Court convicts reservist for missing military training and imposes a 20 euro fine under Latvian Administrative Offences Code.
Legislator summary
AI generatedThe Jelgava Court of First Instance convicted a reservist for failing to attend mandatory military training without justification and imposed a 20 euro fine. The defendant admitted guilt in writing but did not appear at the hearing, leading the judge to proceed without her presence. The court found the violation proven by the police protocol and the defendant's own explanation, noting her low income and single child as mitigating factors for the specific fine amount.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 2001. panta 1. daļa; 213. pants: A reservist who fails to attend mandatory military training without valid reason commits an administrative offence and shall be held liable for administrative punishment.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS
Lieta Nr.115032615/14
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jelgavā, 2015.gada 28.decembrī
Jelgavas tiesas tiesnese L.Gulbe,
ar tiesas sēdes sekretāri /sekretāre/
Dambja ielā 12, Jelgavā, 2015.gada 28.decembrī atklātā tiesas sēdē izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus par /pers. A/, personas
kods /personas kods/, deklarētā un faktiskā dzīvesvieta /adrese A/ saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas administratīvo pārkāpumu
kodeksa (turpmāk- Latvijas APK) 2001.panta pirmās daļas,
k o n s t a t ē j a:
2015.gada 27.novembrī Jelgavas tiesā saņemts Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk- VP Zemgales RP) Jelgavas iecirkņa
Kārtības policijas nodaļas inspektora /Valsts amatpersona A/ 2015.gada 24.novembrī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC128740
(turpmāk – Protokols) un tam pievienotie administratīvā pārkāpuma lietas materiāli par to, ka 2015.gada 19.oktobrī plkst.09:00 rezerves karavīrs /pers.
A/ (turpmāk – Persona) bez attaisnojoša iemesla nav ieradies uz paredzētajām militārajā mācībām, kas notika no 2015.gada 19.oktobra plkst. 09:00 līdz
2015.gada 1.novembrim Ādažu garnizonā, Kadagā, Ādažu novadā.
Protokolā norādīts, ka Persona ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 2001.panta pirmajā daļā.
Saskaņā ar Latvijas APK 213.pantu lieta ir pakļauta izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesā.
Administratīvā pārkāpuma protokolā Persona ar parakstu apliecināja, ka ir iepazinusies ar protokola saturu un viņai izskaidrotas Latvijas APK
260.pantā noteiktās pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un pienākumi, kā arī ir saņēmusi protokola eksemplāru. Piezīmes par
protokola saturu Persona neizteica.
2015.gada 19.oktobrī pašrocīgi sniegtajā rakstveida paskaidrojumā Persona paskaidroja, ka 2015.gada vasaras sākumā saņēmusi pavēsti no
Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kurā norādīts, ka jāierodas uz militārajām mācībām Sauszemes spēku kājnieku brigādes štāba Ādažu garnizonā,
Kadagā, Ādažu novadā, norādīts ierašanās datums, laiks, mācību ilgums. Uz vēstules saņemšanas brīdi nekur nestrādāja, bet drīzumā uzsāka
darbu Nosaukums A par pārdevēju, aizmirsa par ierašanos uz mācībām. Šī gada oktobrī aizgāja pieteikties zemessargos, kur uzzināja, ka militārās
mācības jau sākušās, un tikai tad atcerējās par pavēsti. Izdarīto nožēlo, vainu atzīst pilnībā.
Persona uz tiesas sēdi neieradās, tiesā nav saņemta cita papildus informācija par neierašanās iemesliem, nav saņemti lūgumi par administratīvās
lietas izskatīšanas atlikšanu. Tiesnese secina, ka tādējādi Persona nevēlas realizēt savas pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un lieta
izskatāma bez viņa klātbūtnes.
Saskaņā ar Latvijas APK 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro vai ir izdarīts administratīvais
pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši
apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Atbilstoši Latvijas APK 2001.panta pirmajai daļai par rezerves karavīra neierašanos uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām Nacionālo
bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienības izsniegtajā pavēstē norādītajā laikā un vietā personai uzliek naudas sodu līdz divsimt desmit euro.
Atbilstoši Latvijas APK 243.panta noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā iegūtas
un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences
ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Saskaņā ar Latvijas APK 243.1pantu par pierādīšanas līdzekļiem tiek atzīti: pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi, personu
liecības, eksperta atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā, elektroniskie
pierādījumi, procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem, lietiskie pierādījumi.
Savukārt Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz
vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
Administratīvā pārkāpuma lietā tiesnese konstatē šādus pierādījumus:
1) ar Protokolu (lietas lapa 3) konstatēts fakts, ka 2015.gada 19.oktobrī plkst.09:00 Persona bez attaisnojoša iemesla nav ieradusies uz
paredzētajām militārajā mācībām, kas notika no 2015.gada 19.oktobra plkst. 09:00 līdz 2015.gada 1.novembrim Ādažu garnizonā, Kadagā, Ādažu
novadā;
2) no pavēstes (lietas lapa 5) zināms, ka pamatojoties uz MK 2007.gada 20.novembra noteikumu Nr.779 “Kārtība, kādā rezerves karavīrus un
rezervistus reģistrē un uzskaita, rezerves karavīrus iesauc aktīvajā dienestā, kā arī pieprasa un izsniedz informāciju par rezerves karavīriem un
rezervistiem” 21., 22.punktu un saskaņā ar Aizsardzības ministra 2015.gada 16.aprīļa pavēli Nr.1-JP, Persona tie iesaukta aktīvajā dienestā uz rezerves
karavīru militārajām mācībām (plānotas laikā no 2015.gada 19.oktobra līdz 2015.gada 1.novembrim) un Personai jāierodas uz rezerves karavīru
militārajām mācībām 2015.gada 19.oktobrī plkst.09:00, Sauszemes spēku kājnieku brigādes štābā – Ādažu garnizonā, Kadagā, Ādažu novadā.
Minētā pavēste izsniegta Personai pret parakstu pasta nodaļā 2015.gada 12.maijā, ko apliecina VAS “Latvijas pasts” 2015.gada 15.oktobra izziņa
par pasta sūtījumiem Nr.5-12.1/972-1162 (lietas lapa 15);
3) ar 2015.gada 20.oktobra akta norakstu konstatēts, ka Persona 2015.gada 19.oktobrī plkst.09:00 neieradās uz rezerves karavīru militārajām
mācībām Sauszemes spēku Kājnieku brigādes štābā, Ādažu garnizonā, Kadagā, Ādažu novadā (lietas lapa 20);
4 ) 2015.gada 23.oktobrī dokumenti no Nacionālie bruņotiem spēkiem nosūtīti Valsts policijai izvērtēšanai un jautājuma izlemšanai par
administratīvā protokola sastādīšanu Personai (lietas lapas 20-21);
5 ) 2015.gada 6.novembrī VP Zemgales RP pieņemts lēmums par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā, jo Personas rīcībā
saskatāmas Latvijas APK 200.1 panta pirmajā daļā minētā administratīvā pārkāpuma pazīmes;
6) ar IeM Informācijas centra Sodu reģistra datiem par personas administratīvajiem pārkāpumiem konstatēts, ka Persona atzīstama par
administratīvi nesodītu (lietas lapas 29).
MK 2007.gada 20.novembra noteikumu Nr.779 “Kārtība, kādā rezerves karavīrus un rezervistus reģistrē un uzskaita, rezerves karavīrus iesauc
aktīvajā dienestā, kā arī pieprasa un izsniedz informāciju par rezerves karavīriem un rezervistiem” 21., 22.punktu par iesaukšanu uz kārtējām vai
pārbaudes militārajām mācībām rezerves karavīrus informē vismaz sešus mēnešus pirms plānotajām mācībām, nosūtot pavēsti pa pastu ierakstītā vēstulē
vai izsniedzot iesaucamajai personai pret parakstu.
Vēstuli un pavēsti sagatavo (noformē) un izsniedz (nosūta) rezerves uzskaites struktūrvienība.
Saskaņā ar Militārā dienesta likuma 63.panta pirmo daļu Nacionālo bruņoto spēku rezervē ieskaita: 1) karavīrus, kas atvaļināti no profesionālā
dienesta (līdz 2002.gada 30.jūnijam aktīvā dienesta un ierindas dienesta karavīriem) un nav noņemti no militārā dienesta uzskaites, kā arī zemessargus
pēc līguma par dienestu Zemessardzē izbeigšanas, ja viņi nav sasnieguši maksimālo vecumu dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē; 2) Latvijas
pilsoņus - vīriešus, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu, kuriem nav noteikta invaliditāte un par kuriem nav pieņemts lēmums noņemt no uzskaites veselības
stāvokļa dēļ.
Militārā dienesta likuma 64.panta pirmā daļa noteic, ka rezerves karavīru un rezervistu reģistrāciju, uzskaiti un iesaukšanu aktīvajā dienestā veic
Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, bet šī paša likuma panta trešā daļa noteic, ka rezerves
karavīri atrodas Nacionālo bruņoto spēku rezervē līdz šajā likumā dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai.
Rezervisti atrodas Nacionālo bruņoto spēku rezervē līdz 55 gadu vecuma sasniegšanai.
Saskaņā ar Militārā dienesta likuma 65.panta otrās daļas 1.punktu rezerves karavīram ir pienākums ierasties uz militārajām mācībām pavēstē
noteiktajā vietā un laikā.
Militārā dienesta likuma 66.panta pirmā daļa noteic, ka rezerves karavīru var iesaukt uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām Nacionālo
bruņoto spēku vienībās. Militāro mācību laiku, vietu un dalībnieku skaitu nosaka aizsardzības ministrs pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera
priekšlikuma.
Saskaņā ar Militārā dienesta likuma 66.panta astoto daļu rezerves karavīru uz kārtējām vai pārbaudes mācībām neiesauc: 1) veselības stāvokļa dēļ;
2) ja rezerves karavīrs ir apgādājamu ģimenes locekļu vienīgais apgādnieks vai viņa apgādībā ir ne mazāk kā divi pirmsskolas vecuma bērni; 3) ja
rezerves karavīrs ir aizdomās turētais vai apsūdzētais kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ir sodīts par tīša noziedzīga nodarījuma
izdarīšanu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, ir izdarījis tīšu noziedzīgu nodarījumu, bet no soda atbrīvots vai pret karavīru uzsāktais
kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata; 4) ja rezerves karavīrs dienē Iekšlietu ministrijas sistēmas
iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē.
Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesnese secina, ka Personas izdarītais administratīvais pārkāpums ir kvalificēts pareizi un ar iepriekš konstatētajiem
faktiem, kas nostiprināti lietā esošajos materiālos ir pierādīts, ka Persona ir izdarījusi Latvijas APK 2001.panta pirmajā daļā paredzēto administratīvo
pārkāpumu, proti, ka Protokolā norādītajā laikā un vietā Persona neieradās uz rezerves karavīru militārajām mācībām.
Personas vaina Latvijas APK 2001.panta pirmajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta ar Protokolu, Personas
paskaidrojumiem un citiem lietas materiāliem kopumā.
Lai nostiprinātu likumību, novērstu tiesību pārkāpumus un lai personu audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, Persona
saucama pie administratīvās atbildības, uzliekot viņai administratīvo sodu Latvijas APK 2001.panta pirmajā daļā paredzētās soda sankcijas ietvaros.
Nosakot sodu, tiesnese ņem vērā pārkāpumu raksturu, to izdarīšanas apstākļus, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi un mantisko stāvokli,
proti, strādā, ienākumi mēnesī 450 euro, pēc personas vārdiem apgādībā viens nepilngadīgs bērns, administratīvi nesodīts. Tiesnese konstatē atbildību
mīkstinošu apstākli – Persona vaļsirdīgi nožēlo izdarīto, bet atbildību pastiprinošus apstākļus nekonstatē.
Ņemot vērā iepriekš minēto un izvērtējot visus lietā konstatētos apstākļus to savstarpējā sakarībā, tiesnese atzīst, ka administratīvā soda mērķa
sasniegšanai pārkāpējam piemērojams naudas sods tādā apmērā, kas ir samērīgs ar izdarīto pārkāpumu raksturu un smagumu.
Pamatojoties uz augstāk minēto un vadoties no Latvijas APK 200.1 panta pirmo daļu, 213., 244., 268.1., 270., 272., 289.6, 289.12 – 289.13 un
289.16 un 289.17 -289.18 pantiem, tiesnese
no s pri e da :
atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, un sodīt par Latvijas APK 2001.panta pirmajā daļā paredzēta administratīvā
pārkāpuma izdarīšanu ar naudas sodu 20 euro (divdesmit euro) apmērā.
Pilns motivēts spriedums sastādīts 2015.gada 28.decembrī.
Atbilstoši „Paziņošanas likuma” 8.panta trešajai daļai dokuments, kas paziņots kā ierakstīts pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu septītajā dienā
pēc nodošanas pastā.
Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesai, apelācijas sūdzību
iesniedzot Jelgavas tiesā.
Naudas sods samaksa jāveic sekojošā kontā: kods 0551 naudas sodi, Valsts kase, NMR 90000050138, konts LV34TREL1060191011100,
BIC kods TRELLV22.
Maksājuma mērķis: naudas sods, ko uzlikusi tiesu iestāde.
Kvīts par naudas soda samaksu jāiesniedz Jelgavas tiesā 19.kabinetā.
Maksājuma dokumentos uzrādāmas ziņas par pārkāpēju, lietas numurs (Nr.115032615/14) un administratīvā pārkāpuma protokola
numurs (PC128740).
Tiesnese (personiskais paraksts) L.Gulbe
NORAKSTS PAREIZS
Jelgavas tiesas tiesnese L.Gulbe
Jelgavā, 28.12.2015.