Court partially allowed heating debt claim, rejecting contract penalty but awarding statutory interest and costs.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the plaintiff's claim for heating energy debt and contract penalties against the defendant. While the court recognized the defendant's obligation to pay the principal debt and agreed on statutory interest rates, it rejected the specific contract penalty claimed by the plaintiff. The decision established that statutory interest applies to the period until judgment execution, while contractual penalties must be proven and calculated according to the agreement terms.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8., 97., 193., 195., 204.1 panti; Civilprocesa likuma 250.25 pants: The court may partially satisfy a claim for debt collection by awarding the principal amount and statutory interest while rejecting excessive or unsupported contractual penalties.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C07048916
Lietas arhīva Nr. C-0489-16/1
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Aizkrauklē, 2016.gada 26.septembrī
Aizkraukles rajona tiesa
tiesnese I.Silicka
izskatīja rakstveida procesā civillietu Aizkraukles novada pašvaldības SIA /Nosaukums A/ maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda
piedziņu.
Aprakstošā daļa
Aizkraukles novada pašvaldības SIA /Nosaukums A/ (turpmāk – prasītājs), 2016.gada 4.aprīlī cēlis Aizkraukles rajona tiesā maza apmēra prasību
pret /pers. A/ (turpmāk – atbildētājs) par parāda par piegādāto siltumenerģiju piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka uz 2007.gada 17.maija pirkuma līguma pamata atbildētājam tika nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa
īpašumu /adrese/. /adrese/, atbildētājam bija īpašumā līdz 2015.gada 7.jūnijam, jo ar Aizkraukles rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas /datums/lēmumu
lietā Nr.C41002815 tika apstiprināts izsoles akts par dzīvokļa pārdošanu izsolē.
Dzīvokļa īpašnieka pienākumi ir uzskaitīti Dzīvokļa īpašuma likumā. Minētā likuma 10.panta 3.punkts nosaka, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir
norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram - apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves
atkritumu izvešana).
2007.gada 29.maijā starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts līgums par siltumenerģijas piegādi. Līguma 1.punktā prasītājs apņēmās piegādāt
siltumenerģiju atbildētāja nekustamajam īpašumam, savukārt, dzīvokļa īpašnieks apņēmās samaksāt prasītājam par piegādāto siltumenerģiju.
Siltumenerģija dzīvoklim /adrese/, tika piegādāta, taču dzīvokļa īpašnieks par piegādāto siltumenerģiju nav norēķinājies, kā rezultātā parāds par
piegādāto siltumenerģiju laika periodā no 2014.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 7.jūnijam ir 827,58 euro.
2007.gada 29.maija līguma par siltumenerģijas piegādi 3.2.punktā puses vienojušās, ka maksas kavējuma gadījumos par katru nokavēto dienu
maksājams līgumsods 0,05% apmērā no kopējās parāda summas. Prasītājs aprēķinājis līgumsodu par laika periodu no 2014.gada 1.janvāra līdz
2015.gada 7.jūnijam 130,61 euro apmērā.
Prasītājs, saskaņā ar Civillikuma 1765.panta 1.punktu, norāda, ka atbildētājs nav veicis maksājumus noteiktajā kārtībā un apmērā, pieļaujot
nokavējumu, kas dod tiesības prasītājam pieprasīt nokavējuma procentu samaksu. Sakarā ar to, ka atbildētājs pēc dzīvokļa pārdošanas izsolē nav
norēķinājies par piegādāto siltumenerģiju, prasītājs ir aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2015.gada 8.jūnija (dzīvokļa
pārdošanas izsolē) līdz 2016.gada 31.martam (prasības iesniegšanai tiesā) 40,54 euro apmērā.
Prasība pamatota ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 3.punktu, Civillikuma 1587., 1652.panta 3.punktu, 1759.panta 1.punktu, 1765.panta otro
daļu, 1716., 1717., 1720.pantu.
Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja parādu par piegādāto siltumenerģiju 827,58 euro, līgumsodu par laika periodu no 2014.gada 1.janvāra līdz
2015.gada 30.aprīlim 130,61 euro, likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2015.gada 8.jūnija līdz 2016.gada 31.martam 40,54 euro un
samaksātos tiesas izdevumus. Lūdz atzīt prasītāja tiesība par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos sešus procentus gadā no
piespriestās, bet nepiedzītās parāda pamatsummas.
Prasītājs prasības pieteikumā norādījis, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.
Rakstveida paskaidrojumu par maza apmēra prasību, atbilstoši Civilprocesa likuma 250.23 panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajam, atbildētājs
tiesā nav iesniedzis.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta otrajā daļā noteiktajam (..), paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā (..).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmajā daļā noteikto, vienlaikus ar dokumentu nosūtīšanu pusēm (148.pants), tiesa izskaidro tām
procesuālās tiesības, informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.
No lietas materiāliem redzams, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu, prasītājam un atbildētājam 2016.gada 8.aprīlī ir
izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesnesi, kas izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim
(lietas 26.-27.lapa).
Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa noteic, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata rakstveida
procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu,
un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datumu, kad sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā uzskatāms par sprieduma sastādīšanas
datumu.
Tā kā puses nav izteikušas lūgumu par lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, un tiesa to neatzīst par nepieciešamu, ievērojot Civilprocesa likuma 250.25
panta pirmajā daļā noteikto, nosakāms, ka civillieta izskatāma rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi.
Ar Aizkraukles rajona tiesas tiesnese s 2016.gada 5.jūlija lēmumu civillietas izskatīšana nozīmēta rakstveida procesā 2016.gada 26.septembrī
(lietas 29.lapa).
2016.gada 8.augustā pusēm, saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei un
paziņots par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā (lietas 32.lapa). Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei.
Civilprocesa likuma 59.panta pirmā daļa nosaka, ka atbildētāju, (..) kuram dokumentus nevarēja izsniegt adresē, kuru norādījis lietas dalībnieks
saskaņā ar Civilprocesa likuma 54.1 panta pirmo daļu, (..) aicina uz tiesu ar publikāciju oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”.
2015.gada 25.augustā oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” laidienā Nr.164 ievietots paziņojums, informējot atbildētāju par viņa tiesībām,
saskaņā ar Civilprocesa likuma 74.pantu, tajā skaitā, tiesībām pieteikt noraidījumu tiesnesei, un norādot, ka civillieta Aizkraukles novada pašvaldības
/Nosaukums A/ maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu tiks izskatīta rakstveida procesā un spriedums būs pieejams Aizkraukles rajona
tiesa kancelejā 2016.gada 26.septembrī (lietas 37.lapa).
Ievērojot minēto, uzskatāms, ka atbildētājam, atbilstoši civilprocesuālajām normām, ir izskaidrotas procesuālās tiesības, atbildētājs ir informēts par
tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, atbildētājam ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei, atbildētājam ir paziņots, ka sprieduma norakstu
2016.gada 26.septembrī varēs saņemt tiesas kancelejā, līdz ar to, atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25 pantam, pārbaudot lietas materiālus, tiesa secina,
ka nav šķēršļu lietas izskatīšanai rakstveida procesā.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.
No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājs, pamatojoties uz 2007.gada 17.maija pirkuma līgumu, ieguvis īpašumā dzīvokļa īpašumu /adrese/.
No zemesgrāmatas nodalījuma noraksta redzams, ka ar zemesgrāmatu tiesneses 2015.gada 14.jūlija lēmumu, pamatojoties uz Aizkraukles rajona
tiesas Zemesgrāmatu nodaļas 2015.gada 21.maija lēmumu lietā Nr.C41002815, nostiprinātas īpašuma tiesības citai personai uz dzīvokļa īpašumu Nr.34,
/adrese/, līdz ar to, /pers.A/ īpašuma tiesība uz minēto nekustamo īpašumu izbeigusies (lietas 14.-15.lapa).
2007.gada 29.maijā starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts līgums par siltumenerģijas piegādi. Līguma 1.punktā prasītājs apņēmās piegādāt
siltumenerģiju atbildētāja nekustamajam īpašumam, savukārt, dzīvokļa īpašniece apņēmās samaksāt prasītājam par piegādāto siltumenerģiju.
Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 3.punktā noteikts dzīvokļa īpašnieka pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar
dzīvokļu īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).
Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne vēlāk
radušās izpildes grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma.
No parāda aprēķina redzams, ka atbildētājs laika periodā no 2014.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 7.jūnijam iekrājis siltumenerģijas maksas parādu
827,58 euro (lietas 21.lapa). Parāda aprēķins veikts, ņemot vērā Aizkraukles novada Sabiedrisko pakalpojumu regulatora noteiktos siltumenerģijas
tarifus (lietas18.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei ir jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā noteikts, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam, to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo (..).
Atbildētājs tiesai nav iesniedzis pierādījumus, ka parāds ir apmaksāts, kā arī nav iesniedzis paskaidrojumus vai iebildumus par prasību. Tiesai nav
pamata apšaubīt prasītāja parāda aprēķinu, arī atbildētājs to nav apstrīdējis.
Lietas iztiesāšanas laikā netika gūti pierādījumi, ka atbildētājs parādu 827,58 euro apmērā par piegādāto siltumenerģiju prasītājam būtu samaksājis.
Atbildētājas nav pildījis Dzīvokļa īpašuma likumā noteikto dzīvokļa īpašnieka pienākumu norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, līdz ar to,
no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams parāds par piegādāto siltumenerģiju 827,58 euro apmērā.
Prasītājs aprēķinājis un lūdz piedzīt no atbildētāja līgumsodu par laika periodu no 2014.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 7.jūnijam 130,61 euro
apmērā.
Saskaņā ar Civillikuma 3.pantu, katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies
vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.
Savukārt, saskaņā ar likuma ,,Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļa spēkā stāšanās laiku un piemērošanas
kārtību” 21.pantu, līgumiem, kuri noslēgti līdz 2013.gada 31.decembrim un kuros ietverts pienākums maksāt līgumsodu, ja šo līgumu darbība turpinās pēc
2014.gada 1.janvāra un līdz 2014.gada 31.decembrim par tiem nav celta prasība tiesā, ar 2015.gada 1.janvāri piemērojami grozījumi Civillikuma 1716.,
1717., un 1722.pantā par līgumsoda noteikumiem un grozījumi Civillikuma 1843.pantā par parāda samaksas kārtību.
Kā secināms no lietas materiāliem, līgums par siltumenerģijas piegādi noslēgts 2007.gada 29.maijā (lietas 24.lapa), līguma darbība turpinājās līdz
2015.gada 7.jūnijam.
Tādējādi, ievērojot apstākli, ka līguma darbība turpinājās pēc 2014.gada 1.janvāra un prasība par no līguma izrietošo saistību izpildi tiesā celta
2016.gada 4.aprīlī, t.i., pēc 2014.gada 31.decembra, tad, izšķirot strīdu izskatāmajā lietā, ir piemērojamas Civillikuma normas par līgumsoda
noteikumiem, kuras ir spēkā no 2014.gada 1.janvāra.
Saskaņā ar Civillikuma 1716.panta pirmo daļu, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,
nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Saskaņā ar minētā panta trešo daļu, līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai nepildīšanu
īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.
Civillikuma 1720.panta 2.punkts nosaka, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz
par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.
Līguma par siltumenerģijas piegādi 3.2.punktā noteikts atbildētāja pienākums maksāt līgumsodu 0,05% apmērā no kopējās parāda summas par
katru nokavēto dienu.
Tiesa secina, ka atbildētājs ir pieļāvis saistību izpildes nokavējumu, jo noteiktajā termiņā netika veikti maksājumi par siltumenerģijas piegādi, līdz ar
to, atbilstoši līguma noteikumiem, ir iestājies atbildētāja pienākums maksāt prasītājam līgumsodu.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 5.panta sestajā daļā noteiktajam, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru, kur, savukārt, vairākkārt
norādīts (skat., piemēram, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2009.gada 20.maija spriedumu lietā Nr.SKC-161), ka jautājums par
līgumsoda taisnīgumu un samērīgumu izlemjams pēc tiesas ieskata saskaņā ar Civillikuma 5.pantā norādīto par taisnības apziņu un vispārīgiem tiesību
principiem.
Uz tiesas pienākumu vērtēt līgumsoda apmēru norādīts Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2013.gada tiesu prakses apkopojumā
„Tiesu prakse līgumsodu piemērošanā”. Ievērojot to, ka atbildētāja Patērētāju tiesību likuma izpratnē ir atzīstama par patērētāju, tad tiesai jāvērtē
prasītāja prasītā līgumsoda apmērs.
Tiesa ņem vērā, ka atbildētājs kopš 2014.gada 1.janvāra bija sācis pieļaut maksājumu kavējumu par piegādāto siltumenerģiju. Vienlaikus,
izvērtējot līgumsoda apmēru, kā arī, ņemot vērā judikatūrā un tiesību zinātnē paustās atziņas par līgumsoda noteikšanas un samērīguma kritērijiem, tiesa
atzīst, ka izvērtējot konkrētās lietas apstākļus, par samērīgu un taisnīgu atzīstams līgumsods, kas nepārsniedz 10 procentus no parāda pamatsummas
(827,58 euro), proti, līgumsods 82,76 euro apmērā.
Tādējādi tiesa atzīst, ka prasība daļā par līgumsoda piedziņu ir apmierināma daļēji, piedzenot no atbildētāja par labu prasītājam līgumsodu 82,76
euro apmērā. Savukārt, prasība daļā par līgumsoda piedziņu 47,85 euro apmērā ir noraidāma.
Prasītājs aprēķinājis un lūdz piedzīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2015.gada 8.jūnija līdz 2016.gada
31.martam 40,54 euro apmērā.
Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Ar procentiem, atbilstoši Civillikuma 1753.pantā noteiktajam, saprotama atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu
lietošanas atvēlējumu vai kavējuma samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1754.pantu procentiem vienmēr nepieciešams galvenais parāds jeb kapitālparāds.
Civillikuma 1759.panta 1.punkts nosaka, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, un šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Civillikuma 1765.panta pirmā daļa paredz, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums
nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Tiesa atzīst, ka prasītājam, atbilstoši Civillikuma 1759. un 1652.panta noteikumiem ir tiesības prasīt likumiskos sešus procentus gadā no par laika
periodu 2015.gada 8.jūnija līdz 2016.gada 31.martam. Neapmaksājot rēķinus par piegādāto siltumenerģiju, atbildētājs ir pielaidis nokavējumu, un par
nokavējuma laiku atbildētājam ir pienākums maksāt nokavējuma procentus.
Civillikuma 1.pants nosaka, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Lietā nav iesniegti pierādījumi, kas liecinātu par tādu
apstākļu esamību, kas būtu par pamatu, atbilstoši Civillikuma 1657.panta noteikumiem lemt par parādnieka atsvabināšanu no viņam nelabvēlīgam
nokavējuma sekām, tādēļ tiesa atzīst, ka prasība daļā par nokavējuma procentu piedziņu par laika periodu no 2015.gada 8.jūnija līdz 2016.gada
31.martam 40,54 euro apmērā ir pamatota un apmierināma.
Prasītājs lūdzis atzīt tā tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no pamatparāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei.
Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamo
summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles
noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds norādīts
prasības pieteikumā.
Tiesa atzīst, ka prasītājam, saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu, 1759.panta 1.punktu, 1765.pantu un Civilprocesa likuma 195.pantu, atzīstamas
tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja likumiskos 6 % (sešus procentus) gadā no galvenā parāda summas par
laika periodu līdz sprieduma izpildei, nepārsniedzot tās apmēru.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram (..).
Ņemot vērā, ka prasība apmierināta daļēji, no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenama valsts nodeva proporcionāli tiesas apmierināto
prasījumu apmēram (950,88 euro), kas sastāda 142,63 euro.
Turklāt, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami izdevumi, kas saistīti ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu
4,70 euro apmērā (lietas 12.lapa), un izdevumi, kas saistīti ar publikācijas sagatavošanu un ievietošanu oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” 17,36
euro (lietas 39.,40.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu (..), un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka
termiņu sprieduma labprātīgai izpildei (..).
Tiesa atzīst, ka atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 195., 204.1 pantu, 250.25 pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Aizkraukles novada pašvaldības SIA /Nosaukums A/, vienotais reģistrācijas
Nr./reģistrācijas numurs/, parādu par piegādāto siltumenerģiju par laika periodu līdz 2015.gada 7.jūnijam 827,58 EUR (astoņi simti divdesmit septiņus
euro un 58 centus), līgumsodu 82,76 EUR (astoņdesmit divus euro un 76 centus), likumiskos procentus par laika periodu no 2015.gada 8.jūnija līdz
2016.gada 31.martam 40,54 EUR (četrdesmit euro un 54 centus), valsts nodevu 142,63 EUR (viens simts četrdesmit divus euro un 63 centus) un ar
lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 22,06 EUR (divdesmit divus euro un 06 centus), kopā 1115,57 EUR (viens tūkstotis viens simts piecpadsmit euro
un 57 centus).
Prasību daļā par līgumsoda piedziņu 47,85 EUR (četrdesmit septiņus euro un 85 centu) apmērā noraidīt.
Atzīt Aizkraukles novada pašvaldības SIA /Nosaukums A/, vienotais reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku līdz sprieduma
izpildei saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% gadā no piespriestās galvenā parāda summas 827,58 EUR (astoņi simti
divdesmit septiņiem euro un 58 centiem), nepārsniedzot tās apmēru.
Noteikt /pers.A/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā, iesniedzot apelācijas sūdzību Aizkraukles rajona
tiesā.
Tiesnese I.Silicka