Court convicts driver of negligent traffic causing injury and orders compensation for moral damage.

Lietas Nr. 11221174915

Lietas arhīva Nr. K15-0410-16/5

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2016.gada 5.oktobrī

Jelgavas tiesa:

tiesnese I.Freimane,

piedaloties prokuroram A.Eglem,

iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā

/pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 260.panta 1.daļā.

Novērtējusi iztiesāšanā pārbaudītos pierādījumus, tiesa

k o n s t a t ē j a:

apsūdzētais /pers.A/, vadot transportlīdzekli, pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus, kā rezultātā cietušajam nodarīja vieglus miesas

bojājumus, šādos apstākļos:

2015.gada 20.decembrī dienas laikā ap plkst.15.12 /pers. A/ vadīja transportlīdzekli BMW 523 ar reģistrācijas numuru /reģistrācijas

numurs//Nosaukums/, pa /Nosaukums 1/, virzienā no /Nosaukums 2/ uz /Nosaukums 3/.

Braucot atpakaļgaitā, /pers. A/, pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu (redakcijā līdz 01.01.2016.) 4., 10., 38.4., 70., 95.punktu prasības,

neizpildīja šo noteikumu prasības, nerīkojās saskaņā ar šiem noteikumiem, nedarīja visu iespējamo, lai netiktu apdraudēti ceļu satiksmes dalībnieki, it

sevišķi mazāk aizsargātie (gājēji), nepārliecinājās par ceļu satiksmes drošību un par to, vai netiks traucēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, kā arī, braucot

atpakaļgaitā ceļu satiksmes drošībai nelūdza citu personu palīdzību, neapstājās, lai dotu ceļu gājējai /pers. B/, kura ārpus gājēju pārejas šķērsoja

/Nosaukums 1/ brauktuvi, virzienā no daudzstāvu dzīvojamās mājas Nr.36 uz veikalu „Mego”, kā rezultātā ar transportlīdzekļa aizmugurējo daļu

uzbrauca minētai gājējai, to notriecot. Minēto Ceļu satiksmes noteikumu prasību pārkāpumu un uzbraukuma rezultātā gājēja /pers. B/ guva miesas

bojājumus: galvas sasitumu ar sistu brūci pieres apvidū, kas pēc sava rakstura attiecināmi pie viegliem miesas bojājumiem, kas izraisījuši īslaicīgu veselības

traucējumu no 7 līdz 21 dienai.

Ar šādām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 260.panta pirmajā daļā.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ savu vainu atzina un piekrita neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.

Tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu nolēma neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā apsūdzības apjomā, jo apsūdzētais

savu vainu atzina, pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai piekrita visi procesa dalībnieki un tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā

vainu.

Tiesa secina, ka pirmstiesas kriminālprocesā apsūdzētā /pers. A/a darbības pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 260.panta 1.daļas un viņa

vaina pierādīta.

Nosakot soda veidu, tiesa ņem vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, apsūdzētā personību, nosakot soda mēru, tiesa ņem

vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu apsūdzētais /pers. A/ izdarīja mazāk smagu noziegumu.

Par apsūdzētā /pers. A/a atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta 2.daļu tiesa atzīst savas vainas vaļsirdīgu atzīšanu un

izdarītā nožēlošanu.

Apsūdzētā /pers. A/a atbildību pastiprinošus apstākļus saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu tiesa nekonstatē.

Apsūdzētais /pers. A/ agrāk netiesāts(l.l.64). Gada laikā administratīvi sodīts(l.l.63). Strādā pastāvīgu darbu par atslēdznieku. Apgādājamo

personu viņam nav.

Pēc paša apsūdzētā /pers. A/ vārdiem pietiekami nenovērtējis situāciju un iespējamās sekas, ļoti nožēlo notikušo, tādai rīcībai ir gadījuma

raksturs.

Tiesa uzskata, ka Krimināllikumā noteiktā soda mērķa sasniegšanai, tas ir, lai vainīgā persona tiktu sodīta par izdarīto noziedzīgo nodarījumu un

lai tiktu panākts, ka notiesātais un arī citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, apsūdzētajam /pers. A/ nosakāms

sods piespiedu darba veidā. Cita soda veida piemērošana nav lietderīga, ievērojot noziedzīgā nodarījuma apstākļus, apsūdzētā personību un mantisko

stāvokli.

Pirmstiesas kriminālprocesā apsūdzētajam /pers. A/ piemērots drošības līdzeklis- uzturēšanās noteiktā vietā, papildus drošības līdzeklis-

aizliegums izbraukt no valsts, un tiesa uzskata, ka turpmāk to piemērot nav nepieciešams.

Lietā pieteikta cietušās /pers. B/ materiālā kaitējuma kompensācija 144,81 euro apmērā un morālā kaitējuma kompensācija 500 euro apmērā.

Tiesas sēdē cietusī /pers. B/ materiālā kaitējuma kompensāciju uzturēja un liecināja, ka to sastāda ārstēšanās izdevumi.

Apsūdzētais /pers. A/ materiālā kaitējuma kompensāciju atzina, bet apšaubīja morālā kaitējuma kompensācijas apmēru.

Tiesa secina, ka cietušās /pers. B/ materiālā kaitējuma kompensācija ir pamatota un apmierināma saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu, jo katram ir

pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis, un tie radušies apsūdzētā /pers. A/ prettiesisko darbību rezultātā.

Civillikuma 1635.pants nosaka, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī

morālais kaitējums), dod tiesības cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.

Ar morālo kaitējumu tiek saprastas fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību

vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un

sekas. Ja neatļautā darbība izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret personas dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu

vai pret ģimeni, vai pret nepilngadīgo, pieņemams, ka cietušajam šādas darbības rezultātā ir nodarīts morālais kaitējums. Citos gadījumos morālais

kaitējums cietušajam jāpierāda.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 352.panta nosacījumiem tiesa, nosakot kompensācijas apmēru, ņem vērā radītā mantiskā zaudējuma

apmēru, noziedzīga nodarījuma smagumu un izdarīšanas raksturu, nodarītās fiziskās ciešanas, paliekošus sakropļojumus un darba spēju zudumu, morālā

aizskāruma dziļumu un publiskumu, psihiskas traumas.

Cietusī /pers. B/ daļā par morālā kaitējuma kompensāciju norādīja fiziskas sāpes, gūstot miesas bojājumus, un ar to saistītos pārdzīvojumus,

neērtības sakarā ar nepieciešamību ārstēties, bailes no atpakaļgaitā braucošiem transportlīdzekļiem.

Tiesa uzskata, ka cietušai /pers. B/ ir tiesības saņemt nodarītā morālā kaitējuma kompensāciju. Noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļi un

pārdzīvojumi notikušā sakarā, nenoliedzami sagādā morālās ciešanas, uz kuru kompensāciju viņai ir tiesības saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

350.pantu, Civillikuma 1635.pantu.

Atbilstoši 17.05.2005. Ministru kabineta noteikumu Nr.331 „Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par

personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem” 3.3.punktam apdrošināšanas atlīdzības apmērs, ja cietušai personai ir viegli miesas bojājumi, kas

radījuši veselības traucējumu, — no 20 līdz 50 latiem, jeb no 28,26 līdz 71,14 euro.

Ievērojot, ka cietušai /pers. B/ ir tiesības iesniegt apdrošināšanas atlīdzības pieteikumu par nemateriālajiem zaudējumiem arī apdrošināšanas

kompānijā, tad tiesa, nosakot kompensācijas apmēru par morālo aizskārumu, ņem vērā arī maksimāli iespējamo apdrošināšanas atlīdzības apmēru, kas

konkrētajā gadījumā ir 71,14 euro. Šāda atziņa ir pausta arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2008.g.29.oktobra

lēmumā lietā SKK-586/08 un 2009.g.29.janvāra lēmumā lietā SKK-65/09. Tiesa uzskata, ka šajā gadījumā, ievērojot morālā aizskāruma dziļumu un

publiskumu, noziedzīgā nodarījuma apstākļus, kā arī cietušās attieksmi pret CSN ievērošanu, un apsūdzētā mantisko stāvokli, 100 euro ir samērīga

summa gūtajam morālajam kaitējumam.

Jautājums par lietiskajiem pierādījumiem izlemjams saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.pantu.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 520.pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 260.panta 1.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt viņu pēc šī panta un daļas ar

piespiedu darbu uz 160(simt sešdesmit) stundām.

Drošības līdzekli-uzturēšanās noteiktā vietā- un papildus drošības līdzekli-aizliegums izbraukt no valsts-/pers. A/ atcelt.

Piedzīt no /pers. A//pers. B/ labā 244,81 euro.

Lietiskos pierādījumus: 2gb.CD ar datiem-glabāt kopā ar krimināllietu.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Jelgavas tiesā.

Tiesnese I.Freimane