Court orders payment of management fees, interest, and court costs in a small claims property management dispute.

Lietas Nr. C30500816

Lietas arhīva Nr. C-5008-16/23

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016. gada 31.oktobrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese S. Meliņa

tiesas telpās Abrenes ielā 3, Rīgā rakstveida procesā izskatīja civillietu DzĪKS „Bāka-2” maza apmēra prasībā pret

/pers. A/ par naudas piedziņu, un

konstatēja:

2016.gada 10.martā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā DzĪKS „Bāka-2” cēla maza apmēra prasību pret

/pers. A/ par parāda piedziņu. Prasības pieteikumā ietverti prasījumi:

1. piedzīt no /pers. A/ par labu DzīKS “Bāka-2” pārvaldīšanas izdevumu un maksājumu par saņemtajiem

pakalpojumiem parādu par laika periodu no 2014.gada 1.februāra līdz 2016.gada 29.februārim EUR 996.93, nolīgtos

procentus EUR 368.85; valsts nodevu EUR 204.87, ar lietas vešanu saistītos izdevumus EUR 4.70;

2. noteikt prasītājam tiesības līdz sprieduma izpildei no atbildētāja saņemt likumiskos procentus no galvenā parāda.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājam /pers. A/ pieder dzīvokļa īpašums Nr. /adrese/. Šī dzīvokļa īpašuma

kopīpašumā esošo daļu pārvalda un apsaimnieko prasītājs. Saistību tiesības starp prasītāju un atbildētāju ir izcēlušās,

pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likumu. Atbildētājs nav pilnībā norēķinājies ar prasītāju par pārvaldīšanas izdevumiem

un saņemtajiem pakalpojumiem. Atbildētājam katru mēnesi tiek izrakstīts rēķins par pārvaldīšanas izdevumiem un

saņemtajiem pakalpojumiem. Rēķinā tiek norādīts gan tekošais maksājums, gan arī parāds par iepriekšējo periodu. Līdz ar

to atbildētājs tiek regulāri brīdināts par parāda lielumu.

Prasība pamatota ar Dzīvokļu īpašuma likuma 10.panta 2., 3., 8. punktu; 13.pantu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas

likuma 10.panta trešo daļu, Civillikuma 3., 1402., 1765.pantu, Civilprocesa likuma 195.pantu.

Atbildētāja, saskaņā ar Civilprocesa 148.panta noteikumiem, rakstveida paskaidrojumus uz prasību nav

iesniegusi.

Tiesa konstatē, ka prasības pieteikums un atbildes veidlapa atbildētājam /pers. A/ ierakstītā sūtījumā nosūtīti uz viņa

deklarēto dzīvesvietu 2016.gada 14.martā, līdz ar ko, atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta piektās daļas un 561.panta

otrās daļas noteikumiem, atzīstams, ka tiesas dokumenti atbildētājam ir piegādāti.

Šādos apstākļos tiesnese pieņēma lēmumu par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2016.gada 31.oktobrī, par ko lietas

dalībniekiem saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu tika paziņots 2016.gada 15.augustā.

2016. gada 30. septembrī tiesā saņemts atbildētāja /pers. A/ iesniegums izskatīt civillietu tiesas sēdē parastā

tiesvedības kārtībā, norādot, ka puses pārrunu kārtībā nespēja vienoties par izlīguma samaksu, nepiekrītot atbildētāja

piedāvātajam izlīguma variantam. Šis novērstu subjektīvo attieksmi pret atbildētāju.

Novērtējot atbildētāja iesniegumā norādīto, tiesa nekonstatē apstākļus, kas būtu par pamatu mainīt rakstveida procesu

uz lietas izskatīšanu mutvārdu procesā, atzīstot, ka tā būtu lietas novilcināšana, ievērojot atbildētāja pasīvo attieksmi pret

savu pienākumu pildīšanu un tiesību izlietošanu, kas izpaudusies, nesniedzot lietā rakstveida paskaidrojumus.

Pārbaudot rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, vadoties no sekojošiem

motīviem.

Lietā nodibināts, ka, pamatojoties uz ierakstu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas

nodalījumā Nr./numurs/ atbildētājam no 1999.gada 16.oktobra reģistrētas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Rīgā,

/adrese/, kadastra Nr. /numurs A/(lpp. 21-23).

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai

pēc likuma.

No prasības pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem redzams, ka pamatparāds par pārvaldīšanas izdevumu un

maksājumu par saņemtajiem pakalpojumiem atbildētājam izveidojies par laika posmu no 2014.gada 1.februāra līdz

2016.gada 29.februārim.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta 1., 2., 3., 8.punktu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums: piedalīties

dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā;

norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens,

kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta pirmo un otro daļu, dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa

īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata

noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku

kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas

apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu

veidošanu un attiecas uz: 1) kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kuras

rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas; 2) pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Pušu tiesiskās attiecības nosaka ne tikai likums, bet arī 2013.gada 16.decembrī noslēgtais Dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas līgums, kurš paredz, ka atbildētājs maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un

saņemtajiem pakalpojumiem dzīvokļa īpašnieks, pamatojoties uz pārvaldnieka izrakstītajiem rēķiniem veic pilnā apmērā par

katru kārtējo mēnesi līdz tekošā mēneša beigām (lpp. 50-51).

N o 2011.gada 20.septembra dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku kopības balsošanas protokola kopijas

redzams, ka dzīvokļu īpašnieki pieņēma lēmumu uzdot DzĪKS „Bāka 2” apsaimniekot un pārvaldīt dzīvojamo māju

/adrese/.

Šādos apstākļos tiesa uzskata, ka atbildētājam pilnā mērā ir saistošs Civillikuma 1587.pants, kas nosaka, ka tiesīgi

noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās

izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa paredz, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus

prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība, savukārt, atbildētājam jāpierāda savu iebildumu

pamatotība.

Sekojoši, izskatāmajā lietā pienākums pierādīt faktu, ka ir veikta daļēja vai pilnīga apmaksa par strīdus telpas

apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem, gulstas uz atbildētāju saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu.

Atbildētājs, pretēji Civilprocesa likuma 93.panta prasībām, nav sniegusi prasību atspēkojošus pierādījumus, tādējādi

neizmantojot savus pienākumus un tiesības pēc labas ticības.

Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš

palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētājas ir piedzenams parāds EUR 996.93 apmērā par dzīvojamās mājas

uzturēšanu un apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem, kā arī, pamatojoties uz Civillikuma 1756. un 1765.pantu,

atbildētājam ir pienākums maksāt prasītājai par maksājumu kavējumu par periodu no 2014.gada augusta līdz 2016.gada

februārim līgumiskos procentus EUR 368.85 (Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma 3.4.punkts). Tiesai nav pamata

apšaubīt prasības summas apmēru, kas apstiprinās ar lietā esošo parāda aprēķinu (lpp. 11, 12).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.panta noteikumiem, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, norādāmas

prasītāja tiesības par laiku no sprieduma stāšanās spēkā līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 % gadā no aizdevuma

pamatsummas EUR 996.93 (Civillikuma 1753., 1756., 1765.pants).

Apmierinot prasību, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no atbildētāja prasītājas labā piedzenami

tiesas izdevumi, kas sastāv no valsts nodevas EUR 204.87 un ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem EUR 4,70, kopā –

EUR 209.57.

Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumus, atbildētājam ir nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Pamatojoties uz minēto un vadoties Civilprocesa likuma 8. un 97. panta tiesa

nosprieda:

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu DzĪKS „Bāka 2”, reģistrācijas Nr. 40003095412,

pamatparādu EUR 996.93, nokavējuma procentus EUR 368.85 un tiesas izdevumus EUR 209.57, bet kopā EUR 1575.35

(viens tūkstotis pieci simti septiņdesmit pieci euro un 35 centi), nosakot atbildētājam desmit dienu termiņu sprieduma

labprātīgai izpildei pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Naudas summa ieskaitāma DzĪKS „Bāka 2”, reģistrācijas Nr. 40003095412 kontā: LV09PARX0000571421011, AS

“Citadele banka” vai LV96HABA0551026788428 AS “Swedbank”.

Noteikt DzĪKS „Bāka 2”, reģistrācijas Nr. 40003095412, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/,

likumiskos 6% gadā no pamatparāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Tiesas spriedumu lietā par maza apmēra prasību lietas dalībnieki var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā apelācijas kārtībā

20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, ja pastāv

kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese S. Meliņa