Court dismisses appeal against child protection agency's decision to revoke foster care status due to neglect.

NORAKSTS Lieta Nr.A420566812 A02448-13/21

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2013.gada 7.jūnijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese I.Petrovska, piedaloties pieteicējai L.N., atbildētāja Rīgas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Rīgas Bāriņtiesas pilnvarotajām pārstāvēm E.F. un S.J.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc L.N. pieteikuma par Rīgas bāriņtiesas 2012.gada 3.oktobra lēmuma Nr.1-6/2437 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2012.gada 3.oktobrī Rīgas bāriņtiesa (turpmāk –Bāriņtiesa) pieņēma lēmumu Nr.1-6/2437 (turpmāk – Lēmums), ar kuru nolemts, atņemt pieteicējai L.N. audžuģimenes statusu. Lēmumā norādīti šādi argumenti.

1.lappuse no 12 [1.1] Tika novērots, ka pastāv šaubas par pieteicējas spējām nodrošināt bērniem ģimenisku vidi māsas un brāļa pozitīvu, ciešu attiecību veidošanā un uzturēšanā. Pieteicējas negatīvie izteicieni par bērniem un atšķirīgā attieksme pret bērniem psihologam radīja šaubas par audžumātes spēju sniegt bērniem pozitīvu emocionālo atbalstu, kā arī par spēju izprast bērna konkrēto uzvedību. Kopumā psihologs ieteica izvērtēt pieteicējas atbilstību audžuģimenes statusam. [1.2] Ar Bāriņtiesas 2012.gada 3.oktobra lēmumu Nr.l-6/2435 izbeigta Ņ.K. un V.S. aprūpe pieteicējas audžuģimenē, jo pieteicējas audžuģimenē Ņ.K. un V.S. netika nodrošināta pilnvērtīga aprūpe atbilstoši bērnu tiesībām un interesēm.

Bāriņtiesa secina, ka pieteicējas audžuģimene nav pildījusi audžuģimenes pienākumus atbilstoši bērnu interesēm, tas ir, nav radījusi bērniem drošu, ģimenisku vidi, psihoemocionāli stabilus un bērnu attīstībai labvēlīgus apstākļus, atbilstošu audzināšanu, pielietoja pret bērniem emocionālo un, ir pamats aizdomām, ka arī fizisko vardarbību, tādējādi traumējot bērnus un radot draudus bērnu veselībai un turpmākai attīstībai. [1.3] Pieteicēja nebija risinājusi jautājumu par V.S. vešanu uz skolu ikdienā, jo meitene vēl joprojām dzīvo skolas internātā, arī Bāriņtiesas sēdē pieteicēja apstiprināja, ka nav varējusi V.S. izvadāt uz skolu.

Bāriņtiesas ieskatā, pieteicēja aizskāra meitenes tiesības ikdienā dzīvot ģimeniskā vidē un veidot pozitīvas, ciešas attiecības ar brāli. Norādītais ļauj secināt, ka pieteicēja nespēj pildīt audžuģimenes pienākumus, kas saistīti ar bērnu izglītošanu un ģimenisku dzīves apstākļu nodrošināšanu. [1.4] Pēc bērnu vārdiem pieteicēja disciplinēšanā piemēroja fizisku sodu, bērni bija cietuši no emocionālas vardarbības audžuģimenē. Pieteicēja turpināja emocionāli iespaidot V.S. pēc Bāriņtiesas locekļa 2012.gada 19.septembra vienpersoniski pieņemtā lēmuma un bērnu izņemšanu no viņas audžuģimenes, kaut Bāriņtiesas darbinieki lūdza ar Ņ.K. un V.S. neuzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus, kamēr bērniem tiek veikta psihoemocionālā izpēte un Bāriņtiesa nav devusi viņai atļauju to darīt.

Pieteicēja neatzīst, ka bijusi vardarbīga pret Ņ.K. un V.S. Minētais liecina, ka pieteicēja nav ievērojusi Bāriņtiesas rekomendācijas un neizprot bērnu vajadzības - būt pasargātam un justies droši, kā arī viņai nav izpratnes par bērnu audzināšanas metodēm un psihoemocionālajām vajadzībām, kas liedz iespēju viņai pildīt audžuģimenes pienākumus atbilstoši bērnu interesēm. Bāriņtiesas ieskatā pieteicēja izturējusies cietsirdīgi pret bērniem. Lai arī pieteicēja vēlas turpināt pildīt audžuģimenes pienākumus un piekrita, ka bērnus atgriež viņas ģimenē, Bāriņtiesa uzskatīja, ka viņai trūkst izpratnes par problēmām ģimenē, ko apliecina administratīvajā lietā Nr.6-2/42-2010 esošie materiāli, kā arī tas, ka bērni nevēlējās atgriezties pieteicējas audžuģimenē, jo V.S. jutās audžuģimenē nedroša, novārtā pamesta un viņai pietrūka emocionāla siltuma, savukārt Ņ.K. izjuta bailes no audžumātes.

Minētais apstiprina, ka pieteicēja nespēja nodrošināt bērniem apstākļus pilnvērtīgai attīstībai un labklājībai un nespēj pildīt audžuģimenes pienākumus atbilstoši normatīvajos aktos norādītajam un bērnu labākajās interesēs.

2.lappuse no 12 [1.5] Audžuģimenei jābūt izpratnei par bērnu vajadzībām, aprūpi un audzināšanu, tās metodēm un bērnu interesēm, jābūt spējām un īpašībām atrast pieeju bērniem, lai nodibinātu uzticīgas, pozitīvas, ģimeniskas attiecības ar viņiem, radot bērniem drošības un stabilitātes sajūtu. Audžuģimenes statuss nav savienojams ar jebkādas vardarbības izpausmēm pret bērniem un pret bērnu interesēm vai tiesībām vērstām darbībām. [1.6] Ar administratīvās lietas materiāliem pierādīts, ka pieteicēja ir veikusi darbības, kas nav savienojamas ar audžuģimenes pienākumu pildīšanu. Pieteicējas audžuģimene nespēj nodrošināt bērniem drošu un labvēlīgu vidi ģimenē un viņu tiesību un interešu aizsardzību ģimenē. Ievietojot citus bērnus pieteicējas audžuģimenē, viņa varētu piemērot tādas pašas audzināšanas metodes - pielietot vardarbību un nespēt pildīt audžuģimenes pienākumus atbilstoši bērnu interesēm -, kas radītu draudus audžuģimenē ievietoto bērnu veselībai un drošībai. Pie šādiem apstākļiem nav pieļaujama un iespējama turpmākā bērnu ievietošana pieteicējas audžuģimenē.

[2] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicēja vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Pieteicēja uzskata, ka Lēmums pieņemts uz aizdomu pamata, bez atbilstošas ekspertīzes un pavirši.

[3] Administratīvajā rajona tiesā 2012.gada 11.decembrī saņemtajā rakstveida paskaidrojumā Bāriņtiesa pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz turpmāk minētajiem argumentiem. [3.1] Ņemot vērā, ka pieteicēja pieteikumā nav pamatojusi apgalvojumu, ka Lēmums pieņemts pavirši un ir nepamatots, kas liecina par pieteicējai pamatotu argumentu par Lēmuma prettiesiskumu neesamību. Bāriņtiesai ir liegta iespēja pilnvērtīgi sniegt paskaidrojumu par pieteikuma priekšmeta būtību. Nav arī skaidrs, kādus lietā nozīmīgus faktus pieteicēja vēlas pierādīt ar pieteikumam pievienotajiem dokumentiem. Pieteicēja nav norādījusi, kādus nozīmīgus apstākļus pieteikumā minētie liecinieki var apstiprināt. Bāriņtiesas ieskatā, nav pamatota liecinieku uzklausīšana attiecīgajā lietā, jo neviena no pieteikumā minētajām personām nebija kopā ar pieteicēju un bērniem divdesmit četras stundas diennaktī, lai spētu apliecināt, ka pieteicēja nav bijusi vardarbīga pret audžuģimenē ievietotajiem bērniem, turklāt pastāv pamatotas šaubas, vai kāds no pieteicējas minētajiem lieciniekiem ir speciālists bērnu tiesību aizsardzības jautājumos, lai pierādītu, kādas audzināšanas metodes pieteicēja bija piemērojusi pret bērniem. [3.2] Bāriņtiesa paskaidro, ka Civillikuma 203.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka bērna aprūpes tiesības vecākam tiek atņemtas, ja bāriņtiesa atzīst, ka konstatēta vecāka vardarbība pret bērnu vai ir pamatotas aizdomas par vecāka vardarbību pret bērnu. Pēc analoģijas Civillikuma 203.panta pirmās daļas 5.punkts piemērojams arī pastāvot pamatotām aizdomām par vardarbību pret bērnu audžuģimenē, jo īpaši ņemot vērā, ka audžuģimenes institūts speciāli izveidots, lai profesionāla audžuģimene nodrošinātu

3.lappuse no 12 bērniem ģimenisku vidi un aizsargātu bērnu tiesības un intereses, kas tika aizskartas bērnu ģimenē. Bāriņtiesa, pieņemot Lēmumu, ir ieguvusi nepieciešamo un pietiekamu informāciju pamatota Lēmuma pieņemšanai un izvērtējusi lietas dalībnieku sniegtos paskaidrojumus kopsakarā ar citiem lietā konstatētajiem apstākļiem. [3.3] Izvērtējot norādītos apstākļus, Bāriņtiesa secināja, ka: 1) pieteicējas audžuģimenē bērni cieta no emocionālās un fiziskās vardarbības; 2) pieteicējas nepareizās audzināšanas metodes ir radījušas būtisku kaitējumu bērnu psihei, ko apliecina Aprūpes iestādes sniegtā informācija, ka bērni ir trauksmaini un audžuģimenē tika emocionāli iespaidoti; 3) pieteicējas audžuģimenē bērniem netika nodrošināta pilnvērtīga aprūpe atbilstoši bērnu tiesībām un interesēm; 4) bērni nevēlas atgriezties audžuģimenē. [3.4] Bāriņtiesa noskaidroja, ka pieteicēja prioritāri nav nodrošinājusi bērnu intereses, ko apliecina administratīvās lietas materiāli. Savukārt pieteicēja savu pausto apgalvojumu Bāriņtiesas sēdē, kurā tika lemts par bērnu uzturēšanās izbeigšanu pieteicējas audžuģimenē, ka viņa nav bijusi pret bērniem vardarbīga un ka Lēmums ir pieņemts pavirši un nav pamatots, nav pierādījusi ar atbilstošiem dokumentiem. [3.5] Bāriņtiesai nav pamata apšaubīt bērnu pausto viedokli un speciālistu sniegto informāciju. [3.6] Bāriņtiesa norāda, ka pieteicēja pieteikumā neceļ objektīvus un pamatotus iebildumus pret Lēmumu, bet pauž savu subjektīvo viedokli par situāciju, kas liecina, ka Bāriņtiesa ir pieņēmusi pamatotu, faktiskajiem un tiesiskajiem lietas apstākļiem un bērnu interesēm atbilstošu Lēmumu.

[4] Tiesas sēdē pieteicēja uzturēja iesniegto pieteikumu, pamatojoties uz tajā norādītajiem argumentiem. Bāriņtiesas pilnvarotās pārstāves tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un paskaidrojumā tiesai norādītiem motīviem.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, noklausoties procesa dalībnieku tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus un izvērtējot tos kopsakarā ar lietas materiāliem un lietā esošajiem pierādījumiem, secina, ka pieteikums ir noraidāms turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[6] Lietā ir strīds par to, vai Bāriņtiesa pamatoti atņēmusi pieteicējai audžuģimenes statusu. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punkts paredz, ka audžuģimene ir ģimene vai persona, kas nodrošina aprūpi bērnam, kuram uz laiku vai pastāvīgi atņemta viņa ģimeniskā vide vai kura interesēs nav pieļaujama palikšana savā ģimenē, līdz brīdim,

4.lappuse no 12 kad bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, tiek adoptēts, viņam tiek nodibināta aizbildnība vai bērns ievietots bērnu aprūpes iestādē. Bāriņtiesu likuma 25.panta otrā daļa noteic, ka bāriņtiesa lemj par audžuģimenes statusa atņemšanu, ja bāriņtiesa konstatē, ka audžuģimene nepilda audžuģimenes pienākumus atbilstoši bērna interesēm vai atsakās no audžuģimenes pienākumu pildīšanas. Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumu Nr.1036 „Audžuģimenes noteikumi” (turpmāk – Noteikumi) 4.punkts noteic, ka bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par audžuģimenes statusa piešķiršanu, ne retāk kā reizi gadā izvērtē ģimenes locekļu savstarpējās attiecības, spējas aprūpēt bērnu un pārbauda audžuģimenes dzīves apstākļus, lai pārliecinātos, vai tie nav mainījušies, liedzot iespēju turpmāk veikt audžuģimenes pienākumus. Noteikumu 33.punkts noteic, ka audžuģimenes pienākums ir nodrošināt bērnam viņa vecumam un veselības stāvoklim atbilstošus sadzīves apstākļus un aprūpi (veselības aprūpi, audzināšanu un izglītību). Savukārt Noteikumu 34.punkts noteic, ka audžuģimenei ir pienākums novērot katra audžuģimenē ievietotā bērna psihofizioloģisko attīstību. Pārskatu audžuģimene bāriņtiesā iesniedz piecu darba dienu laikā pēc bērna uzņemšanas audžuģimenē, pēc tam ik pēc sešiem mēnešiem, kā arī piecu darba dienu laikā pēc uzturēšanās beigām audžuģimenē. Pārskatu bāriņtiesa, ja nepieciešams, var pieprasīt arī biežāk. No minētajām tiesību normām izriet, ka audžuģimenes statusu var atņemt tad, ja audžuģimene nepilda audžuģimenes pienākumus atbilstoši bērna interesēm vai atsakās no audžuģimenes pienākumu pildīšanas, kā arī tad, ja ir mainījušās ģimenes locekļu savstarpējās attiecības, spējas aprūpēt bērnu vai dzīves apstākļi tādā mērā, ka vairs nav iespējams veikt bērna aprūpi. Ievērojot minēto, tiesai ir jāpārbauda, vai Bāriņtiesa ir konstatējusi pietiekamu pamatu audžuģimenes statusa atņemšanai pieteicējai.

[7] No lietas materiāliem izriet, ka 2010.gada 8.jūnijā Bāriņtiesa, pieņēma lēmumu Nr.1-6/1230 par audžuģimenes statusa piešķiršanu pieteicējai (lietas 25.lapa) un ar Bēriņtiesas 2010.gada 10.novembra lēmumu Nr.1-6/2494 nolemts ievietot bērnus pieteicējas audžuģimenē līdz laikam, kamēr bērni varēs atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, līdz bērnu adopcijai vai aizbildnības nodibināšanai, bet, ja tas nav iespējams, līdz bērnu pilngadībai. Vienlaikus minētajā lēmumā norādīts, ka bēriem nav nopietnu veselības problēmu, pieteicēja tika informēta par nepieciešamajām darbībām, kas jāveic bērnu izglītošanā un attīstībā (lietas 26.-27.lapa). No lietas materiāliem izriet, ka pieteicēja nav iesniegusi Bāriņtiesā pirmreizējos pārskatus par bērniem, kā arī nav iesniegusi nevienu pārskatu par 2011.gadu. Pieteicē4ja pārskatus ir iesniegusi tikai 2012.gada 15.augustā, tomēr nenorādot, par kādu laika posmu tie iesniegti. Pārskatos pieteicēja norādījusi, ka bērniem ir veselības problēmas.

5.lappuse no 12 No Bāriņtiesas psihologa 2012.gada 25.aprīļa pārskata par sarunu ar pieteicēju, izriet, ka apstākļi, kuros audžuģimenē ievietotā V.S. tikai nedēļas nogalēs atrodas audžuģimenē, rada konkurenci starp V.S. un viņas brāli Ņ.K. attiecībā pret audžumātes uzmanību. Tas veicina bērnu savstarpēju atsvešināšanos, savstarpēju greizsirdību un negatīvu attieksmi māsai pret brāli. Uzņemot bērnus ģimenē, pieteicēja bija informēta par nepieciešamību V.S. mācīties specializētā izglītības programmā.

Audžumāte pauda gatavību risināt minēto jautājumu, vedot V.S. ar automašīnu katru dienu uz skolu, nepieciešamības gadījumā, lūdzot palīdzību savam dēlam D.N. Ņemot vērā, ka V.S. joprojām dzīvo internātā, ieteicams izvērtēt pieteicējas spējas nodrošināt bērniem ģimenisku vidi māsas un brāļa pozitīvu, ciešu attiecību veidošanā un uzturēšanā. Pieteicējas negatīvie izteikumi par bērniem, piemēram: „riebīgs raksturs” u.tml., kā arī atšķirīga attieksme pret bērniem rada šaubas par audžumātes spēju sniegt bērniem pozitīvu emocionālo atbalstu, kā arī par spēju izprast bērna konkrēto uzvedību.

Kopumā būtu ieteicams pārvērtēt pieteicējas atbilstību audžuģimenes statusam (lietas 28.lapa). Lietas materiālos atrodas /izglītības iestāde/ (turpmāk - Izglītības iestāde) 2012.gada 18.septembra akts par zilumu konstatēšanu uz Ņ.K. ķermeņa, norādīts, ka, atnākot no mājām uz Izglītības iestādi, Ņ.K. tika konstatēts zilums uz sejas zem acs, kas rada aizdomas par vardarbību pret bērnu. Nolemts uzaicināt pieteicēju uz pārrunām pie Izglītības iestādes vadītājas 2012.gada 20.septembrī (lietas 29.lapa). Savukārt Bāriņtiesas darbinieka 2012.gada 19.septembra pārskatā par Ņ.K. norādīts, ka Izglītības iestādes vadītāja informēja, ka 2012.gada 18.septembrī tika sastādīts akts par konstatētajiem zilumiem uz Ņ.K. sejas, ierodoties Izglītības iestādē.

Pieteicēja Izglītības iestādes vadītājai paskaidrojusi, ka savās audzināšanas metodēs pielieto siksnu un žagaru, turklāt uzskata, ka tas nav nekas sevišķs. Izglītības iestādē Ņ.K. apķēries audzinātājai ap kaklu un nav vēlējies doties līdzi audžumātei uz mājām. Izglītības iestādes vadītāja informēja, ka 2012.gada 19.septembrī Ņ.K. nav ieradies Izglītības iestādē (lietas 30.lapa). Bāriņtiesas darbinieka 2012.gada 19.septembra pārskatā par iespēju sazvanīt pieteicēju un iespēju pārbaudīt dzīves apstākļus konstatēts, ka 2012.gada 19.septembrī vairākkārt zvanot pieteicējai, pieteicēju nebija iespējams sazvanīt, arī audžuģimenes dzīves apstākļus /adrese/, neizdevās pārbaudīt, jo dzīvokļa durvis neviens neatvēra (lietas 31.lapa).

Bāriņtiesas darbinieka 2012.gada 19.septembra sarunā ar Izglītības iestādes vadītāju pa tālruni noskaidrots, ka 2012.gada 18.septembra vakarā pieteicējai ierodoties Izglītības iestādē pēc Ņ.K., bērns skrējis pretī audžumātei un satraucies teicis, ka viņš ir samelojies, ka viņa bērnu ir situsi. Izglītības iestādes vadītāja norādīja, ka, viņasprāt, pret bērnu audžuģimenē noteikti tiek vērsta emocionālā vardarbība, par ko liecina bērna uzvedība. Par konstatēto zilumu bērnam, audžumāte norādījusi, ka zēns traumas guvis sasitoties.

Pieteicēja informējusi Izglītības iestādes darbiniekus, ka Ņ.K. divas dienas

6.lappuse no 12 neapmeklēs Izglītības iestādi, jo audžumāte ar zēnu plāno doties sēņot uz laukiem (lietas 33.lapa). Lietā atrodas arī Bāriņtiesas darbinieka 2012.gada 19.septembra sarunas protokols ar V.S., no kura izriet, ka audžumāte kā audzināšanas metodi izmanto lamāšanu un pēršanu ar siksnu, taču tas nav bieži. V.S. ar audžumāti saprotas labi. V.S. pa darbadienām mācās /izglītības iestāde 2/ (turpmāk - Skola) un nakšņo Skolas internātā. Brīvdienas meitene pavada audžuģimenē, kurā brīvdienās viņai liek arī mācīties.

Audžumāte uz Skolu un no Skolas meiteni ved ar automašīnu. Bāriņtiesas darbinieku 2012.gada 19.septembra sarunā ar Skolas darbiniekiem noskaidrots, ka pieteicēja pirmajā gadā, kad V.S. ievietoja viņas ģimenē, ļoti centās nodrošināt bērnam pilnvērtīgu aprūpi, taču otrajā gadā audžumātes attieksme izmainījās. Pieteicēja Skolas darbiniekiem ir izteikusi frāzi, ka vēlas no V.S. atbrīvoties. Iespējams, audžumāte ir ļoti nogurusi no bērna aprūpēšanas. Skolā nav novēroti sasitumi uz V.S. ķermeņa, taču novērots, ka vairs bērnam nekļūst slikti, braucot transportā, līdz ar to V.S. varētu katru dienu vest uz Skolu, un bērnam nevajadzētu palikt Skolas internātā.

Audžumāte V.S. audzināšanā ir ļoti stingra, meiteni biedē pat audžumātes skatiens, nav novērota pieteicējas emocionāla piesaiste bērnam (lietas 32.lapa). Ņemot vērā konstatētos apstākļus, Bāriņtiesas locekļe 2012.gada 19.septembrī vienpersoniski pieņēma lēmumu Nr.l-6.1./100, ar kuru nolemts izņemt V.S. un Ņ.K. no audžuģimenes un ievietot bērnus Rīgas pašvaldības bērnu un jauniešu centra struktūrvienībā „/Nosaukums/” (turpmāk - Aprūpes iestāde), jo Bāriņtiesā tika saņemta informācija par iespējamu vardarbību pret V.S. un Ņ.K. pieteicējas audžuģimenē (lietas 34.-35.lapa).

Bāriņtiesas darbinieka 2012.gada 20.septembra sarunā ar Aprūpes iestādes vadītāju pa tālruni noskaidrots, ka V.S. Aprūpes iestādes darbiniekiem paskaidrojusi, ka viņai patīk atrasties Aprūpes iestādē, atpakaļ pie audžumātes bērns nevēlas doties un satikties ar viņu nevēlas, jo audžuģimenē V.S. nav gājis labi, bet meitene par to baidījusies stāstīt (lietas 36.lapa). Savukārt no Bāriņtiesas darbinieka 2012.gada 20.septembra sarunas protokola ar pieteicēju izriet, ka pieteicēja nav bijusi vardarbīga pret Ņ.K., viņa V.S. un Ņ.K. ar siksnu nav pērusi.

Ņ.K. pats sasitas un saskrāpējas, vaino tajā māsu. V.S. nevēlas dzīvot ar brāli, jo brālis māsu nepatiesi apvaino. Pieteicēja bērniem ir likusi stāvēt stūrī brīžos, kad viņi neklausa. Pieteicēja 2012.gada 19.septembrī bijusi Izglītības iestādē un tās darbiniekiem sniegusi paskaidrojumus, ka nav bijusi vardarbīga pret Ņ.K. un lūgusi iestādei atsaukt sniegto informāciju Bāriņtiesai. Ņ.K. ir iestādes darbiniekiem pajokojies par pēršanu audžuģimenē. Pieteicēja bērnam pilinājusi degunā medikamentus, tajā brīdī Ņ.K. noliecies un sasitis pret izlietni galvu.

Pieteicēja 2012.gada 19.septembrī brīdinājusi iestādes darbiniekus, ka ar bērnu brauks sēņot, tāpēc Ņ.K. neapmeklēs Izglītības iestādi. Pieteicēja izteica vēlmi V.S. un Ņ.K. satikt, viņa uzskata, ka bērni viņu mīl (lietas 37.- 38.lapa).

7.lappuse no 12 Attiecībā uz bērnu veselības stāvokli Bāriņtiesas darbinieks 2012.gada 20.septembra sarunā pa tālruni ar ģimenes ārsti un pediatru G.G. noskaidroja, ka Ņ.K. pirms ievietošanas audžuģimenē bija ģimenes ārstes redzeslokā, bet tad bērnam nebija tik lieli valodas traucējumi. Bērnam 2012.gada 20.septembrī uz ķermeņa konstatēti sasitumi (lietas 39.lapa). Ģimenes ārstes un pediatres G.G. prakses 2012.gada 20.septembra izrakstā ambulatorā pacienta medicīniskās kartē norādīts, ka Ņ.K. konstatēti sasitumi - uz kreisā sāna apmēram 2x0,8 cm un zem labās acs 4x0,5 cm.

Bērns izteikti rausta valodu (lietas 40.lapa). Izglītības iestādes 2012.gada 24.septembra vēstulē norādīts, ka Ņ.K. Izglītības iestādi apmeklē no 2011.gada 12.septembra, Izglītības iestādē par bērna ēdināšanu un speciālajām programmām nav jāmaksā, jo šie izdevumi tiek apmaksāti no valsts budžeta. Audžumāte neiesaistījās ne grupas, ne Izglītības iestādes dzīvē, neizrādīja aktīvu interesi par Ņ.K. attīstību un aktivitātēm, Izglītības iestādes un grupu vecāku sanāksmes neapmeklēja. Bērns uz Izglītības iestādi tika pārsvarā atvests un izņemts savlaicīgi, taču reizēm kavēja rīta nodarbības un brokastis. 2011./2012.mācību gada sākumā Ņ.K. bija novērotas pedagoģiskās ielaistības pazīmes, bet mācību gada beigās bija novērojama pozitīva dinamika Ņ.K. attīstībā.

Bērns audžumāti Izglītības iestādē gaida un priecājas, viņu ieraugot. Izglītības iestādes darbinieki vēlas, lai no pieteicējas puses būtu lielāka atsaucība un aktīvāka sadarbība. Vairākas reizes gadā Ņ.K. uz Izglītības iestādi atnāca ar saskrāpējumiem un sasitumiem. Audžumāte šajos gadījumos skaidroja, ka zēns sasitumus un skrāpējumus ieguvis pats savas darbības rezultātā vai viņam pāri nodarījusi māsa. Pieteicēja 2012.gada 19.septembrī sniedza paskaidrojumus Izglītības iestādes darbiniekiem par zēna iegūto sasitumu, ka Ņ.K. sasitās pret izlietni (lietas 41.-42.lapa).

No Aprūpes iestādes 2012.gada 24.septembra psihologa slēdziena par Bērniem izriet, ka no pieteicējas puses netika pievērsta uzmanība bērnu vajadzībām un aprūpei, kā arī konstatēti pārkāpumi bērnu audzināšanā. V.S. ir nedroša, saspringta, ar paaugstinātu trauksmainības līmeni, viņai raksturīga vientulības un pamešanas sajūta, izteikusi vēlmi neatgriezties audžuģimenē, paskaidrojot, ka audžumāte uz viņu kliegusi un dažreiz fiziski aizskārusi, kā arī dažkārt pret meiteni pielietojusi fiziskas audzināšanas metodes.

V.S. audžuģimenē jutās nedroša, novārtā pamesta, viņai pietrūka emocionāla siltuma. Savukārt Ņ.K. psihologam pastāstīja, ka viņam ar māsu audžuģimenē bija jābūt paklausīgiem, pretējā gadījumā viņi tika emocionāli un fiziski sodīti. Ņ.K. izjuta bailes no audžumātes, viņš izteica vēlmi neatgriezties audžuģimenē. Ņ.K. piemīt trauksmes un baiļu sajūta, paaugstināta neirotizācija, saasināta reakcija uz skaļu skaņu un strauju kustību. Bērniem ir novērotas emocionālas vardarbības pazīmes, bērni atzina, ka pret viņiem audžuģimenē ir bijusi pielietota fiziska vardarbība.

Bērni izrāda nevēlēšanos atgriezties audžuģimenē, jo starp viņiem un audžumāti pastāvēja nedrošas attiecības. Cieša emocionāla saite starp bērniem un audžumāti nav izveidojusies (lietas 43.lapa).

8.lappuse no 12 Bāriņtiesas priekšsēdētājs 2012.gada 26.septembra sarunā ar anonīmu personu pa tālruni informēts, ka visi pieteicējas dzīvesvietas tuvumā dzīvojošie iedzīvotāji zināja, ka pieteicēja fiziski iespaido Ņ.K.. V.S. pieteicējas ģimenē redzēta reti, jo lielākoties dzīvojusi internātskolā. Anonīmā zvanītāja lūdza nekādā gadījumā neatgriezt bērnus pieteicējas audžuģimenē (lietas 44.lapa). Lietā atrodas Aprūpes iestādes 2012.gada 3.oktobra vēstule Bāriņtiesai, kurā norādīts, ka V.S. tikai nedēļas nogalēs dzīvoja audžuģimenē, līdz ar to bērnam ikdienā nebija nodrošināta ģimeniska vide, bet viņa faktiski turpināja uzturēties institūcijā.

Ņ.K. ir izteiktas logopēdiskas problēmas, konstatēti sasitumi. Pieteicēja vaino notikušajā bērnus, ka viņi visu izdomājuši, viens otru sakūdījuši un pieteicēja sūdzēšot bērnus tiesā. Aprūpes iestāde uzskata, ka nav iespējama bērnu atgriešana pieteicējas audžuģimenē, un lūdz pieņemt lēmumu par bērnu uzturēšanās izbeigšanu minētajā audžuģimenē (lietas 45.lapa). No Bāriņtiesas 2012.gada 3.oktobra sēdes protokola izriet, ka pieteicēja paskaidroja, ka Ņ.K. bija iesnas un ārsts lika skalot bērna degunu ar sālsūdeni.

Skalojot degunu un kustinot galvu, Ņ.K. atsita to pret izlietni, un tāpēc bērnam radās sasitums uz sejas. Ņ.K. bieži Izglītības iestādē darīja „brīnumus”, pateica, ka audžumāte viņu situsi ar žagariem. Kad pieteicēja zēnam jautāja, ko viņš Izglītības iestādes darbiniekiem ir teicis, viņš atbildēja, ka pajokojās. Par sasitumu uz sāniem Ņ.K. audžumātei paskaidrojis, ka sasitās pret durvju malu. Ņ.K. bieži vaino māsu par saskrāpējumiem. Pieteicēja uzskata, ka bērni viņu mīl un tāpēc arī klausa. Ņ.K. vecāku ģimenē bija sociāli ielaists, bērnam Izglītības iestādē bija jāapmeklē logopēdisko grupu.

Lai uzlabotu bērnu veselības stāvokli, pieteicēja nopirkusi masāžas gultu par Ls 980, apmaksājusi to no savas algas. Pieteicēja ir vedusi bērnus uz sanatoriju. Ņ.K. vairs nav uzvedības problēmu, taču tās bija, Izglītības iestādes darbinieki ir sūdzējušies, ka zēns neklausa, negrib gulēt pusdienas laiku. Ja V.S. un Ņ.K. neklausa, pieteicēja nedod viņiem konfektes un neatļauj skatīties multfilmas. Pieteicēja ar bērniem pārrunā situācijas, paskaidro, kas notiks, ja viņi neklausīs vai kaut ko nedarīs. Vienu reizi likusi Ņ.K. stāvēt kaktā, jo viņš Izglītības iestādē nebija gulējis, bija traucējis citiem bērniem.

Pieteicēja kā bērnu audzināšanas metodi neatzīst pēršanu ar siksnu un žagaru. V.S. un Ņ.K. audžumātei stāstīja, ka viņus ar žagaru un siksnu pēruši vecāki. Bērniem tagad savstarpējās attiecības ir labas. Pieteicēja apmeklējusi sapulces Izglītības iestādē un interesējās par Ņ.K. gaitām Izglītības iestādē. Pieteicēja sākotnēji V.S. veda uz Skolu katru dienu, taču meitenei ceļā palika slikti un sāpēja galva, tādēļ viņa atļāva bērnam palikt Skolas internātā. Pieteicēja saskata nozīmi V.S. ievietošanai viņas audžuģimenē, pamatojot ar to, ka bērns atrodas mājās brīvdienās un brīvlaikos.

Brīvdienās audžumāte dod V.S. matemātiskus piemērus, ko risināt un lasāmvielu, meiteni nelaiž pastaigāties, ja viņa nav izmācījusies. Bērniem mājās ir pienākumi - saklāt gultas, iznest atkritumus. V.S. patīk tīrīt istabas ar putekļsūcēju, meitene mājās izslauka un izmazgā grīdas, sakārto mantas. Bērnu veselības stāvoklis ir uzlabojies. Pieteicēja dzīvo kopā ar dēlu, kurš piedalījās bērnu aprūpē, kad nestrādāja algotu darbu. Pieteicēja pieļauj, ka V.S. sasitumus iegūst, jo ir aktīva. Pieteicēja uz

9.lappuse no 12 bērniem kliegusi vienu reizi, jo V.S. pagrūda brāli, tādējādi varēja viņu sakropļot. Pieteicēja algotu darbu nestrādā, strādā pieteicējas dēls. Pieteicēja bērniem ir iegādājusies drēbes, apavus, dīvānus, velosipēdu, bērnu datoru, paklājiņu, apmaksājusi sanatorijas izdevumus. Pieteicēja bērnus nav deklarējusi savā dzīvesvietā, viņai teikts, ka tas nav obligāti jādara. Pieteicēja pieļauj, ka bērni atceras pagātni un dusmojas, ka audžumāte nelaida viņus pastaigāties, skatīties multfilmas.

Pieteicēja uzskata, ka bērni, dzīvojot pie viņas, bija atbrīvoti un laimīgi, to apliecina fotogrāfijas. Ņ.K. nevēlējās, ka viņu ved uz Aprūpes iestādi. Aprūpes iestādē pieteicēja satika V.S., kura pieskrēja klāt un apkampa audžumāti. Pieteicēja 2012.gada 2.oktobrī zvanīja uz Skolu un runāja ar V.S. Meitene teikusi, ka vēlas dzīvot pieteicējas audžuģimenē, ka arī brālis raud un ilgojas pēc audžumātes. Pieteicēja norāda, ka abi bērni vēlas dzīvot pieteicējas audžuģimenē (lietas 46.-62.lapa). Bāriņtiesas sēdē Aprūpes iestādes pilnvarotā pārstāve paskaidroja, ka Ņ.K. tika konstatēti sasitumi uz sejas, gurna un kājas.

Audžumāte 2012.gada 20.septembrī bērniem atveda pirmās nepieciešamības drēbes un vainoja bērnus, teikdama, ka sūdzēs viņus tiesā. Bērni pastāstīja par fizisko vardarbību, par audzināšanas metodi „vitamin r”, ka tā nav pēršana ar siksnu, bet ar koku. V.S. no Aprūpes iestādes katru dienu tiek vesta uz Skolu ar autobusu, bērnam autobusā nekļūst slikti. Bērni audžuģimenē bija pamesti novārtā, netika novērtēti. Piemēram, V.S. Aprūpes iestādes darbiniekiem stāstījusi, ka bijis gadījums, kad viņa skaitījusi reizrēķinu, bet audžumāte pagriezusies un sākusi runāt pa telefonu.

Meitene mājās uzturējās reti, jo visu nedēļu dzīvoja Skolas internātā. Bērni ir trauksmaini, emocionāli iespaidoti, audzināti ar stingrību un nepareizām audzināšanas metodēm. Bērni baidās no stingriem vārdiem un skatīšanās acīs. Aprūpes iestādes psihologs ir konstatējis trīs vardarbības veidus audžuģimenē - fizisko, emocionālo un pamešanu novārtā. Bērni audžuģimenē nav izjutuši ģimenes sajūtu. Meitene stāstījusi, ka braukusi kopā ar audžumāti ar automašīnu, audžumāte apmaldījusies un vainojusi par to viņu, līdzīgi bijis arī citās epizodēs. Bērnu savstarpējās attiecības ir labas.

Ņ.K. runa ir pasliktinājusies, viņš izteikti rausta valodu. Bērni, dzīvojot audžuģimenē ir ieguvuši negatīvu pieredzi par ģimenes modeli. Audžuģimenē dzīvojis arī pieteicējas pieaugušais dēls, kuram bērni ir traucējuši, un viņš arī bērnus ir grūstījis. Šobrīd bērniem nepieciešama speciāla medicīniskā aprūpe. Bērni nav izteikuši vēlmi atgriezties audžuģimenē, Aprūpes iestādē bērni jūtas kā brīvībā. Bērniem Aprūpes iestādē nav novērota agresija, nepaklausība. Aprūpes iestādes pārstāve pauda viedokli, ka bērnus nav ieteicams atgriezt audžuģimenē.

Izvērtējusi iepriekš minētos apstākļus Bāriņtiesas ar 2012.gada 3.oktobra lēmumu Nr.1-6/2435 nolēma izbeigt bērnu uzturēšanos audžuģimenē no 2012.gada 3.oktobra (lietas 66.-69.lapa) un vienlaikus 2012.gada 3.oktobrī Bāriņtiesa, konstatējot, ka pieteicējas audžuģimene nepilda audžuģimenes pienākumus atbilstoši bērnu interesēm, pieņēma Lēmumu atņemt pieteicējai audžuģimenes statuss (lietas 5.-8.lapa).

10.lappuse no 12 [8] No iepriekš [7] minētajiem lietas apstākļiem un lietā esošajiem pierādījumiem, tiesa konstatē, ka pieteicējas audžuģimene nespēj nodrošināt bērniem ģimenisku vidi, māsas un brāļa pozitīvu, ciešu attiecību veidošanā un uzturēšanā. Pieteicējas negatīvā un atšķirīgā attieksme pret bērniem rada pamatotas šaubas par pieteicējas spēju sniegt bērniem pozitīvu emocionālo atbalstu, kā arī par spēju izprast bērnu vecumposmu īpatnības un uzvedību. Tiesa atzīst, ka pieteicējas audžuģimenē bērniem netika nodrošināta pilnvērtīga aprūpe, kas būtu atbilstoša bērnu tiesībām un interesēm. Pieteicēja nerisināja jautājumu par V.S. vešanu uz skolu, jo bērns turpināja dzīvot Skolas internātā. Sākotnēji pieteicēja to izskaidroja ar bērna veselības problēmām, kas radās, braucot ar autobusu, savukārt vēlāk atzina, ka nav varējusi bērnu izvadāt uz skolu. Savukārt tiesas sēdē pieteicēja paskaidroja, ka bērnam bija apgrūtinoši braukt ar autobusu, sliktās pašsajūtas dēļ. Minētais tiesas ieskatā norāda uz pieteicējas neizpratni par bērna vajadzībām, proti, pieteicēja aizskāra bērna tiesības ikdienā dzīvot ģimeniskā vidē un veidot pozitīvas un ciešas attiecības ar brāli. Tiesa atzīst par pamatotu Bāriņtiesas secinājumu, ka pieteicējas audžuģimene nav pildījusi audžuģimenes pienākumus atbilstoši bērnu interesēm, nav radījusi bērniem drošu, ģimenisku vidi, psihoemocionāli stabilus un bērnu attīstībai labvēlīgus apstākļus, nav nodrošinājusi atbilstošu audzināšanu, pielietojot pret bērniem emocionālo, kā arī iespējams fizisko, vardarbību, tādējādi traumējot bērnus un radot draudus bērnu veselībai un normālai turpmākai attīstībai.

[9] Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.panta pirmā daļa noteic, ka tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras. Savukārt minētā panta otrā daļa noteic, ka visām darbībām attiecībā uz bērnu neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts vai pašvaldību institūcijas, sabiedriskās organizācijas vai citas fiziskās un juridiskās personas, kā arī tiesas un citas tiesībaizsardzības iestādes, prioritāri ir jānodrošina bērna tiesības un intereses. Ņemot vērā minētajās tiesību normās noteikto, kā arī no lietas materiāliem izrietošo, ka pieteicējas audžuģimene nepildīja audžuģimenes pienākumus atbilstoši bērnu interesēm, tiesa atzīst, ka Lēmums par audžuģimenes statusa atņemšanu pieteicējai ir tiesisks un pamatots, bet pieteicējas pieteikums ir noraidāms. Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

11.lappuse no 12 noraidīt L.N. pieteikumu par Rīgas bāriņtiesas 2012.gada 3.oktobra lēmuma Nr.1- 6/2437 atcelšanu Tiesas spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) I.Petrovska

NORAKSTS PAREIZS Administratīvā rajona tiesas tiesnese I.Petrovska Rīgā, 2013.gada 7.jūnijā. RAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese ________________ L.Hāzenfuse Rīgā 2012.gada 18.oktobrī

12.lappuse no 12