Administrative court dismissed appeal against company registration due to lack of legal basis for management rights.

Lieta Nr.A42454006 AA43-1129-09/3

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2009.gada 6.novembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja S.Gintere, tiesneses Z.Kupce un V.Zommere ar tulci A.L.P.,

piedaloties pieteicējas N.Z. pārstāvim V.Z. un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra pārstāvim A.P.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz N.Z. pieteikumu par Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra 2006.gada 7.jūlija lēmuma Nr.66 atcelšanu un biedrības „Dzīvokļu īpašnieku biedrība /adrese/” reģistrācijas atzīšanu par prettiesisku, morālā kaitējuma un materiālo zaudējumu atlīdzināšanu, sakarā ar N.Z. apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2008.gada 29.augusta spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2006.gada 8.martā Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.10-15/14734/1 ierakstīt biedrību un nodibinājumu reģistrā biedrību „Dzīvokļu īpašnieku biedrība /adrese/” (turpmāk arī – Biedrība), piešķirot vienoto nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru 40008100029 un izsniegt reģistrācijas apliecību B005624. N.Z. pārstāvis V.Z. 2006.gada 9.jūnijā vērsās Uzņēmumu reģistrā ar iesniegumu, lūdzot atcelt Biedrības reģistrāciju. Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs ar 2006.gada 7.jūlija lēmumu Nr.66 (turpmāk – Lēmums) atzina par tiesisku Uzņēmumu reģistra valsts notāra 2006.gada 8.marta lēmumu Nr.10-15/14734/1.

[2] 2006.gada 31.jūlijā Administratīvā rajona tiesā saņemts N.Z. (turpmāk arī - pieteicēja) pieteikums par Lēmuma atcelšanu un Biedrības reģistrācijas atzīšanu par nelikumīgu. Vienlaikus pieteikumā lūgts atlīdzināt morālo kaitējumu un materiālos zaudējumus, kuru summa tiks noteikta pēc visu dokumentu saņemšanas lietā. Pieteikums pamatots ar šādiem argumentiem: [2.1] pieteicēja ir dzīvokļa Nr.49 /adrese/ īpašniece, un viņa jau 2006.gada 10.februārī vērsās Uzņēmumu reģistrā (turpmāk arī – atbildētājs) ar iesniegumu, lūdzot atteikt reģistrēt Biedrību; [2.2] pieteicēja uzskata, ka Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs tīši nav izskatījis faktu, ka R.O. sniedz nepatiesas ziņas 2006.gada 24.februāra lēmumā Nr.1, kurā tiek apgalvots, ka pieteicēja un M.V. balsoja par R.O. un citu Biedrības vadītāju ievēlēšanu. Tādējādi atbildētājs pārkāpa Biedrību un nodibinājumu likuma 22.panta prasības; [2.3] pieteicējas ieskatā Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs tīši traucē Latvijas Republikas likumu izpildi un noziedzīgu nodarījumu pazīmju izskatīšanu. Reģistrējot Biedrību, atbildētājs tīši slēpj R.O. nelikumīgo rīcību.

[3] Uzņēmumu reģistrs rakstveida paskaidrojuma par pieteikumu Administratīvajai rajona tiesai norādīja, ka pieteikumu neatzīst un lūdz tiesu to noraidīt, balstoties uz Lēmumā ietverto pamatojumu. Vienlaikus izteikts lūgums pieaicināt lietā kā trešo personu Biedrību.

[4] Ar tiesneses 2006.gada 16.augusta lēmumu lietā kā trešā persona bez patstāvīgiem prasījumiem atbildētāja pusē pieaicināta biedrība „Dzīvokļu īpašnieku biedrība /adrese/” (turpmāk arī – trešā persona).

[5] 2007.gada 16.novembrī tiesā saņemts Biedrības rakstveida paskaidrojums, kurā norādīts, ka trešā persona pieteikumam nepiekrīt, pamatojoties uz šādiem argumentiem: [5.1] daudzdzīvokļu mājas /adrese/, Liepājā dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, lai izveidotu dzīvokļu īpašnieku sabiedrību un pašvaldība nodotu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai, notika atbilstoši likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” un likumā „Par dzīvokļa īpašumu” noteiktajai kārtībai. Tādēļ nepamatots ir pieteicējas apgalvojums, ka, dibinot Biedrību, pieļautas nepilnības; [5.2] Uzņēmumu reģistram iesniegti Biedrību un nodibinājumu likumā paredzētie dokumenti. Biedrība tika izveidota un dibināta stingri ievērojot Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto.

[6] Ar Administratīvās rajona tiesas 2007.gada 21.decembra lēmumu lietā tika izbeigta tiesvedība, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 282.panta 2.punktu, jo pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav tiesību iesniegt pieteikumu. 2007.gada 21.decembrī tiesa lietā pieņēmusi blakus lēmumu, kas adresēts Liepājas pilsētas prokuratūrai.

[7] Pieteicēja iesniedza blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2007.gada 21.decembra lēmumu. Administratīvā apgabaltiesa ar 2008.gada 11.februāra lēmumu atcēla Administratīvās rajona tiesas 2007.gada 21.decembra lēmumu un lietu nosūtīja Administratīvajai rajona tiesai izskatīšanai pēc būtības.

[8] Ar Administratīvās rajona tiesas 2008.gada 29.augusta spriedumu noraidīts N.Z. pieteikums par Lēmuma atzīšanu par prettiesisku, kā arī par morālā kaitējuma un mantisko zaudējumu atlīdzināšanu. Tiesas spriedumā norādīti turpmāk minētie motīvi. [8.1] Tiesa konstatēja šādus faktisko apstākļus: [8.1.1] 2006.gada 10.februārī pieteicējas pilnvarotais pārstāvis un M.V. vērsās Uzņēmumu reģistrā ar iesniegumu, kurā norādīts iesniedzēju viedoklis par nelikumībām Biedrības dibināšanā; [8.1.2] 2006.gada 15.februārī pieteicējas pārstāvis vērsās Uzņēmumu reģistrā ar iesniegumu, lūdzot paskaidrot, uz kādu normatīvo aktu pamata atbildētājs liedz iepazīties ar Biedrības dibināšanas dokumentiem; [8.1.3] atbildētājs sniedza atbildi 2006.gada 27.februārī, cita starpā, norādot, ka biedrību dibināšanas faktisko apstākļu pārbaude neietilpst Uzņēmumu reģistra kompetencē; [8.1.4] 2006.gada 1.martā Uzņēmumu reģistrā saņemts pieteikums Biedrības ierakstīšanai biedrību un nodibinājumu reģistrā; [8.1.5] ar Uzņēmumu reģistra valsts notāra 2006.gada 8.marta lēmumu nolemts Biedrību ierakstīt biedrību un nodibinājumu reģistrā; [8.1.6] 2006.gada 9.jūnijā Uzņēmumu reģistrā saņemts pieteicējas pārstāvja apstrīdēšanas iesniegums par Uzņēmumu reģistra valsts notāra 2006.gada 8.marta lēmumu, kurā, cita starpā, norādīts, ka atbildētājam iesniegtie Biedrības reģistrācijas dokumenti ir viltoti, kā arī dokumentos ietvertie paraksti ir viltoti, bet Biedrības dibinātāju darbībās ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes; [8.1.7] ar Lēmumu apstrīdētais lēmums atzīts par tiesisku. [8.2] Tiesa konstatēja, ka lietā ir šādi prasījumi: atzīt Lēmumu par prettiesisku; atlīdzināt pieteicējai morālo kaitējumu un mantiskos zaudējumus. [8.3] No Biedrību un nodibinājumu likuma 2.panta pirmās daļas un 23.panta pirmās daļas izriet, ka biedrību var nodibināt, ja tās dibinātāju skaits ir vismaz divas personas.

Atsaucoties uz Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Senāts) 2007.gada 6.jūlija spriedumu lietā Nr.SKA-202/2007, tiesa norādīja, ka biedrības dibinātāji var nebūt dzīvojamās mājas /adrese/, Liepājā dzīvokļu īpašnieki. Lai nodibinātu biedrību, pat ar mērķi apsaimniekot konkrētu dzīvojamo māju, nav nepieciešams šīs mājas dzīvokļu īpašnieku akcepts, tai skaitā – arī no pieteicējas puses. Līdz ar to tiesa atzina, ka nav pamatots pieteicējas arguments, ka izskatāmajā gadījumā Biedrību nedrīkstēja reģistrēt jau tādēļ vien, ka vienam no tās dibinātājiem - R.O. dzīvojamā mājā nepieder neviens dzīvoklis. [8.4] Saskaņā ar likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”

18. panta otro daļu Uzņēmumu reģistra kompetencē neietilpst lēmuma pieņemšanas faktisko apstākļu pārbaude. Ņemot vērā minēto, ieinteresētajām personām nav tiesību prasīt, lai atbildētājs pārbauda apstākļus, kādos ir tapuši biedrības reģistrācijai nepieciešamie dokumenti. Biedrības dibināšanas lēmuma pieņemšana un citu ar biedrības reģistrāciju saistīto dokumentu sastādīšana noris privāto tiesību jomā, bet atbildētājam likumdevējs nav piešķīris tiesības revidēt privāttiesiskas attiecības vai veikt kriminālprocesuālas darbības.

Tādējādi tiesa atzina, ka pieteicējai nav ar likumu noteiktu subjektīvo publisko tiesību prasīt no atbildētāja veikt Biedrības dibināšanas faktisko apstākļu pārbaudi un iesniegto dokumentu atbilstības faktiskajiem apstākļiem pārbaudi. Līdz ar to arī atzīstams, ka atbildētājs ir pamatoti Lēmumā norādījis, ka Uzņēmumu reģistra kompetencē neietilpst lēmuma pieņemšanas faktisko apstākļu pārbaude, ko vēlas pieteicēja. [8.5] Tiesa konstatēja, ka, pieņemot Lēmumu, atbildētājs nav ievērojis APL 5.pantā nostiprināto privātpersonas tiesību ievērošanas principu, kā arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta piektajā daļā noteikto labas pārvaldības principu.

Izskatāmajā gadījumā atbildētājs nav paskaidrojis iesniedzējam kārtību, kādā ir iespējams atrisināt radušos situāciju. Tiesa uzskatīja, ka atbildētājam vajadzēja vai nu pārsūtīt pieteicējas pilnvarotā pārstāvja iesniegumus tiesībsargājošai iestādei pārbaudei un par to paziņot iesniedzējam, vai arī Lēmuma pamatojumā norādīt uz to, ka dokumentu viltošana ir noziedzīgs nodarījums, par kuru atbildība ir paredzēta Krimināllikumā. Līdz ar to noziedzīgu nodarījumu atklāšana (konstatēšana), kā arī vainīgo personu saukšana pie atbildības ietilpst vienīgi tiesībsargājošo iestāžu kompetencē, un pieteicējai ir tiesības vērsties valsts policijā vai prokuratūrā, lai tiktu uzsākts kriminālprocess par viņas paraksta viltošanas vai dokumentu viltošanas faktu.

Turklāt atbildētājam bija arī pienākums iesniedzējam paskaidrot, kādā kārtībā var tikt dzēsts Uzņēmumu reģistrā izdarītais ieraksts par biedrības dibināšanu, ko atbildētājs nav darījis. Tiesa konstatēja, ka atbildētājs nav reaģējis uz pieteicējas pārstāvja 2006.gada 15.februāra iesniegumu, kurā viņš ir izteicis vēlēšanos apskatīt Biedrības iesniegtos dibināšanas dokumentus. Līdz ar to pieteicējas pārstāvim izveidojies priekšstats, ka atbildētājs kaut ko slēpj un rīkojas prettiesiski. Neskatoties uz minēto, tiesa atzina, ka norādītie pārkāpumi nevar tikt atzīti par būtiskiem, jo izskatāmajā gadījumā tie nekādā veidā nevarēja ietekmēt atbildētāja pieņemtā lēmuma saturu un tiesiskumu.

Atbildētāja kompetencē jebkurā gadījumā neietilpst kriminālprocesuālu darbību veikšana, ko savos iesniegumos pieprasīja pieteicējas pārstāvis. [8.6] Tiesa atzina, ka Lēmums pieņemts saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma normām un tādēļ nav iemesla tā atzīšanai par prettiesisku. [8.7] Izskatāmajā gadījumā nav konstatējams, ka atbildētājs, atzīstot par tiesisku iepriekš izdoto administratīvo aktu par Biedrības ierakstīšanu reģistrā, būtu rīkojies prettiesiski. Atbildētājs sākotnēji pieņemto lēmumu ir atzinis par tiesisku tādēļ, ka jau sākotnēji nav bijis leģitīma pamata atteikt Biedrības reģistrāciju.

Atbildētājs arī nav veicis faktisko rīcību APL 89.panta izpratnē, proti tādas darbības, kas ir vērstas uz faktisko (nevis tiesisko) seku radīšanu. Ņemot vērā minēto, izskatāmajā gadījumā nav konstatējams ne atbildētāja izdots prettiesisks administratīvais akts, ne arī atbildētāja veikta prettiesiska faktiskā rīcība, saistībā ar kuru būtu pamats prasīt morālā kaitējuma un materiālo zaudējumu atlīdzinājumu. Līdz ar to pieteikums daļā par atbildētāja nodarītā morālā kaitējuma un mantisko zaudējumu atlīdzināšanu ir noraidāms.

[9] Par Administratīvās rajona tiesas 2008.gada 29.augusta spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību, kurā lūdz minēto tiesas spriedumu atcelt. Apelācijas sūdzībā norādīti turpmāk minētie argumenti. [9.1] Pieteicēja uzskata, ka tiesas spriedums ir pretrunā ar Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumu Nr.154 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi” 14., 15.punktu, Biedrību un nodibinājumu likuma 22.pantu, 53.panta 5.punktu, 57.panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā procesa likuma 103.panta pirmo daļu, 235.panta piekto daļu, 236.panta pirmo daļu, 236.panta ceturto daļu, 263.panta ceturto daļu, likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 27.1panta otro un trešo daļu, likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 51.panta otro daļu, likuma „Par tiesu varu” 16.panta ceturto daļu, 89.panta pirmo daļu, Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 83.pantu, 92.pantu, 93.pantu, Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.pantu un Pirmā protokola 1.pantu. [9.2] Tiesa nepamatoti nelēma par Biedrības darbības, kas ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem, pārtraukšanu, jo tā dibināta, pamatojoties uz viltotiem dokumentiem. Par viltojumu uzskatāms R.O. 2006.gada 24.februārī Uzņēmumu reģistrā iesniegtais iesniegums, kā arī viltoti ir Biedrības statūti. [9.3] Liepājas policijas 2008.gada 11.augusta lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu par personu parakstu un Biedrības dibināšanas sapulces lēmuma Nr.1 viltošanu ir pārsūdzēts.

[10] Atbildētājs paskaidrojumā par pieteicējas apelācijas sūdzību norādīja, ka Administratīvās rajona tiesas 2008.gada 29.augusta spriedums ir tiesisks un pamatots. [11] Tiesas sēdē apgabaltiesā pieteicējas pārstāvis apelācijas sūdzību uzturēja uz tajā minētajiem pamatiem, norādīja, ka vēlas panākt prettiesiski nodibinātās Biedrības darbības pārtraukšanu, jo, pieteicējas pārstāvja ieskatā, Biedrība dibināta uz viltotu dokumentu pamata. Pieteicējas pārstāvis iesniedza rakstveida sūdzību, kas, cita starpā, adresēta apgabaltiesai un kurā izteikts lūgums atcelt Biedrības reģistrāciju. Atbildētāja pārstāvis un Biedrības pārstāvis pieteicējas apelācijas sūdzību neatzina.

Motīvu daļa

[12] Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka N.Z. apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums ir noraidāms.

[13] Apgabaltiesa konstatē, ka pieteicējas mērķis izskatāmajā lietā ir panākt tāda Uzņēmumu reģistra lēmuma vai tiesas sprieduma taisīšanu, ar kuru tiktu atzīta par prettiesisku (atcelta) Biedrības reģistrācija biedrību un nodibinājumu reģistrā. Pieteicēja uzskata, ka Biedrības reģistrācija panākta uz viltotu dokumentu pamata, tostarp, viltots ir pieteicējas paraksts Biedrības dibināšanas dokumentos.

[14] Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 28.pantu pēc biedrības ierakstīšanas reģistrā biedrības dibinātāji iegūst biedrības biedra statusu. Šā likuma 14.pants noteic, ka ikvienam ir tiesības iepazīties ar Biedrību un nodibinājumu reģistra ierakstiem un reģistra iestādei iesniegtajiem dokumentiem (tajā skaitā arī dibināšanas lēmumu un tajā iekļauto informāciju par dibinātājiem). Biedrību un nodibinājumu likuma 25.panta otrās daļas 5.punkts noteic, ka statūtos norāda biedru tiesības un pienākumus. 29.panta trešā daļa noteic, ka saistības biedriem nosakāmas tikai saskaņā ar statūtos paredzēto kārtību.

Atbilstoši lietā esošajiem dokumentiem apgabaltiesa konstatē, ka 2006.gada 8.martā Biedrības statūtu (lietas 27.-31.lapa) 5.nodaļa „Biedru tiesības un pienākumi” paredz gan biedru tiesības, gan pienākumus, tajā skaitā ievērot Biedrības statūtus un pildīt biedru sapulces un padomes lēmumus (5.2.1.punkts), kā arī paredz, ka biedram var noteikt saistības ar biedru sapulces vai padomes lēmumu. Nosakot biedram saistības, kas atšķiras no citu biedru saistībām, ir nepieciešama šā biedra piekrišana (5.3.punkts). Biedrības dibināšanas sapulces lēmumā Nr.1 (lietas 35.- 38.lapa) norādīts, ka Biedrības dibināšanas sapulcē ar balsstiesībām piedalījās 36 personas, to starpā arī pieteicēja, un biedrības dibinātāju sarakstā iepretim N.Z. vārdam un uzvārdam ailē „paraksts” ir personas paraksts.

Tādējādi, ņemot vērā Uzņēmumu reģistrā iesniegtos dokumentus, secināms, ka Biedrības reģistrācijas brīdi pieteicēja ieguva Biedrības biedra statusu, proti, ar Biedrības ierakstīšanas brīdi Biedrību un nodibinājumu reģistrā tika nodibinātas tiesiskās attiecības starp Biedrību un pieteicēju. Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 17.panta pirmo un otro daļu ieraksts attiecīgā reģistrā tiek izdarīts uz pieteikuma pamata. Pieteikumu paraksta visi dibinātāji vai vismaz divas dibināšanas sapulcē pilnvarotas personas.

Šā panta astotā daļa noteic, ka pieteikuma iesniedzējam ir tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt reģistra amatpersonas lēmumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ņemot vērā, ka 2006.gada 24.februāra dibināšanas sapulces lēmumā Nr.1 norādīts, ka dibinātāji (tajā skaitā pieteicēja) pilnvarojuši R.O. un S.P. parakstīt pieteikumu uzņēmumu reģistrā, pieteicējai bija no objektīvām tiesībām izrietošas subjektīvās tiesības iesniegt tiesā pieteikumu.

[15] Saskaņā ar APL 307.panta ceturto daļu, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 251.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt. Apgabaltiesa, pārbaudījusi pirmās instances tiesas sprieduma motivāciju, atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, pareizi piemērojusi un iztulkojusi tiesību normas, un tiesas sniegtā argumentācija ir izvērsta un pareiza, līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar APL 307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances tiesas lietas apstākļu konstatējumam un sprieduma motivācijai, kas minēta šā apgabaltiesas sprieduma [8.1]-[8.7] punktos, un APL 251.panta piektajā daļā norādītos apsvērumus atkārtoti nenorāda.

[16] Pieteicēja apelācijas sūdzībā norādījusi, ka gan Uzņēmumu reģistra Lēmums, ar kuru Biedrības reģistrācija biedrību un nodibinājumu reģistrā 2006.gada 8.martā atzīta par tiesisku, gan pirmās instances tiesas spriedums pieņemti, pārkāpjot vairākas tiesību normas ([9.1]). [16.1] Apgabaltiesa konstatē, ka apelācijas sūdzībā nav norādīts, kā izpaudies pieteicējas norādīto normu pārkāpums. [16.2] Tā kā pieteicējas pārstāvis apelācijas instances tiesas sēdē akcentēja, ka ar Biedrības dibināšanu un reģistrēšanu ir pārkāptas pieteicējas kā dzīvokļa īpašnieces mājā Liepājā, /adrese/ tiesības, kas, cita starpā, noteiktas likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 27.1panta otrajā daļā, apgabaltiesa norāda turpmāk minēto.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 27.1panta pirmā daļa paredz, ka par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu lemj tikai daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulce. Atbilstoši šā panta otrajai daļai dzīvokļu īpašnieku pirmo kopsapulci sasauc viens dzīvokļa īpašnieks vai vairāki dzīvokļu īpašnieki. Šī kopsapulce nosaka kārtību, kādā sasaucamas turpmākās kopsapulces un noformējami to lēmumi. Likuma 27.1panta trešā daļa, savukārt, noteic, ka uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulci uzaicināmi visi daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki, bet šā panta piektā daļa, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmums ir saistošs visiem dzīvokļu īpašniekiem, ja „par” balsojuši vairāk nekā puse no dzīvokļa īpašnieku skaita Tādējādi kārtību, kādā dzīvojamā māja tiek nodota apsaimniekošanā, nosaka likuma „Par dzīvokļa īpašumu” normas.

Izskatāmajā gadījumā tika sasaukta nevis dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ar mērķi lemt par mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, bet gan sapulce Biedrības dibināšanai. Attiecībā uz biedrības dibināšanu piemērojamas Biedrību un nodibinājumu likuma normas, bet nav piemērojamas normas, kas reglamentē dzīvokļu īpašnieku kopsapulces sasaukšanu, norisi un tiesības. Lai gan no Biedrības statūtu 2.1.apakšpunkta izriet, ka Biedrības mērķis ir nodrošināt daudzdzīvokļu mājas Liepājā, /adrese/ pārvaldīšanu, kopīpašuma daļas apsaimniekošanu, apgabaltiesa atzīst, ka ne Biedrību un nodibinājumu likums, ne Biedrības statūti neparedz iespēju, ka minētā dzīvojamā māja tiek nodota Biedrības apsaimniekošanā līdz ar Biedrības reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā.

Senāts, izskatot līdzīgu lietu, atzinis, ka ar Biedrības reģistrācijas brīdi Uzņēmumu reģistrā nekādā veidā netiek aizskartas dzīvojamās mājas kopīpašnieku tiesības apsaimniekot dzīvojamās mājas kopīpašuma daļu (sk. 2007.gada 6.jūlija sprieduma lietā Nr.SKA-202/2007 12.punktu). [16.3] Apgabaltiesas ieskatā pieteicēja apelācijas sūdzībā atkārtoti akcentējusi, ka biedrību un nodibinājumu reģistrā nevar būt reģistrēta Biedrība, jo, to dibinot, pārkāptas normatīvo aktu prasības un dibināšanas dokumentos ir viltots pieteicējas un vairāku citu personu paraksts.

Kā jau to pamatoti norādīja pirmās instances tiesa, atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma 23.panta pirmajai un otrajai daļai par biedrības dibinātājiem var būt fiziskās un juridiskās personas, kā arī tiesībspējīgas personālsabiedrības, ka biedrības dibinātāju skaits nedrīkst būt mazāks par diviem. No lietas materiāliem secināms, ka Biedrību dibinājušas vairāk kā divas fiziskas personas (Biedrības dibināšanas sapulces lēmumā norādīts –

36 personas). Līdz ar to apstāklim, ka kriminālprocesa ietvaros Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvaldes amatpersonas konstatēja, ka 12 personas no 36 personām nav parakstījušas Biedrības dibināšanas sapulces lēmumu (skat. 2008.gada 11.augusta lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu lietas 169.-173.lapā) nav būtiskas nozīmes lietā, jo to personu skaits, kas piedalījās Biedrības dibināšanā un parakstīja dokumentus, ir ievērojami lielāks, nekā likumā noteiktais nepieciešamais minimālais personu skaits biedrības dibināšanai. [16.4] Apgabaltiesa papildus norāda, ja pieteicējai uzskata, ka Biedrības dibināšanas rezultātā (tostarp tā iemesla dēļ, ka Biedrības dibināšanas dokumentos, kas iesniegti Uzņēmumu reģistrā, ir viltots viņas paraksts) ir radušies materiālie zaudējumi un morālais kaitējums, pieteicējai ir tiesības vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā ar prasības pieteikumu par zaudējumu atlīdzinājumu pret personām, kas zaudējumus nodarījušas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

atzīt par nepamatotu un noraidīt N.Z. pieteikumu par Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra 2006.gada 7.jūlija lēmuma Nr.66 atcelšanu un biedrības „Dzīvokļu īpašnieku biedrība /adrese/” reģistrācijas atzīšanu par prettiesisku, morālā kaitējuma un materiālo zaudējumu atlīdzināšanu. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja S.Gintere

Tiesneses Z.Kupce

V.Zommere