Court partially allowed management fee claim against apartment owners, dismissing base debt but awarding interest and costs.

Lietas Nr. C30747316

Lietas arhīva Nr. C-2490-17/20

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 29.martā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Casno

ar sekretāri L.Petrovu

piedaloties prasītāja pārstāvei /pers. A/

atbildētājas /pers. B/ pārstāvei /pers. C/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. D/, /pers. E/ un /pers. B/ par dzīvojamās mājas uzturēšanas

un apsaimniekošanas maksas un saņemto pakalpojumu parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

Prasītāja SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” iesniegusi tiesā prasību (ar vēlākiem precizējumiem) pret atbildētājiem /pers. D/, /pers. E/ un /pers. B/ par

dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksas un saņemto pakalpojumu parāda piedziņu.

Prasībā norādīts, ka atbilstoši Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas ierakstam, /pers. D/ pieder ½ domājamā daļa,

/pers. E/ – 1/6 domājamā daļa un /pers. B/ 2/6 domājamās daļas no nekustamā īpašuma – dzīvokļa Nr.16,/adrese/.

Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju 50.panta septīto daļu un 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju

pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī, prasītāja apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/.

Norādīts, ka dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, kā arī nav pilnvarojuši citu personu pārvaldīt un

apsaimniekot dzīvojamo māju.

Norāda, ka likums “Par dzīvokļa īpašumu” un “Dzīvokļa īpašuma likums” paredz ne tikai līgumisko, bet arī delikt atbildību (ārpus līgumisko

atbildību), nosakot dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu atlīdzību neatkarīgi no līguma noslēgšanas.

Prasītāja norāda, ka rēķini atbildētājiem izsniegti pastāvīgi, nekādi šķēršļi lietot savā īpašumā esošas telpas nav likti, tomēr līgumos noteiktos

maksājumus pilnībā, kā arī savlaicīgi atbildētāji neveic, tādējādi radot prasītājai materiālos zaudējumus.

2000.gada 22.februārī starp prasītāju un atbildētāju /pers. D/ noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums, kura 3.4.punkts

noteic, ka gadījumos, ja maksājumi par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, komunālie maksājumi, kas izdarāmi vienlaikus ar

maksājumiem par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, tiek veikti ar kavējumu, par katru nokavēto dienu maksājama soda nauda 0,1 %

apmērā no kopējās parāda summas.

Norāda, ka atbildētājiem pamatparāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem izveidojies par laika

periodu no 2011.gada 1.maija līdz 2016.gada 1.augustam un sastāda 5866,43 EUR. Likumiskie procenti aprēķināti par laika periodu no 2011.gada

1.jūnija līdz 2016.gada 1.augustam un sastāda 407,91 EUR.

Ņemot vērā, ka īpašuma tiesības uz dzīvokli atbildētājiem pieder domājamās daļās, parāds, likumiskie procenti, valsts nodeva un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi piedzenami atbilstoši katra atbildētāja domājamai daļai.

Pamatojoties uz likumu “Par dzīvokļa īpašumu”, Dzīvokļa īpašuma likuma 3.pantu, 8.panta pirmo daļu, 10., 12., 35.pantu un Civillikuma 1402.,

1651., 1753., 1756., 1765.pantu, 1652.panta trešo daļu un 1759.panta pirmo daļu prasītāja lūdz piedzīt no /pers. D/ pamatparādu 2933,22 EUR,

likumiskos procentus 203,95 EUR, valsts nodevu 242,86 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,66 EUR; /pers. E/ pamatparādu 977,73

EUR, likumiskos procentus 67,99 EUR, valsts nodevu 80,95 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,65 EUR; /pers. B/ pamatparādu

1955,48 EUR, likumiskos procentus 67,99 EUR, valsts nodevu 161,90 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,65 EUR.

Vienlaicīgi prasītāja lūgusi nodrošināt prasību prasības summas 6274,34 EUR apmērā, ierakstot atzīmi zemesgrāmatā uz /pers. D/ piederošo ½

domājamo daļu, /pers. E/ piederošu 1/6 domājamo daļu un /pers. B/ piederošajām 2/6 domājamajām daļā no nekustamā īpašuma – dzīvokļa Nr.16,

/adrese/.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses 2016.gada 20.septembra lēmumu pieteikums par prasības nodrošināšanu noraidīts.

Atbildētājas /pers.B/ un /pers. E/ sniegušas paskaidrojumus par celto prasību, norādot, ka prasību neatzīst, uzskata to par netaisnīgu, nepamatotu

un nepierādītu.

Paskaidrojumos norādīts, ka, neskatoties uz īpašuma tiesību piederības faktu, atbildētāja /pers. B/ dzīvoklī nedzīvo kopš 2006.gada 24.marta,

savukārt /pers. E/ – kopš 2012.gada novembra.

Ar 2016.gada 22.jūnija Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu civillietā Nr.C30317115 nodibināts, ka līdzatbildētāja /pers. D/

vardarbīgu darbību rezultātā /pers. B/ kopš 2006.gada 24.marta liegta iespēja lietot dzīvokli un kopš minētā laika atbildētāja dzīvoklī nedzīvo un

pakalpojumus nepatērē.

Norāda, ka ilgstošās tiesvedības dēļ /pers. E/ īpašuma tiesības zemesgrāmatā nostiprinātas 2016.gada 4.aprīlī. Kopš 2006.gada 24.marta dzīvoklī

dzīvo un visus ar to saistītos pakalpojumus patērē /pers. D/.

Kaut gan no 2006.gada 24.marta atbildētājas dzīvoklī nedzīvo, /pers. B/, būdama dzīvokļa īpašuma daļas īpašniece, atbilstoši Dzīvokļa īpašuma

likuma 13.panta prasībām, katru mēnesi maksā par dzīvokļa īpašuma uzturēšanu un apsaimniekošanu 30 EUR. Par pakalpojumiem atbildētāja

nemaksā, jo tos kopš 2006.gada 24.marta nepatērē, līdz ar to prasījums par saņemto pakalpojumu apmaksu nav pamatots.

Atbildētāju ieskatā prasītāja nepamatoti un nepareizi veikusi parāda aprēķinu, sadalot kopējo parāda summu starp dzīvokļu īpašniekiem

proporcionāli viņiem piederošo daļu skaitam, aprēķinot parādu par laiku no 2011.gada 1.maija līdz 2016.gada 1.augustam.

Norāda, kaut gan prasītāja piesaka prasījumu par likumisko procentu piedziņu, prasītājai būtu jāņem vērā, ka likumisko procentu aprēķins atkarīgs

no parāda lieluma. Atbildētājām nav zināms, kāda parāda summa attiecināma uz katru atbildētāju atsevišķi.

Atbildētājs/pers. D/ paskaidrojumus par prasību nav iesniedzis.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāve /pers. A/ atteicās no prasības daļā par pamatparāda 5866,43 EUR piedziņu, par ko parakstījās pielikumā pie tiesas

sēdes protokola. Uzturēja prasību daļā par likumisko procentu 407,91 EUR piedziņu, lūdzot piedzīt no atbildētāja /pers. D/ 203,95 EUR, atbildētājas

/pers. E/ – 67,99 EUR un atbildētājas /pers. B/ – 135,97 EUR, norādot, ka precizētā prasības pieteikumā pieļauta pārrakstīšanās kļūda, kā arī lūdzot

piedzīt no atbildētājiem tiesāšanās izdevumus. Vienlaikus prasītājas pārstāve tiesas sēdē uzturēja iesniegto pieteikumu par samaksātās valsts nodevas

atmaksu. Papildus prasītājas pārstāve norādīja, ka pēc prasības celšanas tiesā atbildētāji samaksājuši parādu, līdz ar to uzskatāms, ka atbildētāji to

atzinuši par pamatotu. Savukārt maksājumu rēķini netika sadalīti atbilstoši katra atbildētāja domājamai daļai, jo atbildētāju starpā nebija panākta

vienošanās, kā viņi segs maksājumus par dzīvokļa lietošanu. Kā arī iebildumus par saņemtajiem pakalpojumiem atbildētāji nav cēluši.

Tiesas sēdē atbildētājas /pers. B/ pārstāve /pers. C/ prasību neatzina, sniedza paskaidrojumus, kas analogi paskaidrojumos par prasību

norādītajam. Papildus norādīja, ka parāda apmaksu 2016.gada 9.oktobrī veicis /pers. D/, līdz ar to secināms, ka viņš atzīst apstākli, kas tas ir viņa

parāds. Šobrīd dzīvoklis ir pārdots.

Atbildētāji/pers. E/ un /pers. D/ uz tiesas sēdi nav ieradušies, kā arī nav paziņojuši savas neierašanās iemeslus, lai gan par tiesas sēdi un laiku

atbildētājiem paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta piektās daļas prasībām, t.i. /pers. D/ pavēsti nosūtot uz deklarēto dzīvesvietas adresi,

savukārt /pers. E/ – uz paskaidrojumos norādīto korespondences adresi.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka atbildētājiem ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu, taču atbildētāji nav ieradušies uz tiesas sēdi, nepaziņojot

neierašanās iemeslu.

Tiesa, noklausoties prasītājas pārstāves un atbildētājas /pers. B/ pārstāves viedokļus un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 56.1panta pirmo daļu,

74.panta septīto daļu un 156.panta pirmo daļu, atzīst par iespējamu lietu izskatīt bez atbildētāju /pers. E/ un /pers. D/ klātbūtnes.

Motīvu daļa

Noklausījusies pušu pārstāvju paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi un novērtējusi pierādījumus lietā, tiesa atzīst, ka prasība par likumisko

procentu piedziņu ir pamatota un apmierināma daļēji, savukārt tiesvedība lietā par pamatparāda piedziņu -izbeidzama.

No lietas materiāliem, t.i. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas izdrukas redzams, ka atbildētājam /pers. D/ pieder ½

domājamā daļa, /pers. E/ – 1/6 domājamā daļa un /pers. B/ – 2/6 domājamās daļas no dzīvokļa īpašuma Nr.16 un pie dzīvokļa īpašuma piederošās

kopīpašuma domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas un zemes gabala /adrese/ (lietas 21.-23.lapa).

Saskaņā ar 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī daudzdzīvokļu mājas /adrese/ nodota SIA “Rīgas namu

pārvaldnieks” pārvaldīšanā (lietas 10.-16.lapa).

Lietā nodibināts, ka 2000.gada 22.februārī starp namu pārvaldi “Jugla” un /pers. D/ noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas

līgums Nr.P496 (lietas 17.-20.lapa).

Starp prasītāju un atbildētājām /pers. B/ un /pers. E/ dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums nav noslēgts.

Civillikuma 1402.panta noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Dzīvokļa īpašnieku pienākums veikt maksājumus par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī komunālos maksājumus izriet no

likuma.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, norēķināties par

saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), kā

arī segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā.

Atbilstoši minētā likuma 13.pantam dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz

dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu

īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Saskaņā ar Civillikuma 1071.pantu, uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumu un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem

samērīgi ar viņu daļām.

Līdz ar to nekustamā īpašuma kopīpašniekiem atbilstoši viņu domājamām daļām ir pienākums segt dzīvojamās mājas uzturēšanas un

apsaimniekošanas maksas un komunālo maksājumu parādu par laika periodu, kad viņiem domājamās daļas piederējušas.

No Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr.14604 16 redzams, ka 2000.gada 27.oktobrī atbildētājam /pers. D/ nostiprinātas īpašuma

tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr.16 un 5878/289801 kopīpašuma domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas un zemes gabala /adrese/. 2010.gada

9.jūnijā atbildētājai /pers. B/ reģistrētas īpašuma tiesības uz 2/6 domājamām daļām no nekustamā īpašuma, pamats - 2009.gada 18.maija Rīgas

apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas spriedums lietā Nr.C04308206. Attiecīgi atbildētāja /pers. D/ domājamā daļa īpašumā samazinājusies par 2/6

domājamām daļām. Savukārt 2016.gada 4.aprīlī /pers. E/ reģistrētas īpašuma tiesības uz 1/6 domājamo daļu no strīdus nekustamā īpašuma, pamats -

2009.gada 18.maija Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas spriedums lietā Nr.C04308206. Attiecīgi atbildētāja /pers. D/ domājamā daļa īpašumā

samazinājusies uz ½ domājamo daļu.

Tiesa atzīst par nepamatotiem atbildētājas /pers. E/ paskaidrojumos norādīto, ka viņai nav pienākuma veikt minētos maksājumus, jo dzīvoklī

nedzīvo. Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantam, kā arī Civillikuma 1071.panta nosacījumiem atbildētāju pienākums veikt maksājumus par viņai

piederošā nekustamā īpašuma – dzīvokļa, apsaimniekošanu un dzīvoklim sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem izriet no apstākļa, ka atbildētāja ir

dzīvokļa domājamo daļu īpašniece. Samaksas pienākums atbilstoši spēkā esošajam regulējumam nav saistāms ar apstākļiem vai atbildētāja lieto sev

piederošo īpašumu, t.i. dzīvo dzīvoklī un saņem komunālos pakalpojumus, vai nē.

Atbildētājas labprātīga izvēle dzīvot ārzemēs neatbrīvo viņu no pienākuma veikt samaksu par viņas īpašuma apsaimniekošanu un pārvaldīšanu.

Pierādījumi, ka atbildētājai būtu liegta iespēja izmantot sev piederošo īpašumu lietā nav iesniegti.

Tāpat apstāklis, ka ilgstošās tiesvedības dēļ /pers. E/ īpašuma tiesības zemesgrāmatā nostiprinātas tikai 2016.gada 4.aprīlī, neatbrīvo atbildētāju no

pienākuma veikt maksājumus par sev piederošo nekustamo īpašumu. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 8.pantu, līdz dzīvokļa īpašuma pirmreizējai

reģistrēšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašuma ieguvēju attiecas visas šā likuma normas, kas nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un

atbildību, izņemot tās likumā noteiktās tiesības, kuras dzīvokļa īpašuma ieguvējs iegūst tikai pēc dzīvokļa īpašuma reģistrēšanas zemesgrāmatā.

Līdz ar to kopš 2009.gada 26.jūnija, t.i. Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2009.gada 18.maija sprieduma spēkā stāšanās, atbildētājai

/pers. E/ radās pienākums veikt maksājumus par sev piederošo nekustamo īpašumu.

No lietā iesniegtā 2016.gada augusta parāda aprēķina izriet, ka laika periodā no 2011.gada maija līdz 2016.gada augustam pamatparāds par

dzīvokļa īpašuma Nr.16, /adrese/, uzturēšanu, apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem sastādīja 5866,43 EUR, t.i. atbildētājam /pers. D/ -

2933,22 EUR, /pers. E/ – 977,73 EUR, savukārt /pers. B/ – 1955,48 EUR (lietas 49.lapa).

Prasītājas SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāve tiesas sēdē prasību daļā par pamatparāda piedziņu neuzturēja, norādot, ka pēc prasības

celšanas tiesā atbildētāji ir samaksājuši pamatparādu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 74.panta trešās daļas 1.punktam prasītājs ir tiesīgs pilnīgi vai daļēji atteikties no prasības. Savukārt, saskaņā ar

Civilprocesa likuma 223.panta 4.punktu, gadījumā ja prasītājs ir atteicies no prasības, tiesa izbeidz tiesvedību lietā.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka tiesvedība prasības daļā par pamatparāda piedziņu no atbildētājiem ir izbeidzama, saskaņā ar iepriekšminētās

civilprocesuālās normas noteikumiem sakarā ar prasītājas atteikšanos no prasības.

Prasītāja, pamatojoties uz Civillikuma 1756.pantu, lūdz piedzīt no atbildētājiem likumiskos nokavējuma procentus.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas lietošanas atvēlējumu vai kavējumu.

Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Savukārt Civillikuma 1765.panta pirmā daļa noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā.

Atbildētāja /pers. B/ prasību neatzīst, norādot, ka atbildētāja /pers. D/ prettiesisko darbību rezultātā viņai liegta iespēja lietot sev piederošo

īpašumu. Neskatoties uz to, atbildētāja katru mēnesi veikusi maksājumus par sev piederošās domājamās daļas apsaimniekošanu un uzturēšanu. Bez tam

atbildētāja vairākkārt lūgusi prasītājai izsniegt viņai dalītus rēķinus, taču prasītāja atteikusies to darīt.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016.gada 22.jūnija spriedumu atzīts, ka /pers. D/ kopš 2006.gada 24.marta prettiesiskā kārtā

liedzis /pers. B/ lietot dzīvokli un iekļūt tajā (lietas 63.-65.lapa). Spriedums stājies likumīgā spēkā 2016.gada 19.augustā. Līdz ar to ar spēkā stājušos

tiesas spriedumu pierādīts, ka atbildētājai /pers. B/ kopš 2006.gada 24.marta bijusi liegta iespēja izmantot sev piederošo nekustamo īpašumu, tajā skaitā,

izmantot komunālos pakalpojumus.

No atbildētājas /pers. B/ lietā iesniegtajām bankas konta izdrukām redzams, ka atbildētāja veikusi maksājumus proporcionāli sev piederošajām

domājamām daļām par dzīvokļa īpašuma uzturēšanu un apsaimniekošanu (lietas 91.-94.lapa).

Bez tam no lietā iesniegtajiem atbildētājas /pers. B/ iesniegumiem SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” redzams, ka atbildētāja vairākkārt lūgusi izsniegt

atsevišķus rēķinus katram dzīvokļa domājamo daļu īpašniekam, uz kuriem prasītāja sniegusi atbildi, ka tiesiskās attiecības starp SIA “Rīgas namu

pārvaldnieks” un dzīvokļa īpašnieku veidojas par konkrētu pārvaldāmo nekustamā īpašuma objektu – dzīvokļa īpašumu. Gadījumā, ja dzīvokļa

īpašumam ir vairāki kopīpašnieki, tad kopīpašniekiem atbilstoši Civillikuma nosacījumiem par kopīpašumu savstarpēji jāvienojas par sagatavotā rēķina

apmaksu, atbilstoši to īpašumā esošajām kopīpašuma domājamām daļām (lietas 68.-72., 74.-75., 77.-78., 81.-88.lapa).

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka atbildētāju /pers. B/ nevar vainot ne uzmanības trūkumā, ne vispār vieglprātībā vai nolaidībā, kā rezultātā viņa būtu

pieļāvusi maksājumu kavējumu un 1nokavējuma seku iestāšanos, līdz ar ko prasība daļā par likumisko procentu piedziņu no atbildētājas /pers. B/ ir

noraidāma.

Ņemot vērā, ka atbildētāji /pers. D/ un /pers. E/ kavējuši maksājumu termiņus, tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma 1756., 1759.pantam katram

atbildētājam jāmaksā prasītājai nokavējuma procenti, kas saskaņā ar prasītājas sastādīto aprēķinu par laika periodu no 2011.gada 1.jūnija līdz

2016.gada 1.augustam /pers. D/ sastāda 203,95 EUR, savukārt /pers. E/ – 67,99 EUR.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Savukārt minētā panta otrā daļa noteic, ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis,

tiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos tiesas izdevumus.

Ņemot vērā, ka prasība daļā par pamatparāda piedziņu 5866,43 EUR izbeigta, savukārt prasība daļā par likumisko procentu piedziņu no

atbildētājas /pers. B/ – noraidīta, no atbildētāja /pers. D/ par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi 243,79 EUR, kas sastāv no samaksātās valsts

nodevas par parāda piedziņu – 240,13 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem 3,66 EUR, no atbildētājas /pers. E/ piedzenami tiesas izdevumi

83,71 EUR, kas sastāv no samaksātās valsts nodevas par parāda piedziņu 80,05 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem 3,65 EUR. Ņemot

vērā, ka atbildētāja /pers. B/ kopš 2006.gada 24.marta nav izmantojusi komunālos pakalpojumus un veikusi apsaimniekošanas maksu par sev piederošo

nekustamo īpašumu, tiesa atzīst, ka valsts nodeva par parāda piedziņu no atbildētājas nav piedzenama.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 37.panta pirmās daļas 1.punktu samaksātā valsts nodeva atmaksājama pilnīgi vai daļēji, ja iemaksāta lielāka

nodeva, nekā to nosaka likums. Saskaņā ar prasītājas iesniegto 2016.gada 8.augusta maksājuma uzdevumu Nr.16-25239, prasītāja iemaksājusi valsts

kasē valsts nodevu 509,18 EUR, kas ir lielāka, nekā to nosaka Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta b)apakšpunkts, līdz ar to ir pamats

valsts nodevas 23,47 EUR atmaksai.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājiem nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei. Minētais termiņš skaitāms

no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 193., 204.1 pantu, 41.panta pirmo, otro daļu un 223.panta 4.punktu, tiesa

nosprieda:

Prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods A/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.. 40103362321 likumiskos

nokavējuma procentus par laika periodu no 2011.gada 1.jūnija līdz 2016.gada 1.augustam 203,95 EUR un tiesas izdevumus 243,79 EUR, t.i. kopā

447,74 EUR (četri simti četrdesmit septiņi euro 74 centi).

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods B/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321 likumiskos

nokavējuma procentus par laika periodu no 2011.gada 1.jūnija līdz 2016.gada 1.augustam 67,99 EUR un tiesas izdevumus 83,71 EUR, t.i. kopā

151,70 EUR (simts piecdesmit viens euro 70 centi).

Parāda samaksa veicama SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” kontā – AS “Citadele banka”, konta Nr.LV83PARX0013044380019.

Tiesvedību daļā par pamatparāda 5866,43 EUR piedziņu – izbeigt.

Prasību daļā par likumisko procentu par laika periodu no 2011.gada 1.jūnija līdz 2016.gada 1.augustam no atbildētājas /pers. B/ 135,97 EUR

piedziņu – noraidīt.

Atmaksāt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, samaksāto valsts nodevu 23,47 EUR (divdesmit trīs euro 47 centi).

Noteikt, ka spriedums izpildāms labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas diena – 2017.gada 5.aprīlis.

Tiesnese I.Casno