Insurance company wins small claims suit against landlord for damages caused by frozen apartment pipe.

Lietas Nr. C29527216

Lietas arhīva Nr. C-0778-17/20

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Preiļos 2017.gada 21.martā

Daugavpils tiesa

šādā sastāvā: tiesnese R.Krēsliņa

izskatīja rakstveida procesā civillietu apdrošināšanas akciju sabiedrības „Balta” maza apmēra prasību pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2016.gada 4.jūlijā prasītāja- apdrošināšanas akciju sabiedrības „Balta” pilnvarotā pārstāve sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Julianus Inkasso

Latvija” iesniedza Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā maza apmēra prasību pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Ar Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas D.Vilsones 2016.gada 27.septembra rezolūciju civillieta Nr. C29527216 akciju sabiedrības „Balta” maza

apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu nodota izskatīšanai Daugavpils tiesai.

Prasības pieteikumā norādīts, ka starp prasītāju un /pers. C/ tika noslēgts ģimenes apdrošināšanas līgums /numurs/, uz kura pamata bija apdrošināts

dzīvoklis pēc adreses /adrese A/. Polises darbības termiņš bija noteikts no 17.06.2016. līdz 16.06.2017. 2015. gada oktobrī apdrošinātais dzīvoklis bija

saliets, par ko mājas apsaimniekotāja komisija sastādīja attiecīgu aktu. Komisija konstatēja, apdrošinātais dzīvoklis bija saliets no dzīvokļa Nr./numurs/,

kurā bija bojāts krāns vannas istabā.

/pers. C/ iesniedza Prasītājam atlīdzības pieteikumu, tika sastādīts apskates protokols un tāme, atlīdzības aprēķins, atskaitot pašrisku, tika

izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība 673,92 EUR. Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem, dzīvoklis Nr. /numurs/ pieder atbildētājam.

Saskaņā ar “Dzīvokļa īpašuma likuma” 14.p., dzīvokļa īpašnieks par zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļu īpašniekiem vai citām personām ir

atbildīgs normatīvajos aktos, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumos vai savstarpēji noslēgtajos līgumos noteiktajā kārtībā. Minēta likuma 3.p. nosaka, ka

atsevišķais īpašums ir dzīvojamā mājā esoša būvnieciski norobežota un funkcionāli nošķirta telpa vai telpu grupa, kura kā dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa

vai mākslinieka darbnīca iezīmēta būves kadastrālās uzmērīšanas lietā. Atsevišķā īpašuma elementi ir:

1) telpas vai telpu grupas robežās esošie konstruktīvie slodzi nenesošie, nožogojošie un apdares elementi (tai skaitā iekšējās starpsienas, griestu,

grīdu un sienu apdare, durvis);

2) inženiertīkli un inženierkomunikācijas līdz kopīpašuma stāvvadicm;

3) inženieraprīkojuma elementi (tai skaitā virtuves aprīkojums, ventilācijas ierīces, tualetes, dušas un vannas aprīkojums), bez kuriem kopīpašuma

esošas dzīvojamās mājas daļas elementi var funkcionēt patstāvīgi;

4) atsevišķo īpašumu norobežojošie logi un durvis.

Attiecīgi atbildētājam, kā dzīvokļa īpašniekam bija pienākums sekot, lai viņa dzīvoklī visas komunikācijas un santehnika būtu laba tehniskā kārtībā

un tiktu ekspluatētas tā, lai nenodarītu zaudējumu kaimiņiem. Saskaņā ar likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.p. Apdrošinātājs, kas ir izmaksājis

apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās summas apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem, izņemot

gadījumus, kad ir nodarīts kaitējums personas dzīvībai, veselībai vai fiziskajam stāvoklim. Atbildētājam ir pienākums atlīdzināt prasītājam zaudējumu

izmaksātas atlīdzības apmērā, no tā aprēķinātus likumiskus procentus un ar zaudējuma atgūšanu saistītus izdevumus.

Saskaņā ar LR Civillikuma 1635.p., katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī

morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Kā ir konstatēts ar aktu, avārija,

kuras dēļ bija applūdināts apdrošinātais dzīvoklis, notika dzīvokļa Nr, /numurs/ īpašnieka vainas dēļ. Atbildētājam, kā dzīvokļa īpašniekam, bija

pienākums sekot, lai viņa dzīvoklī visas iekārtas būtu laba tehniskā kārtībā, kā arī ātri novērst avārijas sekas, lai neapplūdinātu kaimiņu dzīvokli. Attiecīgi

saskaņā ar likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.p. un LR Civillikuma 1779.p., atbildētājam ir pienākums atlīdzināt prasītājam zaudējumu. Atbildētājam

tika sūtīti aicinājumi labprātīgi atlīdzināt nodarīto zaudējumu regresa kartībā, bet aicinājumi panākt vienošanās neizdevās .

Saskaņā ar LR Civillikuma 1757.p. nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie procenti

(1765.p.). Saskaņā ar 1765.p., Procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt

likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā. No zaudējuma summas 673,92 EUR tika aprēķināti likumiskie procenti 0, 01644 % dienā.

Tā kā atbildētājs nesedza prasītājam zaudējumus labprātīgi, prasītājs atbilstoši Sadarbības līguma Nr.01490-05-11 nosacījumiem un izsniegtajai

pilnvarai, ir pilnvarojis sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Juliānus Inkasso Latvija” iekasēt no atbildētāja iepriekš minētos zaudējumus tiesas ceļā, līdz ar

ko prasītājam rādījās papildus zaudējumi fiksētās maksas EUR 103,30 (fiksētā maksa EUR 85,37 + PVN 21% EUR 17,93) apmērā par zaudējumu

atgūšanas lietas administrēšanu tiesvedības procesā vispārējā kārtībā (nepieciešamo dokumentu izprasīšana un to apkopošana, prasības pieteikuma

sagatavošana, nosūtīšana utt). Ņemot vērā minēto, prasītājs uzskata, ka atbildētāja pienākums ir segt ne tikai zaudējumus, kas saistīti ar apdrošināšanas

atlīdzības izmaksu, bet arī zaudējumus, kas saistīti ar zaudējumu atgūšanas administrēšanu tiesvedības procesā. prasītājam nebūtu jācieš šo zaudējumu, ja

Atbildētājs savlaicīgi atlīdzinātu nodarīto zaudējumu izmaksātas apdrošināšanas atlīdzības apmērā. Atbildētājs bija brīdināts par to, ka piedziņas summa

pieaugs, ja lieta tiks izšķirta tiesas ceļā.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētajā galveno parādu 777,22 euro un likumiskos procentus 7,18 euro apmērā, kopā 784,40 euro un visus tiesas

izdevumus, t.sk. valsts nodevu 117,66 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro un noteikt tiesības prasītājam par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no galvenā parāda. Parādsaistību summu ieskaitīt prasītāja pārstāvja sabiedrības ar ierobežotu

atbildību “Julianus Inkasso Latvija” kontā Nr./numurs/ “Swedbank”

Prasība pamatota ar likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu, Civillikuma 1635., 1652., 1753., 1756., 1775., 1779., 1895.,

1905.pantiem., Dzīvokļa īpašuma likuma 14.pantu.

Prasītājs nav izmantojis mediāciju pirms prasības celšanas tiesā, kā arī nevēlas to izmantot. Prasītāja norādīja, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana

tiesas sēdē.

Atbildētājs nav iesniedzis paskaidrojumus par prasības pieteikumu, nav lūdzis lietas izskatīšanu tiesas sēdē un nav pieteicis noraidījumu.

Civilprocesa likuma 250.21 panta otrā daļa nosaka, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai.

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa nosaka, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22panta pirmo daļu pusēm (148.pants), pusēm ir izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas

par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu

pusēm ir paziņots par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā, tas ir - 2017.gada 21.marts.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudot rakstveida pierādījumus, atzīst, ka maza apmēra prasība ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā.

/datums/starp prasītāju apdrošināšanas akciju sabiedrību „Balta” un /pers. C/ tika noslēgts ģimenes apdrošināšanas līgums 23083868, uz kura

pamata bija apdrošināts dzīvoklis pēc adreses /adrese A/. Polises darbības termiņš bija noteikts no 2015.gada 17.jūnija līdz 2016.gada 16.jūnijam.

/datums/ apdrošinātais dzīvoklis bija saliets, par ko mājas apsaimniekotāja komisija sastādīja attiecīgu aktu. Komisija konstatēja, apdrošinātais

dzīvoklis bija saliets no dzīvokļa Nr./numurs/, kurā bija bojāts krāns vannas istabā.

/pers. C/ iesniedza prasītājam atlīdzības pieteikumu, tika sastādīts apskates protokols un tāme, atlīdzības aprēķins, atskaitot pašrisku, tika

izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība 673,92 euro. Saskaņā ar Zemesgrāmatas datiem, dzīvoklis Nr. /numurs/ pieder atbildētājam /pers. A/.

Saskaņā ar likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 15.pantu dzīvokļa īpašnieks par zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļu īpašniekiem vai dzīvokļu

īpašnieku sabiedrībai, ja tāda ir nodibināta, un nekustamā īpašuma bojāšanu atbild civiltiesiskajā, sabiedrības statūtos vai savstarpējā līgumā noteiktajā

kārtībā.

Saskaņā ar Civillikuma 1770.pantu ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums.

Civillikuma 1775.pants noteic, ka katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Savukārt Civillikuma 1779.pants noteic, ka katram ir pienākums

atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Tiesību teorijā atzīts, ka zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv šādi priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati: 1) tiesību

aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa; 2) zaudējumu esamība; 3) cēloniskais

sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību (K.Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Rīga, 2006, 209.lpp.).

No sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” /datums/sagatavotā akta redzams, ka dzīvoklī Nr. /numurs/ vannas

istabā bojāts krāns, un komisija konstatēja, ka dzīvoklim Nr. /numurs/ ir nodarīti bojājumi un nepieciešams sienu remonts aptuveni 4,0 m2 platībā, grieztu

remonts aptuveni 1,3 m2 platībā, grīdas remonts, loga nomaiņa un durvju nomaiņa. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks”

speciālisti konstatēja, dzīvoklī Nr. /numurs/ vannas istabā bojāts aukstā ūdens krāns, kā rezultātā notikusi aukstā ūdens noplūde un appludināts dzīvoklis

Nr. /numurs/. Noplūde no dzīvojamās mājas koplietošanas inženierkomunikācijām (aukstā, karstā un kanalizācijas stāvvadi) nav konstatēta.

No apdrošināšanas akciju sabiedrības “Balta” sagatavotā atlīdzības aprēķina redzams, ka bojājuma apmērs ir 813,92 euro, izmaksai

aprēķinātā atlīdzība ir 673,92 euro.

Prasītāja samaksāja appludinātā dzīvokļa Nr. /numurs/ īpašniecei /pers. I/ apdrošināšanas atlīdzību 673,92 euro, kas redzams no

/datums/maksājuma dokumenta Nr.6213200.

Tiesa atzīst, ka prasītāja ir pierādījusi zaudējumu atlīdzināšanas pienākuma noteikšanai nepieciešamos priekšnoteikumus, proti, gan zaudējumu

esamību – 673,92 euro, gan atbildētāju neattaisnojamo bezdarbību, gan arī cēlonisko sakaru starp neattaisnojamo rīcību un nodarītajiem zaudējumiem –

vannas istabā bojāts aukstā ūdens krāns, kā rezultātā notikusi noplūde appludinot apakšējo dzīvokli.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka nodarītie zaudējumi nav nejauši un atbildētājiem saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu un likuma “Par dzīvokļa īpašumu”

15.pantu ir pienākums tos atlīdzināt.

Saskaņā ar likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās summas

apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem, izņemot gadījumus, kad ir nodarīts kaitējums personas

dzīvībai, veselībai vai fiziskajam stāvoklim (..).

Ņemot vērā minēto tiesa atzīst, ka prasība par zaudējumu, ko veido izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība, piedziņu no atbildētājiem ir pamatota un

apmierināma pilnīgi.

2016.gada 7.janvārī un 2016.gada 16.martā apdrošināšanas akciju sabiedrība “Balta” nosūtīja atbildētājam pretenziju par regresa prasības

atlīdzību un 2016.gada 29.aprīlī sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Julianus Inkasso Latvija” nosūtīja atbildētājam paziņojumu par zaudējuma atmaksu,

kurā lūdza samaksāt zaudējumus, taču atbildētājs zaudējumu nav atlīdzinājis.

Tiesa arī atzīst, ka ir pamatota un apmierināma arī prasība daļā par likumisko procentu piedziņu.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1759.panta

1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut parāds pats par sevi

būtu bezprocentīgs.

Civillikuma 1765.pants noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka

aprēķināt likumiskos procentus, tas ir seši procenti no simta gadā.

Prasītāja aprēķināja likumiskos procentus par laika periodu no 2016.gada 15.aprīļa līdz 2016.gada 20.jūnijam(par 75 dienām) 7,18 euro. Tā kā

atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, ka ir atlīdzināti prasītājai zaudējumi, tiesa atzīst, ka atbildētājs ir pieļāvis nokavējumu Civillikuma 1652.panta

izpratnē un prasītājai ir tiesības aprēķināt likumiskos nokavējuma procentus – 6 % gadā.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Atbildētājs pret prasītājas norādītajiem faktiem iebildumus nav cēlis. Lietā nav iesniegti pierādījumi, ka atbildētājs parādu ir samaksājis, līdz ar to

tiesa uzskata, ka prasība ir apmierināma un no atbildētāja prasītājas labā jāpiedzen parāds 777,22 euro, un likumiskie procenti 7,18 euro.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētāja par labu prasītājai ir jāpiedzen samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva

117,66 euro, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro, kopā 122,36 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu no atbildētāja valsts labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kas pārsniedz prasītāja pirms

prasības celšanas iemaksāto 4,70 euro apmēru, tas ir,- 1,77 euro (kopējie izdevumi- 6,47 euro).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas

izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms

nekavējoties.

Tiesa atzīst, ka atbildētājiem nosakāms desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 97., 193., 195., 250.25pantu tiesa

nosprieda

Prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu apdrošināšanas akciju sabiedrībai „Balta”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/

parādu 777,22 euro (septiņi simti septiņdesmit septiņi euro un 22 centi), likumiskos procentus 7,18 euro (septiņi euro 18 centi) par periodu no

2016.gada 15.aprīļa līdz 2016.gada 20.jūnijam, kopā 784,40 (septiņi simti astoņdesmit četri euro 40 centi), tiesāšanās izdevumus- valsts nodevu

117,66 euro (viens simts septiņpadsmit euro 66 centi), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro (četri euro 70 centi) apmērā, kopā- 906,76

euro (deviņi simti seši euro 76 centi), kas jāieskaita prasītā pārstāvja sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Julianus Inkasso Latvija”, reģistrācijas numurs

Nr./reģistrācijas numurs/, kontā Nr./konta numurs/ “Swedbank”.

Noteikt tiesības sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Balta”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no

atbildētāja likumiskos 6% gadā no nenomaksātās pamatparāda summas 777,22 euro (septiņi simti septiņdesmit septiņi euro 33 centi).

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/,valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,77 euro (viens euro 77 centi), kas

jāieskaita Tiesu administrācijai, NMR 90001672316, reģistrācijas Nr.LV90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, konta

Nr.LV51TREL2190458019000, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis: kods 21499 un personas dati.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas- 2017.gada 21. marta Latgales apgabaltiesā,

apelācijas sūdzību iesniedzot Daugavpils tiesā.

Tiesnese R.Krēsliņa