Court orders debt collection for bank loan default, awarding principal, interest, and court costs to assignee.

Lieta Nr.C17164014

Lietas arhīva Nr.C-2388-16/26

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā, 2016.gada 11.maijā

Rīgas rajona tiesa Jūrmalas tiesu nams

tiesnese G.Lapiņa,

ar tiesas sēdes sekretāri G.Kamenskihu

piedaloties prasītāja pārstāvim /pers.V/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA “Julianus Inkasso Latvija” prasībā pret /pers. D/ par parāda piedziņu, tiesa

konstatēja

Aprakstošā daļa

2014.gada 24.oktobrī SIA “Julianus Inkasso Latvija” cēla tiesā prasību pret /pers. D/ par parāda piedziņu.

Prasītājs pamatojoties uz Civillikuma 1402., 1425., 1587., 1756., 1757., 1759., 1763., 1765.panta pirmo daļu, 1793., 1797., 1798., 1801.,

1805., 1934., 1943.pantu, Civilprocesa likuma 1., 8., 41.panta pirmo daļu, 195.pantu, lūdz 1) piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam galveno parādu

2592,64 EUR apmērā, likumiskos nokavējuma procentus 624,43 EUR apmērā, kopā 3217,07 EUR; 2) piedzīt no atbildētāja visus tiesas izdevumus,

t.sk. valsts nodevu 363,42 EUR apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR; 3) noteikt tiesības prasītājam par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no galvenā parāda.

Prasības pieteikumā norādīts, ka starp AS “Swedbank” un atbildētāju (klienta nr. 10645453) tika noslēgts līgums Nr.10-027395-PT par Patēriņa

kredīta (aizdevuma) izsniegšanu un izmantošanu. Parakstot līgumu, atbildētājs piekrita Līguma noteikumiem, tai skaitā, arī Līgumam saistošajam grafikam.

Līguma parakstīšana nozīmē, ka starp pusēm notika darījums Civillikuma 1402.panta izpratnē. Saskaņā ar Civillikuma 1934. pantu ar aizdevuma līgumu

jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Prasītājs norāda, ka saskaņā ar Līguma noteikumiem, atbildētājam bija jānodrošina atbildētāja privātkontā nepieciešamo naudas līdzekļu apmērs

aizdevuma summas un procentu samaksai ikmēneša aizdevuma atmaksas un procentu maksājuma datumā.

Prasības pieteikumā norādīts, ka AS “Swedbank” veica atbildētāja privātā konta stāvokļa analīzi un konstatēja, ka atbildētājs nepapildina savu

privāto kontu un banka nav spējīga veikt ieturējumus no atbildētāja privātā konta aizdevuma summas un procentu par aizdevuma lietošanu samaksai, un

tādējādi atbildētājs nepilda līguma noteikumus. Analīzes laikā tika konstatēts, ka izmantotā un neatgrieztā kredīta (aizdevuma) summa ir 2592,64 EUR,

procentu parāds par kredīta (aizdevuma) izmantošanu sastāda 0,00 EUR, kas kopā ir 2592,64 EUR.

AS “Swedbank” 2012.gada 21.augustā cedēja prasījuma tiesības, kas izriet no AS “Swedbank” un atbildētāja starpā noslēgtā Līguma prasītājam

ar tiesībām prasīt nokavējuma procentus, zaudējumus un citus blakus prasījumus, kas radušies līguma neizpildes rezultātā, paziņojot līguma izbeigšanās

datumu 2010.gada 5.oktobrī.

Prasītājs norāda, ka izsūtījis atbildētājam AS “Swedbank” Paziņojumu par prasījuma tiesību pret atbildētāju cedēšanu prasītājam, kas uzskatāms

par Paziņojumu par prasījuma tiesību cesiju saskaņā ar Civillikuma 1804.pantu un paziņojumu par parādsaistībām. Prasītājs veicis visas nepieciešamās

pirmstiesas darbības prasījuma, kavējuma procentu un zaudējumu iekasēšanā no atbildētāja.

Prasītājs prasības iesniegšanas brīdī aprēķina likumiskos nokavējuma procentus, kas ir 6 procenti gadā t.i. 0,01644% dienā par katru kavēto

dienu, no līguma izbeigšanas datuma. Saskaņā ar Civillikuma 1756.panta nosacījumiem, kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumiem, Cenrādi,

prasītājam ir tiesisks pamats piedzīt no atbildētāja nolīgtos kavējuma procentus, bet prasītājs par labu atbildētājam aprēķina likumiskos nokavējuma

procentus. Likumiskie nokavējuma procenti aprēķināti sekojošā kārtībā uz 2014.gada 10.oktobri: galvenais parāds x kavēto dienu skaits x

0.01644/100. Likumiskie nokavējuma procenti aprēķināti par laika periodu no 2010.gada 5.oktobra līdz 2014.gada 10.oktobrim (par 1465 kavētām

dienām) un sastāda 624,43 EUR.

Prasītājs norāda, ka uz pretenzijām atbildētājs nav reaģējis, parādu, kā arī blakus prasījumus nav apmaksājis.

Atbildētājs paskaidrojumus vai iebildumus lietā nav iesniedzis.

Prasītāja pilnvarotais pārstāvis uz tiesas sēdi ieradās, prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītā pamata, paskaidroja, ka ar

lietas materiāliem ir pierādīts fakts, ka atbildētājam izsniegts aizdevums un atbildētājs to ir lietojis, ir arī veicis nelielu summu atmaksas, pēc tam pārtraucis

kredīta dzēšanu, kā rezultātā banka izmantoja savas tiesības, un atkāpās no līguma. Kā arī gan banka, gan prasītājs paziņojis atbildētājam par parāda

dzēšanu, ārpustiesas ceļā. Prasītāja pārstāvis paskaidroja, ka prasītājs 2012.gada 12.septembrī pārskaitījis bankai 2592,64 EUR aizdevuma dzēšanai,

saskaņā ar Cesijas līgumu.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies. Par lietas izskatīšanas vietu un laiku atbildētājam ir paziņots Civilprocesa likuma 56.panta pirmās un piektās

daļas noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas pavēstes uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi. Atbildētājs nav paziņojis par saviem neierašanās iemesliem,

kā arī nav lūdzis lietas izskatīšanu atlikt. Tiesa uzskata, ka atbildētājam par tiesas sēdes dienu ir paziņots Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā, jo

atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1panta otrajai daļai tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā

norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par

sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.

Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, ja uz tiesas sēdi nav ieradies, kāds no lietas dalībniekiem, tiesa uzsāk lietas

izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 209. vai 210. pantu nav pamats to atlikt.

Ņemot vērā to, ka atbildētājam par tiesas sēdes laiku un vietu ir paziņots Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā, tiesa atzīst par iespējamu skatīt

lietu bez atbildētāja klātbūtnes.

Civilprocesa likuma 208.1panta pirmā daļa noteic, ka aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs

nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu.

2014.gada 26.novembrī atbildētājam nosūtīts prasības pieteikums (lietas 29.lapa), kā arī atbildētājam uz deklarēto dzīvesvietas adresi ir nosūtīta

pavēste par tiesas sēdi uz 2016.gada 27.aprīlī plkst.11.00. Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies un paskaidrojumus nav sniedzis.

Tiesa atzīst, ka ir iestājies Civilprocesa likuma 208.1pantā noteiktais gadījums, kad ir taisāms aizmuguriskais spriedums, jo nav saskatāmi

Civilprocesa likuma 208.1panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi aizmuguriska sprieduma taisīšanai.

Motīvu daļa

Noklausījusies prasītāja pārstāvja paskaidrojumus, pārbaudot un novērtējot lietas materiālus un lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir

pamatota, pierādīta un apmierināma sekojošu apstākļu dēļ:

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Tiesa konstatē, ka atbildētājs /pers. D/ līgumsaistības uzņēmies 2010.gada 28.maijā noslēdzot ar “Swedbank” AS Patēriņa kredīta līgumu par

aizdevumu 3068,69 EUR apmērā, ar termiņu līdz 2013.gada 27.maijam (lietas 10.-11.lapa).

Līguma 2.1.punktā noteikts, ka aizdevējs izsniedz aizņēmējam aizdevuma summu, ieskaitot to aizņēmēja kontā. Ar minētā pārskaitījuma veikšanas

brīdi uzskatāms, ka aizņēmējs aizdevumu ir saņēmis.

No 2015.gada 28.maija atbildētāja konta informācijas redzams, ka 2010.gada 28.maijā atbildētājam izmaksāts aizdevums 3068,96 EUR apmērā

(lietas 40.lapa).

Līguma 3.1.punkts noteic, ka aizņēmējs atmaksā aizdevumu saskaņā ar līguma noteikumiem un grafiku.

Līguma 5.1. punkts noteic, ka līgumā noteikto maksājumu samaksa notiek aizdevējam norakstot attiecīgu naudas summu no aizņēmēja konta,

aizņēmējam ir jānodrošina aizņēmēja kontā nepieciešamo naudas līdzekļu apmērs saskaņā ar grafiku ikmēneša aizdevumu atmaksas un procentu

maksājumu datumā.

Tiesa nav konstatējusi, ka atbildētājs būtu apstrīdējis noslēgto un parakstīto Patēriņa kredīta līgumu un ar to noteikto maksājumu kārtību.

2012.gada 21.augustā starp SIA “Julianus Inkasso Latvija”, kā cesionāru un “Swedbank” AS, kā cedentu noslēgts Cesijas līgums Nr.SWED-5

(lietas 15.lapa), ar kuru cedents pret atlīdzību cedē cesionāram prasījuma tiesības, kas cedentam radušās pret fiziskajām personām saskaņā ar līguma

1.pielikumā esošo sarakstu, kurā norādīti parādnieki, līgumi un prasījumu summas. Prasījumi izriet no starp cedentu un parādniekiem noslēgtajiem

līgumiem, kuru saistību izpildes termiņš ir iestājies. Saskaņā ar Cesijas līguma 2.punktu puses vienojās, ka cedents cedē līgumā minētos prasījumus pret

līguma 1.pielikumā fiksētajām personām arī attiecībā uz visām iespējamām galvenajām un blakus saistībām un blakus prasījumiem, tai skaitā līgumsodiem,

pielīgtiem un likumiskiem procentiem un trešo personu galvojumiem. Puses vienojas, ka prasījuma tiesības pret šī līguma norādītajiem parādniekiem

cesionāram pāriet ar cesijas atlīdzības saņemšanu.

No 2012.gada 21.augusta Cesijas līguma Nr.SWD-5 Pielikuma Nr.1 izraksta redzams, ka atbildētāja galvenais parāds ir 2592,64 EUR pēc

2010.gada 28.maija līguma Nr.10-027395-PT (lietas 16.lapa).

Saskaņā ar 2015.gada 6.novembra atbildētāja kredīta izraksta izdruku, redzams, ka 2012.gada 12.septembrī dzēsts aizdevums 2592,64 EUR

apmērā (lietas 51.-52.lapa). Kā tiesas sēdē paskaidroja prasītāja pārstāvis, aizdevumu dzēsis prasītājs saskaņā ar Cesijas līguma noteikumiem.

N o 2012.gada 12.novembra Paziņojuma par prasījuma tiesību cesiju (lietas 13.lapa) redzams, ka SIA „Julianus Inkasso Latvija” paziņo

atbildētājam, ka 2012.gada 21.augustā „Swedbank” AS ir cedējusi SIA „Julianus Inkasso Latvija” atbildētāja parādsaistību prasījuma tiesības, ar

tiesībām prasīt līgumsodu/nokavējuma procentus, zaudējumus un citus blakus prasījumus, kas radušies 2012.gada 28.maija līguma Nr.10-027395-PT

neizpildes rezultātā.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1793.panta 3.punktu, 1798.pantu un 1801.pantu, tiesa atzīst, ka prasītājs ir ieguvis prasījuma

tiesības pret atbildētāju, kas izriet no 2012.gada 28.maija Patēriņa kredīta līguma Nr.10-027395-PT.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Atbilstoši Civillikuma 1590.pantam, katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu. Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu ar

aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas

šķiras un labuma lietās. Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Kā norādījis prasītājs, uzņemtās saistības no bankas puses ir izpildītas un atbildētājam ir piešķirts aizdevums, ko atbildētājs nav apstrīdējis. No

prasības pieteikuma izriet, ka atbildētājs uzņemtās saistības nav pildījis pienācīgi, jo nav pielīgtajā kārtībā un termiņā savā privātajā kontā nodrošinājis

naudas līdzekļus procentu par aizdevuma summas lietošanu samaksai. Pierādījumi par pretējo tiesā nav iesniegti. Kā norādīts prasības pieteikumā, ņemot

vērā, ka atbildētājs nepildīja uzņemtās saistības, kreditors izmantojis pielīgtās tiesības un 2010.gada 5.oktobrī vienpusēji atkāpies no līguma.

Kā arī 2012.gada 12.novembrī SIA “Julianus Inkasso Latvija” paziņoja /pers. D/ (lietas 14.lapa), ka viņam izveidojušās parādsaistības, kas izriet

no 2012.gada 28.maijā noslēgtā Patēriņa kredīta līguma Nr.10-027395-PT un parāda summa sastāv no pamatparāda 1822,12 LVL, līgumsoda

(kavējuma procentiem) 236,15 LVL un kreditoram radītie zaudējumi 195,00 LVL, kopā 2253,27 LVL un lūdz nokārtot parādsaistības un parāda

kopējo summu segt līdz 2012.gada 19.novembrim. Kā arī atbildētājs brīdināts, ka ja parāds noradītajā termiņā netiks apmaksāts, pret atbildētāju tiks

celta prasība tiesā par parāda summas, pilna līgumsoda/likumisko procentu, zaudējumu un tiesas izdevumu piedziņu līgumā un Latvijas Republikas

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Ar 2012.gada 22.augusta izziņu Nr.316RC00-12334A/ELR (lietas 12.lapa) „Swedbank” AS paziņo, ka uz 2012.gada 22.augustu parāds par

2010.gada 28.maijā noslēgto Patēriņa kredīta līgumu Nr.10-027395, kuru savstarpēji slēguši “Swedbank”AS un atbildētājs sastāda 1822,12 LVL, kas

sastāv no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas 1822,12 LVL.

Prasītājs ir aprēķinājis un lūdz piedzīt no atbildētāja galveno parādu 2592,64 EUR, likumiskos nokavējuma procentus 624,43 EUR apmērā, kopā

3217,07 EUR.

Civillikuma 1838.pantā noteikts, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem Civilprocesa likuma 17.nodaļā

norādītajiem pierādīšanas līdzekļiem.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt, Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības un nav ieradies uz tiesas sēdi, nav sniedzis rakstveida

paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus pret prasību, nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, kā arī nav tiesā iesniedzis pierādījumus, ka būtu

veikta naudas līdzekļu atmaksa. Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka ir pierādīta līgumsaistību noteikumu neizpilde no atbildētāja puses un tiesa atzīst par

pierādītu prasību daļā par galvenā parāda 2592,64 EUR piedziņu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Savukārt Civillikuma

1759.panta 1.punkts nosaka, ka procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu.

Prasītājs aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2010.gada 5.oktobra līdz 2014.gada 10.oktobrim (par 1465 kavētām

dienām), kas sastāda 624,43 EUR.

Tādējādi tiesa uzskata, ka no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams parāds 3217,07 EUR apmērā, kas sastāv no galvenā parāda 2592,64

EUR apmērā un likumiskajiem nokavējuma procentiem 624,43 EUR apmērā.

Bez tam prasītājs lūdz noteikt tiesības prasītājam par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no galvenā parāda.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, tiesa, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, atzīst prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot tā apmēru. Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku

darījumu, vai uz likumu. Saskaņā ar Civillikuma 1757.pantu, ja procentu apmērs nav nolīgts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie procenti.

Saskaņā ar minētā likuma 1765.pantu, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst prasītāja tiesības saņemt likumiskos procentus 6% apmērā no galvenā parāda – 2592,64 EUR līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai).

Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Tādējādi no atbildētāja prasītāja labā piedzenami tiesas izdevumi 368,12 EUR apmērā, tas ir, valsts nodeva 363,42 EUR (lietas 7.; 28.lapa)

apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR (lietas 8.lapa) apmērā.

Kā arī par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi- starpība, kuru nav sedzis prasītājs, samaksājot par tiesas pavēsti un

dokumentu nosūtīšanu atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam – 6,71 EUR apmērā.

Ņemot vērā prasības raksturu un piedzenamās summas apmēru, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka spriedums labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā

no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas nosacījumiem.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 39.pantu, 41.pantu, 93.pantu, 97.pantu, 190.pantu, 192.pantu, 193.pantu, 195.pantu, 204.1, 208.1

pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Julianus Inkasso Latvija”, reģistrācijas Nr.40003717522, - 3585,19 EUR (trīs

tūkstoši pieci simti astoņdesmit pieci eiro un deviņpadsmit centi), kas sastāv no galvenā parāda 2592,64 EUR, likumiskajiem nokavējuma procentiem

624,43 EUR un tiesas izdevumiem 368,12 EUR apmērā.

Atzīt SIA „Julianus Inkasso Latvija” tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā no galvenā parāda 2592,64 EUR līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai).

Noteikt, ka parāda summa ir ieskaitāma SIA „Julianus Inkasso Latvija” norēķinu kontā Nr.LV61HABA0551008868793 AS Swedbank.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 6,71 EUR (seši eiro un septiņdesmit

viens cents).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami, norādot šādus saņēmēja bankas rekvizītus – saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR

90001672316, ar PVN apliekamās personas reģ.Nr.LV90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta

Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķī jānorāda ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un atsauce uz Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu

nama 2016.gada 11.maija spriedumu lietā Nr.C17164014; Nr.C-2388-16/26. Kvīts, kas apliecina apmaksu iesniedzama tiesas kancelejā.

Spriedums izpildāms labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu

namā.

Atbildētāja 20 (divdesmit) dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt Rīgas rajona tiesai Jūrmalas tiesu namam

pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese G.Lapiņa