Court acquits defendant of drug possession due to insufficient evidence and reasonable doubt.
Legislator summary
AI generatedThe court acquitted the defendant of possessing methamphetamine without authorization, dismissing the prosecution's charges due to insufficient evidence. While the defendant was found in possession of the drugs, expert analysis revealed no fingerprints or DNA matching the defendant on the packaging, and the cigarette pack containing the drugs was missing. The court ruled that the prosecution failed to prove guilt beyond reasonable doubt, applying the principle that reasonable doubts must be resolved in favor of the accused.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 253.pants 1. daļa; Kriminālprocesa likums 19. p., 368. p. 3. daļa, 511.-530. panti: When physical evidence lacks corroborating forensic links and the prosecution relies solely on witness testimony without resolving reasonable doubts, the court must acquit the accused.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11088043313
Lietas arhīva Nr. K29-0078-16/14
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese I. JANĒVIČA
ar sekretāri V. MIĻŪNU
piedaloties prokurorei M. VANAĢELEI
advokātei V. TANASI
2016.gada 2. jūnijā
izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Lomonosova ielā 10
krimināllietu
/pers. A/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 253.panta pirmās daļas, Kriminālprocesa likuma 465.panta kārtībā.
Tiesa,
K O N S TATĒJA :
Pirmstiesas kriminālprocesā /pers. A/ tiek inkriminēts tas, ka viņš neatļauti iegādājās un glabāja psihotropo vielu bez nolūka to realizēt, un
tieši:
/pers. A/, pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrotā laikā un vietā, bet ne vēlāk kā 2013.gada 25. februārī Rīgā, no pirmstiesas izmeklēšanā
nenoskaidrotas personas iegādājās, bez nolūka realizēt, iedzeltenas krāsas pulverveida vielu, iepakotu divos polimēra materiāla maisiņos, kopējā svarā ne
mazāk kā 6,3518 g , kuras aktīvā sastāvdaļa ir 21% jeb 1,3339 g psihotropā viela- metamfetamīns.
Minēto psihotropo vielu /pers. A/ glabā pie sevis apģērbā- virsjakas kreisajā kabatā, ievietotu “ Marlboro” cigarešu paciņā ,līdz brīdim,
kad viņu 2013.gada 25. februārī ap plkst. 18.00 Rīgā, pie mājas Gogoļa ielā 3, aizturēja policijas darbinieki un izņēma minēto psihotropo vielu.
Šādas apsūdzētā /pers. A/ darbības pirmstiesas kriminālprocesā kvalificētas pēc Krimināllikuma 253.panta pirmās daļas.
Lieta tiek izskatīta kriminālprocesa likuma 465.panta kārtībā. No lietas materiāliem redzams, ka ar tiesas 2015.gada 11. marta lēmumu
tika izsludināta apsūdzētā /pers. A/ meklēšana, apturot kriminālprocesu. 2015.gada 29. oktobrī tiesā saņemta Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes
Kriminālpolicijas pārvaldes informācija par to, ka /pers. A/ slēpjas ārpus Latvijas, uzturas Igaunijā ar mērķi izbraukt uz citu valsti, izmantojot citu
personu identitātes datus. 2015.gada 30. oktobrī tiesa nosūtīja Ģenerālprokuratūras Starptautiskās sadarbības nodaļai lūgumu par Eiropas apcietinājuma
ordera pieņemšanu attiecībā uz /pers. A/. 2015.gada 14. decembrī tiesā saņemta LR Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta
Starptautiskās sadarbības nodaļas prokurores D.Skudras atbilde, kurā tiesu informē par to, ka ierosinājums par Eiropas apcietinājuma ordera
izsniegšanu uz /pers. A/ , nav apmierināms jo inkriminētā noziedzīgā nodarījuma smagums un raksturs ir nesamērojams ar izdošanas izdevumiem.
Tiesa, noklausoties liecinieku /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/ liecības, pārbaudot prokurora pierādījumus, kas norādīti lēmumā par nodošanu
tiesai un kurus prokurors uzturēja pilnā apjomā tiesas sēdē, atzīst, ka nav pierādīta apsūdzētā /pers. A/ vaina viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma,
kas paredzēts Krimināllikuma 253.panta pirmajā daļā, izdarīšanā. Tiesa savus secinājumus pamato ar sekojošo:
Tiesas sēdē Kriminālprocesa likuma 501.panta 4. punkta kārtībā tika nolasītas apsūdzētā /pers. A/ pirmstiesas procesā sniegtās liecības.
2013.gada 26. februārī būdams nopratināts kā aizturētais, /pers. A/ liecināja, ka “ viņš narkotiskās vielas lieto aptuveni trīs gadus, pēdējo reizi lietoja
četras dienas iepriekš, amfetamīnu. 2013.gada 25. februārī viņš atradās Gogoļa ielā, Rīgā, pie viņa pienāca policijas darbinieki, ģērbušies civildrēbēs,
un aizveda viņu uz policijas iecirkni, kur no kabatas izvilkuši divus maisiņus , kuros atradās kaut kāda viela. Kad uz ielas pienāca policijas darbinieki, viņi
uzreiz viņu (/pers. A/) iesēdinājuši policijas mašīnā un nekādu kratīšanu uz ielas nav veikuši. Kā šie divi maisi ar vielu atradušies viņa kabatā, nevar
saprast, domā, ka tos ielikuši policijas darbinieki, pat ir pārliecināts. Viņš pats kabatā neielika un viņam līdzi nebija nekas aizliegts” ( l.l. 31-33).
2013.gada 27. februārī nopratināts kā aizdomās turētais zvērināta advokāta V.Spures klātbūtnē, apsūdzētais liecināja, ka “ pēc būtības var paskaidrot,
ka pilnībā uztur savas iepriekšējās liecības, kuras sniedza aizturētā statusā. Narkotiskās vielas viņam piemeta policijas darbinieki.” ( l.l. 39-40).
Analogas liecības apsūdzētais sniedza arī kā aizdomās turētais 2013.gada 27. martā, norādot, ka savu vainu neatzīst ( l.l. 46-47) un 2013.gada 27. jūnijā
kā apsūdzētais ( l.l. 73-74).
Apsūdzētā pirmstiesas procesā sniegtās liecības no paša sākuma ir konsekventas un nemainīgas. /pers. A/ nenoliedz faktu, ka lieto
psihotropās vielas, taču tajā pašā laikā pilnīgi noliedz faktu, ka aizturēšanas laikā ir glabājis pie sevis psihotropās vielas.
Kriminālprocesa likuma 126.panta otrā daļa nosaka, ka pierādīšanas pienākums pirmstiesas kriminālprocesā ir procesa virzītājam, bet tiesā
- apsūdzības uzturētājam.
Kriminālprocesa likuma 127.panta otrā daļa nosaka, kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par
faktiem, bet saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 128.panta pirmajā un otrajā daļā noteikto, pierādījumu ticamība ir kādas ziņas patiesuma konstatēšana
un to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamas ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem
kopumā un savstarpējā sakarībā.
Tiesa atzīst, ka prokurores iesniegtie pierādījumi /pers. A/ izvirzītās apsūdzības pamatojumam neatbilst Kriminālprocesa likuma 127.-130.
panta nosacījumiem un tāpēc nevar būt par pamatu notiesājoša sprieduma taisīšanai lietā.
Tiesas sēdē liecinieks /pers. D/ pilnībā uzturēja savas pirmstiesas procesā sniegtās liecības, kuras tiesas sēdē tika nolasītas
Kriminālprocesa likuma 501.panta 2. punkta kārtībā, kas tika sniegtas 2013.gada 25. februārī un no kurām redzams, ka “ viņš ir VP RRP KrPP 1.
biroja 3. nodaļas inspektors un 2013.gada 25. februārī kopā ar kolēģiem Ļeonovu, Jeļeckihu un Sunīti veica operatīvās meklēšanas pasākumus Rīgā,
Latgales priekšpilsētas teritorijā. Ap plkst. 18.00 Rīgā, Gogoļa ielā 3 ieraudzīja vīrieti, kurš vizuāli izskatījās reibuma stāvoklī. Tā kā vīrietis varēja
atrasties narkotisko vielu ietekmē un pie viņa varēja atrasties nezināms daudzums narkotisko vielu, tika pieņemts lēmums viņu aizturēt. Lai netiktu
iznīcināti lietiskie pierādījumi, tika pieņemt lēmums vīrietim uzlikt roku dzelžus. Viņš pārbaudīja vīrieša kabatas un virsjakas kreisajā kabatā atrada
cigarešu paciņu “ Malboro” un kurā atradās divi polimēra materiāla maisiņi ar baltu vielu tajos. Viņš šos maisiņus iepakoja aploksnē un vīrietis tika
nogādāts uz policijas iecirkni, kur tika noskaidrota vīrieša personība- /pers. A/. “ ( l.l. 3-4).
Tiesas sēdē liecinieks /pers. B/ un liecinieks /pers. C/ pilnībā uzturēja savas pirmstiesas procesā sniegtās liecības , kuras tiesas sēdē
Kriminālprocesa likuma 501.panta 2. punkta kārtībā tika nolasītas, kas tika sniegtas 2013.gada 19. aprīlī , un no kurām redzams, ka “ viņi strādā VP
RRP KrPP 1. biroja 3. nodaļā inspektora amatā un 2013.gada 25. februārī , pildot savus dienesta pienākumus, ap plkst. 18.00 Rīgā, Gogoļa ielā 3
ieraudzīja vīrieti, kas izskatījās acīmredzamā reibuma stāvoklī . Tā kā vīrietis varēja atrasties narkotisko vielu reibuma stāvoklī un pie viņa varētu
atrasties nezināms daudzums narkotisko vai psihotropo vielu, tika pieņemts lēmums viņu aizturēt. Pienākot pie vīrieša, tika paskaidrots viņa aizturēšanas
iemesls un, lai netiktu iznīcināti lietiskie pierādījumi, vīrietim tika uzlikti roku dzelži. Jurčs Pārbaudīja vīrieša kabatas un kreisajā virsjakas kabatā atrada
cigarešu Malboro paciņu un pēc kā to parādīja arī pārējiem. šajā paciņā atradās polimēra materiāla maisiņi ar baltas krāsas vielu. Aizturētais vīrietis
kopā ar cigarešu paciņu tika nogādāts uz policijas iecirkni. Policijas iecirknī tika noskaidrots, ka aizturēto sauc /pers. A/”. ( l.l. 5-6).
Tiesa atzīst, ka liecinieku /pers. B/ un /pers. C/ liecības kā pierādījumi, nav izmantojami šajā procesā. Tiesai rada pamatotas šaubas tas
apstāklis, ka gandrīz pēc diviem mēnešiem pēc /pers. A/ aizturēšanas, liecinieki tik precīzi zināja stāstīt par notikušo, ņemot vērā viņu darba specifiku.
Bez tam, tiesa vēlās norādīt uz to, ka /pers. B/ un /pers. C/ liecības ir ne tikai identiskas , bet arī uzrakstītas ar vienām un tām pašām gramatiskām
kļūdām, kas tiesai liek apšaubīt doto liecību patiesumu.
Bez tam, no inspektora /pers. D/ ziņojuma ( l.l.2) redzams, ka viņš izņemto no /pers. A/ cigarešu paciņu iepakoja aploksnē un kuru vēlāk
nodeva dežurantam. No lietas materiālos esošā apskates protokola, kas sastādīts 2013.gada 25. februārī, redzams, ka tiek apskatīta baltas krāsas
aploksne ar paskaidrojošu tekstu, kurā atradās divi polietilēna maisiņi ar nezināmas izcelsmes vielu, kas izņemti administratīvās aizturēšanas laikā pie
/pers. A/ . ( l.l. 7). No lietas materiāliem nav redzams, kur palika pati izņemtā cigarešu paciņa, kura , pēc /pers. D/, ziņojuma, tika iepakota aploksnē
kopā ar polimēra materiāla maisiņiem.
Prokurors /pers. A/ vainu inkriminētajā noziegumā pamato ar ziņām par faktiem, kas fiksēti 2013.gada 25. februāra eksperta atzinumā Nr.
1303048 un 2013.gada 5. aprīļa eksperta atzinumā Nr. 1303326 norādīto , proti, ka ekspertīzei iesniegtā viela satur metamfetamīnu ( l.l. 14-15; 19-
20) un to, ka /pers. A/ atradās narkotisko vielu ietekmē ( l.l. 9-10).
Prokurors lēmumā par nodošanu tiesai nav analizējis citus eksperta atzinumus, kas ir lietas materiālos un proti, 2013.gada 24. aprīļa
eksperta atzinumā norādīts, ka divas roku pirkstu pēdas, kas atrastas uz 2 bezkrāsas polimēra materiāla maisiņiem ar saspiežamu aizdari un sarkanu
svītru virs tās , nav atstājis aizdomās turētais /pers. A/ . ( l.l. 23-25). 2013.gada 21. maija ekspertu atzinumā par DNS ekspertīzes veikšanu norādīts,
ka uz maisiņu aizdarēm konstatēts divu vai vairāku personu DNS genotipu maisījums, kas nav derīgas ievadīšanai un pārbaudei DNS datu bāzē un
nesakrīt ar /pers. A/ DNS genotipu. ( l.l. 28).
Tiesa nevar piekrist prokurora viedoklim, ka nomazgājumos no apsūdzētā rokām ir atrasti metamfetamīna grupas atvasinājumi un maz
ticams, ka /pers. A/ rokas nav mazgājis četras dienas un tāpēc nav ticams apsūdzētā apgalvojums, ka psihotropā viela nepieder viņam. Šāds prokurora
viedoklis ir tikai viņa pieņēmums, kas nav nostiprināts ar citiem ticamiem pierādījumiem, un tieši, nav ekspertam uzdots jautājums par to, cik ilgi uz
rokām saglabājas psihotropo vielu pēdas.
Tiesa, izvērtējot augstākminētos ekspertu atzinumus, nonāk pie secinājuma, ka uz izņemtajiem pie /pers. A/ polimēra materiāla maisiņiem,
nav konstatētas ne apsūdzētā pirkstu nospieduma pēdas, ne arī DNS pēdas, savukārt cigarešu paciņa , kura tika izņemta pie /pers. A/ un kurā atradās
šīs narkotiskās vielas, ir pazudusi nezināmā virzienā.
Tiesa atzīst, ka šajā kriminālprocesā pieņemt notiesājošu spriedumu pamatojoties tikai uz viena liecinieka liecībām, neesot citiem
pierādījumiem, nav likumīga pamata.
Tiesa uzskata, ka šajā kriminālprocesā savāktais pierādījumu kopums nav atzīstams par pietiekamu, lai novērstu visas saprātīgas šaubas
par apsūdzētā /pers. A/ vainu.
Kriminālprocesa likuma 19.panta otrā daļa nosaka, ka personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, nav jāpierāda savs nevainīgums. Saskaņā ar
minētā likuma trešo daļu, visas saprātīgas šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta 3. daļu, procesuālie izdevumi par aizstāvja piedalīšanos pirmās instances tiesā, ir sedzami
no valsts līdzekļiem.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.pantu, lietiskie pierādījumi pēc sprieduma spēkā stāšanas dienas, ir iznīcināmi.
Pamatojoties uz minēto un vadoties no Kriminālprocesa likuma 511., 512., 526. 529., 530. pantiem, tiesa
N O S P RIEDA:
/pers. A/ pēc Krimināllikuma 253.panta pirmās daļas, atzīt par nevainīgu un attaisnot pierādījumu trūkuma dēļ.
Drošības līdzekli- apcietinājumu- atcelt.
Atbrīvot /pers. A/ no procesuālo izdevumu piedziņas valsts labā.
Lietiskos pierādījumus- pēc ķīmiskās izpētes atlikušos 5,48 g 21% metamfetamīnu saturošas vielas, kas glabājas VP Kriminālistikas
pārvaldē ar ierakstu reģistrācijas žurnālā Nr. 13.-211- iznīcināt pēc sprieduma spēkā stāšanas dienas.
Lietiskos pierādījumus- divus polimēra materiāla maisiņus- iznīcināt pēc sprieduma spēkā stāšanas dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas
pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Motivēta sprieduma pieejamības datums 2016.gada 16. jūnijs.
Tiesnese I.Janēviča