Court partially allows claim for damages due to defendant's bad faith non-payment of property sale proceeds.

Lietas Nr. C32195214

Lietas arhīva Nr. CA-0236-16/16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2016.gada 8.februārī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētājs V.Vazdiķis,

tiesneši I.Ošiņa,

O.Blūmfelde,

ar tiesas sēžu sekretāri B.Baroni, S.Avdjuhinu,

piedaloties prasītāja /pers. A/ pārstāvei zvērinātai advokātei /pers. N/,

Rīgā, Brīvības bulvārī 34 atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ par zaudējumu piedziņu, sakarā ar /pers. B/

apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2015.gada 5.marta spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2015.gada 5.marta spriedumu /pers. A/ (turpmāk – Prasītājs) prasība pret /pers. B/ (turpmāk –

Atbildētāja) par zaudējumu piedziņu apmierināta daļēji.

No Atbildētājas Prasītāja labā piedzīti: 1) zaudējumi 28457,44 euro apmērā; 2) tiesāšanās izdevumi 2699,33 euro apmērā. Pārējā daļā

prasība noraidīta.

Lietā nav strīda par to, ka: 1) Cēsu rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļā Vecpiebalgas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/bija

reģistrētas Prasītāja īpašuma tiesības nekustamam īpašumam “/Nosaukums/”, Vecpiebalgas pagastā, Vecpiebalgas novadā, kadastra Nr./numurs

B/(turpmāk – Nekustamais īpašums); 2) 2008.gada 15.jūlijā Prasītājs pilnvarojis Atbildētāju pārdot Prasītājam piederošo Nekustamo īpašumu; 3)

2009.gada 25.septembrī Atbildētāja pārdeva 1/2 domājamo daļu no Nekustamā īpašuma par 14228,72 euro; 4) 2009.gada 28.septembrī Atbildētāja

pārdevusi atlikušo ? domājamo daļu no Nekustamā īpašuma par 14228,72 euro; 5) pārdodot Nekustamo īpašumu Atbildētājai kopā tika nodoti 28

457,44 euro.

Tiesa konstatējusi, ka Atbildētāja nav apstrīdējusi faktu, ka pirkuma maksa 28 457,44 euro apmērā par Nekustamā īpašuma pārdošanu

Prasītājam netika atdota.

Tiesa atzinusi, ka Atbildētājas rīcība, kas izpaudās kā saņemtās naudas summas par Nekustamā īpašuma pārdošanu nenodošana Prasītājam,

vērtējama, kā prettiesiska darbība, kas veikta iedzīvošanās nolūkā.

Pie šādiem apstākļiem tiesa secinājusi, ka Atbildētājas prettiesiskās darbības sekas ir zaudējumu radīšana Prasītājam.

Ņemot vērā, ka Atbildētāja nav nodevusi saņemto naudas summu par Nekustamā īpašuma pārdošanu Prasītājam, tiesa atzinusi, ka Prasītājam

radušies zaudējumi un pastāv cēloniskais sakars, tādējādi pastāv pamats zaudējumu atlīdzināšanai.

Vienlaikus tiesa atzinusi, ka no 2008.gada 15.jūlija pilnvaras neizriet, ka puses savā starpā būtu vienojušās par summu, par kuru tiks pārdots

Nekustamais īpašums.

Tiesa secinājusi, ka lietā nav iesniegti pierādījumi apstāklim, ka puses savā starpā būtu vienojušās par Nekustamā īpašuma pārdošanas summu

45 000 Ls (64 029,23 euro) apmērā.

Pie šādiem apstākļiem, tiesa atzinusi, ka Atbildētāja saskaņā ar 2008.gada 15.jūlija pilnvaru bija tiesīga pārdod Nekustamo īpašumu, nosakot cenu

pēc saviem ieskatiem.

Vienlaikus tiesa norāda, ka Prasītājs lietā nav iesniedzis rakstveida pierādījumus, no kuriem izrietētu Nekustamā īpašuma vērtība 2008.gadā, kas

būtu pamats prasīt zaudējumus no Atbildētājas Nekustamā īpašuma pārdošanas cenas nepamatota samazinājuma dēļ.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzinusi, ka nav tiesiska pamata no Atbildētājas Prasītāja labā piedzīt zaudējumus 64 029,23 euro apmērā, kā to lūdzis

Prasītājs.

Tiesa secinājusi prasība apmierināma daļā par 28457,44 euro piedziņu, savukārt pārējā daļā par 35571,80 euro noraidāma.

[2] 2015.gada 26.martā tiesā saņemta Atbildētājas apelācijas sūdzību par iepriekš minēto pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru tiek

pārsūdzēts spriedums pilnā apmērā.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka: 1) Atbildētāja veselības stāvokļa dēļ nevarēja piedalīties tiesas sēdē, kurā lieta izskatīta pēc būtības, tādējādi

nevarēja izteikt iebildumus par prasību; 2) Prasītājs bija solījis atlīdzinājumu Atbildētājai par Nekustamā īpašuma pārdošanu; 3) pirmās instances tiesa

pārkāpusi Mediācijas likumā noteikto 6 mēnešu termiņu un nav nozīmējusi konkrētu mediatoru; 4) lietā nav strīds par to, ka Atbildētāja vēlētos neatdot

atsavināšanas rezultātā iegūtos naudas līdzekļus, strīds ir par to apmēru, kas būtu abpusēji pieņemams; 5) pirmās instances tiesa, apmierinot prasību

daļēji, nepamatoti pilnā apmērā piedzinusi tiesāšanās izdevumus.

[3] 2015.gada 11.jūnijā tiesā saņemti Prasītāja rakstveida paskaidrojumi par apelācijas sūdzību.

Paskaidrojumos norādīts, ka apelācijas sūdzība uzskatāma par nepamatotu un noraidāmu. Prasītāja ieskatā Atbildētāja sniedz nepatiesas ziņas par

pilnvarojumu un Nekustamā īpašuma pārdošanas apstākļiem.

Vienlaikus norādīts, ka Prasītājs nevēlas iesaistīties mediācijas procesos.

[4] Apelācijas instances tiesas sēdē Prasītāja pārstāve prasību daļā, kurā to apmierinājusi pirmās instances tiesa, uzturēja, savukārt

apelācijas sūdzību neatzina, un lūdza to noraidīt kā nepamatotu. Vienlakus iesniedza kvīti par advokāta atlīdzības izdevumiem 570 euro apmērā, kurus

lūdza piedzīt.

Tiesas sēdē 2015.gada 12.oktobrī Atbildētāja (apelācijas sūdzības iesniedzēja) atzina prasību daļā par 14 228,72 euro, lūdza tiesai dot

iespēju iesniegt papildus pierādījumus atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta ceturtajā daļā noteiktajam.

Tiesas sēdē 2016.gada 25.janvārī Atbildētāja (apelācijas sūdzības iesniedzēja) nav ieradusies. 2016.gada 22.janvārī lūgusi lietas

izskatīšanu atlikt, jo ir slima, kā arī, lai vienotos ar Prasītāju par mierizlīgumu. Iesniegumam pievienota darba nespējas lapas B kopija par laika posmu no

2015.gada 10.decembra, kura nav noslēgta, nedz arī pagarināta, un no tās nav iespējams izdarīt secinājumu, ka Atbildētājai uz tiesas sēdes brīdi

veselības stāvokļa dēļ būtu noteikts gultas režīms. Pie nodibinātajiem apstākļiem, nekonstatējot Civilprocesa likuma 209.pantā noteiktos pamatus lietas

izskatīšanas atlikšanai, Civillietu tiesas kolēģija atzīst par iespējamu izskatīt lietu Atbildētājas prombūtnē, atzīstot viņas neierašanos tiesas sēdē par

neattaisnotu.

Motīvu daļa

[5] Civillietu tiesas kolēģija, noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējusi apelācijas sūdzības motīvus, pārbaudījusi un novērtējusi

lietai pievienotos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir apmierināma daļā, bet apelācijas sūdzība ir noraidāma kā nepamatota.

[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu, 430.panta trešo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas

sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā, un nepārbauda pirmās instances tiesas konstatētos faktus, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

Pirmās instances tiesas spriedums daļā, kurā prasība noraidīta, ar apelācijas sūdzību nav pārsūdzēts, ir stājies likumīgā spēkā, līdz ar to apelācijas

instances tiesā vairs nav pārskatāms.

[7] Civilprocesa likuma 432.panta piektajā daļā noteikts, ka gadījumā, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā

ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma

motivācijai, šā likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā šādā gadījumā var nenorādīt.

Pamatojoties uz minēto tiesību normu, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa 2015.gada 5.marta spriedumā ir pilnīgi

un vispusīgi izvērtējusi visus lietas apstākļus, un taisījusi pamatotu spriedumu par prasības noraidīšanu, tādēļ pievienojas šī sprieduma motivācijai un

neatkārto tajā minētos argumentus.

[8] Izvērtējot apelācijas sūdzībā ietvertos argumentus, Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka tie ir nepamatoti un noraidāmi turpmāk norādīto

apsvērumu dēļ.

[8.1] Atbildētāja apelācijas sūdzībā ir iebildusi pret pirmās instances tiesas sprieduma tiesiskumu, jo veselības stāvokļa dēļ nevarēja piedalīties

tiesas sēdē, kurā lieta izskatīta pēc būtības, tādējādi nevarēja izteikt iebildumus par prasību. Atbildētāja pievienojusi apelācijas sūdzībai dienas stacionāra

izraksta kopiju (lietas 95.lapa), no kuras izriet, ka Atbildētāja atradusies stacionārā no 2015.gada 10.februāra līdz 20.februārim.

No tiesu informācijas sistēmas, pavēstu uzziņas Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka pavēste uz 2015.gada 19.februāra tiesas sēdi Atbildētājai

nosūtīta 2015.gada 6.janvārī uz deklarēto dzīvesvietu. Atbildētāja apelācijas sūdzībā nav norādījusi, ka pavēsti nebūtu saņēmusi.

No lietas materiāliem pievienotā 2015.gada 19.februāra tiesas sēdes protokola Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka Atbildētāja tiesas sēdē nav

ieradusies un nav ziņojusi tiesai par neierašanās iemesliem, līdz ar ko tiesa atzinusi Atbildētājas neierašanos par neattaisnotu un, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, atzinusi par iespējamu izskatīt lietu Atbildētājas prombūtnē.

Izvērtējot minētos apstākļus savstarpējā kopsakarā, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesai nebija pamata lietas izskatīšanu atlikt,

jo tiesai nebija zināms Atbildētājas neierašanās iemesls.

Pie nodibinātajiem apstākļiem pirmās instances tiesa, izskatot lietu Atbildētājas prombūtnē, ir rīkojusies atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajam,

un šis Atbildētājas iebildums ir noraidāms kā nepamatots.

[8.2] Atbildētāja apelācijas sūdzībā norādījusi, ka pirmās instances tiesas spriedums ir nepareizs, jo Prasītājs bija solījis Atbildētājai atlīdzinājumu

par Nekustamā īpašuma pārdošanu, lietā nav strīds par to, ka Atbildētāja vēlētos neatdot atsavināšanas rezultātā iegūtos naudas līdzekļus, strīds ir par to

apmēru, kas būtu abpusēji pieņemams.

Izvērtējot visus lietas materiālus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka, iespējams, Atbildētāja ar Prasītāju bija vienojušies par atlīdzību, taču

Atbildētāja nav iesniegusi tiesai pierādījumus par to, ka no Prasītājam piederošā nekustamā īpašuma pārdošanas iegūtās naudas summas vai to daļu

Atbildētājai būtu tiesības paturēt kā atlīdzību.

Atbildētāja kopā ar apelācijas sūdzību iesniegusi tiesai 2008.gada 17.jūlija juridisko pakalpojumu līguma kopiju (lietas 98.lapa), kurā

norādīts, ka to noslēguši Atbildētāja un Prasītājs, taču no šī līguma neizriet Atbildētājas tiesības paturēt no Prasītājam piederošā nekustamā īpašuma

pārdošanas iegūtās naudas summas vai to daļu.

Paskaidrojumos par Atbildētājas apelācijas sūdzību Prasītājs noliedz, ka jebkad būtu šādu līgumu ar Atbildētāju parakstījis.

Civillietu tiesas kolēģija 2015.gada 12.oktobra tiesas sēdē, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 93.panta ceturto daļu, devusi laiku

Atbildētājai papildus pierādījumu iesniegšanai līdz 2015.gada 1.decembrim. Atbildētāja tiesas noteiktajā laikā, nedz arī vēlāk līdz tiesas sēdei 2016.gada

25.janvārī nav tiesai iesniegusi 2008.gada 17.jūlija juridisko pakalpojumu līguma oriģinālu, līdz ar ko Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka šis pierādījums nav

ticams, jo nav iespējams pārbaudīt tā īstumu, līdz ar to nav pieļaujams kā pierādījums šajā procesā.

Kopā ar apelācijas sūdzību Atbildētāja iesniegusi pašas sastādīto un parakstīto aprēķinu par mantojuma lietas izdevumiem, kuri attiecas uz

neksutamo īpašumu “Jaunvindaces”, taču nav pievienojusi jebkādus dokumentus, kuri apliecinātu šajā aprēķinā norādīto izdevumu samaksu.

Civillietu tiesas kolēģija 2015.gada 12.oktobra tiesas sēdē, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 93.panta ceturto daļu, devusi laiku Atbildētājai

papildus pierādījumu iesniegšanai līdz 2015.gada 1.decembrim. Atbildētāja tiesas noteiktajā laikā, nedz arī vēlāk līdz tiesas sēdei 2016.gada 25.janvārī

nav tiesai iesniegusi jebkādus pierādījumus par nekustamam īpašumam “Jaunvindaces” nepieciešamo līdzekļu izlietojumu.

Pamatojoties uz minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst šo apelācijas sūdzības argumentu par nepamatotu un noraidāmu.

[8.3] Atbildētāja apelācijas sūdzībā norādījusi, ka pirmās instances tiesa pārkāpusi Mediācijas likumā noteikto 6 mēnešu termiņu un nav

nozīmējusi konkrētu mediatoru.

Civilprocesa likuma 74.panta piektā daļa noteic, ka puses var vienoties par mediācijas izmantošanu, kā arī noslēgt izlīgumu [...].

No Civilprocesa likuma Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka tas nesatur normas, kuras uzliek tiesai par pienākumu noteikt pusēm kādu

termiņu mediācijai un nozīmēt mediatoru.

No Civilprocesa likumā ietvertā regulējuma jēgas izriet, ka pusēm ir tiesības lūgt tiesai atlikt lietas izskatīšanu, lai ar mediācijas palīdzību

strīdu atrisinātu.

No lietas materiāliem pievienotā 2014.gada 10.novembra tiesas sēdes protokola Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka šajā tiesas sēdē

pirmās instances tiesa vērtējusi Atbildētājas lūgumu par mediācijas izmantošanu. Kā izriet no turpmāk sekojošiem lietas materiāliem (2015.gada

19.februāra tiesas sēdes protokola) Prasītāja pārstāve norādījusi, ka Atbildētāja nav atsaukusies mediācijas izmantošanas piedāvājumiem, līdz ar ko

Civillietu tiesas kolēģija secina – mediācija nav notikusi pašas Atbildētājas gribā balstītas bezdarbības dēļ.

Pie nodibinātajiem apstākļiem Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka šis apelācijas sūdzības arguments ir noraidāms kā nepamatots.

[8.4] Atbildētāja apelācijas sūdzībā norādījusi, ka pirmās instances tiesa, apmierinot prasību daļēji, nepamatoti pilnā apmērā piedzinusi

tiesāšanās izdevumus.

Pārbaudot lietas materiālus kopsakarā ar Civilprocesa likuma 44.pantā minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa

piedzinusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus atbilstoši tiesību normās noteiktajam, līdz ar to šis apelācijas sūdzības arguments ir noraidāms kā

nepamatots.

Pie nodibinātajiem apstākļiem Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka apelācijas sūdzība ir pilnībā noraidāma kā nepamatota.

Pirmās instances tiesa ir pilnīgi un vispusīgi izvērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus kopsakarā ar tiesību normām, kā rezultātā

taisījusi pamatou spriedumu par prasības apmierināšanu daļā.

[9] Apelācijas instances tiesas sēdē Prasītājas pārstāve iesniegusi tiesai kvīti par advokāta atlīdzības samaksu un lūgusi no Atbildētājas par labu

Prasītājam piedzīt izdevumus advokāta atlīdzībai 570 euro apmērā.

Šajā lietā prasība ir apmierināta daļā par zaudējumu 28 457,44 euro apmērā piedziņu.

Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunkts noteic, ka atlīdzināmie izdevumi advokāta atlīdzības samaksai prasībās, kurām

ir mantisks raksturs un kurās prasības summa ir no 8501 euro līdz 57 000 euro, - to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 2850 euro.

Pirmās instances tiesa piedzinusi ar lietas vešanu saistītos izdevumus advokāta atlīdzībai 870,17 euro.

Pie nodibinātajiem apstākļiem Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka apmierināms Prasītāja pieteikums un no Atbildētājas par labu Prasītājam

piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi – izdevumi advokāta atlīdzībai apelācijas instancē 570 euro apmērā, bet pavisam kopā šajā lietā piedzenami

izdevumi advokāta atlīdzībai – 1440,17 euro.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193., 194.pantu, 199.panta trešo daļu, 204.1.pantu, 432., 433.pantu, Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda:

daļēji apmierināt /pers. A/ prasību pret /pers. B/ par zaudējumu piedziņu.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, zaudējumus 28 457,44 euro

(divdesmit astoņi tūkstoši četri simti piecdesmit septiņi euro 44 centi).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus – valsta nodevu

787,25 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,08 euro, pavisam kopā 789,33 euro (septiņi simti astoņdesmit deviņi euro 33 centi).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, ar lietas vešanu saistītos

izdevumus – izdevumus advokāta atlīdzībai 1440,17 euro (viens tūkstotis četri simti četrdesmit euro 17 centi) ceļa un uzturēšanās izdevumus sakarā ar

ierašanos tiesas sēdē 1039,83 euro (viens tūkstotis trīsdesmit deviņi euro 83 centi), pavisma kopā 2480 euro (divi tūkstoši četri simti astoņdesmit euro).

Noraidīt /pers. A/ prasību pret /pers. B/ daļā par zaudējumu piedziņu 35 571,80 euro apmērā.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2016.gada 8.februāra,

Augstākās tiesas Civillietu departamentam, kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas apgabaltiesā.

Tiesneši /paraksts/ V.Vazdiķis

/paraksts/ O.Blūmfelde

/paraksts/ I.Ošiņa