Appeal court partially allowed landlord's claim for 2010 property tax compensation against tenant.

Lietas Nr. C32188016

Lietas arhīva Nr. CA-0533-16/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2016.gada 12.oktobrī

Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā tiesnešu sastāvā: J.Mauliņa, R.Vīva, B.Ķeire

izskatīja rakstveida procesā apelācijas kārtībā civillietu AS /nosaukums A/ (maksātnespējīgās AS /nosaukums B/) maza apmēra prasībā pret /pers.

D/ par parāda piedziņu, sakarā ar maksātnespējīgās AS /nosaukums B/ prokūristes zvērinātas advokātes Artas Snipes apelācijas sūdzību par Rīgas

pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2016.gada 20.jūnija spriedumu.

Aprakstošā daļa

2016.gada 25.janvārī maksātnespējīgās AS /nosaukums b/ (turpmāk prasītāja) pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts Normunds Šlitke

cēlis Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā maza apmēra prasību pret /pers. D/ (turpmāk atbildētājs) (lietas 4.-5.lapa), lūdzot piedzīt zemes nomas maksas

parādu 227,40 EUR, pievienotās vērtības nodokļa parādu 47,75 EUR, nekustamā īpašuma kompensācijas parādu 15,60 EUR, kopā 290,75 EUR

apmērā.

Pieteikumā norādīts, ka prasītājai no 2010.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.decembrim piederēja 1/3 domājamā daļa no nekustamā

īpašuma /adrese/, kadastra numurs /numurs A/. Kopīpašnieki pilnvarojuši prasītāju celt prasību par zemes nomas maksas piedziņu. Zemesgabals

funkcionāli piekrīt dzīvojamai mājai /adrese/ un funkcionāli nepieciešamā zemes gabala daļa ir 2813 kv.m. Minētajā laika periodā /pers. D/ bija dzīvokļa

īpašuma /adrese/, īpašnieks.

Saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku

un kārtību” 14.pantu zeme un dzīvojamā māja ir pastāvīgi īpašuma tiesību objekti un starp zemes un ēkas īpašniekiem veidojas piespiedu zemes nomas

attiecības. Tādējādi, rakstveida līguma noslēgšana nav nepieciešama, ja nav strīda par zemes nomas maksu. Zemes nomas maksa ir 6 % apmērā no

zemes kadastrālās vērtības gadā. Dzīvokļa īpašniekam ir jāsedz zemes nomas maksa atbilstoši kopīpašumā esošās daļas apmēram, kā arī jākompensē

nekustamā īpašuma nodoklis atbilstoši tam piederošām domājamām daļām.

Prasītāja ir nosūtījusi atbildētājam paziņojumu par zemes nomas maksas parādu. Ēkas dzīvokļu īpašnieki ir iebilduši, ka ir veikuši maksājumus par

zemes nomas maksu ēkas bijušajam apsaimniekotājam. Zemes īpašnieks nav saņēmis no apsaimniekotāja zemes nomas maksu. Samaksas fakts ir

jāpierāda atbildētājam.

Prasība pamatota uz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta pirmās daļas 3.punktu, 54.panta pirmo daļu, likuma

“Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta 2.1 daļu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.4 panta ceturto un piekto daļu, Dzīvokļa

īpašuma likuma 13.panta pirmo daļu, Civillikuma 1069., 1838., 2141., 2142.pantu.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016.gada 20.jūnija spriedumu prasība apmierināta daļēji un piedzīts no /pers. D/ par labu

maksātnespējīgajai AS /nosaukums B/ parāds 275,15 EUR, ar lietas vešanu saistītie izdevumi 70 EUR, kopā 345,15 EUR.

Noraidīta prasība daļā par nekustamā īpašuma nodokļa parāda 15,60 EUR piedziņu.

Piedzīta no /pers. D/ valsts ienākumos valsts nodeva 71,14 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR, kopā 75,84 EUR.

Noteiktas maksātnespējīgajai AS /nosaukums B/ tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos procentus 6% (seši

procenti) gadā no nesamaksātās pamatparāda summas (lietas 33.-35.lapa).

Tiesa norādījusi uz Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, ka katra puse pierāda faktus, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Tiesa atsaukusies uz likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta 2.1 daļu, kurš noteic, ja uz šā panta otrajā daļā minētās

zemes atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, zemes nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar vienoties, zemes nomas

maksa nosakāma 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības.

Minētā likuma pārejas noteikumu 14.punkts noteic, ka šā likuma 12.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā paredzēto nekustamā īpašuma nodokļa par

zemi maksājumu kompensāciju nomnieks iznomātājam maksā, sākot ar 2012.gada 1.janvāri.

Dzīvokļu īpašuma likuma 13.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās

daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību

veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas līgumā.

Prasītāja laika periodā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.decembrim bija 1/3 domājamās daļas īpašnieces no zemesgabala /adrese/,

kadastra numurs /numurs A/. Saskaņā ar 2010.gada 4.jūnija kopīpašumā esošā nekustamā īpašuma lietošanas kārtības un apsaimniekošanas līgumu

kopīpašnieki nodeva apsaimniekošanas darbības prasītājai, tajā skaitā tiesības piedzīt apsaimniekošanas parādus.

Saskaņā ar zemes robežu plānu un VAS “Privatizācijas aģentūra” sniegto informāciju minētais zemes gabals funkcionāli piesaistīts dzīvojamai mājai

/adrese/, 2813 kv.m platībā. Atbildētājam minētajā laika periodā piederēja dzīvokļa īpašums /adrese/, un 5363/217250 domājamās daļas no

daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašuma daļām.

Izvērtējot prasības pieteikumā esošo parāda aprēķinu, tiesa secinājusi, ka tas veikts tiesiski, ņemot vērā atbildētājam piederošās domājamās daļas

no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašuma daļām, kā arī likumā noteikto zemes nomas maksu 6 % gadā no zemes kadastrālās vērtības un

dzīvojamai mājai /adrese/, funkcionāli piesaistīto zemes gabalu 2813 kv.m platībā.

Tiesa atzinusi, ka prasītājas sagatavotais prasības summas aprēķins par zemes nomas maksas piedziņu par laika periodu no 2010.gada 1.janvāra

līdz 2010.gada 31.decembrim un pievienotās vērtības nodokli 275,15 EUR apmērā ir pamatota un piedzenama no atbildētāja par labu prasītājai.

Tiesa ņēmusi vērā, ka nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu kompensāciju nomnieks iznomātājam maksā sākot ar 2012.gada

1.janvāri, līdz ar ko, prasījums daļā par nekustamā īpašuma nodokļa parādu 2010.gadam 15,60 EUR nav pamatots un ir noraidāms.

2016.gada 6.jūnijā prasītāja maksātnespējīgā AS/nosaukums B/ pilnvarotā pārstāve prokūriste zvērināta advokāte Arta Snipe iesniegusi apelācijas

sūdzību (lietas 38.-39.lapa) pārsūdzot spriedumu prasības noraidītajā daļā un norādījusi, ka tiesas spriedums šai daļā atzīstams par kļūdainu, jo tiesa

taisot spriedumu ir piemērojusi tiesību normu, kas nav piemērojama lietas faktiskajiem apstākļiem un nav piemērojusi tiesību normu, kas tai bija

jāpiemēro.

Apelatore norādījusi, ka tiesa noraidot prasību daļā, to pamatojusi ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” Parejas noteikumu

14.punktu, kur noteikts, ka šī likuma 12.panta 1.daļas 1. un 2.punktā paredzēto nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu kompensāciju

nomnieks maksā iznomātājam sākot ar 2012.gada 1.janvāri.

Konkrētajā gadījumā nomas maksas apmēru nosaka likuma nevis 12.panta 1.daļa, bet 2.1 daļa (redakcijā, kas bija spēkā 2010.gadā, atbilstoši

Civillikuma 3.pantam), kas noteica nomnieka pienākumu kompensēt nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu jau no 2010.gada 1.janvāra.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 440.11 panta pirmo daļu apelācijas sūdzība tiek izskatīta rakstveida procesā.

Motīvu daļa

Civillietu tiesu kolēģija, izvērtējusi apelācijas sūdzības motīvus un pārbaudījusi lietas materiālus, atzīst, ka AS /nosaukums A/ (maksātnespējīgās AS

/nosaukums B/”) maza apmēra prasība pret /pers. D/ par nekustamā īpašuma nodokļa parāda 15,60 EUR piedziņu ir apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmās daļas noteikumiem apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības, sakarā ar apelācijas

sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā.

Tiesas kolēģija konstatē, ka Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2016.gada 20.jūnija spriedums daļā, ar kuru piedzīts no /pers. D/ par labu

maksātnespējīgajai AS /nosaukums B/ parāds 275,15 EUR, ar lietas vešanu saistītie izdevumi 70,00 EUR un valsts ienākumos valsts nodeva 71,14

EUR, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR, nosakot maksātnespējīgajai AS /nosaukums B/ tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles

dienai) saņemt likumiskos procentus 6 % (seši procenti) gadā no nesamaksātās pamatparāda summas nav pārsūdzēts.

Ar Rīgas rajona Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 23.augusta nolēmumu maksātnespējīgai AS /nosaukums B/ ir atjaunota maksātspēja, bet

saskaņā ar Lursoft datu bāzi, maksātnespējīgā AS /nosaukums B/ 2016.gada 17.augustā mainījusi nosaukumu uz AS /nosaukums A/

Atbildētājs paskaidrojumus tiesai par celto prasību un apelācijas sūdzību nav sniedzis.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 430.panta trešai daļai fakti, kas konstatēti pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesā nav jāpārbauda, ja tie nav

apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

Tā kā pirmās instances tiesa atzinusi, ka pušu starpā pastāv likumiskās (piespiedu) zemes nomas tiesiskās attiecības un prasītāja pamatoti ir

aprēķinājusi zemes nomas maksu, kā to paredz likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta 2.1 daļa, tad, tiesas kolēģijas ieskatā,

pamatots ir arī prasītājas prasījums par nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju laika periodā no 01.01.2010. līdz 31.12.2010.

Saskaņā ar Civillikuma 3.pantu katra civīltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies

vai izbeigusies.

Likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta 2.1 daļa, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim, noteica, ka papildus

nomas maksai nomnieks, sākot ar 2010.gada 1.janvāri, kompensē iznomātājam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu. Prasītāja aprēķināto

nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parāda apmēru 15,60 EUR atbildētājs nav apstrīdējis.

Ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesas kolēģija, secina, ka pirmās instances tiesa nepamatoti ir noraidījusi prasību daļā par nekustamā īpašuma

nodokļa kompensācijas parāda 15,60 EUR apmērā piedziņu.

Tiesas kolēģija ņem vērā, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punktam uz apelācijas sūdzības iesniegšanas brīdi

prasītāja no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos bija atbrīvota, tad nesamaksātie tiesas izdevumi - valsts nodeva par apelācijas sūdzību 71,14

EUR un, atbilstoši Civilprocesa likuma 42.pantam, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas un citu dokumentu piegādi 5,82 EUR ir piedzenami

valsts ienākumos no atbildētāja.

Tiesas kolēģija atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa 204.1 pantu, atbildētājam nosakāms 7 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz augšminēto un Civilprocesa likuma 1., 8., 97., 193., 430., 432., 204.1, 440.11, 440.12 pantu, Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda

AS /nosaukums A/ maza apmēra prasību pret /pers. D/ par nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parāda 15,60 EUR piedziņu apmierināt.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, AS /nosaukums A/reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, labā nekustamā īpašuma

nodokļa kompensācijas parādu 15,60 EUR (piecpadsmit euro un 60 centi) apmērā.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, valsts labā valsts nodevu 71,14 (septiņdesmit viens euro un 14 centi) EUR, kas jāsamaksā

valsts kasei, reģistrācijas Nr.90000050138, BIC kods TRELLV22, kontā Nr.LV55TREL1060190911200 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

5,82 EUR (pieci euro un 14 centi), kas jāsamaksā Tiesu administrācijai, NMR 90001672316, BIC kods TRELLV22, kontā

Nr.LV51TREL2190458019000.

Noteikt /pers. D/ sprieduma labprātīgai izpildei septiņu dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedums kasācijas instancē nav pārsūdzams un stājas spēkā tā pasludināšanas dienā - 2016.gada 12.oktobrī.

Tiesnese J.Mauliņa

Tiesnese R.Vīva

Tiesnese B.Ķeire