Court partially allowed debt collection claim against guarantors and guarantor company for loan default.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the plaintiff's claim for debt collection against three defendants, ordering payment of the principal, interest, and court costs while rejecting a portion of the contractual penalty. The plaintiff sought enforcement of a loan agreement where the defendants failed to pay by the agreed deadline, leading to a default judgment. The court ruled that the guarantors and the guarantor company were jointly liable for the outstanding balance but did not support the full amount of the contractual penalty claimed.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8., 41. panta 1. daļa, 42., 96., 97., 193., 194., 195., 204.1 pants: The court may partially satisfy a debt collection claim against guarantors and the guarantor company for the principal, interest, and costs, while rejecting excessive contractual penalties.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C33480413
Lietas arhīva Nr. C-1888-14/13
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2014.gada 3.novembrī
Rīgas rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese V.Puškundze
ar sekretāri M.Salenieci,
piedaloties prasītājas pārstāvei /pers. A/ un atbildētājam /pers. B/
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Hiponija” (pirms nosaukuma maiņas „Hipotēku bankas nekustamā īpašuma
aģentūra”) prasībā pret /pers. B/, /pers. C/ un sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Ceptuve” (pirms nosaukuma maiņas „Baltic Inn”) par parāda piedziņu.
APRAKSTOŠĀ DAĻA
[1] 2013.gada 14.oktobrī Rīgas rajona tiesā saņemts sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk SIA) „Hiponija” (pirms nosaukuma maiņas
„Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra”) prasības pieteikums pret /pers. B/, /pers. C/ un sabiedrību ar ierobežotu atbildību (turpmāk SIA)
„Baltic Inn” par parāda piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar aizdevuma līgumu 2007.gada 15.martā atbildētājiem /pers. B/ un /pers. C/ tika izsniegts aizdevums
58 000 euro apmērā ar atmaksas termiņu 2010.gada 22.marts. Aizdevums sadalīts divās daļās – 50 000 euro apmērā kā hipotekārais aizdevums un
8 000 euro apmērā kā komercaizdevums. No aizdevuma līguma izrietošo prasījumu nodrošināšanai tika ieķīlāts /pers. B/ piederošais nekustamais
īpašums /adrese A/. 2007.gada 15.martā starp banku un SIA „Baltic Inn” tika noslēgts galvojuma līgums, ar kuru atbildētāja uzņēmās /pers. B/ un /pers.
C/ no aizdevuma līguma izrietošās saistības izpildīt kā pats parādnieks.
2012.gada 5.decembrī starp banku un SIA „Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūru” noslēgta vienošanās par prasījuma cesiju, ar kuru
banka nodeva, bet prasītāja pieņēma prasījumus ar visām pie tā piederīgām un pastāvošām tiesībām, kas izriet no aizdevuma un galvojuma līguma, par ko
tika paziņots aizņēmējiem un galvotājam.
Atbildētāji no aizdevuma līguma izrietošās saistības līgumā noteiktajā kārtībā un termiņā nepildīja, līguma izpildes termiņš ir iestājies 2010.gada
22.martā. 2013.gada 28.maijā atbildētājiem tika nosūtīts paziņojums par saistību izpildes termiņa iestāšanos. Uz 2013.gada 18.septembri no aizdevuma
līguma izrietošo un neizpildīto saistību apmērs ir 146 306,35 euro, tajā skaitā hipotekārais aizdevums Ls 88 178,99 jeb 125 467,39 euro, kas sastāv no
līgumsoda par termiņā neveiktajiem procentu maksājumiem Ls 2753,56 jeb 3917,96 euro, līgumsoda par termiņā neveiktajiem pamatsummas
maksājumiem Ls 45 395,70 jeb 64 592,26 euro, kavētiem procentiem Ls 8193,04 jeb 11 657,64 euro un kavētās pamatsummas maksājumiem Ls
31 836,69 jeb 45 299,53 euro, un komercaizdevums Ls 14 645,70 jeb 20 838,96 euro, kas sastāv no līgumsoda par termiņā neveiktiem procentu
maksājumiem Ls 519,40 jeb 739,04 euro, līgumsoda par termiņā neveiktiem pamatsummas maksājumiem Ls 7395,99 jeb 10 523,54 euro, kavētiem
procentiem par aizdevuma izmantošanu Ls 1532,53 jeb 2 180,60 euro un kavētie pamatsummas Ls 5197,78 jeb 7 395,78 euro. Atbilstoši Civillikumā
noteiktajam labas ticības principam prasītāja samazināja līgumsodu līdz pamatparāda apmēram, tādējādi atbildētāju kopējās saistības ir Ls 83 794,51 jeb
119 228,85 euro apmērā.
Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1589., 1652.panta pirmās daļas 3.punktu, 1670., 1672., 1683., 1692.-1716., 1756., 1759.panta 1.un
2.punktu, 1765.panta pirmo un otro daļu, 1943., 1945. un 1805.pantu prasības pieteikumā lūgts tiesu piedzīt solidāri no atbildētājiem /pers. B/ un /pers.
C/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no SIA „Baltic Inn”, no aizdevuma līguma izrietošo parādu Ls 83 794,51 apmērā un samaksātos tiesāšanās
izdevumus, kā arī atzīt prasītājas tiesības saņemt līdz sprieduma izpildei likumiskos 6%.
[2] Atbildētāji rakstveida paskaidrojumus tiesai nesniedza.
[3] Tiesas sēdē prasītājas pārstāve /pers. A/, kura darbojas uz izdotās pilnvaras pamata, prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasības pieteikumā
norādītajiem pamatiem. Papildus paskaidroja, ka aizdevums atbildētājiem izsniegts 2007.gada 15.martā ar atmaksas termiņu līdz 2010.gada 22.martam,
atbildētāji no aizdevuma līguma izrietošās saistības pārtrauca pildīt jau 2009.gada 10.jūnijā, kad veikts pēdējais maksājums. Trīs gadu garumā puses ir
kontaktējušās un mēģināja rast situācijas risinājumu, taču vienošanās netika panākta. Kopējā prasības summa ir Ls 83 794,51 jeb 11 9220,31 euro
apmērā un tā sastāv no divām daļām – hipotekārā kredīta parāda un komercaizdevuma parāda. Papildus paskaidroja, ka saistība tika nodrošināta arī ar
ķīlu uz atbildētājam piederošo nekustamo īpašumu. Ieķīlātais īpašums tika pārdots izsolē, taču ņemot vērā to, ka hipotēka nebija pirmās kārtas un izsoles
rezultātā iegūtie naudas līdzekļi dzēsa cita kreditora saistības. Lūdza prasību apmierināt prasības pieteikumā norādītajā apmērā.
[4] Atbildētājs /pers. B/ sēdē prasību atzina pilnā apmērā, par ko parakstījās tiesas sēdes protokolā. Paskaidroja, ka 2006.gadā aizņēmās naudu
biznesa attīstībai, prasītāja bija piesaistīta kā aģentūra minētajam procesam. Būvniecības procesa gaitā izmaksas sadārdzinājās, tāpēc īpašumu
nepabeidza un bija spiesti ņemt papildus aizņēmumu. Visi līdzekļi tika ieguldīti uzņēmumā, maksāti procenti, tāpēc tik ilgi prasība netika celta, uzņēmumam
pasludināts maksātnespējas process. Nekustamais īpašums tika pārdots izsolē, taču naudas līdzekļi no tā netika gūti.
[5] Atbildētāja /pers. C/ tiesas sēdē neieradās. Par lietas izskatīšanas vietu un laiku atbildētājai paziņots Civilprocesa likuma 56.panta kārtībā,
2014.gada 30.jūlijā, nosūtot pavēsti uz viņas deklarētās dzīvesvietas adresi. 2014.gada 13.oktobrī tiesā saņemts elektronisks iesniegums ar lūgumu skatīt
lietu bez atbildētājas klātbūtnes tiesas sēdē (lietas 48.lapa).
[6] SIA „Baltic Inn” sēdē neieradās tiesai nezināmu iemeslu dēļ, lai gan par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājai ir paziņots savlaicīgi un likumā
noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti uz atbildētājas juridisko adresi. Saskaņā ar Komerclikuma 12.panta ceturto daļu un Civilprocesa likuma
56.pantu uzskatāms, ka atbildētājai par tiesas sēdi ir paziņots likumā noteiktajā kārtībā. Atbildētāja nav lūgusi izskatīt lietu bez viņas vai atlikt to.
Ņemot vērā apstākli, ka atbildētāji ir informēti par prasību un tiesas sēdi, turklāt no /pers. C/ ir saņemts lūgums lietu izskatīt bez viņas klātbūtnes,
tiesa uzskata, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu nepastāv šķēršļi lietas izskatīšanai bez atbildētāju klātbūtnes tiesas sēdē.
MOTĪVU DAĻA
[6] Noklausījusies prasītājas pārstāves un atbildētāja paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos
rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, bet apmierināma daļēji.
[7] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.panta pirmo daļu
tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties
no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.
Tātad Civilprocesa likuma noteikumi uzliek par pienākumu prasītājai pierādīt savu prasījumu pamatotību, savukārt atbildētājam savu iebildumu
pamatotību.
[8] Lietā nav strīda par to, ka starp valsts akciju sabiedrību „Latvijas Hipotēku un zemes banka” un atbildētājiem /pers. B/ un /pers. C/ pastāv
līgumattiecības. Atbildētāji šo apstākli nav apstrīdējuši un ar lietas materiāliem pievienoto Aizdevuma līgumu Nr.88030/02 (lietas 20.-27.lapa), kas
noslēgts 2007.gada 15.martā, un kredītoperāciju izziņām (lietas 12., 16.lapa) gūst apstiprinājumu fakts, ka atbildētājiem izsniegts aizdevums divās daļās –
hipotekārais aizdevums 50 000 euro apmērā un komercaizdevums 8000 euro apmērā, tādējādi, saskaņā ar Līguma noteikumiem, uzņemoties atmaksāt
kredītu un procentus par aizdevuma izmantošanu līdz 2010.gada 22.martam.
Tāpat lietā nav strīds, ka par aizdevuma nodrošinājumu kalpo hipotēka, kas nostiprināta uz atbildētājam /pers. B/ piederošo nekustamo īpašumu
/adrese B/.
Parakstot līgumu atbildētāji ar savu parakstu apliecināja, ka ir iepazinušies ar līguma noteikumiem, tie ir apspriesti un saprotami, līdz ar to tiesa
atzīst, ka līguma nosacījumi atbildētājiem ir saistoši un izpildāmi.
[9] Tiesa konstatē, ka puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji saistīties un saskaņā ar Civillikuma
1533.pantu līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu un atzīstams par tiesīgu. Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek par pienākumu
izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī
atlīdzinot otrai zaudējumus. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa, kādu viņš saņēmis.
[9.1] Saskaņā ar Civillikuma 1793.panta 3.punktu pēc tiesiska darījuma prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju. Cesijas līgumu
starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru
prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina (Civillikuma 1801.pants).
Ar lietas materiāliem pievienoto Vienošanos par prasījuma tiesību cesiju nr.C4-2012/454 (lietas 37.lapa) apstiprinās prasības pieteikumā un tiesas
sēdē paskaidrotais, ka 2012.gada 5.decembrī valsts akciju sabiedrība „Latvijas Hipotēku un zemes banka” nodeva un SIA „Hipotēku bankas nekustamā
īpašuma aģentūra” pieņēma prasījumus ar visām pie tā piederīgām un pastāvošām tiesībām, kas izriet no Aizdevuma līguma Nr.88030/02, kas noslēgts ar
/pers. B/ un /pers. C/ un Galvojuma līguma Nr.88030/02G, kas noslēgts ar SIA „Design&Printing Services”.
No lietas materiāliem redzams, ka SIA „Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra” kā cesionārs 2013.gada 11.aprīlī ir paziņojis atbildētājiem
par cesiju (lietas 38.lapa). Par paziņojuma nosūtīšanas faktu liecina lietā esošais sūtījumu saraksts (lietas 39.lapa).
Savukārt, ar lietā esošo Uzņēmuma reģistra izziņu konstatēts, SIA „Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra” ir mainījusi firmu uz SIA
„Hiponia”.
Līdz ar minēto tiek konstatētas prasītājas tiesības kā kreditoram vērsties tiesā ar prasību no aizdevuma un galvojuma līgumu izrietošo saistību
piedziņai.
[10] Kā norādīts prasības pieteikumā un ko tiesas sēdē apstiprina prasītājas pārstāve, tad atbildētāji saistības nav pildījuši līgumā noteiktajā
kārtībā un apmērā, pēdējais maksājums saņemts 2009.gada 10.jūnijā. No aizdevuma līguma izrietošo un neizpildīto saistības apmērs uz 2013.gada
18.septembri ir EUR 146 306,35 jeb Ls 102 824,69 apmērā un tas sastāv no abu aizdevumu no pamatsummas parāda Ls 37 034,47, līgumiskiem
procentiem Ls 9725,57 un līgumsoda Ls 37034,47 apmērā.
[11] Prasītāja lūdz piedzīt neatmaksātā hipotekārā aizdevuma pamatsummu Ls 31 836,69 apmērā un komercaizdevuma pamatsummu Ls
5197,78 apmērā.
Aizdevuma līguma Vispārējo noteikumu 16.punkts noteic, ka visi maksājumi aizņēmējam ir jāieskaita pieprasījuma noguldījuma kontā, kuru
pienākums atvērt ir pielīgts līguma 22.8.punktā.
Ar prasības pieteikumā iekļauto prasības summas aprēķinu un lietas materiāliem maksājuma uzdevumiem (lietas 31.-32.lapa), pievienotām
kredītoperāciju izziņām apstiprinās prasības pieteikumā un tiesas sēdē norādītais apstāklis par aizdevuma izsniegšanas faktu, apmēru un saistību izpildes
kavējuma iestāšanās brīdi, kas ir 2009.gada 10.jūnijs (lietas 12., 16.lapa). Ar minētiem dokumentiem konstatēts, ka kopējās iemaksas hipotekārā
aizdevuma dzēšanai ir veiktas 4700,47 euro apmērā. Savukārt, komercaizdevuma dzēšanai 604,22 euro apmērā.
Tiesai nav pamata apšaubīt neizpildītās saistības atlikuma apmēru, iebildumus saistības esamībai un tās neizpildei, kā arī apmēram necēla
atbildētāji. Tiesas sēdē atbildētājs /pers. B/ prasību pilnībā atzina, par ko parakstījās tiesas sēdes protokolā.
Līdz ar minēto un atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, tiesa atzīst, ka ar līgumu, prasības pieteikumā iekļauto prasības summas
aprēķinu, kredītoperāciju izziņām un pārējiem lietā esošajiem rakstveida dokumentiem to savstarpējā sakarībā, kā arī prasītājas pārstāves un atbildētāja
paskaidroto tiesas sēdē, tiesa atzīst, ka prasītāja ir pierādījusi atbildētāju saistību neizpildi, tāpēc par pamatotu un apmierināmu tiesa uzskata prasījumu
piedzīt no atbildētājiem neatmaksāto aizdevumu pamatsummu prasītājas norādītajā apmērā.
Ar aizdevuma līguma 10.1 un 10.2.punktu apstiprinās, ka aizdevuma līguma darbības aizdevuma atmaksas termiņš ir noteikts 2010.gada
22.marts.
Ar 2013.gada 28.maija paziņojumu konstatēts, ka atbildētāji ir lūgti izpildīt no aizdevuma līguma izrietošās saistības. Par paziņojuma nosūtīšanas
faktu liecina lietā esošais pasta sūtījumu saraksts (lietas 35.-36.lapa). Kā norādīts prasības pieteikumā un tiesas sēdē, kam iebildumus necēla atbildētāji,
tad saistības ne līgumā noteiktajā termiņā, ne līdz tiesas sēdes dienai nav izpildītas. Līdz ar to no atbildētājiem ir piedzenama neatmaksātā hipotekārā
aizdevuma pamatsumma Ls 31 836,69 apmērā un komercaizdevuma pamatsumma Ls 5197,78 apmērā.
[12] Tāpat par pamatotu un apmierināmu tiesa atzīst procentu piedziņu, kas hipotekārajam aizdevumam ir aprēķināti par laika periodu no
2009.gada 22.aprīļa līdz 2013.gada 17.septembrim un sastāda Ls 8193,04 apmērā un komercaizdevumam par laika periodu no 2009.gada 22.aprīļa līdz
2013.gada 17.septembrim Ls 1532,53 apmērā.
Saskaņā ar Civillikuma 1946.panta pirmo daļu procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti. To apmērs cieši jānosaka
aktā vai darījumā (Civillikuma 1765.pants).
Procentu likmes ir noteiktas aizdevuma līguma 8.1 un 8.2.punktā. Atbilstoši aizdevuma 18.1 un 18.2.punktam procenti maksājami par faktiski
izmantoto aizdevuma summu sākot ar 2007.gada 22.martu līdz 2007.gada 22.septembrim, bet ne vēlāk kā katra mēneša 22.datumā. Aizdevuma
pamatsummas atlikums un uzkrātie procenti atmaksājami ne vēlāk kā līdz 2010.gada 22.martam.
Aprēķināto un atmaksāto procentu apmērs atspoguļojas lietā esošajās kredītoperāciju izziņām. Tāpat ar minētām izziņām apstiprinās piemēroto
procentu likme attiecīgajā periodā un sēdē norādītais, ka procenti ir aprēķināti par laika periodu no 2009.gada 22.aprīļa līdz 2013.gada 17.septembrim,
tātad no saistību kavējuma iestāšanās dienas līdz prasības pieteikuma celšanas tiesā dienai.
Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu
lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
Tiesa atzīst aizdevuma lietošanas procentu piedziņu par pamatotu, jo aprēķināti par aizdevuma lietošanas ilgumu. Turklāt tiesa atzīts, ka
piemērotās procentu likmes apmērs, kas sastāv no procentu fiksētās un mainīgās daļas ir labvēlīga atbildētājiem. Ņemot vērā to, ka procentu
aprēķināšanas kārtība un to apmērs pielīgts līgumos un to, ka ir nodibināta atbildētāju līguma neizpilde, tiesa atzīst, ka no atbildētājiem piedzenami
procenti par aizdevuma lietošanu prasības pieteikumā norādītajā un tiesas sēdē uzturētajā apmērā.
[13] Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,
nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Civillikuma 1717.pants noteic, ka līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar
zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.
Parakstot kredīta līgumu atbildētāji atzina sev par saistošiem līgumu noteikumus. Saskaņā ar līguma I daļas 23.puntu līgumsods par termiņā
neveiktu procentu un/vai pamatsummas maksājumu noteikts 40% gadā. Savukārt tiesības aprēķināt un pienākums maksāt līgumsodu ir pielīgts līguma I
daļas 32.punktā.
Kā apstiprinās ar lietas materiāliem pievienotā kredītoperāciju izziņām un tiesas sēdē paskaidroto, tad līgumsods ir aprēķināts no saistību izpildes
kavējuma dienas 2009.gada 10.jūnija līdz 2013.gada 18.septembrim gan par pieļauto procentu, gan pamatsummas maksājumu kavējumiem. No prasības
pieteikumā iekļautā aprēķina un tiesas sēdē paskaidrotā izriet, ka aprēķinātais līgumsods, ievērojot Civillikumā noteikto labas ticības principu, no Ls
56 064,65 ir samazināts līdz Ls 37 034,47 apmēram.
Neskatoties uz to, ka atbildētāji iebildumus līgumsoda apmēram necēla un atbildētājs /pers. B/ prasību atzina pilnībā, tiesa ievērojot Civillikuma
1724.1panta normu uzskata, ka pieprasītā līgumsoda apmērs ir samazināms.
Lietā nav strīds un lietas izskatīšanas laikā ir konstatēts, ka atbildētāji saistību nav pildījuši pienācīgi, maksājumu veikšana saistību izpildīšanai ir
pārtraukta 2009.gada 10.jūnijā, savukārt līguma darbības termiņš ir iestājies 2010.gada 22.martā. Tāpat lietas izskatīšanas laikā ar lietā esošajiem
rakstveida pierādījumiem un prasītājas paskaidroto sēdē ir nodibināts, ka līgumsods aprēķināts līdz prasības celšanas brīdim, t.i., līdz 2013.gada
18.septembrim.
Tiesa, vērtējot līgumsoda apmēra atbilstību labticības principiem, uzskata pieprasīto līgumsodu par nesamērīgu salīdzinot ar saistību neizpildīšanas
rezultātā prasītājai radītajiem zaudējumiem. Neskatoties uz to, ka lietā nav gūti pierādījumi atbildētāja norādītajam par procentu maksājumu dzēšanu pēc
līguma darbības termiņa beigām, minēto apstākli tiesas sēdē neapstrīdēja prasītāja, tāpēc tiesa nekonstatē tādu negodprātīgu un ļaunprātīgu atbildētāju
rīcību, kas būtu samērīgs ar pieļautajiem zaudējumiem un attaisnotu aprēķinātā līgumsoda apmēru. Tāpēc tiesa uzskata, ka līgumsoda apmērs ir
samazināms līdz 10% apmēram no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas.
Tiesa ņem vērā, ka līguma darbības termiņš ir iestājies 2010.gada 22.martā, taču prasītāja līgumsodu ir aprēķinājusi līdz pat prasības celšanas
tiesā dienai, t.i., trīs gadu garumā, kas tiesas ieskatā nav atzīstams par labas ticības principu Civillikuma 1.panta izpratnē un ir pretrunā vispārīgiem tiesību
principiem. Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka pieprasītais līgumsoda apmērs nostāda atbildētājus neizdevīgā stāvoklī, kā arī pakļauj prasītājus riskam gūt
apmierinājumu saistības pilnīgai izpildei, tādēļ tas ir samazināms līdz 10% no pamatkapitāla.
Lietas izskatīšanas laikā ir nodibināts, ka neatmaksātā aizdevuma pamatsumma ir Ls 37 034,47, tādējādi piemērojot 10% procentu likmi, tas ir
samazināms un par taisnīgu un samērīgu ir nosakāms Ls 3703,45 apmērā, bet pārējā daļā līgumsods Ls 33331,02 apmērā kā nepamatots ir noraidāms.
[14] Ievērojot minēto, tiesa atzīst par pierādītu un apmierināmu prasītājas prasību par aizdevuma pamatsummas parāda Ls 37034,47 jeb 52
695,30 euro, kredīta procentu Ls 9725,57 jeb 13 838,24 euro un līgumsoda Ls 3703,45 jeb 5269,53 euro apmērā piedziņu. Savukārt līgumsodu Ls
33331,02 jeb 47425,77 euro apmērā par noraidāmu.
Spriedumā summas latos ir konvertētas euro valūtā atbilstoši Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes 2013.gada 9.jūlija
lēmumam par euro ieviešanu Latvijas Republikā ar 2014.gada 1.janvāri un Euro ieviešanas kārtības likumam.
[15] Prasības pieteikumā izvirzīts un sēdē uzturēts prasījums piedzīt parādu solidāri no atbildētājiem /pers. B/ un /pers. C/, bet piedziņas
neiespējamības gadījumā vai sprieduma daļējas izpildes gadījumā parādu piedzīt no SIA „Batlic Inn”.
Ar Tiesu informācijas sistēmā pieejamiem Uzņēmumu reģistra datiem konstatēts, ka SIA „Baltic Inn” iepriekšējais nosaukums ir „Design&Printing
Service”, bet 2013.gada 16.oktobrī ir mainījusi firmu uz SIA „Ceptuve”.
Atbilstoši Civillikuma 1672.pantam solidāras saistības nodibina ar līgumu, testamentu vai likumu.
No lietā esošā aizdevuma līguma izriet, ka atbildētāji /pers. B/ un /pers. C/ abi kopīgi ir noslēguši aizdevuma līgumu un nedalīti uzņēmušies
atbildību par no līguma izrietošo saistību izpildi. Ņemot vērā to, ka atbildētāju solidāras atbildības pienākumu ir pielīguši līgumā, tiesa atzīst par pamatotu
prasības izpildījumu vērst pret abiem atbildētājiem solidāri.
Savukārt galvojums Civillikuma 1691.panta izpratnē ir viens no saistību tiesību pastiprināšanas veidiem un šāds pienākums tiek nodibināts tikai ar
līgumu (Civillikuma 1692.pants). Savukārt minētā likuma 1698.pants noteic, ka galvinieks atbild nevien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus
prasījumiem, parādnieka vainas vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesas izdevumiem.
Saskaņā ar Civillikuma 1702.pantu, kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors griežas ar to pa priekš pie galvenā parādnieka, ja
piedziņa no tā izdarāma tikpat sekmīgi un viegli. Šī tiesība atkrīt, ja galvinieks noteikti no tās atteicies. Par tādu atteikšanos uzskatāms jau tas, ja galvinieks
uzņemas saistību kā pats parādnieks.
Ar lietas materiāliem pievienoto Galvojuma līgumu Nr.88030/02G (lietas 28.-30.lapa), kas 2007.gada 15.martā noslēgts starp prasītāju un SIA
„Baltic Inn”, konstatēts, ka atbildētāja ir uzņēmusies par pienākumu savlaicīgi, pilnā apmērā un pienācīgā veidā atbildēt par maksājumu saistību pienācīgu
izpildi, kas izriet no bankas un atbildētāju /pers. B/ un /pers. C/ starpā noslēgto Aizdevuma līgumu (līgumu 2.2.punkts).
Ar 2013.gada 30.septembra paziņojumu konstatēts, ka atbildētāja ir lūgta izpildīt no aizdevuma līguma izrietošās saistības. Par paziņojuma
nosūtīšanas faktu liecina lietā esošais pasta sūtījumu saraksts (lietas 33.-34.lapa).
Tiesa uzskata, ka prasības piedziņas veids atbilst Civillikumā nostiprinātai galvojuma būtībai, tāpēc no atbildētājas piedziņa ir vēršama gadījumā, ja
tās izpilde būs neiespējama no galvenā aizņēmējiem /pers. B/ un /pers. C/.
[16] Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētāji pierādījumus saistības izpildei ar
prasītāju tiesā neiesniedza. Kā izriet no prasītājas pārstāves tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem, līdz pat prasības izskatīšanas dienai parāds nav
samaksāts, atbildētāji rakstveida paskaidrojumus tiesai nav snieguši, lai gan prasības pieteikumu ir saņēmuši, tiesas sēdē nepiedalījās, atbildētājs /pers. B/
saistību neizpildes faktam un apmēram iebildumus necēla, prasību atzina pilnā apmērā.
[17] Prasībā lūgts un tiesas sēdē uzturēts lūgums atzīt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājiem likumiskos 6%
gadā no pamatsummas parāda.
Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa, tostarp, norāda prasītāja tiesības par laiku līdz
spieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu prasītājai nosakāmas
tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no nenomaksātās piedzenamās pamatsummas.
[18] Ceļot prasību tiesā, prasītāja samaksājusi valsts nodevu Ls 1865,71 jeb 2654,67 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevums Ls
7,70 jeb 10,96 euro (lietas 10.-11.lapa).
Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet
atbildētājam – proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.
Līdz ar minēto tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai ir piedzenama valsts nodeva, kas proporcionāli apmierinātajai daļai un atbilstoši
Civilprocesa likuma (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.oktobrim) 34.panta pirmās daļas 1.punkta d) apakšpunktam sastāda Ls 1332,42 (50463,49-
20000x1,6%=487,42+845=1332,42) jeb 1895,86 euro apmērā.
Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikto un prasītājas lūgumu no atbildētājiem /pers. B/, bet piedziņas
neiespējamības gadījumā no SIA „Ceptuve” piedzenama prasītājas samaksātā valsts nodeva 1895,86 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi 10,96 euro apmērā.
[19] Civilprocesa likuma 204.1 pants notiec, ka, taisot spriedumu par tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai
izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Tiesa atzīst, ka šajā gadījumā atbildētājiem nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
REZOLUTĪVĀ DAĻA
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41.panta pirmo daļu, 42., 96., 97., 193., 194., 195., 204.¹ pantu, tiesa
nosprieda:
SIA „Hiponia” prasību pret /pers. B/, /pers. C/ un SIA „Ceptuve” par parāda piedziņu apmierināt daļēji.
Piedzīt solidāri no /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Hiponia”,
reģistrācijas Nr.40003426895, neatmaksātā aizdevuma pamatsummu 52 695,30 euro, procentus 13 838,24 euro, kas aprēķināti par laika periodu no
2009.gada 10.jūnija līdz 2013.gada 17.septembrim, līgumsodu 5269,53 euro, kas aprēķināts par laika periodu no 2009.gada 10.jūnija līdz 2013.gada
18.septembrim, kā arī samaksātos tiesāšanās izdevumus: valsts nodevu 1895,86 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 10,96 euro
apmērā, bet pavisam kopā piedzīt 73709,89 euro (septiņdesmit trīs tūkstoši septiņi simti deviņi euro 89 centi) apmērā.
Piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, kopējo parādu
73709,89 euro apmērā, kas sastāv no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas 52 695,30 euro, procentiem 13 838,24 euro, kas aprēķināti par laika
periodu no 2009.gada 22.aprīļa līdz 2013.gada 17.septembrim, līgumsoda 5269,53 euro, kas aprēķināts par laika periodu no 2009.gada 10.jūnija līdz
2013.gada 18.septembrim, valsts nodevas 1895,86 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem 10,96 euro apmērā vai parāda atlikumu,
piedzīt no SIA „Ceptuve”, vienotais reģistrācijas Nr. 44103034567.
Noraidīt prasību daļā par līgumsoda piedziņu 47425,77 euro apmērā.
Noteikt SIA „Hiponia”, reģistrācijas Nr.40003426895, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt 6% (sešus procentus) gadā no
neatmaksātās aizdevuma pamatsummas – 52 695,30 euro.
Noteikt atbildētājiem labprātīgu sprieduma izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no pilna sprieduma teksta sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību
iesniedzot Rīgas rajona tiesā. Ja pilns sprieduma teksts sastādīts pēc noteiktā datuma, sprieduma pārsūdzēšanas termiņu skaita no sprieduma faktiskās
sastādīšanas dienas.
Pilna sprieduma sastādīšanas diena ir 2014.gada 19.novembrī.
Tiesnese /personiskais paraksts/ V.Puškundze
Pilna sprieduma faktiskā sastādīšanas diena ir 2014.gada 19.decembris.