Legislator Case Law & Legislation
C73673322 / SKC-0380-25 ECLI:LV:AT:2025:0610.C73673322.15.L AI generated

Supreme Court dismisses appeal on easement claim due to insufficient grounds for retrial.

Case Number C73673322 / SKC-0380-25
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Supreme Court of Latvia refused to initiate cassation proceedings against the Regional Court's judgment regarding a road easement. The appellant argued for a new evaluation of evidence and the establishment of an easement based on necessity, but the court found no objective error in the lower court's fact-finding. The decision rests on the principle that appeals cannot challenge the appellate court's assessment of evidence or grant easements based on convenience rather than absolute necessity.

Legislator headnote

AI generated

Civil Procedure Law Art. 464.1(2)2.; Civil Procedure Law Art. 464(3); Civil Procedure Law Art. 464.1(2)2.: An appeal is inadmissible if the appellate court's assessment of evidence is not objectively erroneous and the case lacks significance for uniform judicial practice.

Keywords

AI generated
easement establishment absolute necessity evidence assessment cassation inadmissibility property access rights

Cited Legislation

AI generated
Civil Procedure Law Art. 450(3)
Civil Procedure Law Art. 464(3)
Civil Procedure Law Art. 464.1(2)2.

Cited Case Law

AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ECLI:LV:AT:2025:0610.C73673322.15.L

Lieta Nr. C73673322, SKC-380/2025

Civillietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS

Rīgā 2025. gada 10. jūnijā

Senatoru kolēģija šādā sastāvā: senators referents Gvido Ungurs, senatori Ināra Garda un Normunds

Salenieks

rīcības sēdē izskatīja /Persona D/ kasācijas sūdzību par Zemgales apgabaltiesas 2025. gada 10. janvāra

spriedumu civillietā /Persona D/ prasībā pret /Persona E/ par ceļa servitūta nodibināšanu un /Persona E/ pretprasībā

pret /Persona D/ par ceļa servitūta atzīmes dzēšanu.

Senatoru kolēģija konstatēja, ka, lai gan kasācijas sūdzība formāli atbilst Civilprocesa likuma 450.-454.

panta prasībām, tomēr ir Civilprocesa likuma 464.1 panta otrās daļas 2. punktā paredzētais pamats atteikumam

ierosināt kasācijas tiesvedību.

Izvērtējot kasācijas sūdzībā minētos argumentus, senatoru kolēģijai nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka

pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas

tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā.

Faktiski kasācijas sūdzībā norādītie apsvērumi vērsti uz pierādījumu izvērtēšanu no jauna. Lietas apstākļu

konstatācija un pierādījumu izvērtēšana no jauna saskaņā ar Civilprocesa likuma 450. panta trešo daļu nav kasācijas

instances tiesas uzdevums.

Kasācijas sūdzības iesniedzēja subjektīvais redzējums par kādu apstākļu un pierādījumu nozīmīgumu vai no

tiesas atšķirīgs viedoklis par to pašu pierādījumu izvērtējumu, nerada pamatu tiesas secinājumu apšaubīšanai. Līdz

ar to nevar būt pamats kasācijas tiesvedības ierosināšanai prasītāja motīvi, kuros apstrīdēts apelācijas instances

tiesas veiktais pierādījumu novērtējums attiecībā uz piekļuves iespēju prasītāja nekustamajam īpašumam.

Savukārt saistībā ar kasācijas sūdzībā norādīto argumentu, ka ceļa servitūtu lūgts nodibināt jau esošam

ceļam, kurš turklāt kalpojošā nekustamā īpašuma zemesgrāmatā ir ierakstīts atzīmes veidā, senatoru kolēģija

norāda, ka nedz faktisks ceļa lietojums, nedz atzīmes veidā zemesgrāmatā izdarītais ieraksts vēl nepiešķir valdošā

nekustamā īpašuma īpašniekam servitūta tiesību. Arī valdošā īpašuma īpašnieka vēlme un ērtība nav uzskatāmi par

priekšnoteikumiem servitūta nodibināšanai. Ceļa servitūtu uz citai personai piederošo nekustamo īpašumu var

nodibināt tikai absolūtas nepieciešamības gadījumā (sal., piemēram, Senāta 2005. gada 8. jūnija spriedums lietā

Nr. SKC-320/2005, C39125103, 2013. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. SKC-458/2013, C12204010, 10.3.

punkts, 2020. gada 6. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKC-33/2020, ECLI:LV:AT:2020:0406.C12340216.5.S, 10.1.

punkts, 2024. gada 5. decembra sprieduma lietā Nr. SKC-866/2024, ECLI:LV:AT:2024:1205.C73312620.29.S,

13.3. punkts).

Konkrētajā lietā apelācijas instances tiesa nodibinājusi, ka prasītāja īpašumam ir iespējams nodrošināt

piekļuvi arī no cita īpašuma. Tātad pastāv vairāku piekļuves risinājumu iespējamība un to neietekmē fakts, vai šis

cits īpašums atzīstams par prasītāja laulātās atsevišķo mantu vai ietilpst laulāto kopīgajā mantā. Prasības

pieteikumā lūgts nodibināt servitūtu vienā konkrētā veidā atbildētāja īpašumā, kas prasītājam liekas ērtākais un

labākais, taču, kā jau norādīts iepriekš, servitūts nav nodibināms valdošā nekustamā īpašuma īpašnieka ērtības

labad (sk. arī G. Višņakova, K. Balodis. Civillikuma komentāri. Lietas; Valdījums; Tiesības uz svešu lietu. Rīga:

Mans īpašums, 1998, 67. lpp.).

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 464. panta trešo daļu un 4.1 daļu, 464.1

panta otrās daļas 2. punktu, senatoru kolēģija

nolēma

atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar /Persona D/ kasācijas sūdzību par Zemgales apgabaltiesas

2025. gada 10. janvāra spriedumu.

Lēmums nav pārsūdzams.

Senators G. Ungurs Senatore I. Garda Senators N. Salenieks