Court partially allowed management fee claim against apartment owner for arrears and costs but rejected contract penalty.

Lietas Nr. /lietas numurs/

Lietas arhīva Nr. /lietas arhīva numurs/

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2014.gada 3.jūnijā

Rīgas rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Valsts amatpersona

ar sekretāri /uzvārds/

piedaloties prasītājas pārstāvim zv. advokātam /persona D./

izskatīja atklātā tiesas sēdē Lomonosova ielā 10, Rīgā, sabiedrības ar ierobežotu atbildību/Nosaukums A/ prasībā pret /pers. A/ par

parāda piedziņu.

APRAKSTOŠĀ DAĻA

2013.gada 24.jūlijā ar vēlākiem papildinājumiem Rīgas rajona tiesā saņemts sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk SIA)

/Nosaukums A/ prasības pieteikums maza apmēra prasībā pret /pers. A/ (turpmāk atbildētāja) par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka /datums/starp daudzdzīvokļu mājas /adrese/, dzīvokļu īpašniekiem un prasītāju noslēgto

Daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas, pilnvarojuma līgumu pārvaldīšanai un apsaimniekošanai, veic dzīvojamās mājas

/adrese/ pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, savukārt atbildētājai, kā dzīvokļa īpašniecei ir pienākums maksāt prasītājai ar dzīvojamās

mājas pārvaldīšanu/ apsaimniekošanu saistītos izdevumus proporcionāli dzīvokļa īpašuma lielumam, kā arī veikt maksājumus par

komunālajiem un cietiem pakalpojumiem. Norādīts, ka līgums ir saistošs visiem dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašniekiem, tajā

skaitā arī atbildētājai. Prasības pieteikumā norādīts, ka neskatoties uz atbildētāja prasītājai rakstveidā un mutvārdos izteiktajiem

brīdinājumiem, atbildētāja sistemātiski un ilgstoši neievēroja līguma noteikumus. Norādīts, ka no atbildētājas netiek saņemta

samaksa par prasītājas sniegtajiem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas/ apsaimniekošanas pakalpojumiem, kā arī netiek saņemti

maksājumi par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem, tāpat norādīts, ka atbildētājai joprojām tiek sniegti pakalpojumi. Atbildētāja

nav sniegusi maksājumus pilnā apmērā par laiku no 2011.gada 1.oktoba līdz 2013.gada 30.novembrim. Parāds par minēto laika

periodu sastāda 1394,16, euro, kā arī ir aprēķināts līgumsods 1017,27 euro apmērā, jo tiesības aprēķināt līgumsodu pielīgtas līguma

4.6. punktā. Norādīts, ka atbildētāja nav vērsusies pie prasītājas ar priekšlikumiem pārrunāt parādsaistību apmaksas kārtību.

Prasītāja norādījusi, ka neveicot apmaksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas/ apsaimniekošanas pakalpojumiem, komunālajiem un

citiem pakalpojumiem, tiek apdraudētas prasītājas iespējas pilnvērtīgi nodrošināt daudzdzīvokļu mājas apsaimniekošanu un

komunālo pakalpojumu sniegšanu. Neskatoties uz to, ka atbildētāja ilgstoši neveic pakalpojumu atmaksu, prasītāja ir spiesta segt

konkrētos izdevumus no saviem līdzekļiem, jo pretējā gadījumā būtu apdraudēta pakalpojumu piegāde cietiem mājas dzīvokļu

īpašniekiem.

Prasība pamatota uz Civillikuma 1587., 1652. pantu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta trešo līdz piekto daļu, Dzīvokļa

īpašuma likuma 10. un 13.pantu.

2014.gada 2.aprīlī tiesā saņemts prasītājas lūgums par procentu un pieaugumu pievienošanu, norādot, ka atbildētājas parāds uz

2013.gada 30.novembri sastādīja Ls 1394,16, kā arī līgumsods Ls 1017,27. Kopējā parāda summa uz 2013.gada 30.novembri

sastādīja Ls 2411,43 jeb 3431,16 euro.

Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas pamatparādu par sniegtajiem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas/apsaimniekošanas,

komunālajiem un citiem pakalpojumiem Ls 1394,16 jeb 1983,71 euro apmērā, līgumsodu Ls 1017,27 jeb 1447,44 euro apmērā, kā

arī visus tiesāšanās izdevumus un izdevumus par advokāta palīdzību.

Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus tiesā nav iesniegusi.

Prasītājas pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka prasība tiek uzturēta pilnā apmērā, kā tas norādīts prasības papildinājumos. Papildus

paskaidroja, ka atbildētājai pienākums maksāt izriet no līguma un likuma. Norādīja, ka no 2005.gada 16.maija atbildētāja ir īpašniece

dzīvoklim /adrese/. Atbildētāja par savu pienākumu pret prasītāju zināja, jo ir veikusi maksājumus. 2011.gada 22.decembrī prasītājs

Rīgas rajona tiesā iesniedzis pieteikumu par saistību izpildi brīdinājuma kārtībā, tika pieņemts lēmums par parādsaistību nodošanu

piespiedu izpildīšanu, tika izsniegts izpildu raksts un attiecībā uz šī lēmuma pamata, tiek nozīmēta izsole. Prasītāja atbildētājai ir

vairākkārt sūtījis pretenzijas, bet atbildētāja uz pretenzijām nav reaģējusi. Atbildētāja savas saistības nekad nav apstrīdējusi.

Paskaidroja, ka procentu un parāda aprēķins veikts līdz 2013.gada 30.novembrim, jo prasītājs šajā datumā beidz apsaimniekot

iepriekš minēto māju. Pēdējais rēķins no prasītājas izrakstīts 2013.gada 30.novembrī, ar atmaksas termiņu 25.decembris. Prasītājs

lūdz piedzīt arī samaksāto valsts nodevu, tiesāšanās izdevumus un izdevumus par advokāta palīdzību. Paskaidroja, ka pamatparāds

veidojies par laiku no 2011.gada 1.oktobra līdz 2013.gada 30.novembrim. Minētais periods nepārklājas ar Rīgas rajona tiesas

2011.gada 29.decembra lēmumā norādīto periodu. Līgumsods pielīgts līguma 4.6.punktā un tas noteikts 0,2% apmērā no kavēto

maksājumu summas par katru nokavēto dienu. Līgumsodu atbildētāja nav apstrīdējusi. Tas aprēķināts par laika periodu no

2012.gada janvāra līdz 2013.gada novembrim. Paskaidroja, ka līgumsods par minēto periodu nav aprēķināts par katru mēnesi, jo ir

bijuši gadījumi, kad nav bijis nepieciešams to piemērot. Dzīvokļu mājas kopīpašumā esošas daļas pilnvarojuma līgums pārvaldīšanai

un apsaimniekošanai no atbildētājas puses nav parakstīts, bet mājas vairākums to ir parakstījis un pēc šī līguma māja tika

apsaimniekota līdz 2013.gada 30.decembrim.

Atbildētāja tiesas sēdē neieradās, tiesai nezināmu iemeslu dēļ. Civilprocesa likuma 56.panta kārtībā informēta par tiesas sēdes vietu

un laiku, 2014.gada 11.februārī nosūtot pavēsti uz viņas deklarētās dzīvesvietas adresi. Atbildētājai tiesas sūtītie dokumenti nav

atgriezušies tiesā, līdz ar to secināms, ka atbildētājai par tiesvedību ir zināms. Atbildētāja nav sniegusi tiesai paskaidrojumus vai

iebildumus pret prasību, nav informējusi tiesu par neierašanās iemesliem, nav lūgusi izskatīt lietu bez viņas klātbūtnes vai atlikt to. Pie

šādiem apstākļiem saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu tiesa atzīst, ka lieta ir skatāma bez atbildētājas klātbūtnes.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmo daļu aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā,

kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu.

Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, atzīst, ka lietā esošie pierādījumi ir pietiekami strīda izšķiršanai un saskaņā ar

Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmo daļu pastāv pamats aizmuguriska sprieduma taisīšanai lietā. Tiesa atzīst, ka nepastāv arī

Civilprocesa likuma 208.1panta trešajā daļā minētie šķēršļi aizmuguriska sprieduma taisīšanai.

MOTĪVU DAĻA

Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus kopumā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma

daļēji.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Ar lietā esošo Zemesgrāmatu apliecības kopiju (lietas 61.lapa) tiek konstatēts, ka atbildētāja /pers. A/ īpašuma tiesības uz dzīvokļa

īpašumu Nr./numurs/, /adrese/, ir ieguvis 2005.gada 16.maijā pirkuma ceļā.

Ar lietas materiāliem pievienoto Daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošas daļas pilnvarojuma līgumu pārvaldīšanai un

apsaimniekošanai, kas noslēgts /datums/starp dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašniekiem SIA /Nosaukums A/ kā pārvaldnieku

(lietas 8.-15.lapa), apstiprinās pušu saistība, neskatoties uz to, ka atbildētāja minēto līgumu nav parakstījusi.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta trešo daļu dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa

īpašniekam, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem.

Ar minētā līguma 1.punktu prasītāja apņēmās pārvaldīt un apsaimniekot nekustamā īpašuma, kas atrodas /adrese/, daudzdzīvokļu

dzīvojamo ēku. Savukārt dzīvokļu īpašnieki apņēmās savlaicīgi un pilnā apjomā līgumā noteiktajā kārtībā veikt pārvaldniekam visus

līgumā noteiktos maksājumus, kas noteikts līguma 2.1.2.punktā.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu, kas stājies spēkā ar 2011.gada 1.janvāri, 10.panta 3.punktu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums

norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens,

kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Savukārt minētā likuma 13.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma

domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Lai gan no līguma rekvizītu daļas izriet, ka /pers. A/ nav parakstījusi pilnvarojuma līgumu pārvaldīšanai un apsaimniekošanai, tiesa

atzīst, ka atbildētājai ir saistoši pārvaldnieka izrakstītie rēķini par apsaimniekošanas maksas un komunālo pakalpojumu apmaksu,

atbildētājai kā dzīvokļa īpašniecei ir pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem nekustamajā īpašumā /adrese A/,

savukārt prasītājai ir tiesības prasīt apsaimniekošanas maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem.

Kā izriet no prasības pieteikumā norādītā prasības summas aprēķina, prasības summa sastāv no sniegto pakalpojumu izmaksu

kopsummas Ls 1394,16 jeb 19983,71 euro un līgumsoda Ls 1017,27 jeb 1447,44 euro.

Lietas materiāliem pievienotie rēķini (lietas 39.-59. un 83.-87.lapa) detalizēti atspoguļo sniegto pakalpojumu pozīcijas un atbildētājas

parāda rašanos periodā no 2011.gada 1.oktobra līdz 2013.gada 30.novembrim (lietas 82.lapa). No prasības pieteikumā iekļautā

aprēķina izriet, ka apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu parāds par šo periodu sastāda Ls 1394,16 apmērā un tas veidojas

kā sniegto pakalpojumu un apmaksātās summas starpība.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasības pieteikumā un prasītājas pārstāvja tiesas sēdē norādīto apstākli, ka atbildētājai par parādu ir

nosūtītas pretenzijas. Par to liecina lietā esošās pretenzijas vēstules, kas adresētas /pers. A/, ierakstīto vēstuļu saraksts un pasta

iestādes kases čeki (lietas 64.-69.lapa).

Atbildētāja nav cēlusi iebildumus pakalpojumu kvalitātei, prasības summai un tās apmēram. Līdz ar to tiesa atzīst, ka ar lietā esošo

zemesgrāmatu apliecību, līgumu, rēķiniem un pārējiem lietā esošajiem dokumentiem prasītāja ir pierādījusi savu prasību. Savukārt

atbildētāja iebildumus prasībai nav cēlusi, rakstveida paskaidrojumus tiesai nesniedza.

Ņemot vērā minēto tiesa atzīst, ka prasītāja ir pierādījusi, ka atbildētāja nav norēķinājusies par saņemtajiem apsaimniekošanas un

komunālajiem pakalpojumiem Ls 1394,16 jeb 1983,71 euro apmērā.

Prasībā lūgts piedzīt no atbildētājas prasītājas labā līgumsodu Ls 1017,27 jeb 1447,44 euro apmērā.

Civillikuma 1716. pants noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja

viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Civillikuma 1717. pants noteic, ka līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to

var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi

paredzami no līguma neizpildīšanas, kā arī tiesību saņemt līgumisko procentus.

No minētās tiesību normas izriet, ka pienākumu maksāt līgumsodu un tā apmēru puses pielīgst līgumā. Šajā gadījumā tiesa konstatē,

ka Daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošas daļas pilnvarojuma līgumu pārvaldīšanai un apsaimniekošanai noslēguši atsevišķu

dzīvokļu īpašnieki, apsaimniekotāja tiesības aprēķināt līgumsodu pielīgtas minētā līguma 4.6.punktā. Neskatoties uz to, ka līgumu ir

noslēguši dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki kā kopība, tiesa atzīst, ka šajā gadījumā atbildētājam nav saistošs pienākums maksāt

līgumā pielīgto līgumsodu, jo minēto līgumu atbildētāja personīgi nav parakstījusi un starp pusēm nav noslēgts individuāls līgums, ar

kuru atbildētāja būtu apņēmusies pienākumu veikt līgumsoda samaksu.

Ņemot vērā minēto tiesa atzīst prasību daļā par līgumsoda 1447,44 euro apmērā piedziņu par noraidāmu kā nepamatotu.

Atbildētāja tiesā nav iesniegusi pierādījumus saistības izpildei ar prasītāju, nav sniegusi rakstveida paskaidrojumus par prasības

pieteikumu. Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas parāda aprēķinu, to nav apstrīdējusi pati atbildētāja. Ievērojot minēto, tiesa,

atbilstoši Civillikuma 1838.pantam, atzīst par pierādītu un apmierināmu prasītājas prasību par 1983,71 euro apmērā piedziņu,

savukārt par nepamatotu un noraidāmu līgumsoda piedziņu 1447,44 euro apmērā.

Prasības pieteikumā pieteikts lūgums piedzīt no atbildētājas visus tiesāšanās izdevumus, samaksāto valsts nodevu, ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus un izdevumus par advokāta palīdzību.

Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir izdevumi advokāta palīdzības

samaksai un tie mantiska rakstura prasībās, kurās prasības summa nepārsniedz Ls 6000, ir atlīdzināmi to faktiskajā apmērā, tomēr

ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas. Savukārt saskaņā ar minētā panta ceturto daļu, ja prasība ir izskatīta

tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta

pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.

Ar lietas materiāliem pievienoto Pilnvaru Nr.127 (lietas 70.lapa) apstiprinās zvērināta advokāta /pers. D/ pārstāvības tiesības. No

2013.gada 18.jūlija, 2014.gada 28.marta un 2014.gada 19.maija rēķiniem izriet, ka /pers. D/ sniedzis SIA /Nosaukums A/ juridiskos

pakalpojumus par kopējo summu 286,21 euro apmērā. Maksājumu orderi Nr.340, Nr. 510 un Nr. 746 ( lietas 73., 94. un 96.lapa)

liecina par šādu izdevumu apmaksu advokātam.

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punktu un ceturto daļu, tiesa atzīst, ka no atbildētājas

ir piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi to faktiskajā apmērā, t.i., 286,21 euro apmērā, kas nepārsniedz likumā noteiktos

30% no prasījuma apmierinātās daļas, kā arī nepārsniedz likumā noteikto maksimālo atlīdzības apmēru pirmās instances tiesā.

Ceļot prasību tiesā SIA /Nosaukums A/ samaksāja valsts nodevu Ls 240,80 jeb 342,63 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus Ls 3,30 jeb 4,70 euro (lietas 6.-7. un77.lapa) apmērā.

Saskaņā ar Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes 2013.gada 9.jūlija lēmumu par euro ieviešanu Latvijas

Republikā ar 2014.gada 1.janvāri un Euro ieviešanas kārtības likumu, noteiktais maiņas valūtas kurss ir 1 euro = 0,702804 lati, līdz ar

to nolēmumā summas latos ir konvertējamas euro valūtā atbilstoši minētajam valūtas maiņas kursam.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas

apmierināto prasījumu apmēram (..). Tādējādi atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas noteikumiem no atbildētāja par

labu prasītājai piedzenama nomaksātā valsts nodeva proporcionāli apmierinātajai prasījumu daļai, t.i., no 1983,71 euro, kas saskaņā

ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta “a” apakšpunktu sastāda 297,56 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 4,70 euro apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma

labprātīgai izpildei. Tiesa uzskata, ka nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 34., 35., 42., 96., 97., 195., 204.1., 208.1 un 208.2.pantu, tiesa

nosprieda:

sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ prasību pret /pers. A/ par parāda piedziņu apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, reģistrācijas

Nr./reģistrācijas numurs/, pamatparādu 1983,71 euro apmērā, kā arī tiesāšanās izdevumus tiesāšanās izdevumus: ar lietas vešanu

saistītos izdevumus – izdevumus par advokāta palīdzību 286,21 euro, kā arī tiesas izdevumus: valsts nodevu 342,63 euro, un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, kopā piedzīt 2617,25 (divi tūkstoši seši simti septiņpadsmit euro un 25 centi).

Prasību daļā par līgumsoda 1447,44 euro apmērā piedziņu - noraidīt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā nenomaksātos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,79 euro

(četri euro 79 centi) apmērā.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami - Saņēmējs: Tiesu administrācija NMR 90001672316, ar PVN apliekamās

personas reģistrācijas Nr. LV90001672316, Saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta

Nr. LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un atsauce uz

Rīgas rajona tiesas 2014.gada 3.jūnija spriedumu civillietā Nr.numurs.

Noteikt /pers.A/sprieduma labprātīgai izpildei desmit dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Labprātīgi izpildot

spriedumu daļā par tiesas izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu norādītajā termiņā iesniegt Rīgas rajona

tiesā.

Prasītāja spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas

rajona tiesā.

Atbildētāja ir tiesīgi 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas iesniegt Rīgas rajona tiesā pieteikumu par

tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Pilna sprieduma sastādīšanas datums - 2014.gada 11.jūnijs.

Tiesnese /Valsts amatpersona/