Gas company wins summary judgment against non-paying consumer for gas debt and interest.

Lietas arhīva Nr. C-08537-24/78

ECLI:LV:RPT:2024:0829.C770853724.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2024. gada 29. augustā

Rīgas pilsētas tiesa, tiesnese Agnese Zemmere rakstveida procesā izskatīja civillietu AS “Latvijas Gāze” vienkāršotās procedūras prasībā par

naudas piedziņu pret /pers. A/.

Aprakstošā daļa

[1] 2023. gada 25. janvārī Rīgas pilsētas tiesā saņemts AS “Latvijas Gāze” (turpmāk – Prasītājs) pilnvarotā pārstāvja prasības pieteikums pret

/pers. A/ (turpmāk – Atbildētājs) par naudas piedziņu.

Ar tiesneša 2024. gada 7. februāra lēmumu prasības pieteikums pieņemts un ierosināta civillieta.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka starp prasītāju un atbildētāju 2017. gada 30. janvārī noslēgts līgums par dabasgāzes piegādi mājsaimniecības

lietotājiem Nr. 74-347143 (turpmāk – Līgums), saskaņā ar kuru prasītājs piegādāja dabasgāzi nekustamajam īpašumam /adrese/ (turpmāk - Gazificētais

objekts), bet atbildētājam bija jānorēķinās par patērēto dabasgāzi.

Prasītājs veica dabasgāzes piegādi Gazificētajā objektā atbilstoši Līgumam, bet Atbildētājs nav norēķinājies par saņemto dabasgāzi.

Saskaņā ar Prasītāja izrakstītajiem rēķiniem ir aprēķināts atbildētāja parāds 507,89 EUR apmērā, no kura: 262,65 EUR ir galvenais parāds par

izlietoto dabasgāzi Gazificētajā objektā laika periodā no 31.07.2017. līdz 30.11.2022., 19,26 EUR pasta izdevumi par brīdinājumu sūtīšanu un

225,98 EUR ir nokavējuma procenti par laika periodu no 01.04.2017. līdz 31.08.2023.

Prasības pieteikumā norādīts, ka Prasītājs ir brīdinājis Atbildētāju par parāda esamību un aicinājis veikt saistību izpildi, bet līdz šā pieteikuma

iesniegšanas brīdim norēķināšanās nav notikusi.

[2] Pamatojoties uz minēto un vadoties no Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumu Nr. 78 “Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas

noteikumi” 76., 132, punktu un 97.2., 99.3., 158.1. apakšpunktiem, Civillikuma 1402., 1587., 1590., 1759.1. punkta, 2107., 2109. un 2021. pantiem,

Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no Atbildētāja parādu 507,98 EUR, no kura 262,65 EUR ir galvenais parāds par izlietoto dabasgāzi laika periodā no

31.072017. līdz 30.11.2022, 19,26 EUR pasta izdevumi par brīdinājumu sūtīšanu un 225,98 EUR ir nokavējuma procenti par laika periodu no

01.04.2017. līdz 31.08.2023., un visus tiesāšanās izdevumus, tai skaitā izdevumus par advokāta palīdzību. Kā arī atzīt tiesības prasītājam (Akciju

sabiedrība “Latvijas Gāze”, reģistrācijas Nr. 40003000642) saņemt likumiskos procentus (6% gadā) no piespriestās summas līdz sprieduma izpildei

(izsoles noslēguma dienai).

[2.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 148. pantu un 250.21 pantu, 2024. gada 14. februārī Atbildētājam uz viņa deklarētās dzīvesvietas adresi

nosūtīts prasības pieteikums un noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu sniegšanai 30 dienas no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas.

[2.2] Atbildētājam tiesas nosūtītais prasības pieteikums atpakaļ tiesā saņemts 2024. gada 18. martā, ar norādi, ka beidzies glabāšanas termiņš.

[2.3] Tiesas noteiktajā termiņā, kā arī līdz civillietas izskatīšanas brīdim Atbildētāja rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti. Atbildētājs

iebildumus nav cēlis, lūgumus nav pieteicis.

[3] Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, tiesa civillietu

izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot tiesas paziņojumu 2024. gada 18. jūnijā Prasītājam uz elektroniskā

pasta adresi un Atbildētājam uz viņa deklarētās dzīvesvietas adresi, atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmajai daļai. Vienlaicīgi lietas dalībnieki

tika informēti par saīsināta sprieduma saņemšanas vietu un laiku un par to, ka šis datums uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu. Tāpat lietas

dalībniekiem izskaidrotas Civilprocesa likuma 250.25 panta 2.1 daļā paredzētas tiesības iesniegt tiesā sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka savu pienākumu paziņot par lietas izskatīšanas laiku un vietu, kā arī par sprieduma pieejamības datumu, ir

izpildījusi.

Noraidījums tiesnesei nav pieteikts.

Motīvu daļa

[4] Tiesa, pārbaudījusi prasības pieteikumu un novērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, uzskata, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

[4.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190. panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10. panta pirmo daļu, puses savas tiesības realizē sacīkstes formā. Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa

nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība.

Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā

likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Kā atzīts tiesību doktrīnā, civiltiesiskajā strīdā pusēm ir pretējas intereses un viedokļi un katra puse cenšas pārliecināt tiesu par noteiktu tiesisko

attiecību un juridiski nozīmīgu faktu esamību vai neesamību. To var panākt ar pierādījumiem un pierādīšanu (A.Līcis. Prasības tiesvedība un

pierādījumi. Prof. K.Torgāna redakcijā, Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2003, 62.lpp).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 92. pantu pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme

lietas izspriešanā.

[4.2] Civilprocesa likuma 194. pantā noteikts, ka saīsināto spriedumu tiesa sastāda: [..] 3) vienkāršotās procedūras lietās; [..].

Saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193. panta prasībām, izņemot aprakstošo daļu, kurā norāda tikai prasības priekšmetu,

normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā norāda tikai normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa.

[..].

[5] Civillikuma 1402. pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1512. pantā noteikts, ka pie katra saistību līguma būtības pieder vienas pusei apsolījums un tā pieņemšana no otras puses (vienpusējs

līgums), vai savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm (divpusējs vai vairākpusējs līgums).

Civillikuma 1587. pantā noteikts, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Atbilstoši Civillikuma 1590. pantam katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu, un šī tiesība pāriet arī uz viņu mantiniekiem,

izņemot tos gadījumus, kad saistība pēc līguma aprobežota ar līdzēja personu, vai kad līguma priekšmets ir tāda darbība, kurā ir nozīme paša saistītā

sevišķām personiskām spējām un attiecībām.

Civillikuma 2107.pantā noteikts, ka ar piegādes līgumu viena puse (piegādātājs) uzņemas piegādāt otrai (pasūtītājam) noteiktu lietu par zināmu

cenu.

Civillikuma 2109. pantā noteikts, kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma līguma

noteikumiem.

Civillikuma 2021. pantā noteikts, ka no pirkuma līguma izceļas abām pusēm savstarpējas prasījumu tiesības kā uz līguma izpildīšanu, tā arī uz

zaudējumu atlīdzību.

Ministru kabineta 2017. gada 7.februāra noteikumu Nr.78 “Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (redakcijā, kas bija spēkā no

25.01.2020. līdz 12.08.2021.) 76.punktā noteikts, ka par katru veicamā maksājuma kavējuma dienu dabasgāzes tirgotājs ir tiesīgs pieprasīt lietotājam

nokavējuma procentus Civillikumā noteiktajā kārtībā līdz 0,15 % dienā no nesamaksātās summas. Noteikumu Nr.78 97.2.punktā noteikts, ka lietotājam

ir pienākums tirdzniecības līgumā noteiktajos termiņos norēķināties par patērēto dabasgāzi un sistēmas pakalpojumu sniegšanu, kā arī citiem šajos

noteikumos un normatīvajos aktos noteiktajiem maksājumiem. Noteikumu Nr.78 99.3.punktā noteikts, ka mājsaimniecības lietotājiem ir pienākums pilnā

apmērā veikt maksājumus par dabasgāzi un sistēmas pakalpojumiem atbilstoši tarifiem dabasgāzes tirgotāja, publiskā tirgotāja vai pēdējās garantētās

piegādes pakalpojuma sniedzēja apstiprinātajā norēķinu kārtībā, noteiktajos termiņos un veidā. Noteikumu Nr.78 158.1 punktā noteikts, ka par patērēto

dabasgāzi, saņemtajiem sistēmas pakalpojumiem un nodokļiem lietotājs norēķinās saskaņā ar dabasgāzes tirdzniecības līgumā noteikto norēķinu kārtību.

Civillikuma 1652. panta 3. punkts noteic, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas

nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Civillikuma 1838. pantā noteikts, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Ievērojot norādīto tiesa atzīst, ka prasība daļā par parāda 262,65 EUR apmērā par izlietoto dabasgāzi un maksas par sadales sistēmas

pakalpojumiem periodā no 31.07.2017. - 30.11.2022. piedziņu ir pamatota un apmierināma.

[6] Prasītājs aprēķinājis un lūdz piedzīt no Atbildētāja pasta izdevumus par atgādinājumu un brīdinājumu sūtīšanu 19,26 EUR.

Pamatojoties uz 2018. gada 21. novembra Norēķinu kārtību par dabasgāzi saistītājiem lietotājiem 18. punktu, Saistītai personai (Atbildētājam) ir

pienākums segt izdevumus par Publiskā tirgotāja (Prasītāja) nosūtītiem atgādinājumiem un brīdinājumiem par dabasgāzes piegādes pārtraukšanu un

kavēto maksājumu atgūšanu.

Prasījuma pamatošanai Prasītājs iesniedzis parāda aprēķinu, kurā norādīts pasta izdevumu aprēķins.

Ievērojot norādīto tiesa atzīst, ka prasība daļā par pasta izdevumu par atgādinājumu un brīdinājumu sūtīšanu 19,26 EUR piedziņu ir pamatota un

apmierināma.

[7] Civillikuma 1756. pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai likumu.

Civillikuma 1753.pants paredz, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1759.panta 1.punktā noteikts, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, šādos gadījumos: 1) par katru parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem;

Ievērojot norādīto tiesa atzīst, ka prasība daļā par nokavējuma procentu 225,98 EUR apmērā par periodu no 01.04.2017. – 31.08.2023. piedziņu

ir pamatota un apmierināma.

[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta pirmo daļu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda cita

starpā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Civillikuma 1759.panta 1.punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta

pirmajai daļai, ja procentu apmērs nav noteikts, tie aprēķināmi sešu procentu apmērā no simta gadā.

Senāta Civillietu departamenta 15.12.2021. senatoru kopsapulces lēmumā skaidrots, ka lietas dalībniekiem, pamatojoties uz Civilprocesa

likuma 195.panta pirmo daļu pienākas procenti par pamatparādu un par citiem apmierinātajiem blakus prasījumiem, ka arī piedzītajiem tiesāšanās

izdevumiem.

Pamatojoties uz minēto, ir tiesisks pamats noteikt Prasītājam tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)

saņemt no Atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus – 6% gadā no visas piespriestās summas.

[9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu

apmēram [..].

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Prasītājs, ceļot tiesā prasību, samaksājis valsts nodevu 76,18 EUR apmērā. Prasība apmierināta, līdz ar ko no atbildētāja par labu prasītājam

piedzenama prasītāja samaksātā valsts nodeva 76,18 EUR.

Tiesa konstatē, ka lietā ir radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 9,00 EUR, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu

piedzenami no atbildētāja par labu Tiesu administrācijai.

[10] Prasības pieteikumā prasītājs lūdzis tam atlīdzināt ar lietas vešanu saistītos izdevumus advokāta palīdzības samaksai.

Prasītājam lietā juridisko palīdzību uz pilnvaras un ordera pamata sniedzis zvērināts advokāts Pēteris Serģis. Lietas materiālos iesniegts avansa

rēķins par juridiskajiem pakalpojumiem lietā par summu 76,18 EUR apmērā.

Prasības pieteikumā pieteikts mantiska rakstura prasījums.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta (a) apakšpunktu atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās,

kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500,00 EUR, ir atlīdzināmi to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 % no

prasījumu apmierinātās daļas.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta pirmajā ar indeksu 1 daļai, par šā panta pirmās daļas 1. punktā minēto atlīdzināmo izdevumu faktisko

apmēru uzskata gan izdevumus, kuri jau ir samaksāti, gan izdevumus, par kuriem saskaņā ar advokāta un puses vienošanos par juridiskās palīdzības

sniegšanu ir izrakstīts rēķins.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 44. panta ceturtajai daļai, ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības

samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.

Pamatojoties uz norādīto no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumu advokāta palīdzības samaksai rēķinā

norādītajā apmērā, t.i., 76,18 EUR apmērā (507,89x30%/2=76,18).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta prasībām, atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz augstāk minēto un saskaņā Civilprocesa likuma 1.pantu, 41.panta pirmo daļu, 42.panta pirmo daļu, 97.pantu, 190.pantu,

193.pantu, 194.pantu, 195.pantu, 199.pantu, 204.1pantu, 208.1pantu, tiesa

nosprieda

Prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS “Latvijas Gāze”, reģistrācijas Nr.40003000642, parādu 262,65 EUR apmērā

par izlietoto dabasgāzi un maksu par sadales sistēmas pakalpojumiem periodā no 31.07.2017. – 30.11.2022., 19,26 EUR par pasta izdevumiem,

nokavējuma procentus 225,98 EUR apmērā par periodu no 01.04.2017. – 31.08.2023., valsts nodevu 76,18 EUR un ar lietas vešanu saistītos

izdevumus advokāta palīdzības samaksai 76,18 EUR, kopā 660,25 EUR (seši simti sešdesmit euro un 25 centi).

Samaksa veicama AS “Latvijas Gāze”, reģistrācijas Nr.40003000642, kontā AS Citadele banka, Nr.LV32PARX0000004461029.

Atzīt AS “Latvijas Gāze”, reģistrācijas Nr.40003000642, tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)

saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos procentus – 6% gadā no visas piespriestās summas.

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Tiesu administrācijai ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 9,00 EUR (deviņi euro

un 00 centi) apmērā. Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi sprieduma labprātīgās izpildes termiņā maksājami, norādot šādus rekvizītus: Saņēmējs: Tiesu

administrācija, reģ. Nr. 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, konta Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma

mērķis: 21499 EKK – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi lietā Nr. C770853724.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu Tiesas administrācijas labā, maksājumu apliecinošu

dokumentu nekavējoties iesniegt Rīgas pilsētas tiesā, Rīgā, Valērijas Seiles ielā 10, vai elektroniski - rigas.pilseta@tiesas.lv.

Saīsināts spriedums sastādīts 2024. gada 29. augustā.

Saīsināts spriedums nav pārsūdzams.

Saīsinātais spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un neviena no pusēm nav

iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Sprieduma sastādīšanas lūgumu var iesniegt 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma (2024. gada 29. augusta), t.i., līdz

2024. gada 9. septembrim (ieskaitot). Uz šo termiņu neattiecas Civilprocesa likuma 48. panta ceturtās daļas otrais teikums.

Sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanas gadījumā spriedums būs pieejams tiešsaistes sistēmā 2024. gada 30. septembrī.

Spriedumu, kas būs sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam, varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20

(divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas tiesā, Rīgā, Valērijas Seiles ielā

10, vai elektroniski rigas.pilseta@tiesas.lv, ja pastāvēs kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas

pamatiem.

Spriedums sastādīts un pieejams tiešsaistes sistēmā 2024. gada 29. augustā.

Tiesnese Agnese Zemmere