Land tax compensation claim dismissed due to lack of legal basis under land reform law.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the plaintiff's claim for land tax compensation in a small claims proceeding. The plaintiff argued entitlement based on the Land Reform Law, but the court found no legal basis for the compensation. Consequently, the claim was rejected in its entirety.
Legislator headnote
AI generatedLaw on Land Reform in the Republic of Latvia; CPL 1402; The court held that land tax compensation claims must be grounded in specific statutory provisions, and absent such basis, the claim is inadmissible.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C10054215 Lietvedības Nr.C0542-15/06
S P R I E D U M S Latvijas Republikas vārdā
2015.gada 10.septembrī, Bauskā, Bauskas rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese I.Bogdanova, rakstveida procesā izskatīja Zaļā ielā 12, Bauskā, civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu un
k o n s t a t ē j a :
/pers. A/, personas kods /personas kods/, turpmāk – prasītājs, cēlis tiesā maza apmēra prasību pret /pers. B/, personas kods /personas kods/, turpmāk – atbildētāja, par naudas piedziņu. Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājam pieder nekustamais īpašums – zemes gabals ar adresi /adrese /, kadastra Nr./numurs /. Prasības priekšmets – nekustamā īpašuma nodokļa par zemi kompensācijas samaksa par 2014.gadu dzīvoklim Nr.1 /adrese/. Prasības summas aprēķinā norādīts, ka kadastrālā vērtība zemei 2014.gadā ir 17906 euro (4,27 × 4558 m2 × koeficients 0,92), no tās aprēķinātais nekustamā īpašuma nodoklis par zemi dzīvojamai mājai /adrese/, ir 268,59 euro (17906 euro × 0,015), mājas dzīvokļu kopējā platība ir 259,9 m2 un dzīvokļa Nr.1 platība ir 30,4 m2. No atbildētājas piedzenama nodokļa kompensācijas summa ir 31,42 euro (268,59 × 30,4 m2 : 259,9 m2). Prasītājs lūdza tiesu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam minēto nekustamā īpašuma nodokļa summu 31,42 euro, kā arī tiesāšanās izdevumus 84,84 euro apmērā. Prasība pamatota uz likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta 2.1 daļas. Par saņemto prasību atbildētājai paziņots ar ierakstīto vēstuli, kas nosūtīts uz prasības pieteikumā norādīto adresi, kas ir atbildētājas deklarētās dzīvesvietas adrese. Atbildētāja neiesniedza rakstveida paskaidrojumus par prasību. Atbildētājai izskaidrota Civilprocesa likuma, turpmāk – CPL, 250.21 panta otrā daļa, kas noteic, ka tiesa papildus informē atbildētāju par to, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētāja var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē. Atbildētāja nav lūgusi lietas iztiesāšanu tiesas sēdē. CPL 250.25 panta pirmā daļa nosaka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā. Par to, ka lietas izskatīšana notiks rakstveida procesā 2015.gada 10.septembrī, pusēm paziņots rakstveidā 2015.gada 25.februārī (l.l.25). Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei, nav pieteikušas jebkādus lūgumus.
Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzina, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā. CL 1402.pants paredz, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta otrā daļa (redakcijā līdz 2014.gada 31.decembrim) paredzēja, ka, ja bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, uz kuras atrodas šā likuma 12.panta pirmās daļas 3.punktā minētie objekti, kā arī valstij vai pašvaldībām piederoši ūdensapgādes, siltumapgādes un energoapgādes objekti, zemes nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties.
Ja puses nevar vienoties, zemes nomas maksa nosakāma 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības. Papildus nomas maksai nomnieks kompensē iznomātājam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu. Savukārt minētā panta 2.1 daļa (redakcijā līdz 2014.gada 31.decembrim) noteica, ka, ja uz šā panta otrajā daļā minētās zemes atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, zemes nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar vienoties, zemes nomas maksa nosakāma 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības.
Papildus nomas maksai nomnieks, sākot ar 2010.gada 1.janvāri, kompensē iznomātājam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu. Zemesgrāmatu apliecība (l.l.17) pierāda, ka prasītājam pieder nekustamais īpašums /adrese /, kadastra Nr./numurs /, kas ierakstīts Bauskas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs /, un kas sastāv no zemes gabala 41007 m2 platībā. Prasītājs minēto nekustamo īpašumu ieguva uz 2002.gada 07.augusta dāvinājuma līguma pamata no /pers. C/, kura, savukārt, šo īpašumu bija ieguvusi, pamatojoties uz Bauskas pilsētas zemes komisijas 1998.gada 7.janvāra lēmumu Nr.556.
Saskaņā ar Valsts zemes dienesta (turpmāk – VZD) Zemgales reģionālās nodaļas 2008.gada 18.janvāra izziņu Nr.2-13-Z/S-14 (l.l.13) uz prasītājam piederošā zemes gabala atrodas vairākas ēkas būves, tostarp, dzīvojamā māja ar adresi /adrese /, kadastra Nr./numurs /. Izdruka no Bauskas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs /(l.l.18) pierāda, ka atbildētājai kopš 1998.gada 21.decembra pieder dzīvokļa īpašums /adrese/, Bauskas novads, kadastra Nr./numurs /, kura platība ir 30,4 m2. Dzīvokļa īpašumā ietilpst kopīpašuma 307/2602 domājamās daļas no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas.
Dzīvokļa platība 2005.gada 29.novembrī tika mainīta no 30,7 m 2 uz 30,4 m2. Ievērojot Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas 2003.gada 19.novembra izziņā Nr.1490-S (l.l.12) norādīto citu dzīvokļu platību, kopējā visu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu kopējā platība ir 259,9 m2. No minētiem pierādījumiem izriet, ka uz likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta 2.1 daļas pamata atbildētājai 2014.gāda bija pienākums maksāt prasītājam kompensāciju par nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu.
Saskaņā ar izrakstu no Bauskas novada domes 2012.gada 28.novembra sēdes lēmuma Nr.22, 28.p. (l.l.14) dzīvojamās mājas ar adresi /adrese /, apsaimniekošanai nepieciešamā platība ir 4558 m2. Atbilstoši likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.pantam un Bauskas novada pašvaldības maksāšanas paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokli 2014.gadam (l.l.16) nekustamā īpašuma nodokļa likme zemei ir noteikta 1,5 % no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Ar VZD zemes vienības kadastrālās vērtības aprēķiniem (l.l.10, 11) pierādīts, ka prasītājam piederošā zemes gabala /adrese/, daļas 4558 m2 platībā, kas piesaistīta daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai /adrese/, kadastrālā vērtība 2014.gadā bija 17905,65 euro (4,27 euro × 4558 m2 × 0,92), secīgi no šīs kadastrālās vērtības aprēķinātā nekustamā īpašuma nodokļa summa bija 268,58 euro gadā (17905,65 euro × 1,5 %).
No prasības summas aprēķina redzams, ka prasītājs zemes gabala kadastrālo vērtību par 2014.gadu aprēķinājis lielākā apmērā – 17906 euro apmērā un secīgi no šīs kadastrālās vērtības aprēķinājis kļūdaini nekustamā īpašuma nodokļa summu 268,59 euro. Prasītājs ir pamatoti aprēķinājis no atbildētājas pienākošās šīs nodokļa kompensācijas summu proporcionāli atbildētājai piederošā dzīvokļa īpašuma platībai, taču izmantoja aprēķinā kļūdaini noteikto nekustamā īpašuma nodokļa summu. Aprēķinot kompensāciju par nekustamā īpašuma nodokļa par zemi no nekustamā īpašuma nodokļa summas 268,58 euro, šīs kompensācijas summa ir 31,42 euro (268,58 euro : 259,9 m2 × 30,4 m2).
Tātad, par 2014.gadu atbildētājai ir pienākums samaksāt prasītājam kompensāciju par nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu 31,42 euro apmērā. Prasītājs iesniedzis tiesā vairākus pieprasījumus atbildētājai samaksāt kompensācijas summu (l.l.19., 20). Lietā nav iesniegti pierādījumi par to, ka atbildētāja būtu cēlusi kādus iebildumus pret prasītāja pretenzijām vai aprēķinu. CL 1838.pants nosaka, ka pienākums pierādīt to, ka samaksa ir izdarīta, ir tam, kas to apgalvo. Atbildētāja nav iesniegusi tiesai paskaidrojumu par prasību, nav apstrīdējusi prasības summu un nav iesniegusi jebkādus pierādījumus par to, ka viņa ir samaksājusi prasītāja pieprasītos maksājumus.
Tādēļ tiesa atzīst, ka ir pamats piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam kompensācijas summu 31,42 euro.
CPL 33.pants nosaka, ka tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi. Tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. CPL 39.panta pirmā daļa nosaka, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir, tai skaitā, ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi (5.punkts). CPL 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, minētās summas piespriež prasītājam proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram. Prasītājs, ceļot prasību, samaksāja valsts nodevu 71,14 euro, un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus (ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu saistītos izdevumus) 3,10 euro (l.l.6., 7). Proporcionāli apmierinātā prasījuma summai par labu prasītājam no atbildētājas piespriežama valsts nodeva CPL 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktā paredzētajā apmērā 71,14 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,10 euro, kopsummā tiesas izdevumi 74,24 euro. CPL 44.panta pirmās daļas 3.punkts nosaka, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi – izdevumi sakarā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu ir atlīdzināmi to faktiskajā apmērā. Ar prasītāja iesniegtajiem dokumentiem ir pierādīts, ka prasītājs samaksāja zvērinātam notāram par tiesā iesniedzamo dokumentu kopiju apliecināšanu kopsummā 10,60 euro (l.l.11, 12, 13, 14). Tādējādi, ir pierādīts, ka prasītājam radušies izdevumi sakarā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu kopsummā 10,60 euro apmērā, kas piedzenami no atbildētājas. Prasītāja labā piedzenami tiesāšanās izdevumi kopsummā 84,84 euro (74,24 euro + 10,60 euro) apmērā. Saskaņā ar CPL 39.panta pirmās daļas 5.punktu no atbildētājas valsts ienākumos piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas dokumentu piegādāšanu 2,05 euro. Vadoties pēc CPL 33.panta, 34.panta, 39.panta pirmās daļas 5.punkta, 41.panta pirmās daļas, 44.panta pirmās daļas 3.punkta, 189.-193.panta, 195., 204.1, 250.25, 250.27 panta, tiesa
n o s p r i e d a :
Prasību apmierināt pilnībā. Piedzīt no /pers. B// (/pers. B/), personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/ (/pers. A/), personas kods /personas kods/, kompensāciju par nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu 31,42 euro (trīsdesmit viens euro 42 centi) un tiesāšanās izdevumus 84,84 euro (astoņdesmit četri euro 84 centi), pavisam kopā 116,26 euro (viens simts sešpadsmit euro 26 centi). Prasītāja labā piedzītās summas 116,26 euro samaksa veicama sekojošā konta: saņēmējs – /pers. A/, personas kods /personas kods/, konts Nr./numurs/, kredītiestāde „Swedbank” AS. Piedzīt no /pers. B// (/pers. B/), personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,05 euro (divi euro 05 centi). Valsts labā piedzītā ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu summa iemaksājama sekojošā kontā: saņēmējs – Tiesu administrācija, Mūkusalas iela 41b, Rīga; NMR 90001672316; ar PVN apliekamās personas Nr.LV90001672316; saņēmēja iestāde: Valsts Kase BIC kods TRELLV 22; konta Nr.LV51TREL2190458019000; maksājuma mērķis – 21499 (atbildētāja vārds, uzvārds). Noteikt atbildētājai /pers. B/ termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās brīža. Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas datuma Zemgales apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Bauskas rajona tiesā.
Tiesnese I.Bogdanova