Supreme Court dismisses appeal on easement claim due to insufficient grounds for retrial.
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court of Latvia refused to initiate cassation proceedings against the Regional Court's judgment regarding a road easement. The appellant argued for a new evaluation of evidence and the establishment of an easement based on necessity, but the court found no objective error in the lower court's fact-finding. The decision rests on the principle that appeals cannot challenge the appellate court's assessment of evidence or grant easements based on convenience rather than absolute necessity.
Legislator headnote
AI generatedCivil Procedure Law Art. 464.1(2)2.; Civil Procedure Law Art. 464(3); Civil Procedure Law Art. 464.1(2)2.: An appeal is inadmissible if the appellate court's assessment of evidence is not objectively erroneous and the case lacks significance for uniform judicial practice.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
ECLI:LV:AT:2025:0610.C73673322.15.L
Lieta Nr. C73673322, SKC-380/2025
Civillietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS
Rīgā 2025. gada 10. jūnijā
Senatoru kolēģija šādā sastāvā: senators referents Gvido Ungurs, senatori Ināra Garda un Normunds
Salenieks
rīcības sēdē izskatīja /Persona D/ kasācijas sūdzību par Zemgales apgabaltiesas 2025. gada 10. janvāra
spriedumu civillietā /Persona D/ prasībā pret /Persona E/ par ceļa servitūta nodibināšanu un /Persona E/ pretprasībā
pret /Persona D/ par ceļa servitūta atzīmes dzēšanu.
Senatoru kolēģija konstatēja, ka, lai gan kasācijas sūdzība formāli atbilst Civilprocesa likuma 450.-454.
panta prasībām, tomēr ir Civilprocesa likuma 464.1 panta otrās daļas 2. punktā paredzētais pamats atteikumam
ierosināt kasācijas tiesvedību.
Izvērtējot kasācijas sūdzībā minētos argumentus, senatoru kolēģijai nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka
pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas
tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā.
Faktiski kasācijas sūdzībā norādītie apsvērumi vērsti uz pierādījumu izvērtēšanu no jauna. Lietas apstākļu
konstatācija un pierādījumu izvērtēšana no jauna saskaņā ar Civilprocesa likuma 450. panta trešo daļu nav kasācijas
instances tiesas uzdevums.
Kasācijas sūdzības iesniedzēja subjektīvais redzējums par kādu apstākļu un pierādījumu nozīmīgumu vai no
tiesas atšķirīgs viedoklis par to pašu pierādījumu izvērtējumu, nerada pamatu tiesas secinājumu apšaubīšanai. Līdz
ar to nevar būt pamats kasācijas tiesvedības ierosināšanai prasītāja motīvi, kuros apstrīdēts apelācijas instances
tiesas veiktais pierādījumu novērtējums attiecībā uz piekļuves iespēju prasītāja nekustamajam īpašumam.
Savukārt saistībā ar kasācijas sūdzībā norādīto argumentu, ka ceļa servitūtu lūgts nodibināt jau esošam
ceļam, kurš turklāt kalpojošā nekustamā īpašuma zemesgrāmatā ir ierakstīts atzīmes veidā, senatoru kolēģija
norāda, ka nedz faktisks ceļa lietojums, nedz atzīmes veidā zemesgrāmatā izdarītais ieraksts vēl nepiešķir valdošā
nekustamā īpašuma īpašniekam servitūta tiesību. Arī valdošā īpašuma īpašnieka vēlme un ērtība nav uzskatāmi par
priekšnoteikumiem servitūta nodibināšanai. Ceļa servitūtu uz citai personai piederošo nekustamo īpašumu var
nodibināt tikai absolūtas nepieciešamības gadījumā (sal., piemēram, Senāta 2005. gada 8. jūnija spriedums lietā
Nr. SKC-320/2005, C39125103, 2013. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. SKC-458/2013, C12204010, 10.3.
punkts, 2020. gada 6. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKC-33/2020, ECLI:LV:AT:2020:0406.C12340216.5.S, 10.1.
punkts, 2024. gada 5. decembra sprieduma lietā Nr. SKC-866/2024, ECLI:LV:AT:2024:1205.C73312620.29.S,
13.3. punkts).
Konkrētajā lietā apelācijas instances tiesa nodibinājusi, ka prasītāja īpašumam ir iespējams nodrošināt
piekļuvi arī no cita īpašuma. Tātad pastāv vairāku piekļuves risinājumu iespējamība un to neietekmē fakts, vai šis
cits īpašums atzīstams par prasītāja laulātās atsevišķo mantu vai ietilpst laulāto kopīgajā mantā. Prasības
pieteikumā lūgts nodibināt servitūtu vienā konkrētā veidā atbildētāja īpašumā, kas prasītājam liekas ērtākais un
labākais, taču, kā jau norādīts iepriekš, servitūts nav nodibināms valdošā nekustamā īpašuma īpašnieka ērtības
labad (sk. arī G. Višņakova, K. Balodis. Civillikuma komentāri. Lietas; Valdījums; Tiesības uz svešu lietu. Rīga:
Mans īpašums, 1998, 67. lpp.).
Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 464. panta trešo daļu un 4.1 daļu, 464.1
panta otrās daļas 2. punktu, senatoru kolēģija
nolēma
atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar /Persona D/ kasācijas sūdzību par Zemgales apgabaltiesas
2025. gada 10. janvāra spriedumu.
Lēmums nav pārsūdzams.
Senators G. Ungurs Senatore I. Garda Senators N. Salenieks