Court dismissed appeal against administrative fine for damaging tree roots during construction work.

Lietas arhīva Nr. 1A-0090-21/9

ECLI:LV:RVPT:2021:0203.1A30062520.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2021.gada 3.februārī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

tiesnese A.Ignatjeva

izskatīja rakstveida procesā /pers. A/ sūdzību par Rīgas domes administratīvās komisijas 2020.gada 6.oktobra lēmumu Nr.D57-AK-20-39-1.

Aprakstošā daļa

Rīgas pašvaldības policijas amatpersona sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. ZV271197 par to, ka 2020.gada 26.jūnijā plkst.

12.30 /pers.A//adrese/ nekustamā īpašuma teritorijā veicot darbus, bojājis koka (kļavas) saknes, pārkāpjot Rīgas domes 2013.gada 15.janvāra saistošo

noteikumu Nr.204 “Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi” 6.2.apakšpunkta prasības, par ko paredzēta atbildība

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 67.panta pirmajā daļā.

Ar Rīgas domes administratīvās komisijas 2020.gada 6.oktobra lēmumu Nr.D57-AK-20-39-1 (turpmāk - Lēmums) nolemts saukt pie

administratīvās atbildības /pers. A/, piemērot naudas sodu 70 EUR apmērā.

Rīgas domes Administratīvā komisija 2020.gada 6.oktobra lēmumā Nr.D57-AK-20-39-1 norāda, ka kā izriet no lietā esošajiem materiāliem, tika

saņemts izsaukums ierasties /adrese/, kur kaimiņš bojā koka saknes. Notikumā sastaptais vīrietis nenoliedza, ka bija apzāģējis dažas koka saknes, kuras

viņam traucēja veikt celtniecības darbus pie garāžas. Iestādes amatpersona vizuāli apskatot koku (kļavu), kurš ir 8-12m garš, konstatēja, ka koka

apakšējā daļa, apmēram 50cm no zemes, ir vairāki apļveida griezumi un divas apzāģētas saknes.

Norāda, ka Rīgas pilsētas būvvalde 12.08.2020. atbildes vēstulē norāda, ka no fotoattēliem redzams, ka kokiem ir izdarīti būtiski mizas un

koksnes bojājumi, kā arī bojātas koka saknes. Vitalitātes samazināšanās noris pakāpeniski, vairāku gadu garumā, un, atkarībā no bojājumu apjoma,

augstspēju var zaudēt pilnībā.

Līdz ar to, vērtējot lietā esošos pierādīšanas līdzekļus savstarpējā kopsakarībā, iestāde atzīst, ka /pers. A/ 26.06.2020, neievērojot Rīgas domes

2013.gada 15.janvāra saistošo noteikumu Nr.204 “Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi” 6.2.apakšpunkta

prasības, izdarīja administratīvo pārkāpumu LAPK 67.panta pirmās daļas izpratnē, jo veica augoša koka patvaļīgu bojāšanu, nocērtot kokam saknes.

Pamatojoties uz LAPK 275.panta pirmās daļas 1.punktu, 32.panta otro daļu un 67.panta pirmo daļu iestāde nolēma saukt pie administratīvās

atbildības /pers.A/, piemērojot naudas sodu 70 EUR apmērā.

2020.gada 3.novembrī tiesā saņemta /pers. A/ sūdzība, kurā norādīts, ka 26.jūnijā atbrauca policijas darbinieki un uzdeva viņam jautājumu, vai

viņš esot aizticis minēto koku (kļavu), kas aug blakus garāžai. Sūdzības iesniedzējs jokodams teica, ka jā un pielika roku pie stumbra, tādā veidā

gribēdams uzsvērt, ka kokam apzināti neko pāri nav darījis. Darbinieki izteica pārmetumu, ka esot apkrāvis koku un tā saknes ar dēļu gabaliem. Tad

darbinieki sāka fotogrāfēt un izteica minējumu, ka viņš esot zāģējis koka saknes, uz ko viņš atbildējis, ka nav zāģējis, jo viņa darbība bija uz jumta un

nebija nekāda sakara ar garāžu.

Norāda, ka pirms tam bija lijis spēcīgs lietus un garāžā bija pieplūdis daudz ūdens, tādēļ izraka gar garāžu grāvīti ūdens novadīšanai un tās saknītes,

kas traucēja rakt ar lāpstu apcirpa.

Attiecībā par koka stumbru, norāda, ka koka stumbrs vairākus gadus atpakaļ bijis apzāģēts, bet kur to darījis sūdzības iesniedzējam nav ne

jausmas, jo viņam ar to nav nekāda sakara.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka lietā nav izpētīti visi lietas apstākļi. Uzskata, ka spriedums neatbilst patiesībai, jo viņam nav tāda instrumenta ar

kuru kaut ko tādu varētu izdarīt.

Sūdzībā papildus norāda, ka viņam nav šāda nauda, lai nomaksātu sodu, ir tikai pensija 170 EUR apmērā.

2020.gada 1.decembrī lietā saņemti iestādes paskaidrojumi, kuros iestāde sūdzību neatzīst un uzskata, ka pieņemtais lēmums ir atstājams negrozīts.

2020.gada 1.jūlijā zaudē spēku Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss un stājās spēkā 2018.gada 25.oktobrī pieņemtais Administratīvās

atbildības likums.

Administratīvās atbildības likuma pārejas noteikumu 2.punkts noteic, ka procesuālās darbības, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai uzsāktas

saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, tiek arī pabeigtas kodeksā noteiktajā kārtībā. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

normas piemērojamas līdz attiecīgās administratīvā pārkāpuma lietvedības stadijas pabeigšanai (lietvedība iestādē, tiesā vai izpilde).

/pers. A/ sūdzība saņemta tiesā saņemta 2020.gada 3.novembrī un ar 2020.gada 10.novembra Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas

lēmumu pieņemta iesniedzēja sūdzība, tādējādi lieta izskatāma atbilstoši Administratīvās atbildības likuma noteikumiem.

Līdz tiesas noteiktajam termiņam – 2021.gada 28.janvārim no lietas dalībniekiem nav saņemti lūgumi izskatīt lietu tiesas sēdē, nav pieteikts

noraidījums tiesnesei, nav saņemti lūgumi, paskaidrojumi.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, tiesa lietu izskata

rakstveida procesā.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi lietā esošos materiālus, atzīst, ka /pers. A/ sūdzība ir noraidāma, bet Rīgas domes Administratīvās komisijas

2020.gada 6.oktobra lēmums Nr.D57-AK-20-39-1 atstājams negrozīts, pamatojoties uz sekojošiem motīviem.

Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 5.panta pirmo daļu administratīvais pārkāpums ir personas prettiesiska, vainojama rīcība (darbība vai

bezdarbība), par kuru likumā vai pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēta administratīvā atbildība.

Sūdzības iesniedzējs /pers. A/ saukts pie administratīvās atbildības par to, ka izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Rīgas domes

2013.gada 15.janvāra saistošo noteikumu Nr.204 “Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi” 6.2.apakšpunktā.

Rīgas domes 2013.gada 15.janvāra saistošo noteikumu Nr.204 “Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi”

6.2.apakšpunkts nosaka, ka apstādījumos aizliegts bojāt kokus (lauzt zarus, neprofesionāli apzāģēt vainagu, plēst mizu, veikt urbumus stumbrā, traumēt

saknes, mehāniski vai ķīmiski bojāt vai citādā veidā ietekmēt koku), ja bojājumu rezultātā koks daļēji vai pilnībā zaudē vai var zaudēt savu augtspēju.

Administratīvās atbildības pamats ir administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas jākonstatē personas nodarījumā. Proti, lai personu varētu saukt pie

administratīvās atbildības, ar pierādījumiem lietā ir jākonstatē visas administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes – objektu, objektīvo pusi, subjektu un

subjektīvo pusi.

Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 225.panta nosacījumiem, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kuri nodibināti ar pierādījumiem

administratīvā pārkāpuma lietā vai kurus saskaņā ar šā likuma 88.pantu nav nepieciešams pierādīt. Tiesa spriedumu drīkst pamatot tikai ar tādiem

apstākļiem, par kuriem procesa dalībniekiem ir bijusi iespēja mutvārdos vai rakstveidā izteikt savu viedokli.

Administratīvās atbildības likuma 90.panta pirmā daļa noteic, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir ziņas par faktiem, kurus

administratīvā pārkāpuma procesā iesaistītās personas atbilstoši kompetencei izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esību vai neesību un

noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme administratīvā pārkāpuma lietas pareizā izlemšanā.

Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 94.pantam tiesa pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi

un objektīvi izpētītiem visiem administratīvā pārkāpuma lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Lietā nav strīda par apstākļiem, kā arī pats sūdzības iesniedzējs norāda, ka tās saknītes, kuras viņam traucēja, rokot grāvi, apcirpa.

Sūdzības iesniedzējs lūdz tiesu, atcelt iestādes pieņemto lēmumu norādot, ka viņš nav veicis iezāģēšanu koka mizā, jo tas jau bija vairākus gadus un

viņam nemaz nav instrumentu, lai to izdarītu.

Tiesa atzīst, ka ar lietā esošajiem pierādījumiem: Rīgas pašvaldības policijas 2020.gada 26.jūnija ziņojumu (l.l.6), 2020.gada 26.jūnija Rīgas

pašvaldības policijas inspektora Apskates protokolu (l.l.7), 2020.gada 26.jūnija Rīgas pašvaldības policijas Situācijas shēmu (l.l.8), fotofiksācijām (l.l.9-

11), 2020.gada 26.jūnija Izdruku no Rīgas pašvaldības policijas Elektroniskā notikumu žurnāla (l.l.12), 2020.gada 12.augusta Rīgas pilsētas būvvaldes

vēstules (l.l.14-15), 2020.gada 9.septembra Pie administratīvās atbildības saucamās personas paskaidrojuma (l.l.19), 2020.gada 9.septembra

administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. ZV271197 (l.l.5), ir konstatējams, ka sūdzības iesniedzējs ir izdarījis Rīgas domes 2013.gada 15.janvāra

saistošo noteikumu Nr.204 “Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi” 6.2.apakšpunktā paredzēto administratīvo

pārkāpumu, proti, veicot darbus ir bojājis koka (kļavas) saknes.

Nevienu citu jaunu apstākli vai pierādījumu, kas attiecas uz faktiskajiem pārkāpuma apstākļiem un būtu par pamatu Rīgas domes Administratīvās

komisijas 2020.gada 6.oktobra lēmuma Nr.D57-AK-20-39-1 atcelšanai, sūdzības iesniedzējs /pers. A/ nav norādījis.

Līdz ar to, tiesa atzīst, ka Lēmumā pilnīgi un vispusīgi izvērtēti visi lietā esošie pierādījumi, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu atbilstoši LAPK

prasībām.

Tiesa atzīst, ka lietā nav iegūti nekādi pierādījumi, kas pierādītu citus apstākļus, nekā tas ir norādīts 2020.gada 9.septembra administratīvā

pārkāpuma protokolā Nr.ZV271197.

Attiecībā par sūdzības iesniedzēja norādīto, ka nav veicis iezāģēšanu koka mizā, jo tas jau bija vairākus gadus un viņam nemaz nav instrumenti, lai

to izdarītu, tiesa norāda, ka sūdzības iesniedzējs nav saukts pie atbildības par iezāģēšanu koka mizā, bet gan par koka sakņu bojāšanu, ko pats sūdzības

iesniedzējs arī nenoliedz. Līdz ar to tiesa atzīst, ka sūdzības iesniedzējs /pers. A/ ir pamatoti saukts pie administratīvās atbildības par Rīgas domes

2013.gada 15.janvāra saistošo noteikumu Nr.204 “Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi” 6.2.apakšpunktā minēto

pārkāpumu.

Tiesa atzīst, ka, izskatot sūdzību, vērtējams, vai pēc grozījumiem, kas stājas spēkā 2020.gada 1.jūlijā, Rīgas domes 2013.gada 15.janvāra saistošo

noteikumu Nr.204 “Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi” 6.2.apakšpunkta tiesiskais regulējums paredz sodu par

analoģisku pārkāpumu un vai paredzētais sods pie administratīvās atbildības sauktajai personai nebūtu saudzīgāks.

Meža likuma 51. panta vienpadsmitā daļa (redakcijā, kas spēkā no 2020.gada 1.jūlija) paredz, ka par koku patvaļīgu ciršanu vai bojāšanu

piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - līdz divsimt astoņdesmit

naudas soda vienībām.

Ievērojot, ka pēc Meža likuma 51.panta vienpadsmitās daļas tiesiskais regulējums ietver piemēroto sodu par pārkāpumu, tiesa atzīst, ka nav

pamata piemērotā naudas soda samazināšanai.

Tā kā tiesai nav radušās šaubas par to, ka sūdzības iesniedzējs ir izdarījis pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta LAPK 67.panta pirmajā daļā

(redakcijā līdz 2020.gada 30.jūnijam), un sodīts pamatoti, iestādes Lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pietiekams, un pamatojoties uz

Administratīvās atbildības likuma 227.panta pirmās daļas 1.punktu, iestādes lēmums atstājams negrozīts, bet sūdzība noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvās atbildības likuma Pārejas noteikumu 2.punktu, 224.-228.pantu, 243.pantu, tiesa

nosprieda:

noraidīt /pers. A/ sūdzību un atstāt negrozītu Rīgas domes Administratīvās komisijas 2020.gada 6.oktobra lēmumu Nr.D57-AK-20-39-1.

Administratīvās lietas materiālus atgriezt Rīgas domes Administratīvajai komisijai.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2021.gada 2.februārī.

Tiesnese (paraksts) A.Ignatjeva