Court dismisses complaints and imposes a single 50 EUR fine for multiple traffic zone violations. The court applies the principle of leniency by capping the total fine at the maximum penalty for the most serious violation. The court rejects the plaintiff's argument for cumulative fines based on the Administrative Offences Code. The court holds that the final penalty must be set within the limits of the most serious violation. The court applies the principle of leniency to multiple administrative violations. The court determines the final penalty must be capped at the maximum for the most serious violation. The court dismisses complaints and imposes a single fine for multiple violations. The court applies the principle of leniency to multiple administrative violations. The court determines the final penalty must be capped at the maximum for the most serious violation.

Lietas arhīva Nr. 1A-0204-19/18

ECLI:LV:KURT:2019:1216.1A69020419.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Saldū 2019. gada 16. decembrī

Kurzemes rajona tiesa,

tiesnese Inta Kalniņa

rakstveida procesā izskatīja SIA “/pers. A/” sūdzības par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka p.i. Valsts amatpersona/ 2019. gada

15.maija lēmumu Nr.1-14.1/1571, 2019. gada 16. maija lēmumu Nr. 1-14.1/1563, 2019. gada 16. maija lēmumu Nr. 1-14.1/1564 un Jūrmalas pilsētas

pašvaldības policijas priekšnieka valsts amatpersona/ 2019. gada 28. marta lēmumu Nr.1-14.1/1536.

Aprakstošā daļa

2019. gada 20. jūnijā Kurzemes rajona tiesā saņemta SIA “/pers. A/” (turpmāk – sūdzības iesniedzēja) sūdzība par Jūrmalas pilsētas pašvaldības

policijas priekšnieka p.i. Valsts amatpersona/ 2019. gada 15.maija lēmumu Nr.1-14.1/1571. Ar minēto lēmumu Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas

2019. gada 12. februāra administratīvā pārkāpuma protokolā ZZNr. 751983 pieņemtais lēmums par administratīvā soda 50 EUR piemērošanu sūdzības

iesniedzējai par Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas

pilsētas administratīvajā teritorijā” (turpmāk – noteikumi Nr. 1) 5. punkta prasību neievērošanu – transportlīdzekļa TL marka/, valsts reģistrācijas

Nr. /reģistrācijas numurs/, vadītājam iebraucot īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā Jūrmalā “Dubultu dzelzceļa pārbrauktuves

satiksmes mezglā” 2018. gada 18. jūlijā plkst. 08:17, neiegādājoties caurlaidi, atstāts negrozīts, bet sūdzība noraidīta (lietas 1. sējuma 121.-126. lapa).

Lūdz atcelt pilnībā Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijasnbsp; priekšnieka p.i. Valsts amatpersona/ lēmumu.

2019. gada 26. maijā Kurzemes rajona tiesā saņemta SIA “/pers. A/” sūdzība par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka valsts

amatpersona/ 2019. gada 28. marta lēmumu Nr.1-14.1/1536. Ar minēto lēmumu Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2019. gada 12. februāra

administratīvā pārkāpuma protokolā ZZNr. 752331 pieņemtais lēmums par administratīvā soda 50 EUR piemērošanu sūdzības iesniedzējai par Jūrmalas

pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr. 1 5. punkta prasību neievērošanu – transportlīdzekļa TL marka/, valsts reģistrācijas

Nr. /reģistrācijas numurs/, vadītājam iebraucot īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā /adrese/. gada 5. septembrī plkst. 21:57,

neiegādājoties caurlaidi, atstāts negrozīts, bet sūdzība noraidīta (lietas 2. sējuma 526.-531. lapa). Lūdz atcelt pilnībā Jūrmalas pilsētas pašvaldības

policijasnbsp; priekšnieka valsts amatpersona/ lēmumu.

2019. gada 20. jūnijā Kurzemes rajona tiesā saņemta SIA “/pers. A/” sūdzība par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka p.i. Valsts

amatpersona/ 2019. gada 16. maija lēmumu Nr. 1-14.1/1563. Ar minēto lēmumu Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2019. gada 12. februāra

administratīvā pārkāpuma protokolā ZZNr. 751975 pieņemtais lēmums par administratīvā soda 50 EUR piemērošanu sūdzības iesniedzējai par Jūrmalas

pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr.1 5. punkta prasību neievērošanu – transportlīdzekļa TL marka/, valsts reģistrācijas

Nr. /reģistrācijas numurs/, vadītājam iebraucot īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā /adrese/. gada 9. jūlijā plkst. 15:46,

neiegādājoties caurlaidi, atstāts negrozīts, bet sūdzība noraidīta (lietas 3. sējuma 125.-130. lapa). Lūdz atcelt pilnībā Jūrmalas pilsētas pašvaldības

policijasnbsp; priekšnieka p.i. Valsts amatpersona/ lēmumu.

2019. gada 20. jūnijā Kurzemes rajona tiesā saņemta SIA “/pers. A/” sūdzība par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka p.i. Valsts

amatpersona/ 2019. gada 16. maija lēmumu Nr. 1-14.1/1564. Ar minēto lēmumu Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2019. gada 12. februāra

administratīvā pārkāpuma protokolā ZZNr. 751976 pieņemtais lēmums par administratīvā soda 50 EUR piemērošanu sūdzības iesniedzējai par Jūrmalas

pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr.1 5. punkta prasību neievērošanu – transportlīdzekļa TL marka/ reģistrācijas

Nr. /reģistrācijas numurs/, vadītājam iebraucot īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā Jūrmalā, Valtera prospekta dzelzceļa

pārbrauktuves satiksmes mezglā 2018. gada 11. jūlijā plkst. 21:17, neiegādājoties caurlaidi, atstāts negrozīts, bet sūdzība noraidīta (lietas 4. sējuma

125.-130. lapa). Lūdz atcelt pilnībā Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijasnbsp; priekšnieka p.i. Valsts amatpersona/ lēmumu.

Sūdzības pamatotas ar šādiem argumentiem.

Sūdzības iesniedzējas darbinieki, kuri dzīvo Jūrmalā, regulāri viņu lietošanā esošajiem transportlīdzekļiem un sūdzības iesniedzēja turējumā

esošajiem transportlīdzekļiem izņem caurlaides iebraukšanai Jūrmalas pilsētas īpašā režīma zonā. Par transportlīdzekli ar valsts reģistrācijas

Nr. /reģistrācijas numurs/ nebija veikta uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa samaksa, tāpēc iesniedzējas valdes locekļa /pers. B/ iesniegums

caurlaides saņemšanai 2018. gada sezonā tika noraidīts. Tas /pers. B/ tika paziņots ar Jūrmalas pilsētas domes 2018. gada 13. aprīļa e-pastu, kuru /pers.

B/ nepamanīja.

Lai arī transportlīdzeklis kopš 2018. gada 31. aprīļa regulāri iebrauca Jūrmalas pilsētas īpašā režīma zonā, policija līdz pat 2018. gada oktobrim ne

sūdzības iesniedzēju, ne /pers. B/ par izdarītiem administratīviem pārkāpumiem ar transportlīdzekli ar valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/

neinformēja, tādējādi /pers. B/ uzskatīja, ka transportlīdzeklim ir derīga caurlaide iebraukšanai Jūrmalas pilsētas īpašā režīma zonā.

Ja pēc pirmās iebraukšanas reizes Jūrmalas pilsētas īpašā režīma zonā policija sūdzības iesniedzējai vai /pers. B/ savlaicīgi paziņotu, ka

transportlīdzeklim nav derīgas caurlaides, tad /pers. B/ nekavējoties būtu vērsies Jūrmalas pilsētas domē, lai caurlaidi saņemtu, jo nodeva par caurlaides

izsniegšanu ir tikai 3, 40EUR. /pers. B/ administratīvos pārkāpumus izdarīja neapzināti, bez caurlaides Jūrmalas pilsētā 2018. gadā iebraucot 105 reizes,

par ko sūdzības iesniedzējai ir sastādīti 105 administratīvā pārkāpuma protokoli par kopējo summu 5250 EUR.

Sūdzības iesniedzēja norāda, ka ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2018. gada 8. jūnija spriedumu lietā Nr. 1A33025717 atzīts,

ka policija neievēro taisnīguma principu, ja ar savu bezdarbību radījusi tādu situāciju, ka naudas sods 3850EUR neatbilst administratīvā soda mērķim un

pārkāpuma raksturam, tāpēc pieteicējai šajā lietā piemēroja sodu tikai par vienu administratīvo pārkāpumu.

Arī sūdzības iesniedzējas gadījumos policija nav ievērojusi taisnīguma principu. Sūdzības iesniedzēja sākotnēji aktīvi iebilda pret policijas rīcību un

lūdza policiju atrisināt situāciju, lai pēc būtības par vienu notikumu (/pers. B/ pieļāva kļūdu kārtojot pastāvīgo caurlaidi) nebūtu neskaitāmi administratīvie

procesi un tiesvedības, tomēr lūgumi tika atstāti bez ievērības.

Uzskata, ka sūdzības iesniedzējai ir ierobežotas Satversmes 92. pantā garantētās tiesības uz taisnīgu tiesu - ir grūti nodrošināt savu tiesību un

tiesisko interešu aizsardzību 105 paralēlās tiesvedībās, turklāt tiesiskais strīds starp pieteicēju un policiju pēc būtības nav tāds, kuru ir nepieciešams

izskatīt 105 dažādos administratīvā pārkāpuma procesos.

Norāda, ka policija šajos administratīvā pārkāpuma procesos ir pieļāvusi būtiskus procesuālos pārkāpumus.

Transportlīdzeklis atrodas sūdzības iesniedzējas turējumā, bet ar to Jūrmalas pilsētā iebrauca /pers. B/, lietojot transportlīdzekli personīgām

vajadzībām.

Bez tam administratīvo pārkāpumu lietās Nr.1A69004919 un Nr.1A69005819 tiesas sēdēs /pers. B/ personīgi atzina, ka viņš 2018. gadā

Jūrmalas pilsētas īpaša režīma zonā ar transportlīdzekli iebrauca, lietojot to personīgām, nevis darba, vajadzībām, lai no darba Talsu novadā dotos uz

mājām Jūrmalas pilsētā. Neskatoties uz minēto, policija par /pers. B/ izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem turpina sodīt sūdzības iesniedzēju.

Policija, uzsākot administratīvo pārkāpumu lietvedības pēc tam, kad iebraukšanas kontrole Jūrmalas pilsētas teritorijā vairs nav aktuāla (pēc

caurlaižu sezonas beigām) apliecina, ka tai Noteikumos Nr. 1 noteiktais mērķis ierobežot tranzīta satiksmi Jūrmalas pilsētā nav būtisks.

Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka policija ir nokavējusi procesuālo termiņu administratīvā pārkāpuma lietas ierosināšanai, tādējādi pārkāpusi

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 238. 1panta pirmās daļas nosacījumus.

Sūdzības iesniedzēja lūdz atcelt pilnībā Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka p.i. Valsts amatpersona/ 2019. gada 15.maija lēmumu

Nr.1-14.1/1571, 2019. gada 16. maija lēmumu Nr. 1-14.1/1563, 2019. gada 16. maija lēmumu Nr. 1-14.1/1564 un Jūrmalas pilsētas pašvaldības

policijas priekšnieka valsts amatpersona/ 2019. gada 28. marta lēmumu Nr.1-14.1/1536.

Ar Kurzemes rajona tiesas tiesnese s 2019. gada 4. oktobra lēmumu nolemts apvienot vienā tiesvedībā administratīvo pārkāpumu lietas

Nr. 1A69011819, Nr. 1A69020319, Nr. 1A69020219 un Nr. 1A69020419, kā pamatlietu nosakot administratīvā pārkāpuma lietu Nr.1A69020419,

tiesvedības lietas arhīva Nr. 1A-0204-19/18, lietu izskatīt rakstveida procesā, par minēto paziņojot sūdzības iesniedzējai un iestādei.

Motīvu daļa

Novērtējusi SIA “/pers. A/” sūdzībās norādītos argumentus un administratīvā pārkāpuma lietā esošos pierādījumus tiesa atzīst, ka SIA “/pers. A/”

sūdzības par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka p.i. Valsts amatpersona/ 2019. gada 15.maija lēmumu Nr.1-14.1/1571, 2019. gada

16. maija lēmumu Nr. 1-14.1/1563, 2019. gada 16. maija lēmumu Nr. 1-14.1/1564 un Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka valsts

amatpersona/ 2019. gada 28. marta lēmumu Nr.1-14.1/1536 nav pamatotas un ir noraidāmas.

Saskaņā ar Latvijas APK 289. 13panta trešo daļu, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un

pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Pārbaudot un izvērtējot lietā iegūtos pierādījumus, pārsūdzētajos lēmumos ietverto pamatojumu un sūdzību pamatojumu, kuri visās apvienotajās

lietās ir analogi, tiesa atzīst, ka pārsūdzētajos lēmumos ietvertais pamatojums ir pareizs, argumentēts un pilnībā pietiekams, tādēļ tiesa pievienojas iestādes

nolēmumu motivācijai.

Latvijas APK 7. pants nosaka, ka nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un

likumā noteiktā kārtībā, un lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību.

Latvijas APK 243. pants paredz, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā iegūtas un

noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros

izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izspriešanā. Kā

pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem, iegūtie fakti vai ziņas jāvērtē kopumā un savstarpējā sakarībā.

Izvērtējot sūdzības iesniedzējas iestādei un tiesai iesniegtās sūdzības, tiesa secina, ka lietā nav strīda par to, ka saskaņā ar noteikumiem Nr.1 laika

periodā no kalendārā gada 1. aprīļa līdz 30. septembrim transportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalā pēc caurlaides saņemšanas.

Lietā nav strīda arī par faktu, ka sūdzības iesniedzējas turējumānbsp; esošais transportlīdzeklis TL marka/, valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas

numurs/, 2018. gada 9. jūlijā plkst. 15:46, 2018. gada 11. jūlijā plkst. 21:17, 2018. gada 18. jūlijā plkst. 08:17 un 2018. gada 5. septembrī plkst. 21:57

iebrauca administratīvo pārkāpumu protokolos – ZZNr. 751975, ZZNr. 751976, ZZNr. 751983 un ZZNr. 7512331 – norādītajā administratīvā

pārkāpuma izdarīšanas vietā - īpaša režīma zonā Jūrmalā, neiegādājoties tam nepieciešamo caurlaidi.

Tiesa par nepamatotiem atzīst sūdzības iesniedzējas iebildumus par to, ka administratīvo pārkāpumu izdarīšanā vainīgā persona ir /pers. B/, bet ne

sūdzības iesniedzēja.

Saskaņā ar lietas materiālos esošo transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības kopiju (lietas 2. sējuma 5. lapa) transportlīdzekļaTL marka/, valsts

reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, īpašnieks ir SIA “/pers. F/”, savukārt SIA “/pers. A/” ir transportlīdzekļa turētājs.

Lietai pievienotās pavadzīmes apstiprina, ka ilgstošā laika periodā, no 2018. gada 10. maija līdz 2018. gada 29. augustam, sūdzības

iesniedzēja transportlīdzekli TL marka/, valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/ (lietas 1. sējuma 117.-120. lapa) ir izmantojusi komercdarbībai.

Tādējādi tiesai nav šaubu, ka sūdzības iesniedzēja ar iepriekš minēto transportlīdzekli iebraukusi īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā

teritorijā, neiegādājoties caurlaidi. Līdz ar to arī pamatoti saukta pie administratīvās atbildības par lietā konstatētajiem administratīvajiem pārkāpumiem.

Savukārt attiecībā uz lietā iesniegto notariālo aktu (lietas 1. sējuma 137.-138. lapa), no kura secināms, ka laika posmā no 2018. gada 10. aprīļa

līdz 30. oktobrim /pers. B/ lietojis transportlīdzekli TL marka/, valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, savām vajadzībām, iebraucot īpaša režīma

zonā Jūrmalā, kur atrodas arī /pers. B/ dzīvesvieta, tiesa norāda, ka minētais dokuments nerada šaubas par to, ka administratīvā pārkāpuma protokols

pamatoti sastādīts SIA “/pers. A/”, jo notariālais akts sastādīts 2019. gada 16. jūlijā, apliecinot, ka /pers. B/ SIA “/pers. A/” turējumā atrodošos

transportlīdzekli lietojis personiskām vajadzībām 2018. gadā iepriekš norādītajā laika periodā. Tiesas ieskatā šāds notariāli apstiprināts akts sagatavots

nolūkā panākt SIA “/pers. A/” izvairīšanos no administratīvās atbildības.

Tāpat, neraugoties uz to, ka par caurlaides saņemšanas atteikumu transportlīdzeklim TL marka/, valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/,

iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā paziņots uz elektroniskā pasta adresi SIA “/pers. A/” valdes loceklim /pers. B/,

kurš tam nav pievērsis uzmanību, sūdzības iesniedzējai nebija nekādu šķēršļu pārliecināties par to, vai transportlīdzeklim TL marka/, valsts reģistrācijas

Nr. /reģistrācijas numurs/, ir piešķirta šāda caurlaide, ko atbilstoši lietā esošajiem pierādījumiem sūdzības iesniedzēja nav darījusi.

Novērtējot lietas materiālos esošo Jūrmalas domes 2018. gada 15. novembrī sniegto informāciju, ka 2018. gada 4. jūnijā transportlīdzeklim

Nr. Nr./ reģistrēta dienas caurlaide, samaksājot nodevu 2 EUR apmērā, ir pamats secināt, ka sūdzības iesniedzējai tomēr bija zināms fakts, ka

transportlīdzeklim Nr. Nr./ nav piešķirta caurlaide iebraukšanai īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā visā noteikumos Nr.1

noteiktajā laika periodā (lietas 1. sējuma 15.-16. lapa).

Līdz ar to tiesa konstatē, ka administratīvos pārkāpumus, iebraucot ar transportlīdzekli TL marka/, valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/,

2018. gada 18. jūlijā plkst. 08:17, Jūrmalā “Dubultu dzelzceļa pārbrauktuves satiksmes mezglā”; 2018. gada 5. septembrī plkst. 21:57, Jūrmalā, Asaru

prospektā; 2018. gada 9. jūlijā plkst. 15:46, Jūrmalā, Asaru prospektā un 2018. gada 11. jūlijā plkst. 21:17, Jūrmalā, Valtera prospekta dzelzceļa

pārbrauktuves satiksmes mezglā - īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi ar nodevas atbrīvojumu,

izdarījusi sūdzības iesniedzēja SIA “/pers. A/”, nevis /pers. B/.

Tiesa atzīst par nepamatotu sūdzības iesniedzējas norādi, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija ir ierobežojusi sūdzības iesniedzējas tiesības, kas

paredzētas Satversmes 92. pantā.

Atklājot Satversmes 92. pantā tiesību uz taisnīgu tiesu saturu, Satversmes tiesa ir norādījusi, ka jēdziens “taisnīga tiesa” ietver divus aspektus, proti,

“taisnīga tiesa” kā neatkarīga tiesu varas institūcija, kas izskata lietu, un “taisnīga tiesa” kā pienācīgs, tiesiskai valstij atbilstošs process, kurā šī lieta tiek

izskatīta (sk. Satversmes tiesasnbsp; 2002. gadanbsp; 5.marta sprieduma lietā Nr.2001-10-01 secinājumu daļas 2.punktu).

Tiesa atzīst, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija nav mēģinājusi ietekmēt tiesas neatkarību un nav arī mēģinājusi traucēt vai ietekmēt tiesas

procesa norisi, kurā tiek skatīta administratīvā pārkāpuma lieta saistībā ar sūdzības iesniedzējas izdarīto administratīvo pārkāpumu. Netiek konstatēti arī

apstākļi, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija radītu šķēršļus sūdzības iesniedzējai īstenot tai ar likumu piešķirtās tiesības, tostarp tiesības pārsūdzēt

tiesā iestādes pieņemtos lēmumus administratīvā pārkāpuma lietā.

Par nepamatotu atzīstams sūdzības iesniedzējas arguments, ka policija nebija ievērojusi termiņu administratīvās lietvedības uzsākšanai.

Atbilstoši Latvijas APK 238. 1panta pirmajai daļai, saņemot ziņas, kuras norāda uz iespējamu administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, šā kodeksa

247. pantā minētās personas triju darba dienu laikā pieņem lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu vai par atteikšanos uzsākt

administratīvā pārkāpuma lietvedību.

Saskaņā ar Latvijas APK 239. panta 7. punktu lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja ir pagājuši

šā kodeksa 37. pantā paredzētie termiņi.

Latvijas APK 37. panta pirmajā daļā noteikts, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no

pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, – no pārkāpuma pārtraukšanas dienas.

No lietas materiāliem redzams, ka pārkāpumi ir izdarīti 2018. gada 9., 11., 18. jūlijā un 5. septembrī, to izdarīšanas fakts ir konstatēts 2018. gada

21. novembrī, bet lietvedība administratīvā pārkāpuma lietās ir uzsākta 2018. gada 22. novembrī.

Ievērojot to, ka administratīvais pārkāpums nav uzskatāms par ilgstošu, tiesa atzīst, ka Latvijas APK noteiktie termiņi administratīvā pārkāpuma

lietvedībā nav pārkāpti.

No lietas materiāliem redzams, ka 2018. gada 6. novembrī sūdzības iesniedzēja vērsusies Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijā ar iesniegumu,

norādot, ka laika periodā no 2018. gada 1. aprīļa līdz 30. septembrim transportlīdzeklis regulāri iebrauca Jūrmalas pilsētas īpaša režīma zonā.

Tomēr šo iesniegumu tiesa nevar atzīt par tādu ziņu sniegšanu Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijai, kas norāda uz konkrēto administratīvo

pārkāpumu. No iesnieguma izriet, ka transportlīdzeklis regulāri iebrauca Jūrmalas pilsētas īpaša režīma zonā laika periodā no 2018. gada 1. aprīļa līdz

30. septembrim, bet nav norādīta precīza informācija (konkrēts datums, laiks un vieta) par konkrēto administratīvo pārkāpumu.

Līdz ar to tiesa secina, ka, saņemot iesniegumu, Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijai nebija iespējas identificēt konkrētā pārkāpuma faktu, un šis

fakts tika noskaidrots 2018. gada 21. novembrī, veicot kontroli par noteikumu ievērošanu.

Tiesa atzīst par nepamatotu sūdzības iesniedzējas norādīto, ka, taisot nolēmumu, tai būtu jāņem vērā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas

kolēģijas 2018. gada 8. jūnija spriedums lietā Nr. 1A33025717.

No Rīgas apgabaltiesas sprieduma secināms, ka persona kopumā izdarījusi 77 administratīvos pārkāpumus, kā rezultātā ar minēto

nolēmumu sodīta par pirmo pārkāpumu, savukārt pārējie izdarītie pārkāpumi tika atzīti par maznozīmīgiem.

Tiesas ieskatā regulāru administratīvo pārkāpumu izdarīšana ilgstošā laika periodā nav atzīstama par maznozīmīgu. Šādi precedenti

pārkāpēju drīzāk vedinātu domāt, ka normatīvo aktu un tajos noteiktās kārtības ievērošanai nav piešķirama būtiska nozīme, jo ir iespējams izvairīties no

pārkāpumiem sekojošas atbildības. Tāpat šādi precedenti arī pārējā sabiedrības daļā var radīt šaubas par to, vai ir nepieciešams ievērot normatīvos aktus

un tajos izteiktās prasības, ja par izdarītajiem pārkāpumiem netiek saņemts atbilstošs sods. Šādos apstākļos tiesa uzskata, ka tai navnbsp; pamata

pievienoties Rīgas apgabaltiesas spriedumā izteiktajām atziņām.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja norādi, ka respektējams Civillikuma 1. pantā noteiktais labas ticības princips, tiesa atzīst, ka tiesību

normas, kas paredz administratīvo atbildību, uzskatāmas par publiskajām tiesībām, līdz ar ko sūdzības iesniedzējas atsaukšanās uz civiltiesībās pastāvošo

labas ticības principu, konkrētajā gadījumā nav pamatota.

Atbilstoši Latvijas APK 32. panta pirmajai daļai sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā

paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

No minētās tiesību normas secināms, ka par administratīvo pārkāpumu personai var piemērot tikai tādu sodu, kāds paredzēts normatīvajā

aktā par konkrētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, cita soda piemērošana nav pieļaujama.

Par Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr.1 ”Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā

Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 49.punkta pārkāpumu ir paredzēts konstants soda veids un apmērs – naudas sods 50 euro.

Latvijas APK 35. panta otrā daļa noteic, ja persona ir izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaicīgi, un tos

izskata viena un tā pati institūcija (amatpersona), administratīvais sods tiek uzlikts tās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko pārkāpumu. Šajā

gadījumā pamatsodam var pievienot kādu no papildsodiem, kuri ir paredzēti pantos, kas nosaka atbildību par jebkuru no izdarītajiem pārkāpumiem.

Konstatējams, ka Latvijas APK nav atrodams tiesiskais regulējums, kā būtu nosakāms galīgais sods gadījumā, ja persona izdarījusi

vairākus administratīvus pārkāpumus, kas netiek konstatēti vienlaicīgi.

Tiesa ņem vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas, ka pēc savas būtības un soda rakstura

administratīvā pārkāpuma lietas vērtējamas kā “mazās krimināllietas”, šādu tēzi nolēmumā paudis arī Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu

departaments (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2009.gada 10.februāra spriedumu lietā /pers. N/ v. Russia; sk. Satversmes tiesas 2002.gada

20.jūnija spriedumu lietā Nr.2001-17-0106; sk. LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumu lietā Nr.SKA-

355/2007).

Tiesa uzskata, ka pēc analoģijas ir piemērojams Krimināllikumā paredzētais tiesiskais regulējums attiecībā uz soda noteikšanu gadījumā, ja izdarīti

vairāki noziedzīgi nodarījumi.

Krimināllikuma 50. panta pirmā daļa noteic, ka gadījumā, ja persona izdarījusi vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, tiesa, taisot

spriedumu, vai prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, nosaka sodu atsevišķi par katru noziedzīgo nodarījumu. Šādā gadījumā galīgais sods

nosakāms pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, ietverot vieglāko sodu smagākajā vai arī pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus.

Piemērojot Krimināllikuma 50. panta pirmajā daļā noteikto tiesisko regulējumu, gadījumā, ja persona izdarījusi vairākus administratīvus

pārkāpumus, kas netiek konstatēti vienlaicīgi, galīgo sodu būtu iespējams noteikt, veicot sodu daļēju vai pilnīgu saskatīšanu, vai arī ietverot vieglāko sodu

smagākajā. Vienlaikus tiesas ieskatā nevar neņemt vērā Latvijas APK 35. panta otrajā daļā noteikto, ka administratīvais sods tiek uzlikts tās sankcijas

ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko pārkāpumu. Tādējādi Latvijas APK noteikti ierobežojumi attiecībā uz galīgā soda noteikšanu, paredzot vien

Krimināllikuma 50. panta pirmajā daļā noteikto labvēlīgāko sodu saskatīšanas principu - vieglākā soda ietveršanu smagākajā.

Ņemot vērā to, ka administratīvo pārkāpumu lietas Nr. 1A69011819, Nr. 1A69020319, Nr. 1A69020219 un Nr. 1A69020419,

apvienotas vienā tiesvedībā, līdz ar ko, piemērojot analoģiju un ņemot vērā Krimināllikuma 50. panta pirmajā daļā noteikto un Latvijas APK 35. panta

otrajā daļā noteikto, SIA “/pers. A/” par izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem nosakāms galīgais sods bargākā soda ietvaros.

Tā kā SIA “/pers. A/” izdarījusi analoģiskus administratīvos pārkāpumus, par kuriem Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra

saistošo noteikumu Nr.1 ”Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 49. punktā paredzēts

konstants soda veids un apmērs – naudas sods 50 euro, tiesa uzskata, ka galīgais sods par izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem nosakāms 50

euro apmērā.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289. 12otrās daļas 1. punktu un 289. 13pantu tiesa

no s pri e da

SIA “/pers. A/” sūdzības par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka p.i. Valsts amatpersona/ 2019. gada 15.maija lēmumu Nr.1-

14.1/1571, 2019. gada 16. maija lēmumu Nr. 1-14.1/1563, 2019. gada 16. maija lēmumu Nr. 1-14.1/1564 un Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas

priekšnieka valsts amatpersona/ 2019. gada 28. marta lēmumu Nr.1-14.1/1536 noraidīt.

Par 2018. gada 9. jūlijā plkst. 15:46, 2018. gada 11. jūlijā plkst. 21:17, 2018. gada 18. jūlijā plkst. 08:17 un 2018. gada 5. septembrī

plkst. 21: 57 izdarītajiem un Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma

zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punktā norādītajiem administratīvajiem pārkāpumiem piemērot SIA “/pers. A/” galīgo sodu - naudas

sodu 50 EUR (piecdesmit euro) apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Kurzemes apgabaltiesā 10nbsp; darba dienu laikā no nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā 2019. gada

16. decembra, apelācijas sūdzību iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.

Tiesnese I.Kalniņa