Court convicts defendant of administrative offense for unauthorized absence during police control and imposes fine.

NORAKSTS

Lieta Nr.115002514/14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2014.gada 28.janvārī

Jelgavas tiesas tiesnese L.Gulbe,

ar tiesas sēdes sekretāru E.Puķi,

atklātā tiesas sēdē izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus par /pers. A/, personas kods:/personas kods/, deklarētā

dzīvesvieta: /adrese/ un faktiskā dzīves vieta: /adrese A/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas administratīvo

pārkāpumu kodeksa (turpmāk- Latvijas APK) 177.panta,

k o n s t a t ē j a:

2014.gada 13.janvārī Jelgavas tiesā saņemts Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk- VP Zemgales RP) Jelgavas

iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores /Valsts amatpersona/ 2014.gada 10.janvārī sastādīts administratīvā pārkāpuma

protokols PA Nr.774186 un tam pievienotie administratīvā pārkāpuma lietas materiāli par to, ka 2013.gada 15.novembrī plkst.00:25

/pers. A/ (turpmāk tekstā – Persona, kuram saskaņā ar Jelgavas tiesas 2009.gada 16.februāra spriedumu piespriests papildsods –

policijas kontrole uz 2 gadiem, pārbaudes laikā, bez policijas atļaujas neatradās savā dzīvesvietā. Līdz ar to Persona pārkāpusi

policijas kontroles noteikumus, kuri norādīti 2013.gada 16.oktobra lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu

1.1.punktā, Latvijas sodu izpildes kodeksa „Pārejas noteikumi” 24.punkta 1.apakšapunkta punktā „a”, 2.apakšpunktā un

4.apakšpunktā, pēc kura izriet, ka Persona neievēro Ministru kabineta noteikumu Nr.479 „Papildsoda- policijas kontrole īstenošanas

kārtība” III nodaļas 25., 29. un 30.punktu.

Protokolā norādīts, ka Persona ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 177.pantā.

Saskaņā ar Latvijas APK 213.pantu lieta ir pakļauta izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesā.

Saskaņā ar Latvijas APK 260.panta otro daļu personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības piedalīties lietas

izskatīšanā. Par tiesas sēdes laiku un vietu Personai paziņots Latvijas APK 268. 1 panta noteiktajā kārtībā, š.g. 14.janvārī nosūtot

tiesas pavēsti uz viņa deklarēto un faktisko dzīves vietu. Atbilstoši „Paziņošanas likuma” 8.panta trešajai daļai, dokuments, kas

paziņots kā ierakstīts pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu septītajā dienā pēc nodošanas pastā.

2014.gada 24.janvārī Jelgavas tiesā saņemts /pers. B/ iesniegums un tam pievienotais izraksts no stacionārā pacienta medicīniskās

kartes, no kuras redzams, ka Persona laika posmā no 2014.gada 20.janvāra līdz 2014.gada 4.februārim izies ārstēšanās kursu

stacionārā.

2014.gada 28.janvārī Persona uz tiesas sēdi neieradās, Personas lūgumi par administratīvās lietas izskatīšanas atlikšanu Jelgavas

tiesā nav saņemti. Tādejādi, tiesneses ieskatā, Personas neierašanās uz tiesas sēdi uzskatāma par attaisnotu, bet minētais

apstāklis nerada tiesai pienākumu atlikt lietas izskatīšanu, līdz ar to lieta izskatāma bez Personas klātbūtnes.

Administratīvā pārkāpuma protokolā Persona ar parakstu apliecināja, ka viņš ir iepazīstināts ar administratīvā pārkāpuma protokola

saturu un viņam izskaidrotas Latvijas APK 260.pantā noteiktās pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un

pienākumi, kā arī saņēmis protokola eksemplāru. Parakstot protokolu, Persona norādīja, ka ar protokolu ir iepazinies un tam piekrīt.

2014.gada 10.janvāra rakstveida paskaidrojumā Persona paskaidroja, ka 2013.gada 15.novembrī plkst.00:25 neatradās savā

dzīvesvietā, atradās pie tēva laukos. Nepabrīdināja inspektoru, kas veic kontroli, jo viņam nebija līdzekļu laikā atgriezties Jelgavā.

Apzinās, ka pārkāpa policijas kontroli. Norāda, ka turpmāk tas neatkārtosies.

Pārbaudījusi un novērtējusi administratīvajā lietā iesniegtos pierādījumus, tiesnese secina, ka Persona ir izdarījusi Latvijas APK

177.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu, proti, tīši pārkāpusi policijas kontroles noteikumus.

Saskaņā ar Latvijas APK 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro vai ir izdarīts

administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai

ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas

pareizā izlemšanā.

Atbilstoši Latvijas APK 177.pantam (redakcijā ar grozījumiem, kas ir spēkā līdz 2014.gada 1.janvārim), par policijas kontroles tīšu

pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas kontrole, uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem vai piemēro

administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm. Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības atbilstoši minētajai tiesību

normai, nepieciešams konstatēt faktu, ka persona, kurai noteikts papildsods- policijas kontrole, ir tīši pārkāpusi noteiktās kontroles

noteikumus.

Atbilstoši Latvijas APK 243.panta noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā

kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās

personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus

apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar Latvijas APK 243. 1pantu par pierādīšanas līdzekļiem tiek atzīti: pie administratīvās atbildības sauktās personas

paskaidrojumi, personu liecības, eksperta atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem,

rakstveidā vai citā formā, elektroniskie pierādījumi, procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem,

lietiskie pierādījumi.

Savukārt Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas

pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Tiesnese konstatē, ka administratīvā pārkāpuma protokolā PA Nr.774186 norādītās ziņas ir pamatotas ar sekojošiem lietā iegūtajiem

pierādījumiem – VP Zemgales RP Jelgavas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores /Valsts amatpersona/ ziņojumu, lēmumu

par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā, kā arī lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu.

Ar lietā iegūtajiem pierādījumiem konstatēts, ka Persona ar Jelgavas tiesas 2009.gada 16.februāra spriedumu atzīta par vainīgu pēc

Krimināllikuma 175.panta otrās daļas, 176.panta otrās daļas, 180.panta otrās daļas un sodīta ar brīvības atņemšanu uz 5 gadiem, bez

mantas konfiskācijas, ar policijas kontroli uz 2 gadiem. Persona pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas un kontroles lietas

iekārtošanas, kā arī konkrēta ierobežojuma – aizlieguma atstāt dzīvesvietu /adrese B/, no plkst.22.00 līdz plkst.06.00 piemērošanas,

2013.gada 15.novembrī pēc plkst.22:00 (konkrēti plkst.00:25) norādītajā dzīves vietā neatradās.

Ar IeM Informācijas centra Sodu reģistra datiem par personas administratīvajiem pārkāpumiem konstatēts, ka Persona ir

administratīvi sodīta, nauda sodi nav izpildīti.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesnese secina, ka Personas izdarītais administratīvais pārkāpums ir kvalificēts pareizi un tiesnesei nav

radušās pamatotas šaubas par to, ka viņš pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas, izciešot ar tiesas nolēmumu piespriesto

papildsodu - policijas kontroli, 2013.gada 15.novembrī pēc plkst. 22:00 neatradās savā dzīves vietā, tādējādi pārkāpjot 2013.gada

16.oktobra lēmuma par policijas kontroles ierobežojumu 1.1.apakšpunktu, kas piemēroti saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa

sadaļas „Pārejas noteikumi” 24.punkta 1.apakšpunkta a)punktu, kā arī 2. un 4.apakškpunktu, vienlaikus pārkāpjot arī MK 2008.gada

30.jūnija noteikumu Nr.479 „Papildsoda- policijas kontrole- īstenošanas kārtība” III daļas 18.punktu (minētos noteikumus atbilstoši

Latvijas Sodu izpildes kodeksa „Pārejas noteikumu” 4.apakšpunktam (21.07.2011. likuma redakcijā, kas stājās spēkā 01.10.2011.)

piemēro policijas kontroles īstenošanai), kas nosaka, ka kontrolējamai personai, kurai noteikts ierobežojums – aizliegums atstāt

dzīves vietu diennakts laikā ir pienākums novērst iespējamos šķēršļus vai traucēt policijas amatpersonām piekļūt dzīvesvietai laikā,

kas noteikts lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu.

Atbilstoši MK 2008.gada 30.jūnija noteikumu Nr.479 „Papildsoda – policijas kontrole – īstenošanas kārtība” 18.punktam jebkura

kontrolējamās personas tīša darbība vai bezdarbība, kas liedz policijas amatpersonām pārliecināties par kontrolējamās personas

atrašanos dzīves vietā, uzskatāma par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu. Savukārt minēto noteikumu 25.punkts nosaka, ka

par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu ir uzskatāma ikviena neattaisnota rīcība, kuras rezultātā kontrolējamā persona nav

izpildījusi lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu.

Tiesnese atzīst, ka tādējādi Persona ar savām darbībām ir izdarījusi Latvijas APK 177.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu,

proti, ir pārkāpusi policijas kontroles noteikumus un Personas vaina pierādīta ar administratīvās lietas materiāliem kopumā- ar

administratīvā pārkāpuma protokolu PA Nr.774186, 2013.gada 15.novembra lēmumu par lietvedības uzsākšanu administratīvā

pārkāpuma lietā, VP Zemgales RP Jelgavas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores /Valsts amatpersona/ 2013.gada

15.novembra ziņojumu, 2013.gada 16.oktobra lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu un citiem rakstveida

pierādījumiem.

Lai nostiprinātu likumību, novērstu tiesību pārkāpumus un, lai personu audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu

cienīšanas garā, Persona saucama pie administratīvās atbildības, uzliekot Personai administratīvo sodu Latvijas APK 177.panta

soda sankcijas ietvaros.

Nosakot sodu, tiesnese ņem vērā pārkāpuma raksturu, tā izdarīšanas apstākļus, pārkāpēja personību, vainas pakāpi un mantisko

stāvokli, proti, bezdarbnieks, ienākumi mēnesī Ls 35, apgādībā personu nav, administratīvi sodīts. Atbildību mīkstinošus apstākļus

tiesnese nekonstatē, bet par atbildību pastiprinošo apstākli atzīst, ka pārkāpumu izdarījusi persona, kas agrāk izdarījusi noziegumu.

Izvērtējot visus lietā konstatētos apstākļus to savstarpējā sakarībā, tiesnese atzīst, ka administratīvā soda mērķi ir iespējams sasniegt

Personai piemērojot panta sankcijā noteikto naudas sodu tādā apmērā, kas ir samērīgs ar izdarīto pārkāpumu.

Pamatojoties uz augstāk minēto un vadoties no Latvijas APK 213., 244., 268. 1., 270., 272., 289.6, 289.12 – 289.13 un 289.16 un

289.17 -289.18 pantu, tiesnese

nosprieda:

atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods:/personas kods/Latvijas APK 177.pantā paredzēta administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un

sodīt ar naudas sodu 35 euro (trīsdesmit pieci euro) apmērā.

Pilns spriedums sastādīts 2014.gada 28.janvārī.

Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma paziņošanas dienas var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesai, apelācijas

sūdzību iesniedzot Jelgavas tiesā.

Atbilstoši „Paziņošanas likuma” 8.panta trešajai daļai dokuments, kas paziņots kā ierakstīts pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu

septītajā dienā pēc nodošanas pastā.

Naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no nolēmuma saņemšanas dienas, naudas soduiemaksājot

sekojošā kontā: kods 0551 naudas sodi, Valsts kase, NMR 90000050138, konts LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22.

Maksājuma mērķis: naudas sods, ko uzlikusi tiesu iestāde.

Kvīts par naudas soda samaksu jāiesniedz Jelgavas tiesā 21.kabinetā.

Maksājuma dokumentā uzrādāmas ziņas par pārkāpēju, lietas numurs (Nr.115002514/14) un administratīvā pārkāpuma

protokola numurs (Nr.PA774186).

Tiesnese (personiskais paraksts) L.Gulbe

NORAKSTS PAREIZS

Jelgavas tiesas tiesnese L.Gulbe

Jelgavā, 2014.gada 28.janvārī