Court partially allows debt collection claim, rejecting recovery costs from a different case and awarding court fees proportionally.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the plaintiff's claim for debt collection, ordering payment of the principal, interest, and specific recovery costs while rejecting others. The defendant failed to submit written explanations, and the plaintiff argued for full reimbursement of legal expenses. The court denied recovery costs tied to a separate case, citing that the Civil Procedure Law does not allow transferring costs between distinct proceedings, but awarded court fees proportionally to the amount of the debt recognized.
Legislator headnote
AI generatedCivil Procedure Law Art. 41; Civil Code Art. 1587, 1753, 1756, 1765, 1934, 1943: Court costs incurred in one lawsuit cannot be recovered from a debtor in a separate lawsuit; however, court fees must be awarded proportionally to the portion of the claim that is granted.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-0837-21/4
ECLI:LV:VRT:2021:0212.C71346120.4.S
Lieta Nr.C71346120
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Limbažos 2021.gada 12.februārī
Vidzemes rajona tiesas tiesnese A.Grīnberga rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA “Legal Balance” prasībā pret /pers. B/ par
naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
SIA “Legal Balance” (turpmāk prasītājs) cēlusi tiesā prasību vienkāršotajā procedūrā pret /pers. B/ (turpmāk atbildētājs) par naudas
piedziņu, lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam pamatparādu 125 EUR, lietošanas komisijas maksu 45,33 EUR par laiku
no 2017.gada 10.februāra līdz 10.martam, līgumiskos nokavējuma procentus 125 EUR par laiku no 2017.gada 10.marta līdz 2019.gada
23.aprīlim, aizdevēja parāda piedziņas izdevumus 9 EUR, parāda atgūšanas izdevumus 17 EUR, tiesas izdevumus 75,47 EUR ar lietas
izskatīšanu saistītos izdevumus 5,44 EUR, ko prasītājs samaksājis par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, atzīt prasītāja
tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā no galvenā parāda par laiku līdz sprieduma izpildei. Prasība pamatota ar Civillikuma
1401., 1402., 1511., 1512., 1562., 1587., 1753., 1756., 1757., 1765., 1934., 1943.pantu, Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra
noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.1., 2.2. un
3.punktu.
Tā kā iesniegts prasības pieteikums vienkāršotajā procedūrā, tiesa, izpildot Civilprocesa likuma prasības, paziņojusi atbildētājam
par ierosināto lietu, noteikusi termiņu rakstveida paskaidrojumu sniegšanai un izskaidrojusi tiesības lūgt izskatīt lietu tiesas sēdē.
Atbildētājs rakstveida paskaidrojumu lietā nav iesniedzis.
Neviena no pusēm nav pieteikusi lūgumu skatīt lietu tiesas sēdē. Tā kā nepieciešamību izskatīt lietu tiesas sēdē nekonstatēja arī
pati tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25pantu lieta tiek skatīta rakstveida procesā. Par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un
sprieduma pieejamības datumu pusēm ir paziņots.
Motīvu daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 3.punktu saīsināto spriedumu tiesa sastāda vienkāršotās procedūras lietās.
Atbilstoši panta otrajai daļai, tiesa saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar Civilprocesa likuma 193.panta prasībām, izņemot aprakstošo
daļu, kurā norāda tikai prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu,
kurā norāda tikai normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa.
Tiesa, iepazinusies ar lietas materiāliem, atzīst, ka prasība ir apmierināma daļēji, piedzen no atbildētāja par labu prasītājam
pamatparādu 125 EUR, lietošanas komisijas maksu 45,33 EUR par laiku no 2017.gada 10.februāra līdz 10.martam, līgumiskos
nokavējuma procentus 125 EUR par laiku no 2017.gada 10.marta līdz 2019.gada 23.aprīlim, parāda atgūšanas izdevumus 7 EUR.
Prasība noraidāma daļā par parāda atgūšanas izdevumu 10 EUR piedziņu, jo tiesai nav iesniegti pierādījumi, kas apstiprina Parādu
ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pantā un Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas
izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.2.punktā norādīto izdevumu rašanos. Ar prasības pieteikuma
sagatavošanu, drukāšanu un nosūtīšanu, bankas komisijas maksu un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi nav atzīstami par parāda
piedziņas izdevumiem ārpus tiesas atgūšanas procesā, bet ir ar lietas vešanu saistītie izdevumi, kas ir atlīdzināmi tikai tad, ja lietā
juridisko palīdzību sniedzis zvērināts advokāts. Konkrētajā gadījumā tas nav konstatējams. Tāpat prasība noraidāma daļā par aizdevēja
parāda piedziņas izdevumu 9 EUR piedziņu, jo prasītājs šādu prasījumu nav pamatojis, nav iesniedzis pierādījumus par šādu izdevumu
esību.
Tiesa noraida kā nepamatotu prasījumu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam ar brīdinājuma izsniegšanu saistītos izdevumus
5,44 EUR.
No Tiesu informatīvās sistēmas datiem redzams, ka šie procesuālie izdevumi piesaistīti Vidzemes rajona tiesas izskatītajiem
lietas materiāliem Nr.3-12/03013-19, nevis attiecināmi uz konkrēto izskatāmo lietu. Tiesa norāda, ka Civilprocesa likums neparedz
tiesas izdevumus, kas radušies vienā lietā, atgūt citā lietā. Šādu atziņu par pareizu atzinusi Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas
kolēģija 2020.gada 12.maija spriedumā lietā C71321119; CA0217-20/3.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi proporcionāli
apmierināto prasījumu apmēram. Prasītājs cēlis prasību par 310,52 EUR piedziņu, attiecīgi veicis valsts nodevas 70 EUR un ar lietas
izskatīšanu saistīto izdevumu 5,47 EUR samaksu. Tiesa prasību apmierinājusi 302,33 EUR apmērā (94,09%=302,33 x 100% : 321,33
EUR), līdz ar ko no atbildētāja prasītāja labā piedzenami tiesas izdevumi 71 EUR (94,09% no 75,47 EUR).
Tiesa vadījusies pēc Civillikuma 1587., 1753., 1756., 1765., 1934., 1943.panta, Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6.panta un
Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un
izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.1. un 2.2.punktiem, Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 3.punkta un otrās daļas, 195., 33.,
41. un 204.1panta.
Tiesa atzīst prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā no neatmaksātā pamatparāda par
laiku no sprieduma stāšanās spēkā līdz sprieduma izpildei.
Atbildētājam nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas
Rezolutīvā daļa
Tiesa, vadoties pēc Civilprocesa likuma 190.un 193. un 250.27 panta
nosprieda
prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Legal Balance”, reģistrācijas numurs 40203125480, 373,33
EUR (trīs simti septiņdesmit trīs euro un 33 centi), ko veido pamatparāds 125 EUR, lietošanas komisijas maksa 45,33 EUR par laiku
no 2017.gada 10.februāra līdz 10.martam, līgumiskie nokavējuma procenti 125 EUR par laiku no 2017.gada 10.marta līdz 2019.gada
23.aprīlim, parāda atgūšanas izdevumi 7 EUR un tiesas izdevumi 71 EUR.
Parāda samaksa veicama kontā LV97HABA0551044372861 AS “Swedbank”.
Noraidīt prasību daļā par parāda atgūšanas izdevumu 10 EUR, aizdevēja parāda piedziņas izdevumu 9 EUR un ar brīdinājuma
izskatīšanu saistīto izdevumu 5,44 EUR piedziņu.
Atzīt SIA “Legal Balance” tiesības saņemt no /pers. B/ likumiskos nokavējuma procentus sešus procentus gadā no neatmaksātā
pamatparāda par laika periodu līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).
Spriedumam noteikt termiņu labprātīgai izpildei desmit dienas no sprieduma stāšanās spēkā.
Saīsināts spriedums nav pārsūdzams. Saīsināts spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš sprieduma
sastādīšanas lūguma iesniegšanai un neviena no pusēm nav iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.
Puses desmit dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma var iesniegt tiesā sprieduma sastādīšanas lūgumu. Ja puse būs
iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu, sprieduma noraksts būs pieejams tiesas kancelejā 2021.gada 15.martā.
Saīsināts spriedums ir sastādīts 2021.gada 12.februārī.
Tiesnese A.Grīnberga