Court dismissed car damage claim against property manager due to lack of evidence proving snow caused the specific windshield breakage.

Civillieta Nr. C29 4544 17

Lietas arhīva Nr. C-1310-18/16

ECLI:LV:RLPT:2018:0326.C29454417.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2018. gada 26.martā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā : tiesnese V.Gailīte

ar sekretāri E.Pavloviču,

piedaloties prasītāja /pers. A/ pilnvarotai pārstāvei /pers. B/ un atbildētājas SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pilnvarotam pārstāvim /pers. C/

2018.gada 12.martā atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu par /pers. A/ prasību pret SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par zaudējumu piedziņu. Tiesa

k o n s t a t ē j a :

prasītājs /pers. A/ (turpmāk arī prasītājs) Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā cēlis prasību pret atbildētāju SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”

(turpmāk arī atbildētāja) par zaudējumu piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2017.gada 13 .janvārī /adrese/, pagalmā prasītājs bija novietojis savu automašīnu Audi ?6 ar valsts reģistrācijas

numuru /reģistrācijas numurs/. Nenotīrītā ēkas jumta dēļ no mājas jumta krītošs sniegs un ledus izsita automašīnas aizmugurējo vējstiklu. Rezultātā

nodarīto bojājumu dēļ automašīnai bija nepieciešams nomainīt aizmugurējo vējstiklu, kura izmaksas ir EUR 140. “Rīgas namu pārvaldnieks” SIA,

iecirknis “Daugava” ir ēkas /adrese/ pārvaldītāja un apsaimniekotājs. Tā kā Atbildētāja atbilstoši normatīvo aktu prasībām nebija nodrošinājusi sniega un

ledus (arī lāsteku) notīrīšanu no ēkas fasādes un jumta, kā arī nebija nodrošinājusi bīstamo vietu norobežošanu gājēju un transportlīdzekļu drošībai, tad

normatīvo aktu neievērošana (bezdarbība) ir radījusi prasītājam zaudējumus, par automašīnai Audi A6 ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/

nodarītajiem bojājumiem, un atbildētājam ir pienākums nodarītos zaudējumus atlīdzināt.

Prasītājs, pamatojot prasību ar Civillikuma 1084., 1635., 1773., 1775., 1776.panta trešā daļa, 1779., 2358. un 2359.pantiem, MK noteikumu

Nr. 906 6.punktu, lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam zaudējumus 140 euro, noteikt prasītājam tiesības saņemt līdz sprieduma izpildei

6% (sešus) likumiskos procentus gadā no pamatparāda summas, kā arī piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam tiesāšanās izdevumus valsts nodevu

EUR 71,14 un kancelejas nodevu EUR 4,70, kopā tiesāšanās izdevumus EUR 75,84, bet pavisam kopā piedzīt EUR 215,84 (divi simti piecpadsmit eiro

un astoņdesmit četri centi).

Atbildētāja tiesai saskaņā ar Civilprocesa 148. panta noteikumiem iesniegusi rakstveida paskaidrojumus, kuros prasību neatzīst un norāda, ka

prasība un tai pievienotie materiāli nesatur pierādījumus par to, ka bojājumi automašīnai radušies 2017.gada 13.janvārī pie prasībā norādītajiem

apstākļiem un atbildētāja neuzskata, ka ir atbildīga par zaudējumiem.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāve uzturēja prasību saskaņā ar prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem un argumentiem, kā arī atzina, ka prasītāja

rīcībā nav nekādu citu pierādījumu, kā vien tie, kas iesniegti tiesā.

Atbildētājas pārstāvis tiesas sēdē prasību neatzina, paskaidrojot, ka prasītājs nav pierādījis prasību.

Noklausoties pušu pārstāvju paskaidrojumus, kā arī pārbaudot un novērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir

noraidāma saskaņā ar sekojošiem

motīviem:

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 192.pantu tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata,

nepārsniedzot prasījuma robežas.

Prasītājs norāda, ka atbildētāja nodarījusi prasītājam zaudējumus EUR 140 apmērā.

Tā kā prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas zaudējumus, tad tiesai jānoskaidro zaudējumu esamība, tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas

attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa.

Civillikuma 1779.pants nosaka, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Saskaņā ar Civillikuma 1770.pantu ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Ar jēdzienu „zaudējums” saprot jebkādu mantas

samazinājumu, zaudējumu vai bojājumu, kā arī peļņas atrāvumu, papildu izdevumus un citas mantiski novērtējamas tiesību aizskāruma sekas. (Kalvis

Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata, TNA, Rīga. 2006. lpp.238.).

Saskaņā ar Civillikuma 1775.pantu, katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Mūsdienu tiesību teorijā atzīts, ka zaudējumu atlīdzības

pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv šādi priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati: 1) tiesību aizskārēja neattaisnojuma darbība, kas attiecīgos

gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa; 2) zaudējumu esamība; 3) cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību

(K.Torgāns. Saistību tiesības I daļa. Rīga, 2006., lpp.209.)

Saskaņā ar Civillikuma 1771. pantu zaudējums var būt vai nu tāds, kas jau cēlies, vai tāds, kas vēl stāv priekšā; pirmajā gadījumā tas dod tiesību

uz atlīdzību, bet otrajā uz nodrošinājumu. Tikai jau cēlies zaudējums, faktiski pastāvošs zaudējums ir jāatlīdzina.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru.

Konkrētajā gadījumā LR Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 2008.gada 2.aprīļa spriedumā lietā SKC-143, norāda, ka zaudējumu

atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv šādi priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati:

1) tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa,

2) zaudējumu esamība,

3) cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību.

Lai apmierinātu prasību par zaudējumu piedziņu, tiesai jākonstatē visi minētie zaudējumu atlīdzības priekšnoteikumi.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus. Prasītājam jāpierāda

savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Tiesa atzīst, ka prasītājs, atbilstoši CPL 93.panta pirmās daļas nosacījumiem, nav iesniedzis tiesai pierādījumus attiecībā uz prasību par zaudējumu

piedziņu.

Tiesa uzskata, ka konkrētajā gadījumā vispār nav pamata runāt par atbildētājas nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas pienākumu Civillikuma

1779.panta izpratnē, jo prasītājs nav pierādījis jau pašu zaudējuma faktu un apmēru, kā mantiska rakstura negatīvās sekas.

Kā atzīts tiesību doktrīnā, civiltiesiskajā strīdā pusēm ir pretējas intereses un viedokļi un katra puse cenšas pārliecināt tiesu par noteiktu tiesisko

attiecību un juridiski nozīmīgu faktu esamību vai neesamību. To var panākt ar pierādījumiem un pierādīšanu (A. Līcis. Prasības tiesvedība un pierādījumi.

Prof. K. Torgāna zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2003, 62.lpp.). Saskaņā ar Civilprocesa likuma 92.pantu pierādījumi ir ziņas, uz

kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme lietas izspriešanā.

Savukārt šā likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta pirmajai daļai tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi

un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Savukārt šā panta trešā daļa noteic, ka tiesai spriedumā jānorāda, kādēļ tā vienam pierādījumam devusi priekšroku salīdzinājumā ar citu pierādījumu un

atzinusi vienus faktus par pierādītiem, bet citus - par nepierādītiem.

Konkrētajā gadījumā nav pierādīts zaudējumu fakts. Tiesā iesniegts SIA “Triplex” 2017.gada 13.janvārī izsniegts čeks par autostiklu EUR 100 un

tā uzstādīšanu EUR 40, kopā EUR 140.

Noklausījusies prasītājas pārstāves paskaidrojumus, kura atzīst, ka nekādi citi zaudējumus apliecinoši pierādījumi prasītāja rīcībā nav, atzīst, ka

iepriekš minētais čeks nepierāda faktu, ka zaudējumi būtu radušies tieši prasītājam viņam piederošas automašīnas Audi ?6 ar valsts reģistrācijas numuru

/reģistrācijas numurs/ remontam, proti, bojātā automašīnas aizmugurējā vējstikla nomaiņai.

Tādējādi, tiesa atzīst, ka nekonstatējot zaudējumus, kas ir viens no priekšnosacījumiem, lai rastos zaudējumu atlīdzināšanas pienākums, faktiski nav

nepieciešams vērtēt pārējo zaudējumu priekšnosacījumu esamību lietā, proti, atbildētājas prettiesisku rīcību un vainu zaudējumu nodarīšanā. Tā kā lietā

nav pierādīts vismaz viens no priekšnoteikumiem, kas rada zaudējumu atlīdzināšanas pienākumu, tiesa atzīst, ka nav pamata apmierināt prasītāja prasību

par zaudējumu piedziņu.

Tiesa atzīst, ka nekonstatējot zaudējumu esamību un apmēru, prasība par zaudējumu piedziņu no atbildētājas ir noraidāma.

Pie šādiem apstākļiem noraidāma arī tiesas izdevumu piedziņa no atbildētājas prasītāja labā, jo atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta otrajai daļai,

prasītāja labā netiek piedzīti tiesāšanās izdevumi, ja prasība tiek noraidīta.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu, ja prasību noraida (..), tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no

prasītāja valsts ienākumos (..).

Prasītājs, ceļot prasību tiesā, ir samaksājis valsts nodevu Civilprocesa likuma 34.pantā noteiktajā apmērā, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 4.70 euro apmērā. No lietas materiāliem konstatēts, ka lietā kopā radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5.09 euro apmērā. Līdz ar to

no prasītājas valsts labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 0.39 euro apmērā.

Taisot spriedumu [..] par tiesāšanās izdevumu piedziņu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai

izpildei. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, līdz ar to prasītājam nosakāms

10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Vadoties no Civilprocesa likuma 8., 44., 97., 190., 204.1 panta, tiesa

n o s p r i e d a:

/pers. A/ prasību pret SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par naudas piedziņu noraidīt pilnībā.

Prasību piedzīt no atbildētājas SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” galveno parādu 140.00 euro, un visus tiesāšanās izdevumus noraidīt pilnībā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0.39 euro, kas iemaksājami –

saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, konta Nr. LV51TREL2190458019000,

iemaksas mērķis: 21499 – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr. C29 4544 17 (C-1310-18/16).

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu par labu valstij 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas 2018.gada 26.martā, Rīgas apgabaltiesas

civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese V. Gailīte