Court terminates lease, evicts tenant, and orders payment of arrears plus legal interest.

Lietas arhīva Nr. C-0825-20/23

ECLI:LV:KURT:2020:0214.C69385219.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Talsos 2020.gada 14.februārī

Kurzemes rajona tiesa

tiesnese I.Valbaka,

ar tiesas sēžu sekretāri S.Tīfentāli,

piedaloties prasītājas pārstāvim /pers. A/,

atklātā tiesas sēdē 2020.gada 16.janvārī izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Ventspils nekustamie īpašumi” prasībā pret

/pers. B/ par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, personas izlikšanu un parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] SIA “Ventspils nekustamie īpašumi” (turpmāk – prasītāja) 2019.gada 1.oktobrī cēlusi prasību pret /pers. B/ (turpmāk – atbildētājs) par

dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, personas izlikšanu no dzīvojamām telpām un par parāda piedziņu. Prasītāja lūdz piedzīt tiesāšanās izdevumus un

noteikt prasītājas tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no parāda summas līdz sprieduma pilnīgai izpildei. Pieteikums pamatots ar šādiem

argumentiem.

[1.1] 2012.gada 1.augustā starp pašvaldības SIA “Ventspils nekustamie īpašumi” un atbildētāju /pers. B/ noslēgts Dzīvojamās telpas īres līgums

par dzīvojamās telpas 28,9 m2 platībā īri /adrese/ (turpmāk - Dzīvoklis).

Pamatojoties uz noslēgto Līgumu, Dzīvoklī pierakstīts tikai atbildētājs /pers. B/; par citām personām ieraksts dzīvojamās telpas īres līgumā

nav veikts.

Dzīvojamās telpas īres līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku. Dzīvoklis ir divistabu, ar centrālo apkuri, elektroapgādi, aukstā un karstā ūdens apgādi,

kanalizāciju un centrālo gāzes apgādi.

[1.2] Atbildētājam ir pienākums apmaksāt dzīvojamās telpas īres maksu, atbilstoši noslēgtā Dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumiem un likuma

„Par dzīvojamo telpu īri” noteikumiem. Dzīvojamās telpas īres līgumā noteikts, ka dzīvojamās telpas īres maksa maksājama par kārtējo mēnesi līdz

mēneša 20. datumam, iemaksājot uz izīrētāja vārda atvērtā norēķinu kontā.

[1.3] Dzīvokļa īres maksu sastāda: dzīvokļa uzturēšanas maksa, kura tiek noteikta atbilstoši Ventspils pilsētas domes pilnvarotās institūcijas

(Prasītājs) lēmumam saskaņā ar Ventspils pilsētas domes 2015.gada 28.janvāra lēmumu Nr.10 “Par Ventspils pilsētas pašvaldībai piederošo dzīvojamo

telpu īres maksu” un dzīvojamās mājas pārvaldīšanas (apsaimniekošanas) izdevumi - atbilstoši dzīvokļu īpašnieku kopības vai atbildīgā pārvaldnieka

lēmumiem. Papildus īres maksai jāmaksā obligātie maksājumi un maksa par elektroenerģiju koplietošanas vajadzībām, ja minētā maksa nav iekļauta

apsaimniekošanas maksā.

Dzīvokļa īres maksa uz prasības pieteikuma sagatavošanas brīdi noteikta 23,95 EUR apmērā.

Īrniekam papildus jāmaksā par patērēto elektroenerģiju koplietošanas vajadzībām – koplietošanas telpu apgaismošanai, kā arī koplietošanā esošo

iekārtu un inženierkomunikāciju iekārtu darbināšanai.

Atbildētājs neregulāri veicis dzīvojamās telpas īres maksājumus. Par laika periodu no 2017.gada 1.augusta līdz 2019.gada 20.septembrim

atbildētājam izveidojies kopējais parāds par dzīvojamās telpas īri 634,06 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 843.pantu saņemtie maksājumi tiek ieskaitīti vecākajā parādā.

Prasības summa ir 1496,26 EUR.

[1.4] Atbildētājam nav bijis liegts izmantot minēto dzīvojamo telpu, kā arī dzīvojamās telpas īres maksu un parāda summu atbildētājs nav

apstrīdējis. Atbilstoši noslēgtā Līguma 5.1.6.punktam, īrniekam ir pienākums ar pieņemšanas – nodošanas aktu nodot īrētās telpas, labierīcības, iekārtas

un citas ierīces lietošanai derīgā stāvoklī. Atbildētājs telpas Prasītājam nav nodevis, līdz ar ko pamatoti ir secināms, ka īrnieks telpas izmanto joprojām.

[1.5] Atbildētājs brīdināts par dzīvojamās telpas īres maksas parādu, kā arī par nelabvēlīgām sekām, ja netiks veikti ikmēneša maksājumi un netiks

veikti maksājumi parāda apmaksai. Pēc brīdinājumu nosūtīšanas un atgādinājumiem, publikācijas, atbildētājs parādu nav samaksājis, un nav veicis

darbības, lai izvairītos no sev nelabvēlīgām sekām. Parāda summa norādīta ikmēneša rēķinos.

[1.6] Uzskata, ka mediācija lietā nav izmantojama.

[1.7] Lūdz izlikt Atbildētāju ar visām viņam piederošajām mantām no Dzīvokļa, ievērojot, ka īres maksas parāda kopsumma vairākkārt

pārsniedz trīs mēnešu maksājumu kopsummu. Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja dzīvojamās telpas īres maksas parādu, tiesāšanās izdevumus.

[1.8] Prasība pamatota uz LR likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.pantu, 5.pantu, 11.pantu, 11. 1 pantu, 28.2 panta pirmo daļu, Civillikuma

1587.pantu, 1765. pantu 1779. pantu. (lietas lapas no 4/5)

[2] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus Civilprocesa likuma 148.panta kārtībā nav iesniedzis.

[3] Prasītājas pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu uzturēja saskaņā ar prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem un likumu normām, un

paskaidroja, ka pēc prasības celšanas tiesā parāda summa nedaudz samazinājusies, ievērojot, ka atbildētājs labprātīgi veicis samaksu 25 EUR apmērā,

no kuriem daļa ieskaitīti ikmēneša maksājuma dzēšanai, bet atlikusī daļa novirzīta parāda dzēšanai. Līdz ar to atlikušais parāds ir samazinājies līdz

633,01 EUR. Ar atbildētāju ir tiesīgi noslēgts līgums. Atbildētājs nav atbilstoši līgumam ar aktu nodevis dzīvokli. Atbildētājs nav ieradies, lai noslēgtu

vienošanos par parāda labprātīgu samaksu, nav izrādījis interesi par to. Arī trūcīgā statuss viņam nav piešķirts. Tādēļ ir pamats uzturēt celto prasību, jo

vairāk kā trīs mēnešu maksājumu apmērā parāds nav samaksāts. Lūdz izbeigt noslēgto īres līgumu, izliekot atbildētāju no izīrētajām telpām un piedzīt

atlikušo parāda summu, kā arī lūdz piedzīt visus tiesāšanās izdevumus.

[4] Atbildētājs uz tiesas sēdi neieradās. Par tiesas sēdes vietu un laiku viņam paziņots likumā paredzētajā kārtībā – ar tiesas pavēsti uz deklarēto

dzīvesvietu. (lietas lapas no 52/58) Atbildētājs nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu. Tiesā saņemta telefoniska informācija no atbildētāja, ka nevar ierasties

uz tiesas sēdi veselības problēmu dēļ, ka piekrīt lietas izskatīšanai bez viņa klātbūtnes, ka prasību atzīst pilnīgi. Pierādījumus par attaisnojošiem

neierašanās iemesliem atbildētājs tiesā neiesniedza.

[5] Tiesa atzīst, ka, tā kā netiek konstatēti Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā paredzētie lietas izskatīšanas atlikšanas gadījumi, atbildētāja

neierašanās nav šķērslis lietas izskatīšanai un saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmās daļas noteikumiem lieta izskatāma bez atbildētāja

klātbūtnes.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi pierādījumus lietā, atzīst, ka prasība tās uzturētajā daļā ir pamatota un apmierināma pilnīgi šādu apsvērumu

dēļ:

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.panta noteikumiem, procesuālās tiesības civilprocesā puses realizē sacīkstes formā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus likumā noteiktā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

[7.] No lietas materiāliem redzams, ka ar 2012.gada 1.augusta Dzīvojamās telpas īres līgumu, kas noslēgts starp Pašvaldības SIA “Ventspils

nekustamie īpašumi” un atbildētāju kā īrnieku, īrnieka lietošanā nodots dzīvoklis /adrese/, kurā ir centrālā apkure, elektroapgāde, aukstā un karstā ūdens

apgāde, centrālā gāzes apgāde un kanalizācija. Īres līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku. Saskaņā ar īres līguma 2.1.punktu īrniekam jāmaksā prasītājai īres

maksa un saskaņā ar 2.2.punktu maksa par obligātie maksājumi – nekustamā īpašuma nodoklis un zemes nomas maksa par kārtējo mēnesi līdz mēneša

20.datumam. Īres līgumā ierakstītajai citai personai 2015.gada 14.septembrī beidzies pieraksta termiņš. (lietas lapas no 8/12)

[7.1] No lietai pievienotā līguma Pielikuma Nr.2 “Kārtība, kādā īrnieks norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem Dzīvoklī,

redzams, ka par siltumenerģijas piegādi jāmaksā pašvaldībai SIA “Ventspils siltums” līdz nākošā mēneša 20.datumam; par auksto ūdeni un kanalizāciju –

BO SIA “Ūdeka” līdz nākošā mēneša 31.datumam; par sadzīves atkritumu izvešanu – SIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts”. (lietas 13.lapa)

[7.2] Lietā nav strīda par to, ka atbildētājs ir tiesīgs lietot Dzīvokli.

No pašvaldības SIA “Ventspils siltums” izziņas (lietas 14.lapa) redzams, ka īres maksa no 2016.gada 10.jūlija noteikta 23,95 EUR un ka par laika

periodu no 01.08.2017. līdz 20.09.2019. izveidojusies parāda summa 634,06 EUR apmērā.

No prasītājas 2019.gada 3.septembra rēķina Nr.104369/337386Ī /pers. B/ redzams, ka parāda summas 684,06 EUR samaksas termiņš noteikts

līdz 2019.gada 20.septembrim. (lietas 15.lapa)

Lietai pievienots prasītājas parāda 634,06 EUR aprēķins. (lietas 14.lapa)

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” (redakcijā no 01.09.2010) 2.pants noteic, ka dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību

nodošana citai personai par maksu. Dzīvojamās telpas lietošanas tiesības citai personai var nodot dzīvojamās telpas īpašnieks, valdītājs, kā arī

pašvaldība, ja tā atbilstoši likumam “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” uz likumīga pamata ieguvusi attiecīgo dzīvojamo telpu lietojumā.

Dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 5.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvojamās telpas īres līgumu slēdz rakstveidā izīrētājs un īrnieks.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.panta pirmā daļa noteic, ka, slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, īres maksu nosaka, pusēm rakstveidā

vienojoties, izņemot šā likuma 11.1 un 11.2 pantā noteiktos gadījumus.

Dzīvojamās telpas īres maksu veido: 1) dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļa, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās

telpas platībai, un 2) peļņa. (panta otrā daļa)

Apsaimniekošanas izdevumi sastāv no: 1) dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem izdevumiem (mājas sanitārā kopšana, tehniskā

uzturēšana, pārvaldes un apkalpojošā personāla uzturēšana); 2) normatīvajos aktos noteiktā dzīvojamās mājas nolietojuma (amortizācijas) atskaitījuma

ēkas atjaunošanai; 3) likumos noteiktajiem obligātajiem maksājumiem (nekustamā īpašuma nodoklis u.tml.); 4) zemes nomas maksas par zemes gabala

lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes. (panta trešā daļa)

Ministru kabinets izdod noteikumus par metodiku, pēc kādas aprēķināmi šā panta trešajā daļā minētie apsaimniekošanas izdevumi. (panta ceturtā

daļa)

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11. 1pants noteic kārtību, Pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksu nosaka attiecīgās pašvaldības dome

vai tās pilnvarota institūcija pašvaldības domes noteiktajā kārtībā, ievērojot šā panta otrās daļas noteikumus.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 12.pants noteic kārtību, kādā veicami maksājumi. Atbilstoši minēta panta pirmajai, otrajai un trešajai daļai

dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos, maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas

lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā un obligātais maksājums maksājams

dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajā apmērā, termiņā un kārtībā.

Saskaņā ar 2012.gada 1.augusta Dzīvojamās telpas īres līguma 2.punkta nosacījumiem īrniekam pielīgta saistība maksāt katru mēnesi norādītajā

termiņā īres maksu un obligātos maksājumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1511.pantu līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums,

kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam par pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Savukārt, Civillikuma 1590.pants

noteic, ka katrai pusei pret otru ir prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

[7.3] No lietai pievienotajiem brīdinājumiem (lietas lapas no 16/20) un 2019.gada 23.jūlija publikācijas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”

(lietas 21.lapa) redzams, ka atbildētājs brīdināts par parāda samaksas nepieciešamību un sekām, kādas iestāsies, ja parāds netiks samaksāts.

[7.4] Lietā nepastāv strīds par to, ka puses tiesīgi noslēgušas iepriekš minēto dzīvojamās telpas īres līgumu, uz kura pamata atbildētājs lieto dzīvokli

/adrese/; nepastāv strīds par līguma nosacījumiem un par to, ka prasītāja savas saistības, kas izriet no minētā līguma, godprātīgi izpildījusi, t.i. atbildētājam

ir dota iespēja netraucēti lietot viņa lietošanā nodoto dzīvojamo telpu.

[7.5] Nepastāv arī strīds par to, ka atbildētājs savas līgumsaistības nav pildījis – regulāri un pietiekamā apmērā nav maksājis par īri,

pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bijusi nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem

aktiem.

No lietas materiāliem redzams, ka noslēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, atbildētājs uzņēmies noteiktas saistības, tajā skaitā, maksāt nolīgtajā

termiņā īres maksu un citus obligātos maksājumus, kas saistīti ar dzīvokļa uzturēšanu un apsaimniekošanu.

Līdz ar to tiesa uzskata, ka atbildētājs nav izpildījis savas saistības noteiktajā termiņā pēc prasītājas atgādinājuma saņemšanas, kā arī tās nav pilnā

apmērā izpildījis līdz pat sprieduma taisīšanas dienai un parāds atbilstoši dzīvojamās telpas īres līgumam nav samaksāts.

Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata, ka no atbildētāja pamatoti tiek prasīts piedzīt līgumā paredzētos maksājumus tiesas sēdē samazinātās parāda

summas 633,01 EUR apmērā par laika periodu no 2017.gada 1.augusta līdz 2019.gada 20.septembrim.

[7.6] Saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.2 panta pirmās daļas 1. un 2. punktu izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot

īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas gadījumā, ja īrnieks vairāk kā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres

maksu un maksu par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamās telpas un izmantot pamatpakalpojumus.

Saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.2panta otro daļu izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina

īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu.

Kā redzams no lietas materiāliem, tad prasītāja ir šos noteikumus ievērojusi, brīdinājums īrniekam izteikts savlaicīgi (lietas 21.lapa); atbildētājs

2019.gada 23.jūlijā brīdināts par parāda samaksas nepieciešamību un sekām, kādas iestāsies, ja parāds netiks samaksāts, tomēr īres un komunālo

maksājumu parādu viņš pilnā apmērā nav nomaksājis līdz pat tiesas sēdes dienai. Prasītāja arī pirms tam atbildētāju vairākkārtīgi brīdinājusi par parāda

samaksu, īres līguma izbeigšanu un izlikšanu (lietas lapas no 16/20), neskatoties uz to, samaksa nav veikta. Dzīvoklis nav ticis atbrīvots arī labprātīgi

(atbilstoši līguma 5.1.6. punkta nosacījumiem – nododot dzīvojamo telpu izīrētājam lietošanai derīgā stāvoklī, saskaņā ar dzīvojamās telpas nodošanas –

pieņemšanas aktu).

Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības prasīt īres līguma izbeigšanu un atbildētāja izlikšanu no dzīvokļa.

Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata, ka prasība ir pilnībā pierādīta un tādēļ apmierināma.

[7.7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja samaksājusi valsts nodevu par prasības celšanu 224,44 EUR (lietas lapas no 4/5), izdevumus par tiesas

pavēstu piegādi 3,20 EUR (lietas 8.lapa), kopā 227,64 EUR.

Prasītāja pieteikusi divus mantiska rakstura prasījumus: piedzīt parādu 634,06 EUR un izbeigt 2012.gada 1.augustā a r /pers. B/ noslēgto

Dzīvojamās telpas īres līgumu un izlikt atbildētāju no dzīvojamām telpām /adrese/.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu par parāda 634,06 EUR piedziņu maksājama valsts nodeva 95,11

EUR (634,06 EUR x 15%).

Ievērojot Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 1., 5., 8., 10.punkta noteikumus par īres līguma, kas noslēgts uz nenoteiktu (laiku) termiņu,

pirmstermiņa izbeigšanu, izliekot atbildētājus no dzīvojamām telpām, prasības summa ir maksājumu kopsumma par ne vairāk kā trim gadiem, līdz ar to

par šo prasījumu jāmaksā valsts nodeva 129,33 EUR (aprēķins: mēneša īres maksa 23,95 EUR x 12 mēneši x 3 gadi = 862,20 x 15%).

Līdz ar to valsts nodevas kopsumma ir 224,44 EUR (95,11 EUR + 129,33 EUR).

Tiesa uzskata, ka pēc prasītājas lūguma visi tiesas izdevumi – valsts nodeva 224,44 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20 EUR, kopā

227,64 EUR piedzenami no atbildētāja.

Civilprocesa likuma 195.pantā noteikts, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda arī prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā

veicama samaksa, ja tāds norādīts prasības pieteikumā.

Civillikuma 1765.pantā noteikts, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka

aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā (panta pirmā daļa).

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu nokavējuma procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs. Savukārt, atbilstoši šī panta 2.punktam procenti jāmaksā par svešu naudu,

nevien tad, kad tās turētājs to lietojis savā labā, bet arī tad, kad viņam pienācies šo naudu noguldīt uz procentiem un viņš to nav darījis.

Civillikuma 1763.panta 1.punktu procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Tiesa uzskata, ka saskaņā ar minētajām likuma normām, ievērojot prasītājas lūgumu, ir pamats atzīt prasītājas tiesības saņemt no atbildētāja

likumiskos 6 procentus gadā no piespriestās parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), bet ne vairāk kā parāda 633,01

EUR apmērā.

Civilprocesa likuma 204.1pants nosaka, ka, taisot spriedumu par tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas

nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesa uzskata, ka atbildētājiem nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 93., 97.pantu, 187.panta otro daļu, 193., 195.pantu, 199.panta pirmo daļu, 204.1pantu

tiesa

nosprieda:

Apmierināt prasību tās uzturētajā daļā pilnīgi.

Izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, kas 2012.gada 1.augustā noslēgts starp SIA "Ventspils nekustamie īpašumi" un /pers. B/, personas kods

/personas kods/, par dzīvojamo telpu Nr.29, /adrese/.

Izlikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, ar visām viņam piederošajām mantām no dzīvojamās telpas Nr.29, /adrese/, bez citas dzīvojamās

telpas ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/ par labu SIA "Ventspils nekustamie īpašumi", reģistrācijas Nr.41203001885, parādu par

dzīvojamās telpas īri 633,01 EUR (sešus simtus trīsdesmit trīs euro un 1 centu) par laika periodu no 2017.gada 1.augusta līdz 2019.gada

20.septembrim.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/ par labu SIA "Ventspils nekustamie īpašumi", reģistrācijas Nr.41203001885, tiesāšanās

izdevumus 227,64 EUR (divus simtus divdesmit septiņus euro un 64 centus).

Piespriesto summu pārskaitīt uz prasītājas norēķinu kontu AS Swedbank, konta Nr. LV47HABA0001402060076.

Atzīt prasītājas tiesības saņemt no atbildētāja /pers. B/ likumiskos kavējuma procentus 6 % gadā no piespriestās parāda summas par laiku līdz

sprieduma izpildei, bet ne vairāk kā parāda 633,01 EUR (sešu simtu trīsdesmit trīs euro un 1 centa) apmērā.

Noteikt atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedums sastādīts un pieejams Kurzemes rajona tiesas kancelejā 2020.gada 14.februārī, kas uzskatāms par sprieduma pasludināšanas datumu.

Spriedumu var pārsūdzēt Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas,

iesniedzot apelācijas sūdzību Kurzemes rajona tiesā.

Tiesnese I.Valbaka