Court dismisses request to register a vehicle as tractor due to non-compliance with Latvian technical standards.

Lietas Nr. A420172124

A42-00340-25/8

ECLI:LV:ADRJRIT:2025:0506.A420172124.2.S

Administratīvā rajona tiesa

Rīgas tiesu nams

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2025.gada 6.maijā

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Dace Grabovska,

piedaloties pieteicējas /Persona A/ pilnvarotajam pārstāvim /Persona B/ un atbildētājas Latvijas Republikas

pusē pieaicinātās iestādes Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras pilnvarotajiem pārstāvjiem /Persona C/ un

/Persona D/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /Persona A/ pieteikumu par

labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrai tiktu uzlikts pienākums

reģistrēt transportlīdzekli Suzuki X-90, izlaiduma gads 1996, identifikācijas numurs: /Numurs/ kā traktortehniku

vai tās piekabi.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējas /Persona A/ pilnvarotais pārstāvis /Persona B/ vērsās ar iesniegumu Valsts tehniskās

uzraudzības aģentūras Tehniskās uzraudzības departamenta Zemgales reģiona nodaļā, lūdzot reģistrēt

traktortehniku vai tās piekabi: Suzuki X-90, izlaiduma gads 1996, identifikācijas numurs: /Numurs/ (turpmāk –

Transportlīdzeklis).

Ar Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras Tehniskās uzraudzības departamenta Zemgales reģiona nodaļas

2026.gada 26.marta lēmumu Nr.2024/VTUA-II.D.8-15/1 (turpmāk – sākotnējais lēmums) atteikts reģistrēt

Transportlīdzekli, jo tas neatbilst nevienai traktortehnikas grupai.

Izskatot pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu par sākotnējo lēmumu, ar Valsts tehniskās uzraudzības

aģentūras (turpmāk – aģentūra) 2024.gada 15.maija lēmumu Nr.2024/VTUA-I.D.1-08.1e/748 (turpmāk – Lēmums)

sākotnējais lēmums atstāts negrozīts.

Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[1.1] Transportlīdzeklis neatbilst nevienai no Ministru kabineta 2017.gada 6.jūnija noteikumu Nr.313

„Traktortehnikas, tās piekabes, maināmās velkamās iekārtas un maināmā tehnoloģiskā agregāta reģistrācijas

kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr.313) 1.pielikumā norādītajām traktortehnikas grupām un apakšgrupām. Turklāt

Latvijas standarts LVS 449:2018 „Traktori, pašgājējmašīnas un to piekabju grupas, definīcijas”, kam atbilst minēto

noteikumu 1.pielikumā norādītās traktortehnikas grupas un apakšgrupas, neattiecas uz transportlīdzekļiem, kas

būvēti uz automobiļu bāzes.

Savukārt, tā kā Transportlīdzeklis neatbilst nevienai no traktortehnikas grupām, nav pamata vērtēt, vai ir

izpildīti citi Ceļu satiksmes likuma 11.panta pirmajā daļā un 12.pantā un iepriekš minēto noteikumu 32.1. -

32.6.apakšpunktā ietvertie nosacījumi, lai aģentūra varētu reģistrēt Transportlīdzekli.

[1.2] Apstāklis, ka Transportlīdzeklis Zviedrijā atbilstoši Zviedrijas nacionālajam regulējumam ir bijis

reģistrēts kā traktors, pats par sevi nav pietiekams pamats arī Latvijā automātiski Transportlīdzekli reģistrēt kā

traktoru.

Saskaņā ar Zviedrijas reģistrācijas apliecībā norādītajiem datiem Transportlīdzeklis ir pārbūvēta

automašīna, kam pārnesumkārba fiksēta 1.pārnesumā, 2.pārnesumā un atpakaļgaitā. Sadales kārba sadala slodzi uz

aizmugurējo asi. Bagāžas nodalījums aiztaisīts ar metinātu plāksni. Dzinējs slāpēts ieplūdes sistēmā, maksimālie

apgriezieni 5040 apgr./min. Riepu izmērs priekšā un aizmugurē: 185/45R15. Teorētiskais maksimālais ātrums 29

km/h pie 5040 apgr./min., nekad nav apstiprināta kā automašīna. Tomēr attiecīgās izmaiņas Transportlīdzekļa

konstrukcijā nav tik būtiskas, lai Transportlīdzekli varētu atzīt par traktortehniku saskaņā ar Latvijas nacionālo

regulējumu.

Transportlīdzeklis atbilst M kategorijas transportlīdzeklim.

[2] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicēja vērsās ar pieteikumu tiesā. Pieteikums pamatots ar turpmāk

minētajiem argumentiem.

[2.1] Aģentūra jau 2024.gada 28.februārī faktiski atzina, ka Transportlīdzeklis ir traktortehnika, veicot tā

numuru salīdzināšanu un izdodot administratīvo aktu par numuru salīdzināšanu.

Pieteikumā pieteicējas pārstāvis citastarp skaidro, ka aģentūras Zemgales reģiona nodaļas Bauskas biroja

vecākajam inspektoram tika telefoniski sniegtas norādes nereģistrēt Transportlīdzekli.

[2.2] Pieteicēja uzskata, ka Transportlīdzeklis atbilst noteikumu Nr.313 1.pielikuma norādītajai grupai –

Traktors, apakšgrupai – blakussēžas lauksaimniecības un mežsaimniecības visurgājējs.

[2.3] Pieteicēja pieteikumā atsaucas uz Ministru kabineta 2016.gada 13.decembra noteikumu Nr.770

„Traktortehnikas un tās piekabju pārbūves noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.770) 4.punktu un norāda, ka

Zviedrija ir Eiropas Savienības dalībvalsts kopš 1995.gada. Zviedrijas transporta aģentūra ir valsts aģentūra, kas

atbild par transportu uz ceļiem, jūrā, gaisā un sliedēm, tai ir tiesības un pienākums veidot un izdot nozari regulējošo

normatīvo regulējumu. 2003.gada 29.aprīlī Zviedrijā stājās spēkā noteikumi Nr.VVFS 2003:19 „Zviedrijas Ceļu

administrācijas noteikumi par automašīnām, kas pārveidotas par traktoriem un automašīnām, kas pārveidotas par II

klases motortehniku”.

Transportlīdzeklis ir pārbūvēts atbilstoši Zviedrijas noteikumiem, tādējādi aģentūra, nereģistrējot

Transportlīdzekli, ir pārkāpusi noteikumu Nr.770 4.punktu.

[2.4] Aģentūra nav ņēmusi vērā, ka Zviedrijas noteikumi nosaka arī prasības traktora identifikācijai,

degvielas sistēmai, elektriskajiem mezgliem, izplūdei, piekarei, stūres mehānismam, bremžu sistēmai, maksimālā

ātruma ierobežojumiem, virsbūvei, piekabes vai agregātu vilkšanas sakabei, gaismām un atstarotājiem, skaņas

signāliem, lēngaitas transportlīdzekļa zīmēm, spoguļiem, pedāļiem un citiem.

Likumdevējs Latvijā nav devis pilnvarojumu aģentūrai izvērtēt, kādas Zviedrijā veiktas un atzītas

traktortehnikas pārbūves atzīt Latvijā, bet ir devis tiešu rīkojumu atzīt un reģistrēt visas Zviedrijā veiktās

traktortehnikas pārbūves, tādējādi konkrētajā gadījumā aģentūra ir pārkāpusi savas pilnvaras.

[2.5] Aģentūra pieļāvusi procesuālus pārkāpumus, jo pieteicēja administratīvajā procesā iestādē netika

uzklausīta.

[2.6] Pieteicēja uzskata, ka lietā ir iespējams izlīgums, ņemot vērā, ka tiesību normas ļauj pieteicējai

izmantot Transportlīdzekli Latvijas teritorijā, kamēr tas ir Zviedrijā reģistrēts, tam ir veikta tehniskā apskate un

obligātā civiltiesiskā apdrošināšana.

Pieteicēja iegādājās Transportlīdzekli, lai ar to veiktu lauksaimniecisko darbību un tas ir īpaši nepieciešams

vasaras sezonā.

[3] Aģentūra rakstveida paskaidrojumos pieteicējas pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā

norādītajiem argumentiem. Papildus skaidrojot turpmāk minēto.

[3.1] Ja konkrētajā tiesību aktā likumdevējs ir nolēmis piemērot konkrētus standartus, tad attiecīgajā tiesību

aktā uz minētajiem standartiem ir norādīta atsauce.

[3.2] Aģentūrai ir pienākums reģistrēt traktortehniku un tās piekabes atbilstoši noteikumu Nr.313

1.pielikumā norādītajām traktortehnikas grupām un apakšgrupām, kas ir izveidots, pamatojoties uz Latvijas

standartu LVS 449:2018 „Traktori, pašgājējmašīnas un to piekabju grupas, definīcijas”, kurā norādītās

traktortehnikas grupas un apakšgrupas neattiecas uz transportlīdzekļiem, kas būvēti uz automobiļu bāzes.

Visas iepriekš minētās tiesību normas ir imperatīvas tiesību normas un aģentūra nevar izvēlēties piemērot

tās vai nepiemērot.

[3.3] Konkrētajā gadījumā strīds ir par pieteicējas subjektīvo tiesību normu interpretāciju, kurai aģentūra

nepiekrīt.

[3.4] Saskaņā ar aģentūras rīcībā esošajiem datiem Transportlīdzeklim motorstundu skatītāja nav, ir

odometra rādījums, sistais numurs nav atrasts, transportlīdzekļa grupa nav nosakāma, tādēļ grupa ierakstīta kā

speciālā pašgājējmašīna.

Pamatojoties uz Ceļu satiksmes likuma 10.panta pirmās daļas 3.punktu, Ceļu satiksmes drošības direkcija

reģistrē ceļu satiksmē iesaistītos transportlīdzekļus – pārējos mehāniskos transportlīdzekļus un to piekabes.

Aģentūras ieskatā minētais Transportlīdzeklis atbilst M kategorijas transportlīdzeklim, tādējādi aģentūra

aicina pieteicēju vērsties Ceļu satiksmes drošības direkcijā, lai reģistrētu Transportlīdzekli.

[3.5] Administratīvā procesa likumā nav noteikts obligāts pienākums izskatīt lietu iestādē mutvārdu

procesā. Pieteicējai bija iespēja rakstveidā sniegt pamatotus argumentus, kādi normatīvie akti ir nepareizi piemēroti

un kādus normatīvos aktus vajadzēja piemērot.

[4] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā norādītajiem

argumentiem.

Savukārt aģentūras pārstāvji pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos

norādīto.

Motīvu daļa

[5] Lietā ir strīds par to, vai pieteicējas Transportlīdzeklis būtu reģistrējams kā traktortehnika.

[6] No Ceļu satiksmes likuma 10.panta pirmās daļas 2.punkta izriet, ka aģentūra reģistrē ceļu satiksmē

iesaistītos transportlīdzekļus - traktortehniku un tās piekabes.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 10.panta pirmās daļas 3.punktu Ceļu satiksmes drošības direkcija reģistrē

ceļu satiksmē iesaistītos transportlīdzekļus - pārējos mehāniskos transportlīdzekļus un to piekabes.

No minētajām tiesību normām izriet, ka aģentūra var reģistrēt tikai ceļu satiksmē iesaistītos

transportlīdzekļus - traktortehniku un tās piekabes, savukārt pārējos transportlīdzekļus reģistrē Ceļu satiksmes

drošības direkcija.

Lietā nav strīda, ka aģentūra ir informējusi pieteicēju par iespēju reģistrēt Tansportlīdzekli Ceļu satiksmes

drošības direkcijā. Kā to tiesas sēdē norādīja pieteicējas pārstāvis, tad Transportlīdzeklis ir iegādāts kā traktors,

Zviedrijā tas bija reģistrēts kā traktors, tāpēc tas ir principa jautājums Transportlīdzekli reģistrēt kā traktoru.

[7] No lietas materiāliem izriet, ka konkrētajam Transportlīdzeklim ir Zviedrijas transportlīdzekļu

reģistrācijas apliecība, I daļa Nr./Numurs/ un transportlīdzekļu reģistrācijas apliecība, II daļa Nr./Numurs/, kurās,

citastarp, norādīts - transportlīdzekļa kategorija: traktors, marka: Suzuki, komercapzīmējums: Suzuki X-90 Omb.

Bil, identifikācijas numurs /Numurs/, virsbūve: 07 pārbūvēta automašīna.

Tiesas sēdes laikā pieteicējs izsaka iebildumus par aģentūras iesniegto Transportlīdzekļa reģistrācijas

apliecības tulkojumu, konkrēti, ka viens vārds bil ir tulkots gan kā transportlīdzeklis, gan kā automašīna, ka

atsevišķās tulkojuma vietās ombyggd tulkots kā pārveidots, bet citur modificēts, citur netulkots, bet atstāts

apzīmējums: Omb Bil.

Vērtējot minēto, tiesa atzīst par pamatotu pieteicējas pārstāvja norādīto jautājumā par tulkojumu. Vienlaicīgi

tiesa atzīst, ka aģentūras iesniegtais Transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības tulkojums nav nepareizs, visa

informācija, arī neiztulkotā, ir saprotama, turklāt vārdi pārveidots un modificēts ir sinonīmi, savukārt Google

translate tulkojot vārdu savienojumu ombyggd bil, ir norādīts tāds tulkojums kā pārbūvēta automašīna, bet

ombyggd tulkots kā pārbūvēts, bet bil kā auto.

No lietas materiāliem konstatējams, ka /Persona B/ 2024.gada 5.martā iesniedzis apliecinājums par

likumīgu īpašuma tiesību iegūšanu uz traktortehniku vai tās piekabi, ar kuru /Persona B/ pieteicējas vārdā apliecina,

ka ir likumīgi iegādājies traktortehniku vai tās piekabi, veicot par to samaksu, ko apliecina konta izdrukas

dokuments.

Tāpat lietā iesniegta aģentūras Tehniskās uzraudzības departamenta Kurzemes reģiona nodaļas Talsu biroja

2024.gada 28.februāra izziņa par traktortehnikas (piekabes, iekārtas vai agregāta) tehnisko datu salīdzināšanu

Nr.1037, kurā norādīta šāda informācija: speciālā pašgājējmašīna Suzuki X-90, izlaides gads: 1996, identifikācijas

numurs: /Numurs/. Piezīmes: transportlīdzekļa grupa nav nosakāma, tādēļ grupa ierakstīta speciālā pašgājējmašīna.

EK Nr./Numurs/, motorstundu skatītājs nav, ir odometra rādījums. Sistais numurs nav atrasts. Ievests no Zviedrijas.

Vērtējot minēto, tiesa secina, Transportlīdzeklis neatbilst nevienai no noteikumu Nr.313 1.pielikumā

norādītajām traktortehnikas grupām un apakšgrupām.

Turklāt, kā to pamatoti norāda aģentūra, Latvijas standarts LVS 449:2018 ,,Traktori, pašgājējmašīnas un to

piekabju grupas, definīcijas”, kam atbilst noteikumu Nr.313 1.pielikumā norādītās traktortehnikas grupas un

apakšgrupas, neattiecas uz transportlīdzekļiem, kas būvēti uz automobiļu bāzes.

Arī tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis atzina, ka Suzuki nekad nav ražojis traktorus. Līdz ar to

Transportlīdzekļa bāze ir automašīna.

Turklāt, vērtējot lietā iesniegtos pierādījumus, tajā skaitā Transportlīdzekļa ražotāja plāksni, tiesa atzīst par

pamatotu aģentūras pārstāvju paskaidroto, ka transportlīdzekļa ražošanas plāksne (attēls ir iesniegts tiesā) satur

atsauci uz Eiropas Padomes Direktīvu (1970.gada 6.februāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz

mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu (70/156/EEK). Transportlīdzekļa ražošanas plāksne

satur atsauci uz Eiropas Padomes direktīvu, no kā izriet konkrēta transportlīdzekļa tips, kategorija. Minētās

direktīvas (spēkā līdz 2009.gada 28.aprīlim) 1.pants noteica, šajā direktīvā ,,transportlīdzeklis” ir visi mehāniskie

transportlīdzekļi, kas ir paredzēti izmantošanai uz ceļiem, ar korpusu vai bez tā, ar vismaz četriem riteņiem un

maksimālo paredzēto ātrumu, kas lielāks par 25 km/h, kā arī to piekabes, izņemot transportlīdzekļus, kas

pārvietojas pa sliežu ceļiem, kā arī lauksaimniecībā izmantojamus traktorus un mašīnas.

Kaut arī Transportlīdzekļa ražošanas plāksnē norādītā Eiropas Padomes direktīva ir grozīta ar Eiropas

Padomes Direktīvu 2001/56/EK (2001.gada 27.septembris), minētais nemaina Transportlīdzekļa tipu, jo konkrētās

direktīvas 1.punkts joprojām noteic, ka ,,transportlīdzeklis” ir jebkāds transportlīdzeklis, uz ko attiecas Eiropas

Padomes Direktīva 70/156/EEK. Atbilstoši pieteicējas Transportlīdzekļa ražotāja plāksnē norādītajai direktīvai

pieteicējas Transportlīdzeklis nevar tikt atzīts par traktortehniku, jo tas ir pretrunā ražotāja norādītajam

izņēmumam.

Līdz ar to nav tiesiska pamata minēto Transportlīdzekli uzdot reģistrēt aģentūrā.

[8] Attiecībā uz pieteicējas pārstāvja argumentu, ka saskaņā ar noteikumu Nr.770 4.punktu

Transportlīdzeklis Latvijā ir reģistrējams kā traktors, tiesa norāda turpmāko.

Saskaņā ar noteikumu Nr.770 1.punktu šie noteikumi nosaka kārtību, kādā veicama traktortehnikas vai tās

piekabju pārbūve, kā arī automobiļa piekabes pārbūve par traktortehnikas piekabi, prasības traktortehnikas un tās

piekabju konstrukcijai un aprīkojumam pēc pārbūves un kārtību, kādā saņemams atzinums par pārbūvētās

traktortehnikas vai tās piekabes atbilstību satiksmes drošības un tehnisko normatīvu prasībām. Atbilstoši noteikumu

Nr.770 4.punktam Latvijā atzīst un reģistrē citu Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas līguma

parakstītājvalstu un Turcijas traktortehniku un tās piekabes, kas pārbūvētas saskaņā ar šo valstu tehniskajām

prasībām, ja par to ir izsniegts attiecīgajā valstī atzīts dokuments.

Tiesa skaidro, ka pieteicējas pārstāvja atsauce uz konkrētajiem noteikumiem Nr.770 izskatāmajā lietā nav

pamatota, jo Transportlīdzeklis nav pārbūvēta traktortehnika vai automobiļa piekabe, bet gan pārbūvēts

automobilis. Turklāt nav nozīmes apstāklim, kā konkrēto Transportlīdzekli dēvē kādā citā valstī. Noteikumu Nr.313

4.punkts noteic, ka Zemkopības ministrija sadarbībā ar aģentūru iesaka Nacionālajai standartizācijas institūcijai

saistībā ar šiem noteikumiem izstrādājamo, adaptējamo un piemērojamo standartu sarakstu. Savukārt saskaņā ar

noteikumu Nr.313 5.punktu Nacionālā standartizācijas institūcija savā tīkmekļvietnē publicē to Latvijas nacionālo

standartu sarakstu, kurus var piemērot šo noteikumu prasību izpildei. Vienlaicīgi noteikumu Nr.313 7.punkts

paredz, ja traktortehnika vai tās piekabe atbilst piemērojamo standartu prasībām, uzskatāms, ka traktortehnika vai

tās piekabe atbilst arī šo noteikumu 1.pielikuma prasībām.

Tiesa skaidro, ka atbilstoši Standartizācijas likuma 2.pantam standartizācija ir darbību kopums, kuru mērķis

ir noteikt vispārīgus un daudzkārt piemērojamus principus esošo vai perspektīvo uzdevumu risināšanai tādejādi

radīt nosacījumus optimālai sakārtotībai noteiktā jomā. Savukārt Standartizācijas likuma 13.panta otrā daļa noteic,

ka Ministru kabinets var noteikt obligāti piemērojamus Latvijas nacionālos standartus [..], savukārt minētā panta

trešā daļa noteic, ka normatīvajos aktos var izdarīt netiešas atsauces uz standartiem, kuri normatīvajos aktos nav

paredzēti kā obligāti piemērojami standarti, bet kurus var piemērot, lai izpildītu normatīvajā aktā noteiktās

obligātās prasības. Tātad no minētā izriet, ka, ja konkrētajā tiesību aktā likumdevējs ir nolēmis piemērot konkrētus

standartus, tad attiecīgajā tiesību aktā uz minētajiem standartiem ir norādīta atsauce.

No minētajām normām izriet, ka aģentūrai ir pienākums reģistrēt traktortehniku un tās piekabes atbilstoši

noteikumu Nr.313 1.pielikumā norādītajām traktortehnikas grupām un apakšgrupām, kas ir izveidots, pamatojoties

uz Latvijas standartu LVS 449:2018 ,,Traktori, pašgājējmašīnas un to piekabju grupas, definīcijas”, kurā norādītas

traktortehnikas grupas un apakšgrupas, bet minētais neattiecas uz transportlīdzekļiem, kas būvēti uz automobiļu

bāzes, kā tas ir pieteicējas gadījumā attiecībā uz konkrēto Transportlīdzekli.

Līdz ar to tiesa noraida kā nepamatotus pieteicējas pārstāvja argumentus, ka Lēmumā ir nepilnīgi uzskaitīti

lietas materiāli, kas ir novedis pie nepareiziem aģentūras secinājumiem un nepareizas normatīvo aktu

piemērošanas. Turklāt, kā jau iepriekš spriedumā norādīts, apstāklis, ka Transportlīdzeklis ir Zviedrijā atbilstoši

Zviedrijas nacionālajam regulējumam reģistrēts kā traktors, nav pietiekams pamats Transportlīdzekli automātiski

reģistrēt Latvijā kā traktortehniku, pie apstākļa, ka tā ir pārbūvēta automašīna.

[9] Tālāk tiesa vērtē pieteicējas pārstāvja argumentu, ka viņš nav ticis uzklausīts.

Administratīvā procesa likuma 62.pants paredz administratīvā procesa dalībnieka uzklausīšanas pienākumu.

Vienlaicīgi tiesa skaidro, ka minētais nenozīmē administratīvā procesa dalībnieka uzklausīšanu iestādē tieši

mutvārdu procesā.

Vērtējot lietas materiālus, tiesa konstatē, ka pieteicējas pārstāvis ir vērsies ar apstrīdēšanas iesniegumu

aģentūrā, kurā paudis savus argumentus, tātad ir uzklausīts. Tāpat no lietas materiāliem redzams, ka pieteicējas

pārstāvis ir ticies ar aģentūras pārstāvjiem. Līdz ar to tiesa atzīst, ka nav pārkāpts tāds administratīvā procesa

princips kā iesniedzēja uzklausīšanas pienākums iestādē.

[10] Attiecībā uz Transportlīdzekļa tehnisko datu salīdzināšanu, kas, pieteicējas pārstāvja ieskatā, radīja

tiesisko paļāvība, ka Transportlīdzeklis ir reģistrēts kā traktors, norāda turpmāko.

Transportlīdzekļa agregātu numuru salīdzināšana ir transportlīdzekļa, tā numurētā agregāta apskate, lai

pārliecinātos par uzskaites un citu tehnisko datu atbilstību patiesajam stāvoklim, kā arī lai noteiktu reģistrācijai

trūkstošos datus. Tas ir process pirms transportlīdzekļa, kurš ievests Latvijā, reģistrēšanas veikšanas. Savukārt,

reģistrējot transportlīdzekli, tam piešķir un izsniedz valsts reģistrācijas numuru un transportlīdzekļa reģistrācijas

apliecību, kas vienlaikus ir gan transportlīdzekļa uzskaites tehniskos datus, gan īpašumtiesības apliecinošs

dokuments.

Tiesa skaidro, ka pieteicējas tiesiskā situācija nav pasliktināta un tiesiskā paļāvība ar Transportlīdzekļa

tehnisko datu salīdzināšanu nav radīta. Transportlīdzekļa tehnisko datu salīdzināšana ir atšķirīgs un pilnīgi cits

process no transportlīdzekļa reģistrēšanas.

[11] Tiesa papildus norāda, tiesai nav pienākuma atbildēt uz pilnīgi visiem procesa dalībnieku izteiktajiem

argumentiem, vien tiem, kuriem ir būtiska nozīme lietā (Senāta 2019.gada 5.jūlija sprieduma lietā Nr.SKA-

978/2019, A420204717, 10.punkts). Tiesa ir atbildējusi uz būtiskajiem pieteicējas argumentiem lietā, bet uz

pārējiem, kam nav nozīmes no tiesību viedokļa, procesuālās ekonomijas nolūkā atbildes nesniegs.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 256.pantu un 289.-291.pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt /Persona A/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru Valsts tehniskās uzraudzības

aģentūrai tiktu uzlikts pienākums reģistrēt transportlīdzekli Suzuki X-90, izlaiduma gads 1996, identifikācijas

numurs: /Numurs/ kā traktortehniku vai tās piekabi.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma pasludināšanas

dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese D.Grabovska