Court partially allowed insurance claim against property manager for water damage and awarded court costs proportionally.

Lietas Nr.C29457221

Lietas arhīva Nr. C-4774-22/65

ECLI:LV:RPT:2022:0921.C29457221.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2022.gada 21.septembrī.

Rīgas pilsētas tiesa

tiesnese Skaidrīte Hrebtova

izskatīja rakstveida procesā civillietu AAS “BALTA” pilnvarotā pārstāvja SIA “Julianus Inkasso Latvija” prasībā vienkāršotajā procedūrā par

naudas piedziņu pret SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”.

Aprakstošā daļa

AAS “BALTA” (turpmāk – prasītājs) pilnvarotais pārstāvis SIA “Julianus Inkasso Latvija” 2021.gada 1.novembrī (ar papildinājumiem trūkumu

novēršanas 2021.gada 2.novembrī) vērsās Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā (pēc reorganizācijas – Rīgas pilsētas tiesa) ar prasību vienkāršotajā

procedūrā par naudas piedziņu pret SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – atbildētājs).

Prasības pieteikumā norādīti šādi apstākļi.

Starp prasītāju un /pers. B/ tika noslēgts apdrošināšanas līgums un izsniegta Fizisko personu īpašuma apdrošināšanas polise Nr.728005114,

saskaņā ar kuru tika apdrošināts dzīvoklis /adrese/ (turpmāk - Dzīvoklis). Polises darbības termiņš ir no 2021.gada 23.maija līdz 2022.gada 22.maijam.

Polises darbības laikā Dzīvoklis tika appludināts, par ko dzīvojamās mājas apsaimniekotājs (atbildētājs) sastādīja aktu, norādot, ka appludināšana

notika sakarā ar ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas bojājumiem (aukstā ūdens stāvvada bojājums dzīvoklī /numurs/).

Eksperts izvērtēja apdrošināšanas lietas materiālus un sastādīja attiecīgu tāmi, saskaņā ar kuru būvizdevumi kopā sastāda 619,39 EUR, atskaitot

ar polisi noteikto pašrisku 70 EUR, prasītājs izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību 549,39 EUR.

Dzīvojamo māju, kurā atrodas apdrošinātais dzīvoklis, apsaimnieko atbildētājs.

Prasītājs norāda, ka zaudējumu atlīdzināšanas pienākuma konstatēšana vienmēr būs saistīta ar kādas personas tiesību aizskārumu, proti, ar

neatļautu darbību. Neatļauta darbība civiltiesībās var izpausties gan līguma vai cita darījuma pienākumu nepildīšanā, gan ārpuslīgumiskā citas personas

aizskārumā (deliktā). Minētajos gadījumos tiek runāts par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu sakarā ar bojājumu lietai, kas radies delikta rezultātā, kad

nodarīts bojājums lietai, ko nepieciešams atjaunot, kas uzskatāms par tagadējās mantas samazinājumu (lieta ir bojāta). Tādā gadījumā kā pierādījums

zaudējumu apmēram būs aprēķins, no kura redzams, kādi līdzekļi nepieciešami iepriekšējā lietas stāvokļa atjaunošanai.

Izmaksu lietā nav gūti pierādījumi tam, ka atbildētājs ir veicis normatīvajos aktos noteiktās darbības, kaut arī pats konstatēja, ka komunikācijas ir

nolietotas un var apdraudēt personu dzīvību, veselību un īpašumu. Rezultātā, atbildētāja bezdarbības dēļ bija nodarīts zaudējums apdrošinātajam

īpašumam.

Ievērojot to, ka ūdens noplūdes cēlonis atradās komunikāciju posmā, kas ietilpst kopīpašuma daļā, atbildētājs kā dzīvojamās mājas pārvaldnieks

noplūdes brīdī bija atbildīgs par komunikāciju uzturēšanu, kā arī par to bojājumu rezultātā nodarītiem zaudējumiem.

Lai iestātos zaudējumu atlīdzības pienākums, nav nepieciešams konstatēt, ka zaudējumi būtu nodarīti ar ļaunu nodomu, atbildētājam tīši bojājot

komunikācijas, vai rupju neuzmanību, nepievēršot nekādu vērību komunikāciju stāvoklim un izturoties pilnībā bezatbildīgi un nevērīgi pret acīmredzamu

bojājumu novēršanu. Tas bija atbildētāja ar likumu noteikts pienākums rūpēties par komunikāciju tehnisko stāvokli. Ūdensvada bojājuma fakts dod

pamatu atzīt, ka atbildētāja pārvaldībā esošās komunikācijas nebija pienācīgā kārtībā, ja bija iespējama avārijas situācijas rašanās.

Prasītājs uzskata, ka komunikāciju bojājums, kas rada ievērojamu ūdens noplūdi, nav atzīstams ne par nejaušu notikumu, ne nepārvaramu varu,

kas dotu pamatu kvalificēt radītos zaudējumus kā nejaušus saskaņā ar Civillikuma 1773. pantu un 1775. pantu.

Attiecīgi saskaņā ar Apdrošināšanas līguma likuma 45.pantu un Civillikuma 1779.pantu, atbildētājam ir pienākums atlīdzināt prasītājam zaudējumus.

Tā kā atbildētājs nesedza prasītājam zaudējumus labprātīgi, prasītājs atbilstoši Sadarbības līguma Nr.01490-05-11 nosacījumiem un izsniegtajai

pilnvarai, ir pilnvarojis SIA “Julianus Inkasso Latvija” iekasēt no atbildētāja iepriekš minētos zaudējumus tiesas ceļā, līdz ar to prasītājam radās papildus

zaudējumi fiksētās maksas 103,30 EUR (fiksētā maksa 85,37 EUR + PVN 21% 17,93 EUR) apmērā par zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu

tiesvedības procesā vispārējā kārtībā (nepieciešamo dokumentu izprasīšana un to apkopošana, prasības pieteikuma sagatavošana, nosūtīšana utt.).

Prasītājs uzskata, ka atbildētāja pienākums ir segt ne tikai zaudējumus, kas saistīti ar apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, bet arī zaudējumus, kas

saistīti ar zaudējumu atgūšanas administrēšanu tiesvedības procesā. Prasītājam nebūtu jācieš šo zaudējumu, ja atbildētājs savlaicīgi atlīdzinātu nodarīto

zaudējumu izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmērā. Atbildētājs bija brīdināts par to, ka piedziņas summa pieaugs, ja lieta tiks izšķirta tiesas ceļā.

Šāda prasītāja pārliecība ir apliecināta ar judikatūru, spriedumiem civillietās C15290315, C29378116, C151132916, C26177915 utt.

Prasītājs, pamatojoties uz Apdrošināšanas līguma likuma 45.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 4.pantu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma

4.pantu - 6.pantu, Civillikuma 1635.pantu, 1652.pantu, 1753.pantu, 1756.pantu, 1775.pantu, 1779.pantu, Ministru kabineta noteikumiem Nr.408

“Dzīvojamas mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi”, Ministru kabineta noteikumiem Nr.907 “Kārtība, kādā

aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”, Ministru kabineta noteikumiem “Noteikumi par dzīvojamās mājas

apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām”, 2010.gada 28.septembra Ministru kabineta noteikumu

Nr.905 “Kārtība, kādā tiek plānotas un organizētas ar dzīvojamās mājas renovāciju un rekonstrukciju saistītās darbības” 2.punktu, lūdz tiesu piedzīt no

atbildētāja:

- zaudējumus 652,69 EUR, ko veido izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība 549,39 EUR un fiksētā samaksa par atlīdzības atgūšanas administrēšanu

tiesvedības procesā 103,30 EUR;

- valsts nodevu 97,90 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,47 EUR;

- noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no galvenā parāda.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.2 1 pantu 2021.gada 4.novembrī atbildētājam ierakstītā vēstulē uz juridisko adresi nosūtīti dokumenti –

prasības pieteikuma noraksts, paskaidrojumu veidlapa, paziņojums par lietas ierosināšanu un paskaidrojumu sniegšanu. Paziņojumā ietverts izraksts no

Civilprocesa likuma 74.panta par pušu civilprocesuālajām tiesībām un pienākumiem (lietas 46.lapa).

2021.gada 1.decembrī tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi (lietas 51. – 57.lapa), kuros norādīts, ka atbildētājs neatzīst prasību pilnīgi šādu

apsvērumu dēļ.

Atbildētājs uzskata, ka prasītāja sastādītā tāme nav noformēta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.916 “Dokumentu izstrādāšanas un

noformēšanas kārtība”, kuri izdoti saskaņā ar Dokumentu juridiskā spēka likuma 8.panta pirmo daļu, jo uz tāmes nav visi nepieciešami rekvizīti, līdz ar to

dokumentam nav juridiska spēka.

Prasības pieteikumā nav norādīts appludināšanas datums, nepilnīgi norādīts saliešanas iemesls (stāvvadi ir aizbūvēti, kopība ir parāda atbildētājam),

nav ziņu par iepriekšējā remonta vērtību, par pēc appludināšanas remonta paveikšanas faktu un sastādītā tāme nav saskaņota ar atbildētāju.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 9.pants skaidri nosaka, ka par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, tajā skaitā par šā likuma 6.panta otrās daļas

noteikumu nepildīšanu vai nepienācīgu izpildi, dzīvojamās mājas īpašnieks atbild likumā noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar likuma 1.pantu dzīvojamās mājas

īpašnieks — dzīvojamās mājas īpašnieks vai valsts dzīvojamās mājas valdītājs. Dzīvojamās mājas īpašnieks ir arī dzīvokļa īpašuma īpašnieks.

Dzīvokļu īpašnieku pienākums saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā.

Arī Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.panta pirmajā daļā noteikts dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums nodrošināt dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu. Minētā likuma 6.pantā uzskaitītas gan obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības, gan citas pārvaldīšanas darbības pēc dzīvojamās mājas

dzīvokļu īpašnieku gribas un maksātspējas. Minētā likuma 10.pants paredz, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības dzīvojamās mājas īpašnieks

kopumā vai atsevišķas 6.pantā noteiktās darbības var nodot veikt pārvaldniekam, rakstveidā noslēdzot ar viņu pārvaldīšanas līgumu (šajā gadījumā nav

noslēgts).

Civillikuma 1792.pants nosaka, ja zaudējumu atlīdzības prasījums izriet nevis no līgumiskas saistības pārkāpuma, bet no darbības, kas pati par sevi

bijusi prettiesīga, tad zaudējuma vērtējums samērojams ar priekšmeta vērtību zaudējuma nodarīšanas laikā. Pamatojoties uz to, lai prasītu zaudējumu

atlīdzību, ir jākonstatē: 1) prettiesisko rīcību; 2) zaudējumu esamību un apmēru; 3) cēloņsakarību starp prettiesisko rīcību un zaudējumiem; 4) pārkāpēja

vainu.

Iepriekš minētie noteikumi ir pamatnostādne zaudējumu atlīdzības konstatācijai. Atbildētājs uzskata, ka prasītājs atsaucoties uz neatļauto darbību

(bezdarbību) no atbildētāja puses, pats, tikai pēc īpašnieka iesnieguma, nepārliecinoties vai remonts ir paveikts, izmaksājot tam atlīdzību, ļoti pavirši

izvērtēja pieprasītā zaudējuma nodarīšanas apstākļus un atlīdzinājuma apmēru, turklāt vispār nevērtējot zaudējumu samērojamību ar priekšmeta vērtību

zaudējuma nodarīšanas laikā.

Atbildētājs uzskata, ka zaudējumu atlīdzības summa ir nesamērīgi liela, salīdzinot ar 2021.gada 28.jūlija Aktā par saliešanas gadījumā

konstatētajiem bojājumiem, norādītiem bojājumiem. No akta izriet, ka bojātas tapetes (pretlikumīgā aizbūvē) 1,0 m2 platībā, putuplasts 1,0 m2 platībā,

krāsojums 2,0 m2 kopplatībā, citi bojājumi nav konstatēti. Aktu parakstījis dzīvokļa īpašnieka pārstāvis un tas nav apstrīdēts. Savukārt no prasības izriet,

ka remonta izmaksa bez pašriska ir 549,39 EUR, kas ar pašrisku ir vairāk nekā 137,34 EUR par 1,00 m2, kas ir nesamērīgi liela, salīdzinot ar dzīvokļa

stāvokli pirms remonta. Prasītājs dzīvokļa stāvokļa salīdzinājumu pirms/pēc remonta nav iesniedzis. Nekādi pierādījumi par iepriekšēja remonta vērtību

lietā nav iesniegti.

Prasītājs ir norādījis, ka zaudējumi radušies apsaimniekotāja bezdarbības rezultātā, jo nav veikti normatīvajos aktos noteiktie pienākumi, lai

novērstu dzīvokļa appludināšanu un zaudējumu rašanos, kas neatbilst patiesībai. Atbildētājs norāda, ka ir izpildījis savas likumiskās un līgumiskās

saistības, no atbildētāja puses nav bijusi prettiesīga darbība vai bezdarbība.

Atbildētājs 2021.gada 14.janvārī sastādīja vizuālās pārbaudes Aktu un 2021.gada 11.maijā sastādīja Aktu par dzīvojamās mājas vizuālo

apsekošanu, no kuriem izriet, ka aukstā ūdens stāvvadi ir neapmierinošā stāvoklī (nav bojājumu, kuru novēršanai nepieciešams ārpuskārtas remonts),

tiem nav beidzies vidējais kalpošanas ilgums un tie ir iekļauti remontdarbu plānā.

No minētā izriet, ka atbildētājs regulāri ir apsekojis dzīvojamo ēku, pildot 29.09.2010. Ministru kabineta noteikumu Nr.907 (iepriekšējā un aktuālā

redakcijā) “Noteikumi par dzīvojamās apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām” 3.1.,6.,13.,13.1

punktus. Atbildētājam nav un nekad nav bijis pienākuma apsekot atsevišķos īpašumus (dzīvokļus).

Atbildētājs 2012.gada oktobrī un turpmāk, sagatavojot Dzīvojamai mājai nepieciešamo remonta darbu apkopojumus (plānus), 2013. –

2021.gadiem, informēja dzīvojamās mājas iedzīvotājus par minēto un citu komunikāciju vidējā kalpošanas ilguma iestāšanos (2003.gadā pirms izveidots

atbildētājs un pieņemts regulējums, 29.09.2010. Ministru kabineta noteikumu Nr.907, 2.pielikuma 2.1.1.punkts – cinkotie cauruļvadi – 30 gadi) un

nepieciešamību tās nomainīt. Māja nodota ekspluatācijā 1973.gadā. Tātad komunikācijai iestājies vidējais kalpošanas ilgums. Mājā, pirms komunikācijas

nomaiņas, bija/ir citi vairāki svarīgie darbi, kam prioritātes nosaka likumdošana un nenoteica kopība, kā arī kopība ir parāda atbildētājam.

11.07.2017. Ministru kabineta noteikumu Nr.408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi”

5.punkts nosaka, ka obligātos izdevumus par dzīvojamās mājas remontu, kā arī maksājumu par turpmākajos periodos obligāto pārvaldīšanas darbību

ietvaros veicamajiem dzīvojamās mājas remonta darbiem tāmē ietver, ja vizuālajā pārbaudē vai tehniskajā apsekošanā ir konstatēti dzīvojamās mājas

bojājumi.

Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta 21 daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas

apmēram veic uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos naudas maksājumus uzkrājumu fondā šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzēto

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai. Pieņemot minēto lēmumu, dzīvokļu īpašnieku kopība izvērtē dokumentus, kas pamato attiecīgo

darbību veikšanu vai to izmaksu efektivitāti.

Kopība likumā noteiktajā kārtībā 2014., 2017.gadā nepieņēma lēmumus par citiem remontdarbiem, kā arī nekad nepieņēma lēmumu par

finansējuma nodrošināšanu.

Atbildētājs norāda, ka lietā nav iesniegti nekādi pierādījumi, kas apstiprinātu, ka kanalizācijas stāvvada tehniskais stāvoklis ir slikts. Kanalizācijas

cauruļvada bojājums, kas rada ūdens noplūdi, ir pamats avārijas remontdarba veikšanai, ko atbildētājs arī ir paveicis, taču nav pamata ārpuskārtas

remonta veikšanai un visa dzīvojamās mājas cauruļvada nomaiņai.

Lietas materiālos nav neviena pierādījuma tam, ka atbildētājs būtu pieļāvis jebkādu darbību, kas būtu par pamatu notikušajam ūdens stāvvada

bojājumam, vai gluži pretēji bezdarbību, kur pie pastāvošajiem apstākļiem, ja būtu zināms par draudošo bojājumu atbildētājs savas kompetences ietvaros

nebūtu rīkojies un draudošo bojājumu novērsis.

Atbildētājs ir veicis nepieciešamās darbības un informējis kopīpašniekus par nepieciešamajiem remontdarbiem (informācija rēķinā), bet

kopīpašnieki nav pieņēmuši dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, uz kura pamata pārvaldnieks būtu varējis veikt aukstā ūdens stāvvada ieplānotu nomaiņu

un nodrošinājuši attiecīgu finansējumu. Neviens normatīvais akts neparedz piespiedu pienākumu pārvaldniekam pašam sasaukt dzīvokļu īpašnieku

kopsapulci lēmumu pieņemšanai vai nodrošināt finansējumu. Turklāt, ja kopība ir parādā atbildētājam.

Atbildētāja darbība (bezdarbība) nav cēloniskā sakarā ar prasītājam nodarītajiem zaudējumiem, jo tie nav radušies tiešā cēloņsakarībā ar

atbildētāja rīcību.

Aktā konstatēts un fotouzņēmumi apstiprina, ka ,,22.07.2021.notika aukstā ūdens stāvvada bojājums dzīvoklī /numurs/, kā rezultātā saliets

dzīvoklis /numurs/, kurā stāvvadi ir aizbūvēti”. Dzīvokļa īpašnieks aktu neapstrīd. Šāds bojājums nevar izveidoties pārvaldnieka darbības vai

bezdarbības dēļ. Par atsevišķajā dzīvokļa īpašumā ietilpstošo kopīpašumā esošo inženierkomunikāciju daļu tehniskā stāvokļa uzraudzību atbild dzīvokļa

īpašnieks.

No prasības pieteikuma satura nevar izdarīt secinājumus, ka dzīvokļu īpašnieki veica visus nepieciešamos pasākumus, lai dzīvokļa īpašumam

nodarīto zaudējumu apmērs nerastos vai vismaz nepalielinātos. Proti, tiem pirms appludināšanas bija pienākums pieņemt lēmumu par ūdens apgādes

sistēmas remonta finansējumu, bet pēc noplūdes (ja tāda bija) bija jāveic visi nepieciešamie un iespējamie pasākumi, lai novērstu savā īpašumā tehniskā

stāvokļa turpmāku pasliktināšanu un tādējādi izvairītos no jauna zaudējuma rašanās.

Atbildētājs uzskata, ka prasītājs nav pierādījis remontdarbu paveikšanas faktu un zaudējumu atlīdzības prasījumu. Prasītājs nav pierādījis atbildētāja

prettiesisku rīcību vai bezdarbību, zaudējumu esamību un apmēru, cēloņsakarību starp prettiesisku rīcību, līdz ar to prasība ir noraidāma pilnā apmērā.

Turklāt atbildētajam nav jāizmaksā prasītajam nekāda atlīdzība 103,30 EUR (ar PVN), kas pretlikumīgi iekļauta galvenajā parādā. Pārstāvības vai

parāda piedziņas tiesības piešķiršana ir tikai un vienīgi prasītāja iniciatīva, kuras pamatojums un nepieciešamība nav apstiprināta ne ar vienu dokumentu

vai normatīvo aktu.

2021.gada 23.decembrī tiesā saņemta prasītāja atsauksme par atbildētāja paskaidrojumiem (lietas 99. – 102.lapa), kurā prasītājs norāda, ka

atbildētāja paskaidrojumi lietā ir formāli, jo vairākās lietās prasītāja pārstāvis ir sniedzis līdzīgus paskaidrojumus.

Tāmē norāda remonta darbu apjomu, kurš ir nepieciešams, lai atjaunotu telpu stāvokli, kurš bija pirms avārijas. Nav iespējams nomainīt tapetes

tikai vienai sienai vai nomainīt tikai daļu no grīdas seguma, nav iespējams veikt remontu tikai bojātā laukumā, neaizskarot pārējo telpas daļu.

Prasītājs uzskata, ka atbildētājam vispār nav tiesību apstrīdēt tāmes, remonta darbu atbilstību bojājumiem un izmaksātas atlīdzības apmēru.

Atbildētājs nav darījuma dalībnieks, tāpēc viņš var tikai vērsties policijā ar sūdzību par apdrošināšanas krāpšanu, nevis apstrīdēt civiltiesisko darījumu.

Prasītājs norāda, ka atbildētājs, kā dzīvojamās mājas pārvaldnieks, vēlas pārlikt savu atbildību par notikušo uz dzīvokļa īpašnieku un

kopīpašniekiem. Šāda pozīcija ir kļūdaina un nepamatota, jo atbildētājs iekasē no dzīvokļu īpašniekiem maksu ne tikai par komunāliem pakalpojumiem,

bet arī par apsaimniekošanu un/vai pārvaldīšanu. Atbildētājam ir uzticēts pienākums rūpēties par dzīvojamās mājas lietošanas īpašību (kvalitātes)

saglabāšanu visā tās ekspluatācijas laikā, citādi nav saprotams, par ko atbildētājs aprēķina un iekasē šo maksu.

Pienākums uzturēt māju fiziski derīgā stāvoklī ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu noteikts mājas pārvaldītājam, un par šā uzdevuma pildīšanu

dzīvokļu īpašnieki maksā pārvaldītājam apsaimniekošanas maksu. Dzīvokļu īpašniekiem nav pienākums pašiem noteikt, kādi remontdarbi mājai

nepieciešami un kādā steidzamībā, turklāt, viņiem ir tiesības paļauties uz to, ka pārvaldnieks godprātīgi pildīs savus likumā noteiktos pienākumus viņu

īpašuma uzturēšanā. Līdz ar to secināms, ka atbildētājam kā dzīvojamās mājas pārvaldniekam bija pienākums regulāri veikt profilaktisko un tehnisko

apkopi ēkas iekārtām, veikt remontu vai nomaiņu.

Apstāklis, ka dzīvokļu īpašnieki nav sasaukuši kopsapulci un īpašnieki nav lēmuši par inženierkomunikāciju nomaiņu vai remontu un to finansējumu,

nav pamats neveikt apsaimniekošanu atbilstoši noteiktajam regulējumam, jo atbildētājam kā pārvaldniekam, neatkarīgi no tā bija jāseko komunikāciju

stāvoklim un savlaicīgi jānovērš inženierkomunikāciju nedrošās vietas, jāveic remonts vai nomaiņa no saņemtās apsaimniekošanas maksas vai no

dzīvojamās mājas uzkrātajiem līdzekļiem, un pašam jāsasauc kopsapulce konkrēto jautājumu izlemšanai.

Lietā nav iesniegti dokumenti, kas apliecinātu, ka atbildētājs atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumiem Nr.905 „Kārtība,

kādā tiek plānotas un organizētas ar dzīvojamās mājas renovāciju un rekonstrukciju saistītās darbības” būtu paziņojis vai darījis zināmu visiem dzīvokļu

īpašniekiem par nepieciešamību veikt stāvvada nomaiņu vai remontu (darbu veikšanas izmaksas), ņemot vērā stāvvada ekspluatācijas termiņa beigas,

savukārt dzīvokļu īpašnieki būtu atteikušies tos finansēt.

Lietā no atbildētāja nav gūti pierādījumi tam, ka atbildētājs būtu informējis dzīvokļu īpašniekus par dzīvojamās mājas komunikāciju faktisko

stāvokli, nepieciešamību veikt kārtējo vai ārpus kārtas remontu, nav sastādījis un iesniedzis saskaņošanai remonta tāmi vai budžeta projektu.

Lietā iesniegtie atbildētāja pierādījumi nav pamats piekrist atbildētāja argumentiem par viņa atbrīvošanu no atbildības par notikušo. Proti, atbildētājs

ir pieļāvis neattaisnojamu bezdarbību, jo nav nodrošinājis dzīvojamās mājas inženierkomunikāciju funkcionēšanu tādā kārtībā, lai tās neradītu zaudējumus

dzīvokļu īpašniekiem.

Atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, ka informēja dzīvokļu īpašnieku kopību, ka aukstā ūdens stāvvadam nepieciešama nomaiņa vai remonts un

ka dzīvokļu īpašnieki būtu lēmuši atteikties no piedāvātajiem darbiem, vienlaicīgi nosakot kopsapulces protokolā dzīvokļu īpašnieku atbildību. Dzīvokļu

īpašniekiem, ja daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimnieko pārvaldītājs, nav ne spējas, ne arī vajadzības pašiem sekot līdzi kopīpašumā esošo

inženiertehnisko komunikāciju stāvoklim, jo tas ir pārvaldītāja pienākums.

Prasītājs uzskata, ka atbildētājs nav veicis tam normatīvajos aktos noteiktās pārvaldīšanas darbības, nav nodrošinājis, ka kopīpašumā esošās

komunikācijas ir tādā tehniskā stāvoklī, kas nerada kaitējuma rašanās draudus. Prasītājs uzskata, ka atbildētājs ir pieļāvis bezdarbību, ir rīkojies nevērīgi,

un pieļāvis, ka no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas koplietošanā esošās komunikācijas noplūst ūdens.

Apstākļi, ka aukstā ūdens stāvvada bojājums ir nejaušs, lietā nav piestādīti, nav ziņu, ka kāda trešā persona būtu vainojama pie zaudējumu

nodarīšanas apdrošinātā dzīvokļa īpašniekam.

Prasītājs norāda, ka prasība par zaudējumu piedziņu ir pamatota un apmierināma pilnībā, un no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami

zaudējumi izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības un fiksētas maksas par izmaksu lietas administrēšanu apmērā.

Atbildētājs paskaidrojumos ir atzīmējis, ka vēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē. Tiesa, izvērtējusi atbildētāja lūgumu par lietas iztiesāšanu

tiesas sēdē, atzīst, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama šādu apsvērumu dēļ.

Civilprocesa likuma 250.26 pants nosaka, ka tiesa, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus, iztiesā lietu tiesas sēdē, ja ir saņemts puses

pamatots lūgums un tiesa atzīst par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Tiesa var lietu iztiesāt tiesas sēdē arī pēc savas iniciatīvas. Ja tiesa atsaka

lūgumu iztiesāt lietu tiesas sēdē, to norāda spriedumā.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa uzliek par pienākumu pusēm pierādīt tos faktus, uz kuriem tās pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Juridiskajā literatūrā izteikta atziņa, ka, lai pārliecinātu tiesu, lietas dalībnieki cenšas iesniegt visus viņu rīcībā esošos pierādījumus (sk. A.Līcis. Prasības

tiesvedība un pierādījumi. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. Mācību līdzeklis tiesību zinātņu studentiem. – Rīga: Tiesu namu aģentūra,

2003, 81.lpp.).

Lietas izskatīšana rakstveidā neietekmē pušu tiesības izvirzīt atbildētājam iebildumus pret celto prasību, vai prasītājam izvirzīt iebildumus pret

atbildētāja paskaidrojumos norādītajiem apsvērumiem.

Atbildētājs ir iesniedzis rakstiskus paskaidrojumus, prasītājs ir iesniedzis atsauksmi par paskaidrojumiem, līdz ar to pušu viedokļi tiesai ir zināmi,

atbildētājs lūgumu par uzklausīšanu tiesas sēdē pamatojis ar to, ka izsakot iebildumus pret prasību atbildētājs ir norādījis uz vairākiem lietas apstākļiem,

pie kuriem atbildētājs uzskata, ka tiesa nevarēs objektīvi un vispusīgi izskatīt lietu, ja nenotiks lietas dalībnieku Civilprocesa likuma 10.panta ietvaros

sacīkste mutvārdu procesā.

Izvērtējot atbildētāja pamatojumu par lietas izskatīšanu tiesas sēdē, tiesa atzīst, ka Civilprocesa likuma 10.pantā noteiktās sacīkstes tiesības puses

var realizēt arī rakstveida procesā, un nav nepieciešams noteikt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, līdz ar to lietas izskatīšana ir noteikta rakstveida procesā.

Tiesa uzskata, ka pusēm ir nodrošināta iespēja sniegt savus paskaidrojumus, pierādījumus un argumentus, ko puses ir izmantojušas, līdz ar ko tiesas

ieskatā lūgums par lietas izskatīšanu tiesas sēdē šajā gadījumā nav pamatots.

Atbildētāja lūguma noraidīšana nav vērtējama kā Civilprocesa likuma 74.pantā noteikto procesuālo tiesību un pienākumu aizskārums, jo lietas

izskatīšana rakstveida procesā neierobežo pušu Civilprocesa likuma 74.pantā noteiktās tiesības.

Lietas dalībniekiem ir paziņots par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2022.gada 21.septembrī saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta

pirmo daļu, 2022.gada 29.jūnijā nosūtot informatīvu vēstuli prasītāja pārstāvim uz prasības pieteikumā norādīto elektroniskā pasta adresi un atbildētājam

uz paskaidrojumos norādīto elektroniskā pasta adresi (lietas 105. – 106.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta 4.punktu uzskatāms, ka tiesas dokumenti izsniegti trešajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti

nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu.

Noraidījumi tiesnesei nav pieteikti.

Motīvu daļa

Civilprocesa likuma 250.26 panta ceturtajā daļā noteikts, ka tiesa arī pēc savas iniciatīvas šā panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā var sastādīt

spriedumu atbilstoši šā likuma 193.pantā noteiktajam sprieduma saturam.

Tiesa uzskata, ka civillietā sastādāms spriedums atbilstoši šā likuma 193.pantā noteiktajam sprieduma saturam.

Tiesa, izvērtējusi prasības pieteikumā norādītos apstākļus, atbildētāja rakstiskajos paskaidrojumos celtos iebildumus pret prasību, prasītāja

atsauksmē izteiktos apsvērumus, izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir apmierināma daļēji.

Kā atzīts tiesību doktrīnā, civiltiesiskajā strīdā pusēm ir pretējas intereses un viedokļi un katra puse cenšas pārliecināt tiesu par noteiktu tiesisko

attiecību un juridiski nozīmīgu faktu esamību vai neesamību. To var panākt ar pierādījumiem un pierādīšanu (A.Līcis. Prasības tiesvedība un

pierādījumi. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2003, 62.lpp.).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā, bet atbilstoši

Civilprocesa likuma 8.panta pirmajai daļai tiesa noskaidro lietas apstākļus, pārbaudot pierādījumus, kuri iegūti likumā noteiktajā kārtībā.

Kā vairākkārt atzinusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa, no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas

pienākums argumentēt spriedumu, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu (sk., piemēram, 61.punktu 1994.gada

19.aprīļa spriedumā „Van de Hurk v The Netherlands” (iesnieguma Nr.16034/90)). Tiesnešiem jāuzklausa visi argumenti, bet viņiem nav pienākums

detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no

tiesību viedokļa (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas komisijas 1986.gada 13.oktobra lēmumu).

Tādējādi, ievērojot minēto atzinumu, tiesa spriedumā vērtēs tos pušu argumentus, kurus uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa.

Atbilstoši Civillikuma 93.panta pirmajai daļai katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Tādējādi pierādīšanas pienākums vienādā mērā attiecas kā uz prasītāju, tā arī uz atbildētāju.

Tajā pat laikā šī tiesību norma satur vispārēju principu, ka, ceļot prasību, vispirms prasītājam jāpierāda sava prasījuma pamatotība, un tikai pēc

tam, aizsargājoties pret celto prasību, atbildētājam ir jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Prasītājs cēlis tiesā prasību pret atbildētāju par naudas piedziņu, lūdzot piedzīt no atbildētāja galveno parādu 652,69 EUR, ko veido izmaksātā

apdrošināšanas atlīdzība 549,39 EUR un fiksētā maksa saskaņā ar sadarbības līgumu 103,30 EUR.

Lietā nav strīda par to, ka apdrošināšanas līguma darbības laikā (2021.gada 22.jūlijā) notika apdrošinātā objekta – Dzīvokļa /adrese/

nopludināšana, kā arī lietā nav strīda, ka dzīvojamo māju, kurā atrodas dzīvoklis, pārvalda un apsaimnieko atbildētājs.

Starp pusēm pastāv strīds, vai dzīvoklim ar tā nopludināšanu nodarītie zaudējumi ir cēloniskā sakarā ar atbildētāja neattaisnojamu darbību vai

bezdarbību, tas ir, vai atbildētājam ir iestājies pienākums atlīdzināt šos zaudējumus.

Noslēgtais apdrošināšanas līgums kā tiesisks darījums ir tiesību subjektu gribas akts, kas rada tiesiskas sekas un abām līgumslēdzējām pusēm ir

saistošs.

Apdrošināšanas polise ir dokuments, kas apliecina apdrošināšanas līguma noslēgšanu un ietver apdrošināšanas līguma noteikumus, kā arī visus šā

līguma grozījumus un papildinājumus, par kuriem apdrošinātājs un apdrošinājuma ņēmējs ir vienojušies apdrošināšanas līguma darbības laikā. Savukārt

apdrošināšanas līgums ir apdrošinātāja un apdrošinājuma ņēmēja vienošanās, saskaņā ar kuru apdrošinājuma ņēmējs uzņemas saistības maksāt

apdrošināšanas prēmiju līgumā noteiktajā veidā, termiņos un apmērā, kā arī izpildīt citas līgumā noteiktās saistības un apdrošinātājs uzņemas saistības,

iestājoties apdrošināšanas gadījumam, izmaksāt līgumā norādītajai personai apdrošināšanas atlīdzību atbilstoši apdrošināšanas līgumam.

Ar Fizisko personu īpašuma apdrošināšanas polisi Nr.728005114 pierādīts, ka 2021.gada 8.aprīlī starp prasītāju kā apdrošinātāju un /pers. B/ kā

apdrošinājuma ņēmēju tika noslēgts apdrošināšanas līgums, ar kuru uz apdrošināšanas periodu no 2021.gada 23.maija līdz 2022.gada 22.maijam tika

apdrošināts dzīvoklis /adrese/. Apdrošinātie riski – uguns, dabas stihiskie posti, šķidruma vai tvaika noplūde, trešo personu ļaunprātīga rīcība, sadursme,

apdrošinātā darbība vai bezdarbība, kuras rezultātā nodarīti zaudējumi trešajai personai, pašrisks 70 EUR (lietas 23.lapa).

No prasības pieteikumam pievienotā 2021.gada 23.jūlija atlīdzības pieteikuma par īpašumam nodarītajiem zaudējumiem izriet, ka /pers. B/

2021.gada 23.jūlijā vērsies pie prasītāja ar atlīdzības pieteikumu, norādot, ka 2021.gada 22.jūlijā, ierodoties mājas ap plkst.23.00, kāpņutelpā

sagaidījusi pirmā stāva kaimiņiene (48. dzīvoklis) un teikusi, ka viņai no griestiem tek ūdens. Kaimiņiene bijusi zvanījusi SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks”

un viņi nosprieduši, ka ūdens tek no /pers. B/ dzīvokļa un ir bojāta karstā ūdens caurule. Piezvanot AS ,,Rīgas siltums” un atslēdzot karsto ūdeni, pirmā

stāva kaimiņienei ūdens ir turpinājis tecēt. Ieejot otrā stāva dzīvoklī, konstats, ka arī no /pers. B/ koridora griestiem gar lampu tek ūdens. Uzejot uz trešo

stāvu pie kaimiņa, konstatēts, ka viņam ir plīsusi caurule, vēlreiz izsaukts SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks”, kas ap 24.00 uzlicis žņaugu un novērsis

problēmu. Rezultātā nolieti koridora griesti (pielīmēts putuplasts), siena gar stāvvadu, linoleja grīdas segums, tualetes sienas un skapis (lietas 26.lapa).

No SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” 2021.gada 28.jūlija akta Nr.1-8/23540 par saliešanas gadījumā konstatētiem bojājumiem seko, ka, Akts

sastādīts, pamatojoties uz /pers. B/ pieteikumu apsekot dzīvokli /adrese/. Aktā norādīts, ka no avārijas dienesta sniegtās informācijas - noticis aukstā

ūdens stāvvada bojājums dzīvoklī /numurs/, kā rezultātā saliets dzīvoklis /numurs/. Saliešana konstatēta 2021.gada 22.jūlijā. Aktā norādīts, ka ir noticis

ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas bojājums – aukstā ūdens stāvvada bojājums dzīvoklī /numurs/. Dzīvoklī /numurs/ konstatēt sekojoši bojājumi:

koridorā – sienu tapetēm 1 m2, griestu apdarei – putuplastam 1 m2, tualetē – sienas krāsojumam 1 m2, griestu krāsojuma 1 m2. Papildus Aktā norādīts,

ka kopš 2019.gada atbildētājs piedāvājis iedzīvotājiem veikt uzkrājumus aukstā ūdens stāvvadu nomaiņai, iedzīvotāji nav pieņēmuši lēmumu par līdzekļu

uzkrāšanu, līdz ar to līdzekļi netika uzkrāti. Atbildētājs var veikt darbus tikai tad, kad tam pietiks finansējuma un finansējuma trūkuma dēļ nevar mainīt

aukstā ūdens stāvvadus, kā arī atbildētājs nenes atbildību par avārijas sekām, jo no savas puses iedzīvotājus informējis par inženierkomunikāciju

nomaiņas nepieciešamību (lietas 24. – 25.lapa).

Kā izriet no lietā esošajiem materiāliem un atbildētāja rakstiskajiem paskaidrojumiem, Akts netika apstrīdēts.

Izvērtējot minētos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst par pierādītu, ka 2021.gada 22.jūlijā – apdrošināšanas līguma darbības laikā – notika

apdrošinātā dzīvokļa /adrese/ appludināšana un tika konstatēti bojājumi, ko izraisījis aukstā ūdens ūdensvada stāvvada dzīvoklī /numurs/ bojājums.

2021.gada 26.jūlija tāmē Nr.1033752, kuru sastādījis /amats/ /pers. K/, atspoguļots veicamo darbu apjoms, materiālu izmaksas. Tiešās izmaksas,

kas nepieciešamas apdrošinātā dzīvokļa atjaunošanas darbiem pēc appludināšanas ir 619,39 EUR (lietas 44.lapa).

Remontdarbu tāmē tiek atspoguļoti bojājumu novēršanai nepieciešamie darbi un to izmaksas, ar kurām ir samērojams tagadējās mantas

samazinājums jeb zaudējumi (sk. Augstākas tiesas Senāta 2019.gada 16.oktobra spriedumu lietā Nr.SKC-248/2019).

Tiesa, izvērtējusi tāmi, atzīst, ka tāmē nav iekļauti tādi darbi, kas nebūtu nepieciešami apdrošinātā dzīvokļa iepriekšējā stāvokļa atjaunošanai.

Atbildētājs paskaidrojumos norādījis, ka pieteikumā nav norādītas ziņas par iepriekšējā remonta vērtību.

Tiesa atzīst, ka šie iebildumi ir nepamatoti, jo prasītājam nav pienākums pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas vai tā noslēgšanas brīdī apsekot

dzīvokli un izvērtēt dzīvokļa stāvokli, remonta stāvokli. Tam, kādā stāvoklī telpa bija līdz appludināšanai, nav būtiskas nozīmes konkrētajā lietā, jo ir

appludināts apdrošināts dzīvoklis un tāmē paredzēti tie darbi, kas nepieciešami nodarīto bojājumu novēršanai. Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja

iesniegto tāmi un tajā iekļautos darbus un materiālus atzīt par nesamērīgiem, jo atbildētājs nav iesniedzis tiesai pretējus pierādījumus.

Atbildētājs paskaidrojumos ir norādījis, ka uzskata, ka zaudējumu atlīdzības summa ir nesamērīgi liela, salīdzinot ar 2021.gada 28.jūlija Aktā par

saliešanas gadījumā konstatētajiem bojājumiem, norādītiem bojājumiem

Tiesa, izvērtējot atbildētāja iebildumu par zaudējumu apmēru, pārbauda, vai tāmē iekļautie darbi un materiāli attiecas uz fiksēto bojājumu

novēršanu, vai aprēķinātie izdevumi ļauj atjaunot bojāto objektu labā stāvoklī.

Tāme ir dokuments, kas atspoguļo konkrētu būvdarbu īstenošanai paredzamo būvniecības izmaksu aprēķinu. Tāmē jāatspoguļo: būvdarbu apjoms

– veicamo būvdarbu daudzuma kvantitatīvais rādītājs; darba samaksas likme – viena darbinieka vienas darba stundas samaksa (bruto), ietverot valsts

noteiktos darba algas nodokļus un nodevas; darbietilpība – konkrēta būvdarba izpildei saskaņā ar būvdarbu aprakstu nepieciešamais laiks, izteikts

cilvēkstundās; mehānismu izmaksas – mehānismu, palīgierīču, instrumentu nomas vai ekspluatācijas un nolietojuma (amortizācijas) izmaksas būvdarbu

veikšanai saskaņā ar attiecīgā darba aprakstu.

Tiesa atzīst par ticamu un objektīvi pamatotu šo aprēķinu, jo to sagatavojis speciālists konkrētajā jomā. Tādējādi atbildētāja iebildums par to, ka

zaudējumu atlīdzības summa ir nesamērīgi liela, ir nekonkrēts, atbildētājs paskaidrojumos nav norādījis, kāda viņa ieskatā ir zaudējumu summa, citus

pierādījumus vai savus aprēķinus nav iesniedzis.

Ar 2021.gada 29.jūlija lēmumu prasītājs nolēmis izmaksāt apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas atlīdzību 549,39 EUR apmērā, atņemot

pašrisku 70 EUR (lietas 27.lapa).

Lietas materiāliem pievienots 2021.gada 30.jūlija maksājuma uzdevums Nr.12273243, no kura redzams, ka prasītājs, atskaitot pašrisku 70 EUR,

ir pārskaitījis apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas atlīdzību 549,39 EUR (lietas 28.lapa).

Tiesa atzīst, ka ar 2021.gada 8.aprīļa pieteikumu Fizisko personu īpašumu apdrošināšanā, prasītāja 2021.gada 29.jūlija lēmumu par

apdrošināšanas atlīdzības izmaksu Nr.1033752 un 2021.gada 30.jūlija maksājuma dokumentu Nr.12273243 pierādīts, ka apdrošinājuma ņēmējs

pieprasīja apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar 2021.gada 22.jūlijā notikušo dzīvokļa appludināšanu un prasītājs, ņemot vērā apdrošināšanas līgumā

noteikumus, izmaksājis /pers. B/ apdrošināšanas atlīdzību 549,39 EUR apmērā.

Apdrošināšanas līguma likuma 45.pants nosaka, ka apdrošinātājam, kas izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, ir subrogācijas tiesība, izņemot

personu apdrošināšanas gadījumus.

Līdz ar to, ņemot vērā iepriekš minēto un Apdrošināšanas līguma likuma 1.panta pirmās daļas 23.punktā norādīto subrogācijas tiesību definīciju,

tiesa uzskata, ka prasītājam radās prasījuma tiesības un zaudējums izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmērā – 549,39 EUR apmērā – pret personu,

kura ir atbildīga par zaudējumiem. Tādējādi tiesa atzīst, ka ir pierādīta zaudējuma esība un tā apmērs.

Prasītājs 2021.gada 29.jūlijā nosūtījis atbildētājam pretenziju (lietas 29.lapa), kurā lūdzis ne vēlāk kā līdz 2021.gada 29.augustam segt zaudējumus

549,39 EUR, ieskaitot tos prasītāja norēķinu kontā.

Atbildētājs savā vēstulē “Par atteikumu atlīdzināt zaudējumus” (lietas 30. – 31.lapa) norādījis, ka pārvaldnieka ieskatā nav iestājušies zaudējumu

atlīdzināšanas priekšnoteikumi, proti, nav konstatēta pārvaldnieka vaina, līdz ar to nav tiesiska pamata atlīdzināt radušos zaudējumus.

Lietā nav strīda, ka prasītāja pretenzijā norādītos zaudējumus nedz prasītāja norādītajā termiņā, nedz līdz prasības celšanai tiesā, nedz pēc prasības

celšanas tiesā, atbildētājs nav atlīdzinājis.

Saskaņā ar Civillikuma 1770.pantu ar zaudējumiem jāsaprot katrs mantiski vērtējams pametums, saskaņā ar Civillikuma 1771.pantu zaudējums var

būt vai nu tāds, kas jau cēlies, vai nu tāds, kas vēl stāv priekšā; pirmajā gadījumā tas dod tiesību uz atlīdzību, bet otrajā uz nodrošinājumu, savukārt

saskaņā ar Civillikuma 1772.pantu jau cēlies zaudējums var būt vai nu cietušā tagadējās mantas samazinājums, vai arī viņa sagaidāmās peļņas atrāvums.

Civillikuma 1779.pants noteic, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv šādi priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati: 1) tiesību aizskārēja neattaisnojama

darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa; 2) zaudējumu esamība; 3) cēloniskais sakars starp zaudējumiem un

neatļauto darbību (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2008.gada 2.aprīļa spriedums lietā Nr.SKC143/2008).

Civillikuma 3.pants noteic, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies

vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Lietā nav un nevar būt strīda, ka apdrošinātā objekta bojājumi radušies aukstā ūdens ūdensvada stāvvada dzīvoklī /numurs/ bojājumu dēļ. Šis fakts

ir konstatēts ar paša atbildētāja 2021.gada 28.jūlijā sastādīto Aktu, kuru parakstījis /nosaukums/ /amats/ /pers. M/.

Lietā nav strīda par to, ka atbildētājs ir nekustamā īpašuma /adrese/ apsaimniekotājs. Prasītājs cēlis prasību par zaudējumu piedziņu no atbildētāja,

kas radušies sakarā ar atbildētāja kā nama apsaimniekotāja/pārvaldnieka pienākumu nepienācīgu pildīšanu.

Tiesa uzskata, ka ir jāpārbauda vai atbildētājs kā dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldnieks veica normatīvajos aktos noteiktās darbības dzīvojamās

mājas pārvaldīšanā un līdz ar to, vai atbildētājs ir atbildīgs par prasītājam nodarīto zaudējumu.

Ņemot vērā to, ka starp dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku kopību un atbildētāju nav noslēgts pārvaldīšanas līgums, strīda tiesiskās

attiecības ir vērtējamas, piemērojot likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta ceturtās un piektās daļas normas, kā arī

Ministra kabineta 2017.gada 11.jūlija noteikumu Nr.408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi”

regulējumu.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4.panta pirmās daļas 1.punktā kā viens no dzīvojamās mājas pārvaldīšanas principiem ir noteikts, ka

pārvaldīšanas procesa nepārtrauktība nodrošina dzīvojamās mājas lietošanas īpašību (kvalitātes) saglabāšanu visā tās ekspluatācijas laikā.

Saskaņā ar Civillikuma 1635.pantu katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums, dod

tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Darbība šī panta izpratnē jāsaprot plašākā nozīmē, aptverot

ne vien darbību, bet arī atturēšanos no tās, tas ir, bezdarbību. Saskaņā ar Civillikuma 1775.pantu katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina.

Judikatūrā (sk. Augstākās tiesas Senāta 2009.gada 14.oktobra spriedumu lietā Nr.SKC-255/2009, 2013.gada 24.maija spriedumu lietā

Nr.SKC-132/2013, Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 20.septembra spriedumu lietā Nr.SKC-242/2016, 2017.gada 28.novembra

spriedumu lietā Nr.SKC-376/2017 un 2017.gada 7.decembra spriedumu lietā Nr.SKC-384/2017) ir atzīts, ka zaudējumu atlīdzības prasībai ir

nepieciešams konstatēt visus civiltiesiskās atbildības priekšnoteikumus: 1) zaudējumu esību; 2) prettiesiski vainojamu rīcību; 3) cēlonisko sakaru starp

zaudējumiem un rīcību.

Tāpat judikatūrā (sk. Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 22.marta sprieduma lietā Nr.SKC-106/2013 (C33301409) 7.1.punktu, Augstākās

tiesas Civillietu departamenta 2017.gada 12.oktobra sprieduma lietā Nr.SKC-152/2017 9.punktu un 2017.gada 28.novembra sprieduma lietā Nr.SKC-

376/2017 8.punktu) ir nostiprināta atziņa, ka, lai noskaidrotu lietas apstākļus, kuri ietilpst pierādīšanas priekšmetā, tiesai jāņem vērā, ka prasītājam

jāpierāda: 1) tiesību aizskārums, ar ko viņam nodarīti zaudējumi (sk., Civillikuma 1635.pantu); 2) ar šo tiesību aizskārumu nodarīto zaudējumu apmērs

(sk., Civillikuma 1779.pantu).

Savukārt atbildētājam jāpierāda: 1) ka viņš nav vainojams zaudējumu nodarīšanā (sk., Civillikuma 1636. un 1638.pantu); 2) vai ka prasītājs pats

vainīgs pie zaudējumu nodarīšanas, jo nav ievērojis pienācīgu rūpību (sk., Civillikuma 1646. un 1776.pantu); 3) vai ka prasītājs pats rīkojies ļaunā nolūkā

(sk., Civillikuma 1642.pantu).

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta „d” apakšpunkta, kā arī Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu

Nr.907 „ Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu” 13.punkta 13.2. un 13.3.apakšpunktaizriet, ka

atbildētājam kā dzīvojamās mājas apsaimniekotājam ir pienākums regulāri veikt ūdensapgādes sistēmas un kanalizācijas sistēmas apsekošanu, tehnisko

apkopi un vajadzības gadījumā remontu.

Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta pirmajai daļai obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības ir dzīvojamās mājas uzturēšana

atbilstoši normatīvo aktu prasībām, ūdensapgādes pakalpojumu nodrošināšana, dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana,

tehniskā apkope un kārtējais remonts, dzīvojamās mājas energoefektivitātei izvirzīto minimālo prasību izpildes nodrošināšana, pārvaldīšanas darba

plānošana, organizēšana un pārraudzība.

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otro daļu obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības ir šādas: 1) dzīvojamās mājas

uzturēšana (fiziska saglabāšana) atbilstoši normatīvo aktu prasībām: a) dzīvojamās mājas sanitārā apkope, b) siltumenerģijas, arī dabasgāzes, piegāde,

ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšana, sadzīves atkritumu izvešana, slēdzot attiecīgu līgumu ar pakalpojuma sniedzēju, c)

elektroenerģijas nodrošināšana dzīvojamās mājas kopīpašumā esošajai daļai (arī kopīpašumā esošo iekārtu darbības nodrošināšanai), d) dzīvojamās

mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts, e) dzīvojamai mājai kā vides objektam izvirzīto prasību

izpildes nodrošināšana, f) dzīvojamās mājas energoefektivitātei izvirzīto minimālo prasību izpildes nodrošināšana; 2) pārvaldīšanas darba plānošana,

organizēšana un pārraudzība, tajā skaitā: a) pārvaldīšanas darba plāna, tajā skaitā uzturēšanai nepieciešamo pasākumu plāna, sagatavošana, b) attiecīgā

gada budžeta projekta sagatavošana, c) finanšu uzskaites organizēšana; 3) dzīvojamās mājas lietas vešana; 4) līguma par piesaistītā zemesgabala

lietošanu slēgšana ar zemesgabala īpašnieku; 5) informācijas sniegšana valsts un pašvaldību institūcijām.

Atbildētājs savos paskaidrojumos norāda, ka ir izpildījis savas likumiskās un līgumiskās (pret pašvaldību) saistības, no atbildētāja puses nav bijusi

prettiesīga darbība vai bezdarbība.

No 2021.gada 28.jūlija akta par saliešanas gadījumā konstatētajiem bojājumiem ir redzams, ka bojājuma cēlonis ir aukstā ūdens ūdensvada

stāvvada dzīvoklī /numurs/ bojājums.

Aukstā ūdens ūdensvada stāvvads ir dzīvojamās mājas inženierkomunikāciju funkcionāli nedalāma komunikācijas daļa, kas ietilpst dzīvojamās

mājas kopīpašumā, nevis atsevišķā dzīvokļa īpašumā

Atbildētājs saviem paskaidrojumiem ir pievienojis dzīvojamās mājas /adrese/ 2021.gada 14.janvāra vizuālās pārbaudes aktu Nr.8.2.6-5/580 (lietas

61.lapa), kurā norādīts, ka ūdensapgādes sistēmai un kanalizācijas sistēmai nav konstatēti defekti.

Atbildētājs saviem paskaidrojumiem ir pievienojis 2021.gada 11.maija Aktu par dzīvojamās mājas vizuālo apsekošanu Nr.8.2.6-/13232 (lietas 62.

– 66.lapa), kurā norādīts, ka ūdensapgādes sistēmas aukstā ūdens ievads ir apmierinošs (nosacīti), 2021.gada plānots remonts, aukstā ūdensapgādes

sistēmas stāvvads ir neapmierinošs – pagrabs (dzīvokļi nav apsekoti), ūdens stāvvadiem kalpošanas laiks ir beidzies. Tas pats norādīts arī attiecībā uz

karstā ūdensapgādes sistēmas stāvvadiem (lietas 63.lapa).

Atbildētāja paskaidrojumam pievienots Dzīvojamai mājai nepieciešamo remonta darbu apkopojums 2012.gadam (lietas 67.lapa), kurā cita starpā

pārvaldnieks informē iedzīvotājus, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu Nr.907 ”Noteikumi par dzīvojamās mājas

apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām” 2.pielikumu, dzīvojamā mājā ir beidzies ekspluatācijas

termiņš inženierkomunikācijām (ūdensvada (aukstā un karstā) un kanalizācijas sistēmai [..], līdz ar to tie jānomaina. Atbilstoši minēto noteikumu

6.punktam dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju tehnisko apkopi, vizuālo pārbaudi, tehnisko apsekošanu un bojājumu novēršanu

nodrošina dzīvojamās mājas pārvaldnieks. Savukārt, saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta trešo daļu, uzdodot pārvaldniekam

pārvaldīšanas uzdevumu, dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašnieku pienākums ir nodrošināt šā uzdevuma izpildei nepieciešamo finansējumu. Ņemot vērā

minēto, Sabiedrība izsaka priekšlikumu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem ne vēlāk kā līdz 2012.gada 3.decembrim pieņemt lēmumu par

konstruktīvo elementu un inženierkomunikāciju nomaiņu, un darbu veikšanai nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu, iesniedzot Sabiedrībai atbilstīgi

noformētu dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu. Gadījumā, ja dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki nepieņems iepriekšminēto lēmumu, Sabiedrība kā

dzīvojamās mājas pārvaldnieks brīdina, ka tā neuzņemas atbildību par sekām, kas var iestāties, neveicot konstruktīvo elementu un inženierkomunikāciju

nomainu.

Atbildētāja paskaidrojumiem pievienots Dzīvojamai mājai nepieciešamo remonta darbu apkopojums no 2013.gada līdz 2017.gadam (lietas 68. –

71.lapa).

Atbildētāja paskaidrojumiem pievienots Dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plāns no 2017.gada līdz 2021.gadam (lietas 72. – 78.lapa), no

kuriem izriet, ka gan aukstā ūdens, gan karstā ūdens stāvvadiem, gan kanalizācijas stāvvadiem pēc uzkrājumu izveidošanas ir nepieciešama nomaiņa, kā

priekšlikums darbu finansēšanai ir norādīts – jāveido uzkrājums. Iekšējiem inženiertīkliem un iekārtam ir beidzies ekspluatācijas termiņš.

Noteikumu Nr.907 19.punkts noteic, ka, ja vizuālajā apskatē vai tehniskajā apsekošanā ir konstatēti apstākļi, kas var radīt bojājumu rašanos (akta

par dzīvojamās mājas vizuālo apsekošanu norādīts, kā stāvvadi neapmierinošā stāvoklī, kalpošanas laiks ir beidzies), dzīvojamās mājas pārvaldītājs veic

nepieciešamos pasākumus minēto apstākļu novēršanai. Saskaņā ar Noteikumu Nr.907 4.punktu remontu veic, lai nodrošinātu dzīvojamās mājas, tajā

esošo iekārtu un inženiertīklu turpmāku ekspluatāciju.

Lietā nav strīda, ka ūdensapgādes sistēmas remonts vai nomaiņa dzīvojamai mājai /adrese/ nav veikts, jo arī Aktā par dzīvojamās mājas vizuālo

apsekošanu atbildētājs 2021.gada 11.maijā, apsekojot dzīvojamo māju, ir norādījis, ka aukstā ūdens stāvvadi dzīvokļos nav apsekoti, tātad arī nav

nomainīti ievērojot to, ka ūdens stāvvadiem kalpošanas laiks ir beidzies. Atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus tam, ka atbilstoši Ministru kabineta

noteikumiem Nr.907 atsevišķos dzīvokļu īpašumos ir veicis kopīpašumā esošo inženierkomunikāciju apskati vai, ka konkrētu dzīvokļu īpašnieki

pārvaldniekam nav nodrošinājuši iespēju šādu apskati veikt, proti, ūdensvada caurules apsekošanai nav bijušas pieejamas. Tāpat nav iesniegti pierādījumi

tam, ka apskati nav bijis iespējams veikt, jo atbildētāja darbinieki nav varējuši piekļūt komunikācijām būves tehniskā risinājuma vai cita iemesla dēļ, kas

jāfiksē dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnālā. Šādi pierādījumi lietā nav iesniegti.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta trešajā daļā un Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 2.punktā ietverts vispārīgs noteikums, ka

pārvaldīšanas uzdevuma izpildei nepieciešamo finansējumu nodrošina dzīvokļa īpašnieks. Tomēr nedz minētajos likumos, nedz Noteikumos Nr.907 nav

reglamentēta pārvaldnieka rīcība gadījumā, kad, no vienas puses, konstatēti dzīvojamās mājas un tajā esošo iekārtu vai inženierkomunikāciju bojājumi,

kas rada būtisku apdraudējumu, tādējādi prasot ātras un efektīvas darbības, lai avārijas situācija tiktu novērsta, bet, no otras puses, šādu ārpuskārtas

remontdarbu veikšanai trūkst finansiālā nodrošinājuma (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 9.novembra

spriedums lietā Nr.SKC-264/2016).

Tiesa atzīst, ka izskatāmajā lietā piemērojams Ministru kabineta 2017.gada 21.jūlija noteikumu Nr.408 „Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un

apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.408) 2.punkts, kas reglamentē kārtību, kādā pārvaldnieks, t.i.,

atbildētājs, balstoties uz dzīvojamās mājas tehniskās apsekošanas rezultātā iegūto informāciju, noteic ar dzīvojamās mājas uzturēšanu saistītās izmaksas

un aprēķina maksu par pārvaldīšanas pakalpojumiem nākamajam kalendāra gadam.

Kā izriet no Noteikumiem Nr.408, tajos regulēta pārvaldnieka aprēķinātās pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas saskaņošanas ar dzīvokļu

īpašniekiem procedūra, nevis lēmuma par uzkrājumu veidošanu pieņemšanas kārtība. Prasība vērsta uz to, lai noskaidrotu, vai aukstā ūdens stāvvada

nomaiņa bija atbildētāja obligāti veicama pārvaldīšanas darbība, ja dzīvokļu īpašnieki par to nav lēmuši un nav veikuši uzkrājumus.

Atbilstoši Noteikumu Nr.408 21.punktam, ja dzīvojamai mājai ir radusies vai var rasties avārijas situācija, kas var apdraudēt personas dzīvību,

veselību vai īpašumu, pārvaldniekam piešķirtas tiesības papildus noteiktajiem pārvaldīšanas maksājumiem pieprasīt un dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums

segt par ārpuskārtas remontu iztērētos līdzekļus. No minēto noteikumu tvēruma, neizriet nedz tas, ka jautājuma par avārijas situācijas novēršanu

izlemšana ietilpst vienīgi dzīvokļu īpašnieku ekskluzīvā kompetencē, nedz arī tas, ka ārpuskārtas remonta neveikšanu attaisnotu līdzekļu trūkums.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta ,,d” apakšpunkts paredz pārvaldītāja pienākumu komunikāciju remontdarbus

veikt kā ārpuskārtas remontu, neatkarīgi no tā, vai dzīvokļu īpašnieki par to ir vai nav lēmuši.

Atbildētājs, apsaimniekojot konkrēto nekustamo īpašumu, savus pienākumus veicis tikai formāli, nepievēršot lielāku rūpību savu pienākumu

pildīšanai, no kā izriet, ka atbildētāja bezdarbība ir pierādīta.

Senāts ir atzinis, ka naudas līdzekļi, kas nepieciešami iepriekšējā mantiskā stāvokļa atjaunošanai, ir kritērijs, pēc kura iespējams noteikt, kādā

apmērā ir noticis cietušā esošās mantas samazinājums, proti, kādā apmērā mantas īpašniekam nodarīti zaudējumi tagadējās mantas samazinājuma veidā.

Tāpēc, apstāklim, vai norādītais stāvoklis reāli ir ticis atjaunots, cietušajam veicot attiecīgus mantiskus ieguldījumus, nav izšķirošas nozīmes, un tas nevar

būt pamats tiesību aizskārēja atbrīvošanai no civiltiesiskās atbildības jeb zaudējumu atlīdzināšanas pienākuma (Latvijas Republikas Augstākās tiesas

Civillietu departamenta 2016.gada 7.jūnija sprieduma lietā Nr.SKC–7/2016 11.2.2.punkts).

Nepieciešamo līdzekļu apmērs, lai bojātā lieta atgūtu savu iepriekšējo stāvokli, ir kritērijs, pēc kura iespējams noteikt, kādā apmērā ir noticis

esošās mantas samazinājums. Tādēļ vērtējot to, kādā apmērā atlīdzināmi zaudējumi, ir ņemams vērā tas, cik naudas līdzekļi ir ieguldāmi nepieciešamajos

remontdarbos, lai atjaunotu dzīvokli tādā stāvoklī, kāds tas bija pirms saliešanas.

Tiesa atzīst, ka apdrošinātajam objektam nodarīto zaudējumu cēlonis nav uzskatāms par nejaušu notikumu Civillikuma 1773.panta izpratnē, bet ir

atbildētāja prettiesiskas bezdarbības sekas, jo saliešanu varēja novērst, ja mājas inženiertehniskās komunikācijas būtu uzturētas tehniskā kārtībā.

Konkrētajā gadījumā tiesa atzīst par pierādītu atbildētāja bezdarbību Civillikuma 1779.panta izpratnē.

Tiesa atzīst, ka lietā konstatēti visi tiesību teorijā atzītie zaudējumu atlīdzības pienākuma priekšnoteikumi: 1) tiesību aizskārēja neattaisnojama

darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa; 2) zaudējumu esamība; 3) cēloniskais sakars starp zaudējumiem un

neatļauto darbību.

Senāts 2021.gada 20.decembra Rīcības sēdes lēmumā atzinis, “ka pārvaldnieku no atbildības par dzīvojamās mājas komunikāciju bojājumu

rezultātā radīto kaitējumu ir pamats atbrīvot, ja ir ievērota līgumā un likumā noteiktā kārtība un pārvaldnieks no savas puses ir veicis visas nepieciešamās

darbības, bet dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē ir nobalsojuši pret pārvaldnieka ierosinājumu. Sakarā ar apsekošanā konstatētajiem stāvvada defektiem

pārvaldniekam bija jāsagatavo tāme par nepieciešamiem remontdarbiem un to izmaksām un jāsasauc dzīvokļu īpašnieku sapulce, informējot dzīvokļu

īpašniekus par sapulcē izlemjamo jautājumu un paredzamajām sekām” (sk. Senāta Civillietu departamenta 2019.gada 16.oktobra sprieduma lietā Nr.

SKC-248/2019 ( ECLI:LV:AT:2019:1016.C30490616.7.S) 7.1.punktu). Minētajām judikatūras atziņām atbilst apgabaltiesas secinājums, ka atbildētāja

nav sasaukusi dzīvokļu īpašnieku kopsapulci un nav tajā izvirzījusi jautājumu par nepieciešamību steidzami piešķirt finansējumu stāvvadu nomaiņai, bet

atbildētāju atbrīvot no atbildības būtu pamats tikai tad, ja tā būtu veikusi visas nepieciešamās darbības, savukārt dzīvokļu īpašnieki būtu kopsapulcē

nobalsojuši pret atbildētājas ierosinājumu. Līdz ar to pārējiem argumentiem nav izšķirošas nozīmes” (Latvijas Republikas Senāta Rīcības sēdes

2021.gada 20.decembra lēmumu lietā Nr.SKC–722/2021).

Dzīvokļa īpašuma likuma 19.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulci sasauc pēc viena vai vairāku dzīvokļu īpašnieku vai

pārvaldnieka iniciatīvas dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajā kārtībā.

Atbildētājs saviem paskaidrojumiem ir pievienojis 2014.gada 4.marta Dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokolu (lietas

86. – 88.lapa) no kura redzams, ka sapulce sasaukta, lai atrisinātu jautājumu par ārdurvju kodu sistēmas uzstādīšanu mājā; par esošo kāpņu telpu durvju

nomaiņu; par metāla durvju uzstādīšanas izmaksām; par pilnvarojumu izdošanu; lai noskaidrotu, vai ir kādi darba kartības papildinājumi, ierosinājumi.

Atbildētājs saviem paskaidrojumiem ir pievienojis 2017.gada 15.novembra Dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku aptaujas protokolu

(lietas 89. – 90.lapa) no kura redzams, ka sapulce tika sasaukta, par kopējas sadzīves atkritumu tvertņu nojumes izbūvi [..].

Tiesa atzīst, ka šiem augstāk norādītajiem pierādījumiem nav nekādas nozīmes konkrētās lietas izskatīšanā, jo gan sapulces protokols, gan

aptaujas protokols nav par aukstā ūdens stāvvada nomaiņu.

No atbildētāja iesniegtajiem pierādījumiem nav redzams, ka atbildētājs 2021.gadā būtu rakstiski informējis dzīvokļu īpašnieku kopību par to, ka ir

nepieciešams aukstā ūdensapgādes sistēmas (stāvvada) remonts vai nomaiņa. Lietā nav iesniegti pierādījumi tam, ka atbildētājs ir sagatavojis tāmi par

nepieciešamajiem remontdarbiem un sasaucis dzīvokļu īpašnieku sapulci, informējot, saprotoši un izsmeļoši, dzīvokļu īpašniekus par izlemjamo jautājumu

un paredzamajām sekām. Lietā nav iesniegti pierādījumi tam, ka īpašnieki kopsapulcē būtu pieņēmuši lēmumu atteikties no piedāvātajiem darbiem, proti

atteikušies nomainīt ūdensapgādes sistēmu (stāvvadu).

No atbildētāja iesniegtajiem pierādījumiem tiesa nekonstatē, ka atbildētājs pēc savas iniciatīvas būtu sasaucis dzīvokļu īpašnieku kopsapulci un tajā

būtu informējis dzīvokļu īpašniekus par sapulcē izlemjamo jautājumu, proti aukstā ūdensapgādes sistēmas (stāvvada) remontu vai nomaiņu, un

paredzamajām sekām.

Tiesa atzīst, ka izskatāmajā lietā pierādīta atbildētāja neattaisnojamā bezdarbība, neveicot aukstā ūdens stāvvada remontu vai nomaiņu, kā rezultātā

prasītājam radīti zaudējumi izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmērā 549,39 EUR, un atbildētāja nevērīgā attieksme pret likumā noteiktajiem

pārvaldnieka pienākumiem, kas ir cēloniskā sakarā ar prasītājam radītajiem zaudējumiem.

Tā kā atbildētājs nav izpildījis likumā noteikto pārvaldnieka pienākumu, tiesa atzīst, ka atbildētājs vainojams zaudējumu nodarīšanā apdrošinātā

objekta īpašniekam, kurš saņēmis apdrošināšanas atlīdzību no prasītāja. Savukārt prasītājam ir tiesības šo atlīdzību kā zaudējumus 549,39 EUR apmērā

piedzīt no atbildētāja. Līdz ar to no atbildētāja prasītāja labā piedzenami zaudējumi 549,39 EUR apmērā.

Prasītāja pārstāvis lūdzis tiesu piedzīt no atbildētāja prasītāja labā kā zaudējumus arī maksu par zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu

tiesvedības procesā 103,30 EUR.

Minētais prasījums pamatots ar to, ka atbildētājs zaudējumus labprātīgi nav sedzis, prasītājs ir pilnvarojis prasītāja pārstāvi iekasēt no atbildētāja

zaudējumus un samaksājis prasītāja pārstāvim fiksētu maksu 85,37 EUR plus PVN 17,93 EUR, kopā 103,30 EUR par zaudējumu atgūšanas lietas

administrēšanu tiesvedības procesā vispārējā kārtībā. Izdevumus veido dokumentu izprasīšana, to apkopošana, prasības pieteikuma sagatavošana,

nosūtīšana un tamlīdzīgi.

Prasības pieteikumam pievienots sadarbības līgums Nr.01490-05-11, kas 2011.gada 12.oktobrī noslēgts starp prasītāju un prasītāja pārstāvi

(lietas 16.lapa), līguma priekšmets – pakalpojumu sniegšana, kas ir saistīta ar kredītinformācijas nodrošināšanu un regresu prasījumu pārvaldīšanu.

Prasības pieteikumam pievienots arī rēķins un maksājuma uzdevums, no kura redzams, ka prasītājs samaksājis pilnvarotajai personai 85,37 EUR plus

PVN par tiesvedības pakalpojumiem lietas administrēšanai (lietas 21. – 22.lapa).

Tiesa secina, ka prasītājs uz savstarpēja līguma ar pilnvaroto personu pamata ir samaksājis tam iepriekš nolīgtu atlīdzību par juridiskās palīdzības

sniegšanu.

Civilprocesa likums paredz lietas vešanu pašam prasītājam vai viņa pilnvarotam pārstāvim. Civilprocesa likums paredz ar lietas vešanu saistīto

izdevumu atlīdzināšanu, ja izdevumi veikti advokāta palīdzības samaksai (Civilprocesa likuma 44.pants).

Civilprocesa likums neparedz izdevumu par juridiskās palīdzības saņemšanu jebkurai personai atlīdzināšanu (skatīt arī Satversmes tiesas

2014.gada 7.februāra spriedums lietā Nr.2013-04-01). Prasītāja viedoklis, ka minētie izdevumi ir vērtējami kā ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

nav pamatots, jo šo izdevumu pamats noteikts Civilprocesa likuma 39.pantā. Minētie izdevumi nav arī uzskatāmi par prasītāja zaudējumiem. Vladimirs

Bukovskis, ir norādījis, ka: „Jautājums par tiesu izdevumiem pieder procesuālām, bet ne materiālām tiesībām. (..) apšaubāma ir iespēja piemērot

materiālo tiesību noteikumus procesuālām attiecībām” (sk. V.Bukovskis. Civilprocesa mācības grāmata. Rīga, 1933, 421.lpp.) . Arī Augstākās tiesas

Senāta judikatūrā atzīts, ka materiālo tiesību normas nav piemērojamas strīdos par izdevumu atlīdzību, kas radušies, pusei pilnvarojot pārstāvi lietu

vešanai (sk. Augstākās tiesas Senāta 2000.gada 11.oktobra spriedums lietā Nr. SKC-466, 2009.gada 21.janvāra spriedumā lietā Nr. SKC-6,

2011. gada 6. aprīļa spriedums lietā SKC-143/2011).

Tādējādi, tiesa secina, ka prasītājs varēja izvairīties no šādiem zaudējumiem. Pie minētajiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka, pamatojoties uz Civillikuma

1776.pantā noteikto, prasība daļā par maksas par zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu 103,30 EUR nav pamatota un ir noraidāma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta pirmo daļu prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai)

saņemt likumiskos 6 % (seši procenti) gadā no visas ar spriedumu piedzītās summas, ar nosacījumu, ka šo likumisko kavējuma procentu pieaugums

apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis piedzītās summas lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu – pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Prasītājs ir cēlis mantiska rakstura prasību, prasības summa ir 652,69 EUR. Prasība apmierināta daļēji – par summu 549,39 EUR jeb 84,17 % no

prasības summas.

Tā kā prasītājs par iesniegto prasību samaksājis tiesas izdevumus kopā 103,37 EUR (valsts nodevu 97,90 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 5,47 EUR), bet prasība apmierināta 84,17 % apmērā, tad arī tiesas izdevumi no atbildētāja par labu prasītājam piespriežami proporcionāli

prasības apmierinātajai daļai, proti 84,17 % no tiesasizdevumu kopīgās summas 103,37 EUR, kas ir 87 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam labprātīgai sprieduma izpildei nosakāms termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar minēto un Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 189., 190., 193., 195., 204.1, 250.25pantu, tiesa

nosprieda

Prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību ,,Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, par labu AAS “BALTA”, reģistrācijas

Nr.40003049409, zaudējumus izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmērā 549,39 EUR (pieci simti četrdesmit deviņi euro 39 centi) un tiesas

izdevumus 87 EUR (astoņdesmit septiņi euro), kopā 636,39 EUR (seši simti trīsdesmit seši euro 39 centi).

Piedzītās summas samaksa veicama AAS “BALTA”, reģistrācijas Nr.40003049409, pārstāvja SIA “Julianus Inkasso Latvija”, reģistrācijas

Nr.40003717522, norēķinu kontā AS “Swedbank”, konta Nr.LV61HABA0551008868793.

Noteikt AAS “BALTA”, reģistrācijas Nr.40003049409, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos 6

% (seši procenti) gadā no visas ar spriedumu piedzītās summas, ar nosacījumu, ka šo likumisko kavējuma procentu pieaugums apstājas, kad vēl

nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis piedzītās summas lielumu.

Noraidīt AAS “BALTA” prasību pret SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” daļā par izdevumu par apdrošināšanas atlīdzības atgūšanas administrēšanu

tiesvedības procesā 103,30 EUR piedziņu.

Noteikt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu, kas sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193.pantā noteiktajam sprieduma saturam, lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas kārtībā

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijai 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā

noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas tiesā.

Spriedums sastādīts un pieejams tiešsaistes sistēmā 2022.gada 21.septembrī.

Tiesnese S.Hrebtova

ŠIS DOKUMENTS IR ELEKTRONISKI PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU