bijušas virsū rakstītas

summas.

[15.2] Tiesas sēdē liecinieks R.S. par darījumu ar R.P. liecināja, ka naudu

pieteicējam aizdevis vairākkārtīgi, pēdējo reizi lielu summu – Ls 25 500. Naudu pirms tam

glabājis mājās, taču nevarēja norādīt, kādos kuponos bija naudas zīmes. Liecinieks pieļāva,

ka nauda bija salikta paciņās, taču uz tām virsū nekas nebija rakstīts. Liecinieks arī

norādīja, ka naudas zīmju paciņas bija pārsietas ar gumiju un pieteicējs pārskaitīja visu

atnesto naudu, t.i., katru paciņu.

[15.3] No pieteicēja tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem un liecinieka liecībām

izriet, ka darījuma apraksts ir līdzīgs vien attiecībā uz darījuma norises vietu, proti,

pieteicēja dzīvesvietu. Tajā pat laikā atšķiras pieteicēja un liecinieka sniegtā informācija

attiecībā uz darījuma dažādām niansēm.

Izvērtējot pieteicēja tiesas sēdē sniegto informāciju un liecinieka liecības, tiesa

secina, ka pastāv pamatotas šaubas par to, ka pieteicējs saņēmis investīcijas no R.S. Ls

26 000 apmērā. Tiesas šaubas balstītas uz turpmāk minētajiem faktiem.

1. Tiesas sēdē atšķīrās liecinieka un pieteicēja norādītā it kā pēdējā aizdotā naudas

summa R.P.. Liecinieks liecināja, ka aizdevis pieteicējam Ls 25 500, savukārt pieteicējs

paskaidroja, ka skaidrā naudā no R.S. saņēmis Ls 23 000 apmērā. Tiesas ieskatā minētā

naudas summa ir nozīmīga, līdz ar to maz ticams, ka aizņēmējs vai aizdevējs var precīzi

neatcerēties, par cik lielu naudas summu ir runa.

2. Uz tiesas jautājumu pieteicējs atbildēja, ka naudu pārskaitīja, taču uz atbildētāja

pārstāvja jautājumu atbildēja, ka neatceras, vai naudu uzreiz pārskaitījis, ka tā bijusi pakās

un pārskaitījis tikai pakas. No minētā izriet, ka pieteicējs uz vienu un to pašu jautājumu

sniedza divas dažāds atbildes, kas netieši norāda uz to, ka pieteicējs nav pārliecināts par

nepieciešamo atbildi.

Savukārt liecinieks liecināja, ka pieteicējs pārskaitīja visu atnesto naudu. Līdz ar to

redzams, ka pretrunīgas atbildes uz konkrēto jautājumu sniedza ne tikai pats pieteicējs, bet

pretrunas vērojamas arī pieteicēja un liecinieka sniegtajā faktu izklāstījumā.

3. Šaubas par reālu naudas nodošanas faktu rada arī R.S. liecības, ka minēto naudas

summu pirms nodošanas R.P. viņš glabājis mājās, tajā pat laikā nespējot norādīt, kādos

kuponos bija viņa atnestās naudas zīmes. Tiesas ieskatā lieciniekam vajadzēja atcerēties,

kādās naudas zīmēs viņš veicis uzkrājumu, kurš glabājās mājās, pie apstākļiem, kad pēc

liecinieka vārdiem naudas zīmes tika liktas gan somā, gan saliktas ar gumiju apsietās

paciņās.

4. Pretrunas vērojamas arī, lieciniekam un pieteicējam aprakstot naudas zīmju

paciņas. Pieteicējs norādīja, ka uz paciņām virsū bija rakstīta naudas zīmju summa, kā arī,

ka viņš pārskaitījis tikai paciņas. Savukārt liecinieks liecināja, ka paciņas bija apsietas ar

gumiju un uz paciņām nekas virsū rakstīts nebija.

[16] Izvērtējot pieteicēja un liecinieka tiesas sēdē sniegto informāciju kopsakarā ar

Lēmumā un audita pārskatā norādītajiem faktiem, tiesa konstatē, ka atbildētājs ir veicis

detalizētu un rūpīgu R.P. IIN auditu. Tiesa nodibina, ka atbildētājs ir pierādījis, ka 2003.

un 2004.gadā R.P. izdevumi pārsniedza viņa ienākumu avotus, kā rezultātā veidojās

papildus ar IIN apliekamais ienākums. Tāpat tiesas ieskatā atbildētājs ir pamatoti

konstatējis, ka R.P. saimnieciskās darbības izdevumu un ienākumu žurnālā iekļāvis

izdevumus, kas nav saistīti ar taksācijas gada ienākuma gūšanu no saimnieciskās darbības,

un Gada ienākumu deklarācijā par 2004.gadu nav norādījis no fiziskām personām saņemtās

naudas summas, kas saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli‖ 8.panta trešās

daļas 11.punktu ir ar IIN apliekamais ienākums.

[17] Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli‖ 31.3 panta pirmā daļa noteic, ja

maksātājs, pārkāpdams šā likuma prasības, nav aprēķinājis nodokli no visa apliekamā

ienākuma, kas atbilstoši šim likumam ir apliekams ar nodokli, izņemot tos ienākumus, no

kuriem nodoklis bija jāietur izmaksas vietā darba devējam vai citai personai, viņam ir

jāsamaksā iztrūkstošā nodokļa summa un soda nauda iztrūkstošās nodokļa summas apmērā.

Ar Lēmumu pieteicējam aprēķināta soda nauda iemaksai budžetā noteiktā IIN

apmērā, un tiesa atzīst tās noteikšanu par tiesisku un pamatotu, jo, kā atzinis Augstākās

tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2005. gada 14. janvāra spriedumā lietā Nr.

SKA-4, soda naudas mērķis ir panākt, lai nodokļu maksātāji pildītu savus pienākumus

nodokļu jomā, kā arī sodīt pārkāpējus. Līdz ar to soda nauda ir paredzēta kā līdzeklis, kas

nodrošina, lai valsts atbilstoši attiecīgajiem likumiem saņemtu nodokļus.

Tiesa atzīst, ka pieteicēja ienākumi 2003.gadā Ls 22 043,9 apmērā un 2004.gadā Ls

6467,51 latu apmērā ir uzskatāmi par slēptajiem ienākumiem, no kuriem pieteicējam bija

jānomaksā IIN. Ņemot vērā, ka pieteicējs par slēpto apliekamo ienākumu netika veicis IIN

samaksu, tas ir radījis budžetā maksājamās nodokļu summas samazinājumu. Tādejādi tiesa

secina, ka pieteicējs nav pildījis savu nodokļu maksātāja pienākumu, valsts nav saņēmusi

nodokli atbilstoši likumam „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli‖ un VID pamatoti un tiesiski

ir pieņēmis Lēmumu, saskaņā ar kuru pieteicējam papildu nomaksai noteikts Ls 14 288,94,

no tā IIN Ls 7127,86 un soda nauda Ls 7127,86.

[18] Pārbaudot pārsūdzēto Lēmumu atbilstoši APL 250. panta pirmajā daļā

ietvertajiem administratīvā akta pārbaudes nosacījumiem, tiesa secina, ka atbildētāja

amatpersona, pieņemot pārsūdzēto Lēmumu, ir pārbaudījusi administratīvajā lietā esošos

materiālus un izvērtējusi pieteicēja sūdzībā norādītos iebildumus. Ņemot vērā

iepriekšminēto, tiesa secina, ka atbildētājs pirms Lēmuma pieņemšanas ir pilnīgi un

vispusīgi veicis administratīvajā lietā nepieciešamo apstākļu noskaidrošanu, tādējādi

atbildētājs ir izpildījis APL 59. panta pirmās daļas prasības, kas paredz, ka pēc

administratīvās lietas ierosināšanas iestāde iegūst informāciju, kas saskaņā ar

normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, lai pieņemtu attiecīgo lēmumu. Pārsūdzētais

Lēmums izdots, ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus, atbilst materiālo un

procesuālo tiesību normām un vispārējiem tiesību principiem. Tiesa arī konstatē, ka

izdodot Lēmumu, ir ievērota lietas piekritība, aktā ir norāde uz lietā savāktajiem

pierādījumiem un piemērotām tiesību normām, līdz ar to Lēmums attaisno pieteicējam

uzlikto IIN un soda naudu par konstatēto slēpto ar IIN apliekamo ienākumu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251. pantu, 289. – 291.

pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt R.P. pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2007.gada

29.marta lēmuma Nr.19/15819 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no

sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā.

Spriedums sastādīts 2008.gada 18.decembrī.

Tiesnese L.Hāzenfuse