Appeal court partially allowed debt collection claim against landlord for unpaid property management fees and court costs.

Lietas arhīva Nr. CA-0123-20

ECLI:LV:LAAT:2020:0602.C12193719.11.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2020.gada 2.jūnijā

Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija:

tiesnešu apspriedes priekšsēdētājs tiesnesis Ilmārs Stivriņš

tiesnese Inguna Tabore

tiesnese Valentīna Lohova

izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA “Naujenes pakalpojumu serviss” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu sakarā ar SIA “Naujenes

pakalpojumu serviss” un /pers. A/ apelācijas sūdzībām par Daugavpils tiesas 2019.gada 18.oktobra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] SIA “Naujenes pakalpojumu serviss” vērsās tiesā ar prasību pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

[1.1] Prasības ieteikumā norādīts, ka atbildētājai pieder dzīvokļa īpašums /adrese/.

[1.2] Starp prasītāju un daudzdzīvokļu mājas /adrese/, īpašniekiem 2011.gada 30.jūnijā tika noslēgts Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums.

Līguma 2.1. un 2.1.1.punkts nosaka pārvaldniekam pienākumu veikt dzīvojamās mājas pārvaldīšanu atbilstoši līguma noteikumiem, īpašnieku

lēmumiem un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Dzīvojamās mājas uzturēšanas pienākumos ietilpst: dzīvojamās mājas sanitārā apkope, apkure,

aukstā ūdens un kanalizācijas nodrošināšana, kā arī sadzīves atkritumu izvešana, dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana,

tehniskā apkope un kārtējais remonts.

[1.3] Atbildētājas īpašuma tiesība nostiprināta zemesgrāmatā 2002.gada 3.spetembrī, un atbildētāja netraucēti lieto dzīvokļa īpašumu un ar to

saistītos apsaimniekošanas, uzturēšanas un komunālos pakalpojumus.

[1.4] Atbildētāja maksājumus par prasītājas sniegtajiem pakalpojumiem nav veikusi regulāri un pilnā apmērā, līdz ar to par laiku no 2002.gada līdz

2019.gada jūnijam atbildētājai ir izveidojies parāds 7694,94 EUR.

Prasītāja norāda, ka ir pildījusi no pušu noslēgtā līguma izrietošās saistības, un atbildētāja izpildījumu ir saņēmusi, līdz ar to, atbildētāja nav

atbrīvojama no pienākuma norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem.

[1.5] Atbildētājai 2019.gada 15.maijā ierakstītā pasta sūtījumā tika nosūtīts brīdinājums par parāda samaksu, aicinot samaksāt parādu līdz

2019.gada 10.jūnijam. Atbildētāja parādu nav samaksājusi.

[1.6] Prasītāja pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 1.?3.punktu, Civillikuma 864., 1765., 1779.pantu lūdz tiesu piedzīt

no atbildētājas parādu 7694,94 EUR, likumiskos procentus – 6% no simta gadā no nesamaksātās parāda summas par laiku no pasludināšanas dienas

līdz parāda summas faktiskās samaksas dienas, kā arī visus prasītāja samaksātos tiesāšanās izdevumus.

[2] No atbildētājas tiesā saņemts iesniegums, kurā viņa norāda, ka uzkrātā parāda dzēšana var novirzīt 100 EUR, papildus ikmēneša komunālo

maksājumu summai, sākot ar 2019.gada oktobri. 2019.gada 18.septembrī ir veikts maksājums par 2019.gada augustu 150 EUR apmērā. Lūdz ņemt

vērā, ka viņa ir vienīgā apgādniece meitai, kura mācās /mācību iestādes nosaukums/.

[3] Ar Daugavpils tiesas 2019.gada 18.oktobra spriedumu SIA “Naujenes pakalpojumu serviss” prasība apmierināta un nolemts piedzīt no /pers.

A/ prasītājas labā parādu 7588,62 EUR, kas izveidojies par laiku līdz 2019.gada 30.septembrim, kā arī tiesāšanās izdevumus 691,79 EUR, kopā

8280,41 EUR.

Lietā 2019.gada 22.novembrī Daugavpils tiesa taisīja papildspriedumu, ar kuru papildināta Daugavpils tiesas 2019.gada 18.oktobra sprieduma

rezolutīvā daļa – noraidot prasītājas lūgumu par izdevumu advokāta palīdzības samaksai 600 EUR piedziņu no atbildētājas.

[3.1] Spriedumā konstatēts, ka lietā nav strīda, ka atbildētāja ir dzīvokļa īpašuma /adrese/īpašniece; atbildētājas īpašuma tiesība nostiprināta

Naujenes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./nodalījuma numurs/, pamatojoties uz 2002.gada 3.septembra pirkuma līgumu.

[3.2] Lietā iesniegts Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums, kas noslēgts 2011.gada 20.jūnijā starp dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu

īpašniekiem, tai skaitā, dzīvokļa Nr./dzivokļa numurs/ īpašnieci /pers. A/, un pārvaldnieku SIA “Naujenes pakalpojumu serviss”.

Saskaņā ar šo līgumu dzīvokļu īpašnieki uzdevuši un pilnvarojuši pārvaldnieku pārvaldīt nekustamo īpašumu /adrese/, kas sastāv no zemes gabala

1723 m2 platībā un uz tā esošās dzīvojamās mājas, par līgumā noteikto samaksu.

[3.3] Lietā nav iesniegts līgums, kas būtu noslēgts starp prasītāju un atbildētāju par dzīvojamās mājas, kur atrodas atbildētājas dzīvokļa īpašums,

kopīpašuma daļas apsaimniekošanu laikā līdz 2011.gada 20.jūnijam (Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma noslēgšanai ar dzīvokļu īpašniekiem).

Tomēr atbildētāja nav apstrīdējusi faktu, ka prasītājs ir sniedzis daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai, kur atrodas atbildētājai piederošais dzīvoklis,

uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus, kā arī ar atbildētājai piederošā dzīvokļa īpašuma lietošanu saistītos komunālos pakalpojumus.

Pirmās instances tiesa atzina, ka prasītājs ir sniedzis atbildētājai iepriekš minētos pakalpojumus un, līdz ar to, ir tiesīgs prasīt samaksu par

sniegtajiem pakalpojumiem, bet atbildētājai ir pienākums veikt likumā paredzētos dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un uzturēšanas maksājumus un

maksu par pakalpojumiem, pamatojoties uz likumu un uz 2011.gada 30.jūnijā noslēgto Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu.

[3.4] Spriedumā konstatēts, ka no prasības pieteikuma un lietā iesniegtajiem rēķiniem izriet, ka kopš 2003.gada septembra atbildētāja maksājumus

par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem veica neregulāri, un ne pilnā apmērā, kā rezultātā uz 2019.gada 1.jūniju

atbildētājai bija izveidojies parāds par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem 7694,94 EUR.

Atbildētāja nav apstrīdējusi parāda summu, līdz lietas izskatīšanas dienai tiesā iesniedza maksājuma dokumentu par 150 EUR samaksu prasītājai.

Ņemot vērā šo atbildētājas veikto maksājumu, prasītāja samazināja prasības summu un lūdza piedzīt no atbildētājas parādu 7588,62 EUR. Atbildētāja

savā 2019.gada 18.septembra iesniegumā tiesai norādījusi, ka 2019.gada 18.septembrī veiktais maksājums 150 EUR apmērā ir par 2019.gada augustu.

Tādējādi, ņemot vērā parādnieces norādīto un prasītājas iesniegto parāda aprēķinu uz 2019.gada 30.septembri, tiesa atzina par pamatotu, ka daļa no

atbildētājas veiktā maksājuma tiek novirzīta kārtējo rēķinu segšanai, un pārējā summa – agrāk uzkrātā parāda apmaksai.

[3.5] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas arī samaksātos izdevumus par advokāta pakalpojumiem, tiesai iesniegts 2019.gada 3.oktobra rēķins

Nr.03D/10/2019 par summu 150 EUR.

Spriedumā konstatēts, ka prasītājas pieprasītā atlīdzība par advokāta pakalpojumiem nepārsniedz Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas

1.punkta “a” apakšpunktā un ceturtajā daļā paredzēto maksimāli atlīdzināmo šo izdevumu apmēru, tā rezultātā tiesa atzina, ka no atbildētājas prasītājas

labā piedzenama arī atlīdzība par advokāta pakalpojumiem 150 EUR.

[3.6] Daugavpils tiesa 2019.gada 22.novembrī taisīja papildspriedumu lietā.

[3.6.1] Papildspriedumā konstatēts, ka lietā ir iesniegti divi rēķini par advokāta pakalpojumiem: 2019.gada 14.jūnija rēķins Nr.14K/06/2019 par

summu 600 EUR, ko izrakstījis zvērināta advokāta palīgs A.Students un 2019.gada 3.oktobra rēķins Nr.03D/10/2019 par summu 150 EUR, ko

izrakstījis zvērināts advokāts M.Binuns, kopsummā 750 EUR.

Ievērojot apmierināto prasījumu summa 7588,62 EUR, kā arī to, ka lieta ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, maksimālā atlīdzināmo izdevumu

summa advokāta palīdzības samaksai aprēķināma šādi: 30% x 7588,62 EUR = 2276,59 EUR; un 50% no šīs summas ir 1138,29 EUR. Tādējādi

konstatēts, ka prasītāja pieprasītā atlīdzība par advokāta pakalpojumiem nepārsniedz likumā paredzēto maksimālo šo izdevumu apmēru.

[3.6.2] Pirmās instances tiesa papildspriedumā atsaucas uz Civilprocesa likuma 44.panta piekto daļu norādot, ka prasība celta par

apsaimniekošanas maksas un komunālo maksājumu parāda piedziņu, kas ir triviāla un neprasa komplicētu intelektuālo darbu vai pierādījumu

sameklēšanu, atzīstot, ka lieta nav uzskatāma par apjomīgu vai sarežģītu. Lieta izskatīta vienā tiesas sēdē, atbildētāja labprātīgi samaksāja daļu no parāda

prasītājam vēl pirms lietas izskatīšanas, tādējādi faktiski atzīstot prasījumu pēc būtības, kā arī izteikusi vēlmi noslēgt izlīgumu ar prasītāju.

[3.6.3] Tiesa atzina, ka nav pamatots atbildētājas arguments, ka rēķinos iekļauta samaksa par advokāta palīdzību. Tiesai iesniegtajos rēķinos par

2016. un 2017.gadu iekļauta atlīdzība mājas pilnvarotajai personai, taču šo summu nevar uzskatīt par atlīdzību par advokāta palīdzību civillietas

izskatīšanā. Turklāt šādu iebildumu atbildētāja nav cēlusi lietas izskatīšanas laikā.

[3.6.4] Pirmās instances tiesa atzina, ka, ievērojot taisnīguma un samērīguma principus, kā arī lietas apstākļus, tai skaitā, atbildētājas mantisko

stāvokli, atlīdzināmo izdevumu summa advokāta palīdzības samaksai ir samazināma un no atbildētājas prasītājas labā piedzenami izdevumi advokāta

palīdzības samaksai 150 EUR apmērā, ko tiesa atzina par samērīgu atlīdzības summu, bet pārējā daļā lūgums par izdevumu advokāta samaksas

atlīdzināšanu noraidīts.

[4] Apelācijas sūdzību par Daugavpils tiesas 2019.gada 18.oktobra spriedumu iesniedza atbildētāja, uzskata, ka tiesa ir vērtējusi tikai prasītājas

pozīciju un tās vēlmi gūt peļņu.

[4.1] Norāda, ka prasītāja nepilda saistības attiecībā uz apkuri, jo dzīvoklī ir auksti, regulāri jāizmanto elektriskais sildītājs. Rezultātā atbildētājai ir

jāmaksā dubultā – gan par patērēto elektroenerģiju, gan prasītājai.

[4.2] Apelatore nepiekrīt prasītājas lūgumam piedzīt 6% no simta gadā no nenomaksātās summas, kā arī visus tiesāšanās izdevumus. Uzskata, ka

7694,94 EUR jau ir iekļauta soda nauda daudz lielākā apmērā, kā arī, no norādītās summas nav atņemts 155 EUR maksājums, kas veikts 2019.gada

5.oktobrī.

Nepiekrīt, ka atbildētājai ir jāsedz prasītājas zvērināta advokāta sniegtie pakalpojumi, jo advokāta izdevumi nevar būt prasības summa

Civilprocesa likuma 35.panta izpratnē. Atbildētājai nav jāsedz zvērināta advokāta izdevumi, jo prasītājas jurista pakalpojuma samaksa tiek nodrošināta

no rēķinos par sniegtajiem pakalpojumiem.

[4.3] Uzsver, ka 2019.gada 7.novembrī tika samaksāts kārtējais rēķins un 300 EUR ieskaitīti prasītājas kontā. Norāda, ka katru mēnesi papildus

var samaksāt 100 EUR parāda dzēšanai. Uzsver, ka izlīgums ir pieļaujams jebkurā procesa stadijā un pirmās instances tiesā minētais atbildētājas lūgums

tika ignorēts, kā rezultātā atbildētājai tika radītas nelabvēlīgas sekas un liegtas likumā noteiktās tiesības.

[5] Apelācijas sūdzību par Daugavpils tiesas 2019.gada 22.novembra papildspriedumu iesniedza prasītāja, norāda, ka papildspriedumu uzskata

par prettiesisku un nepamatotu, un tas tiek pārsūdzēts pilnā apmērā.

[5.1] Nepiekrīt tiesas argumentācijai, ka lieta nav apjomīga un sarežģīta, jo prasība ir par parādu, kas izveidojies kopš 2003.gada. Strīds starp

pusēm ir regulēts vairākos normatīvajos aktos, kā arī uz līguma pamata, kas prasa detalizētu normatīvo aktu un līguma noteikumu analīzi.

[5.2] Tiesa ir samazinājusi izdevumus par advokāta pakalpojumiem par 80 % no izdevumiem, kādi prasītājai radušies parāda piedziņas no

atbildētājas rezultātā.

Atbildētājai tika nosūtīts pirmstiesas brīdinājums, kurā tika aicināta nokārtot parādsaistības, kā arī informēta par ar tiesvedību saistīto izdevumu

piedziņu, tomēr atbildētāja neizrādīja interesi par parāda nokārtošanu vai vēlmi vienoties par parāda dzēšanu pa daļām līdz prasības iesniegšanai tiesā, lai

izvairītos no papildus izdevumiem.

Prasītāja uzskata, ka lietā iesniegtie izdevumi par advokāta palīdzību ir samērojami ar lietas sarežģītību un advokāta ieguldīto darbu apjomu, kā arī

ar vidējām izmaksām par sniegto juridisko palīdzību.

[5.3] Uzsver, ka atbildētāja nav cēlusi iebildumus par prasību, tajā skaitā, arī par prasītājas lūgumu par advokāta izdevumu piedziņu. Likumdevējs

nav noteicis, ka tiesām ir imperatīvs pienākums, taisot spriedumu piemērot Civilprocesa likuma 44.panta piektās daļas regulējumu.

Motīvu daļa

[6] Novērtējot rakstveida pierādījumus lietā kopsakarā ar apelācijas sūdzību argumentiem, Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka

prasītājas apelācijas sūdzība apmierināma daļēji, bet atbildētājas iesniegtā sūdzība noraidāma kā nepamatota.

[6.1] Atbilstoši Civilprocesa likuma 426.panta nosacījumiem apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību un

pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās. Apelācijas instance izskata tikai tos prasījumus, kas izskatīti pirmās instances tiesā. Prasības

priekšmeta vai pamata grozīšana nav pieļaujama.

[6.2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.panta piekto daļu, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais

pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā

gadījumā šā likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka Daugavpils tiesas 2019.gada 18.oktobra spriedumā ietvertais pamatojums, apmierinot prasību daļā par parāda

piedziņu, ir pareizs un pilnībā pietiekams, tādēļ minētajā daļā pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai, bet atbildētājas apelācijas sūdzībā

izteiktie argumenti nevar būt par pamatu pretēju secinājumu izdarīšanai.

[6.3] Lietā nav strīda, ka atbildētāja ir dzīvokļa īpašuma /adrese/, īpašniece.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantā dzīvokļa īpašniekam paredzēts pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un norēķināties par

saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Savukārt

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma 6.11.apakšpunktā norādīti pakalpojumi, kas saistīti ar dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu,

paredzot dzīvokļu īpašniekiem ir pienākumu veikt atbilstošus maksājumus mājas pārvaldniekam.

[6.4] No prasības pieteikuma un lietā iesniegtajiem SIA “Naujenes pakalpojumu serviss” rēķiniem redzams, ka atbildētājas veiktie maksājumi

nesedza pilnā apmērā prasītājas aprēķināto maksu, kā rezultātā uz brīdi, kad prasība iesniegta tiesā, atbildētājai bija izveidojies parāds par dzīvojamās

mājas apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem.

Atbildētāja nav apstrīdējusi parāda summu, bet līdz lietas izskatīšanas dienai tiesā iesniedza maksājuma dokumentu par 150 EUR samaksu

prasītājai 2019.gada 18.septembrī. Ņemot vērā atbildētājas veikto maksājumu, prasītāja samazināja prasības summu un lūdza piedzīt no atbildētājas

parādu 7588,62 EUR.

Lietā nav iesniegti pierādījumi, ka atbildētāja būtu pilnībā izpildījusi savas saistības un samaksājusi visu parādu par prasītāja sniegtajiem

pakalpojumiem atbilstoši lietā iesniegtajiem rēķiniem.

Līdz ar to, prasība ir apmierināma un no atbildētājas prasītājas labā piedzenams parāds 7588,62 EUR apmērā par laiku līdz 2019.gada

30.septembrim, kā to lūdzis prasītājs.

[6.5] Ja atbildētāja pa šo laiku – pēc 2019.gada septembra, ir veikusi vēl kādus maksājumus, uzrādot attiecīgus maksājuma dokumentus, viņai

pastāv tiesības pieprasīt, lai prasītāja samazina aprēķināto parāda summu.

Atbildētājai nav liegta iespēja vienoties ar prasītāju par minētā parāda apmaksas termiņiem, vai arī lūgt tiesu pieņemt lēmumu par sprieduma

izpildīšanas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos, atbilstoši Civilprocesa likuma 206.panta nosacījumiem.

[6.6] SIA “Naujenes pakalpojumu serviss” apelācijas sūdzībā nepiekrīt pirmās instances spriedumam daļā par ar lietas vešanu saistīto izdevumu

piedziņu tā noraidītajā daļā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta pirmajā daļā noteikto – tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi.

Savukārt, atbilstoši minētās normas trešajai daļai, ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir izdevumi par advokāta palīdzību, izdevumi sakarā ar ierašanos uz

tiesas sēdēm, ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi un izdevumi par valsts nodrošināto juridisko palīdzību.

Kārtību un apmēru, kādā atlīdzināmi ar lietas vešanu saistītie izdevumi, reglamentē Civilprocesa likuma 44.pants. Atbilstoši Civilprocesa likuma

44.panta otrai daļai: ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji (..).

Ar Daugavpils tiesas 2019.gada 18.oktobra spriedumu prasība apmierināta, līdz ar to, prasītājai pastāv tiesības arī uz izdevumu atlīdzināšanu, kas

samaksāti par sniegtajiem advokāta pakalpojumiem.

[6.7] No lietas materiāliem izriet, ka prasītājas SIA “Naujenes pakalpojumu serviss” intereses pārstāvējis zvērināta advokāta palīgs Andrejs

Students, pamatojoties uz 2019.gada 14.jūnija pilnvaru Nr.58/06/2019, kuram saskaņā ar zvērinātu advokātu kolēģijas 2019.gada 14.jūnija orderi

Nr.054586 ir uzdots arī pārstāvēt SIA “Naujenes pakalpojumu serviss” intereses Daugavpils tiesā.

Par sniegtajiem advokāta pakalpojumiem prasītājai 2019.gada 14.jūnijā izrakstīts rēķins Nr.14G/06/2019 par 600 EUR un 2019.gada 3.oktobrī

rēķins Nr.03D/10/2019 par 150 EUR. Rēķini izrakstīti par iepazīšanos ar dokumentiem, to juridisko analīzi, prasības pieteikuma sagatavošanu un

interešu pārstāvību Daugavpils tiesā (lietas 39. un 54.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44. panta piekto daļu tiesa var noteikt mazāku apmēru atlīdzināmo izdevumu advokāta palīdzības samaksai,

ievērojot taisnīguma un samērīguma principu, kā arī izvērtējot objektīvos ar lietu saistītos apstākļus, it īpaši — lietas sarežģītības un apjomīguma pakāpi,

tiesas sēžu skaitu lietas izskatīšanas laikā un tiesu instanci, kurā prasība tiek izskatīta.

Saskaņā ar minēto pantu, pirmās instances tiesa noteica mazāku apmēru atlīdzināmo izdevumu advokāta atlīdzības samaksai, no atbildētājas

prasītājas labā piedzenot 150 EUR.

[6.8] Novērtējot pirmās instances tiesas spriedumā aprakstītos apstākļus un apelācijas sūdzībā paustos argumentus, kāpēc ir noteikts mazāks

apmērs atlīdzināmo izdevumu advokāta palīdzības samaksai, apelācijas instances tiesa atzīst, ka tie ir pamatoti un atbilst faktiskajai situācijai lietā.

Tiesai ir pienākums izvērtēt advokāta ieguldīto darba apjomu, no kā ir atkarīga advokāta atlīdzība (sk. Augstākās tiesas 2014.gada 26.

septembra spriedumu lietā Nr.SKC-2347/2014). Senāts norādījis, ka piedzenamo advokāta palīdzības izdevumu apmēra vērtēšanā ir jāņem vērā ne

vien prasības summa un tās apmierinātā vai noraidītā daļa, bet arī citi faktori, piemēram, lietas sarežģītības pakāpe, tiesas sēžu skaits un ilgums,

tiesvedības ietvaros sagatavoto dokumentu skaits un apjoms u.c. (sk. Augstākās tiesas 2017.gada 31. janvāra spriedumu lietā Nr.SKC-155/2017).

No lietas materiāliem redzams, ka lieta pirmās instances tiesā izskatīta pēc būtības vienā tiesas sēdē – 2019.gada 19.decembrī un pasludināts

spriedums. Uz tiesas sēdi bija ieradies prasītājas pilnvarots pārstāvis zvērināta advokāta palīgs Andrejs Students un atbildētāja. No lietas materiāliem

izriet, ka zvērināta advokāta palīgs Andrejs Students prasītājas interešu pārstāvēšanai ir sastādījis prasības pieteikumu uz vairākām lappusēm, pirmstiesas

brīdinājumu uz vienas lappuses.

No lietas materiāliem neizriet, ka sagatavojot prasības pieteikumu būtu veikti kādi papildus pieprasījumi pierādījumu iegūšanai, kas sarežģītu darbu.

Advokāta palīgs nav gatavojis arī parāda aprēķinu, jo no prasības pieteikuma izriet, ka to ir nodrošinājusi SIA “Naujenes pakalpojumu serviss”

grāmatvedība. Lietā nav sniegta arī atbildētājas pretprasība, kur advokāta palīgam būtu jāatspēko.

[6.9] Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka juridisko apstākļu ziņā izskatītā lieta nav atzīstama par sarežģītu, lietas izskatīšana pirmās instances tiesā

ilga 35 minūtes. Tā nav uzskatāma arī par apjomīgu, kaut arī parāda periods ir garš. Tā ir standarta parāda piedziņas lieta, kas nav prasījusi ievērojamu

laiku un lielu darba ieguldījumu.

Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka izdevumi par advokāta palīdzības samaksu 375 EUR (50% no 750 EUR) šajā gadījumā

būtu samērojami ar konkrētās civillietas sarežģītību un advokāta palīga ieguldīto darba apjomu.

Atlīdzība šādā apmērā ir taisnīga un samērīga, ņemot vērā samaksas apmēru par sniegto juridisko palīdzību civillietās, ko maksā valsts saskaņā ar

Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr. 1493 “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksu,

atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību”. Atbilstoši šo noteikumu 9.punktam maksa par sniegtu juridisko konsultāciju noteikta 20 EUR

stundā, par prasības pieteikuma sastādīšanu – 50 EUR, par pārstāvību tiesas sēdē – 40 EUR stundā.

Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka, izlemjot jautājumu par izdevumu atlīdzināšanu advokāta palīdzības samaksai, pirmās instances tiesa, nav

vērtējusi prasītājas veiktos maksājumus atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta piektās daļas noteikumu prasībām, nav ņemts vērā, ka kopējā prasības

summa sasniedz gandrīz 8000 EUR.

[6.10] Nav nozīmes apelācijas sūdzībā minētajam apstāklim, ka atbildētāja nav cēlusi iebildumus par prasību, tajā skaitā, arī par prasītājas lūgumu

par advokāta izdevumu piedziņu, jo kā jau spriedumā iepriekš tika norādīts, tiesai ir tiesības pēc savas iniciatīvas izvērtēt advokāta izdevumu apmēru.

Lietā norādītais advokāta atlīdzības apmērs būtu pieņemams sarežģītā lietā ar analoģisku prasības summu, kāda konkrētajā gadījumā nav konstatēta.

[6.11] Kā redzams no Tiesu informatīvajā sistēmā reģistrētās informācijas, analoģiskas prasības par komunālo maksājumu parāda piedziņu no

māju iedzīvotājiem prasītāja, izmantojot minētā advokāta palīdzību, 2019.gadā tiesā ir iesniegusi vairākas. Un katrā lietā atsevišķi ir veikti maksājumi par

advokāta palīdzības sniegšanu, neskatoties uz pastāvošu iespēju noslēgt vienu vienošanos par šādu analogu prasījumu noformēšanu tiesā, tādejādi

samazinot arī iespējamo izdevumu apmēru.

[6.12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu prasītājas labā no atbildētājas piedzenami tiesas izdevumus: valsts nodeva 538,59

EUR, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20 EUR un izdevumi par advokāta pakalpojumiem 375 EUR, kopā 916,79 EUR.

[6.13] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta un likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem

sakarā ar Covid-19 izplatību” 16.panta trešās daļas noteikumiem atbildētājai ir nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 30 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.- 434. pantu Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda

apmierināt daļēji sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Naujenes pakalpojumu serviss” prasību.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Naujenes pakalpojumu serviss”, reģistrācijas

Nr.41503008685, labā parādu 7588,62 EUR, kas izveidojies par laiku līdz 2019.gada 30.septembrim, kā arī tiesāšanās izdevumus 916,79 EUR,

pavisam kopā piedzenot 8505,41 EUR.

Samaksa veicama sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Naujenes pakalpojumu serviss”, reģistrācijas Nr.41503008685, kontā

Nr.LV56UNLA0005000508101, akciju sabiedrībā „SEB banka”.

Noteikt /pers. A/ 30 dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas – 2020. gada 2.jūnija, iesniedzot

kasācijas sūdzību Latgales apgabaltiesā.

Tiesnešu apspriedes priekšsēdētājs tiesnesis I.Stivriņš

Tiesnese I.Tabore

Tiesnese V.Lohova