Court convicts drunk driver of DUI and adds prior suspended sentence to final term.
Legislator summary
AI generatedThe Madonas District Court convicted the defendant of driving under the influence and without a license, finding the evidence sufficient despite no formal evidence examination. The court determined that the defendant's prior suspended sentence for a similar offense should be partially added to the new penalty. Consequently, the final sentence was set at eleven months imprisonment with a four-year license revocation.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 262. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 51. panta 1. daļa: When a defendant is convicted of a new offense during police control, the unserved portion of the prior suspended sentence is added to the new sentence to ensure proportionality.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11300001716
Lietas arhīva Nr. K23-0047-16
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2016. gada 19.februārī
Madonas rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētāja I. Lazdiņa,
piedaloties prokurorei J.Tropai
iztiesājot atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers. C/ ( personas kods /personas kods/) apsūdzībā pēc Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas,
k o ns t a t ē j a
/pers. C/ vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām ( transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā atņemtas ) un
atrodoties alkohola ietekmē.
2016.gada 12.janvārī ap plkst.23.05 /pers. C/ ceļa posms, būdams alkohola ietekmē (alkohola koncentrācija izelpā 1,77 %o), bez
tiesībām vadīt transportlīdzekli, jo transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā atņemtas , vadīja automašīnu /TL marka/ ar valsts reģistrācijas
numuru numuru
Ar šādām darbībām /pers. C/ izdarīja Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
/pers. C/ sevi par vainīgu viņam izvirzītajā apsūdzībā atzina. Paskaidroja, ka piekrīt apsūdzībā minētajiem pirmstiesas procesā
konstatētajiem noziedzīga nodarījuma izdarīšanas apstākļiem un kvalifikācijai. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. pantu tiesas izmeklēšanā netika
izdarīta pierādījumu pārbaude, jo šādu lūgumu pieteica apsūdzētais un prokurore. Lietas materiālu pārbaudes rezultātā tiesa ir pārliecinājusies, ka tie
apstiprina /pers. C/ vainu. Tā kā lietā netika pārbaudīti pierādījumi, to uzskaitījums un analīze nav nepieciešama. Pārbaudīti tikai tie pierādījumi, kas
raksturo apsūdzēto.
Apsūdzētā darbības pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas un viņš ir sodāms par izdarīto noziedzīgo nodarījumu.
Atbilstoši Krimināllikuma 35.pantā noteiktajam , soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, vainīgo personu sodīt par
izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu,kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu
nodarījumu izdarīšanas. Saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu , nosakot soda veidu , tiek ņemts vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturs un radītais
kaitējums, vainīgā personība , savukārt, nosakot soda mēru, tiek ņemti vērā atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi.
/pers. C/ iepriekš ir sodīts astoņas reizes , tai skaitā vienu reizi sodīts par noziedzīgu nodarījumu pret satiksmes drošību. Pēdējo reizi sodīts
nosaukums tiesā 2013.gada 28.februārī par Krimināllikuma 175 .panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu , piemērojot Krimināllikuma
50.panta piekto daļu, ar brīvības atņemšanu uz četriem gadiem un trim mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz diviem gadiem,
nosakot policijas kontroli uz diviem gadiem . Pamatsodu izcietis 2015.gada 22.novembrī( lietas 33.-36.lapa) .
Pats apsūdzētais paskaidroja, ka strādā gadījuma darbus, regulāru ienākumu neesot.Palīdzot mātei saimniecībā. Pirms gada apprecējies,
apgādājamo neesot.
pers Cizdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu klasificējams kā mazāk smags noziegums.
Atbilstoši Krimināllikuma 47.panta otrajai daļai par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst to, ka savu vainu viņš vaļsirdīgi atzīst,
izsaka nožēlu par izdarīto.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta 1.punktu apsūdzētā atbildību pastiprina tas, ka noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgo
nodarījumu recidīvu.
Vērtējot /pers. C/ personību, atzīstams, ka viņš ir persona ar zemu tiesiskās apziņas līmeni, jo neraugoties uz vairākkārtīgi piemērotajiem
kriminālajiem sodiem, savu sociālo dzīves veidu apsūdzētais nemaina un turpina izdarīt noziedzīgus nodarījumus.Tiesas ieskatā, apsūdzētajam ir
izveidojusies stabila tendence izdarīt likumpārkāpumus, kas , savukārt, liecina par to, ka /pers. C/ ir sabiedriski bīstama persona, kas necenšas stāties uz
labošanās ceļa, tādēļ viņam piemērojams sods, kas saistīts ar izolēšanu no sabiedrības.
Bez tam Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas sankcija kā obligātu paredz arī transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu uz laiku līdz
pieciem gadiem. Ņemot vērā gūto informāciju par iepriekš piemēroto kriminālsodu ceļu satiksmes jomā, kas arī savā ziņā /pers. C/ raksturo kā
personu, kura nerespektē likuma normas, piemērojams papildsods, kas ir tuvāk maksimālajai robežai.
Attiecībā uz Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas sankcijā minēto mantas konfiskāciju, tiesa pievienojas prokurores viedoklim, ka tā
nav piemērojama, jo apsūdzētais vadīja transportlīdzekli, kas pieder citai personai. Krimināllikuma 42.panta trešā daļa paredz, ka tiesa nosakot mantas
konfiskāciju par noziedzīgu nodarījumu pret satiksmes drošību, attiecina to uz transportlīdzekli. Savukārt Krimināllikuma 42.panta pirmā daļa nosaka -
mantas konfiskācija ir notiesātā īpašumā esošās mantas vai tās daļas piespiedu bezatlīdzības atsavināšana valsts īpašumā. Līdz ar to šajā gadījumā
mantas konfiskācija nav iespējama. No lietas 10.lapā esošās informācijas un lietas 5.lapā esošā lēmuma redzams, ka automašīna pieder citai personai
un to nolemts atdot īpašniekam.
Krimināllikuma 51.pants noteic , ja notiesātais pēc sprieduma taisīšanas, bet pirms pilnīgas soda izciešanas izdarījis jaunu noziedzīgu nodarījumu,
tiesa jaunajā spriedumā noteiktajam sodam pilnīgi vai daļēji pievieno sodu, kas nav izciests pēc iepriekšējā sprieduma un galīgajam sodam pēc vairākiem
spriedumiem jābūt lielākam par sodu, kāds noteikts par jaunu izdarītu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par neizciestā soda daļu pēc iepriekšējā sprieduma.
Tā kā ir konstatēts noziedzīgu nodarījumu recidīvs , sodam jāpievieno ne mazāk kā viena trešdaļa no neizciestā soda.
Brīvības atņemšanas sodu pēc nosaukumstiesas 2013.gada 28.februāra sprieduma apsūdzētais ir izcietis 2015.gada 22.novembrī . No šī datuma
tiek skaitīts papildsoda– transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana, termiņš. Uz sprieduma pasludināšanas brīdi šajā iztiesājamā lietā neizciestais
papildsods ir viens gads deviņi mēneši un divas dienas.
/pers. C/ noziedzīgo nodarījumu ir izdarījis arī neizciesta papildsoda – policijas kontroles laikā , tādējādi saskaņā ar Krimināllikuma pārejas
noteikumu 13.punkta 3.apakšpunktu neizciestā papildsoda laiks pēc iepriekš minētā nosaukums tiesas sprieduma aizstājams ar brīvības atņemšanu
.Notiesājot personu par jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanu policijas kontroles laikā, par izciesto papildsoda – policijas kontroles – daļu ir atzīstams
laika periods no dienas, kad persona tika atbrīvota no ieslodzījuma vietas, līdz jauna tiesas sprieduma taisīšanas dienai. Tādējādi neizciestais policijas
kontroles laiks uz sprieduma taisīšanas dienu ir viens gads deviņi mēneši un divas dienas, kas saskaņā ar Krimināllikuma pārejas noteikumu 13.punkta
3.apakšpunkta nosacījumiem atbilst desmit mēnešiem un 16 brīvības atņemšanas dienām, rēķinot divas policijas kontroles dienas kā vienu brīvības
atņemšanas dienu.
Tiesa, ņemot vērā apstākli, ka /pers. C/ ir sadarbojies ar procesa virzītāju , atbilstoši
Kriminālprocesa likuma 21.pantam, izvēloties vienkāršāku procesa veidu, nodrošinot efektīvāku krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, kā
arī ievērojot apsūdzētā atbildību mīkstinošo apstākli un prokurores izteikto viedokli, atzīst par iespējamu, nosakot galīgo sodu, saskaņā ar
Kriminālprocesa likuma 51.panta pirmo daļu, piemērot labvēlīgāko soda noteikšanas principu, proti, noteiktajam sodam daļēji pievienojot neizciestos
papildsodus pēc Rēzeknes tiesas 2013.gada 28.februāra sprieduma.
Lietā nav lietisko pierādījumu un dokumentu, par kuriem būtu pieņemams lēmums saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240. pantu. Nav arī
procesuālo izdevumu, par kuriem būtu lemjams saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368. pantu .
Pirmstiesas procesā /pers. C/ drošības līdzeklis nav bijis piemērots un tiesa neuzskata par nepieciešamu to piemērot arī līdz sprieduma spēkā
stāšanās brīdim.
Saskaņā ar iepriekš minēto un vadoties no Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528. , 529., 530.panta,
t ie s a no s p r ie d a
/pers. C/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā un sodīt ar īslaicīgu
brīvības atņemšanu uz 2 ( diviem) mēnešiem, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 4 (četriem ) gadiem .
Saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu, šajā spriedumā noteiktajam sodam daļēji pievienot neizciestos papildsodus pēc Rēzeknes tiesas
2013.gada 28.februāra sprieduma un galīgo sodu noteikt brīvības atņemšanu uz 11 (vienpadsmit) mēnešiem, atņemot transportlīdzekļu
vadīšanas tiesības uz 4 (četriem ) gadiem un 6 ( sešiem) mēnešiem.
Līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim drošības līdzekli nepiemērot.
Spriedumu daļā par noteikto sodu un procesuāliem pārkāpumiem 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas – 2016.gada
19.februāra , var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijā, iesniedzot sūdzību vai protestu Madonas rajona tiesā.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja ( personiskais paraksts) I.Lazdiņa