Appeal court dismisses residence permit application for foreign company representative due to missing documents and false purpose.

Lietas arhīva Nr. AA43-0270-18/17

ECLI:LV:ADAT:2018:0105.A420332616.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2018.gada 5.janvārī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Ilze Amona, tiesneses Kristīne Kalvāne un Valda Zommere

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ (/pers. A/) pieteikumu par

administratīvā akta izdošanu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu /pers. A/, sakarā ar /pers. A/ apelācijas sūdzību par

Administratīvās rajona tiesas 2017.gada 6.jūnija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs /pers. A/Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (turpmāk – Pārvalde) 2016.gada 1.aprīlī iesniedza

dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai saskaņā ar Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 8.punktu kā ārvalsts

komersanta /Nosaukums/ pārstāvniecības, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, (turpmāk - Pārstāvniecība) pārstāvim.

Ar Pārvaldes Uzturēšanās atļauju nodaļas 2016.gada 29.jūlija lēmumu Nr.14233 (turpmāk – sākotnējais lēmums)

uzturēšanās atļauju atteikts izsniegt, jo nav iesniegti visi pieprasītie dokumenti.

Izskatījusi pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumu, Pārvalde ar 2016.gada 21.septembra lēmumu Nr.1143 (turpmāk –

Lēmums) sākotnējo lēmumu atstāja negrozītu. Lēmumā norādīts turpmāk minētais.

[1.1] Pieteicējam tika uzlikts pienākums iesniegt:

1) ārvalsts komersanta UAB /Nosaukums/ izsniegtu dokumentu, kas apliecina pieteicēja kā Pārstāvniecības pārstāvja

pilnvarojumu;

2) ārvalsts komersanta UAB /Nosaukums/ rakstisku paskaidrojumu ar pamatojumu, kādu darbību Pārstāvniecība veiks

Latvijā, kā tiks veicināta Latvijas tautsaimniecības attīstība, kāpēc Pārstāvniecību nolemts atvērt Latvijā un ar kādiem

Latvijas uzņēmumiem notiek sadarbība vai veiktas pārrunas par sadarbību;

3) dokumentu, kas apliecina ārvalsts komersanta UAB /Nosaukums/ aktīvu saimniecisko darbību Lietuvā pēdējā gada

laikā un dokumentus par uzņēmuma nomaksāto nodokļu apjomu Lietuvā.

Pieteicējs kā ārvalsts komersanta UAB /Nosaukums/ pārstāvis Pārvaldē iesniedza 2016.gada 19.aprīļa paskaidrojumu,

uzņēmuma Vanport International Inc. 2015.gada 25.janvāra rekomendācijas vēstules kopiju, ārvalsts komersanta UAB

/Nosaukums/ 2016.gada 24.februāra pilnvaras kopiju, dokumentus uz divām lapām lietuviešu valodā. Dokumentus, uz kuru

trūkumu tika norādīts sākotnējā lēmumā, pieteicējs neiesniedza.

Pieteicējs Pārvaldei norādīja savus potenciālos sadarbības partnerus. Trīs no šiem uzņēmumiem (SIA „Komēta”, AS

„Lindeks” un SIA „MB Baltijas koks”) jau līdz 2016.gada 31.martam bija likvidēti.

[1.2] Ņemot vērā minēto, saskaņā ar Imigrācijas likuma 34.panta pirmās daļas 1.punktu jāatsaka izdot uzturēšanās

atļauju. Pieteicēja situācija nav netipiska, tāpēc nav pamata atkāpties no likumā noteiktā regulējuma. Pieteicēja tiesību

ierobežojums ir samērīgs, tiesisks un pamatots. Pieteicējam nav liegta iespēja uzturēties Latvijā uz cita Imigrācijas likuma

23.panta pirmajā daļā noteiktā pamata.

[2] Pieteicējs vērsās tiesā ar pieteikumu par uzturēšanās atļaujas līdz 2020.gada 30.martam izsniegšanu. Pieteikumā

norādīts turpmāk minētais.

[2.1] Pieteicējs Pārvaldes noteiktajā termiņā iesniedza visus prasītos dokumentus, kļūdaini norādot dažas

kompānijas.

[2.2] Pieteicējs iesniedza dokumentus, kas saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumu Nr.564

„Uzturēšanās atļauju noteiktumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.564) 28.punktu bija jāiesniedz ārzemniekam, kas vēlas pieprasīt

uzturēšanās atļauju (aizpildītu noteikta parauga anketu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai; fotogrāfiju; dokumentu, kas

apliecina nepieciešamo iztikas nodrošinājumu, kamēr ārzemnieks uzturēsies Latvijā; dokumentus, kas apliecina paredzamo

dzīvesvietu Latvijā; maksājuma dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu). Šos dokumentus pieteicējs iesniedza

Pārvaldē jau 2016.gada 1.aprīlī. Administratīvā akta tiesiskumu vērtē, ņemot vērā tās tiesību normas, kas bija jāpiemēro

administratīvā akta izdošanas brīdī. Bet var būt arī gadījumi, kad jāpiemēro norma, kas bija spēkā iesnieguma iesniegšanas

brīdī, kā tas ir pieteicēja gadījumā.

[2.3] Noteikumu Nr.564 redakcija, kas bija spēkā līdz 2016.gada 15.jūlijam un uz iesnieguma iesniegšanas dienu,

neprasīja citus dokumentus, izņemot tos, kas minēti Noteikumu Nr.564 28.punktā, tādējādi prasība par papildu dokumentu

iesniegšanu bija nepamatota.

[2.4] Nepamatoti atsakoties izsniegt uzturēšanās atļauju, tiek apdraudēta pieteicēja uzņēmējdarbība, pieteicējs var

tikt izraidīts no valsts.

[2.5] Pieteicējs ievēroja tiesību normās noteikto pienākumu un iesniedza visus nepieciešamos dokumentus

uzturēšanās atļaujas saņemšanai. Ja Pārvalde būtu pieteicēju uzklausījusi, tiktu izdots satura ziņā citādāks administratīvais

akts. Pārvalde neizvērtēja lietderības apsvērumus un nenorādīja, kāds leģitīms mērķis tiek sasniegts, neizsniedzot

pieteicējam uzturēšanās atļauju.

[3] Pārvalde paskaidrojumā pieteikumu neatzīst un papildus Lēmumā norādītajam paskaidro turpmāk minēto.

[3.1] Pārvaldei ir tiesības pieprasīt papildu informāciju no administratīvā procesa dalībnieka. Pieteicēja iesniegtie

dokumenti neapstiprināja pieprasīto informāciju (piemēram, par ārvalstu komersanta saimniecisko darbību Lietuvā), sniegtā

informācija bija pretrunīga (piemēram, par uzņēmumiem, ar kuriem plānota sadarbība).

[3.2] Pieteikumā minētais liecina, ka pieteicējs vēlas Latvijā nodarboties ar komercdarbību, kas saskaņā ar

Komerclikumu nav pieļaujams. Līdz ar to uzturēšanās atļauja pieteicējam kā ārvalsts komersanta pārstāvniecības pārstāvim

nav izsniedzama arī tādēļ, ka uzturēšanās atļauja nav pieprasīta pieteicēja norādītajam mērķim.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2017.gada 6.jūnija spriedumu pieteikums noraidīts. Spriedumā norādīts

turpmāk minētais.

[4.1] Lai uzdotu iestādei izdot labvēlīgu administratīvo aktu, tiesai ir jāpārbauda, vai tiesību normas piešķir personai

tiesības no attiecīgā publisko tiesību subjekta prasīt to labumu, kuru persona ietvērusi savā prasījumā par labvēlīga

administratīvā akta izdošanu. Ja piemērojamā tiesību norma nosaka noteiktus tiesiskus un faktiskus apstākļus attiecīgā

labuma saņemšanai, tiesai jāpārbauda, vai konkrētajā gadījumā attiecīgie apstākļi ir iestājušies (sal. Augstākās tiesas

Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Augstākā tiesa) 2007.gada 12.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA–118/2007

10.punkts).

Lietā ir izšķirams, vai pieteicējam ir piešķirama uzturēšanās atļauja saskaņā ar Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas

8.punktu kā ārvalsts komersanta pārstāvniecības pārstāvim.

[4.2] Ja tiesa izskata pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesai, kas izskata lietu pēc būtības,

jāvērtē tie tiesiskie un faktiskie apstākļi, kas pastāvēja līdz lietas izskatīšanas pabeigšanai. Izņēmums ir gadījumā, ja

pieprasītais labums ir saistīts ar konkrētu laika periodu vai ja tiesību normas grozījuma gadījumā pārejas noteikumos ir

atrunāts citādi (Augstākās tiesas 2009.gada 11.decembra sprieduma lietā Nr.SKA-345/2009 10.punkts).

No lietas materiāliem izriet, ka pieteicējs dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai saskaņā ar Imigrācijas likuma

23.panta pirmās daļas 8.punktu Pārvaldē iesniedza 2016.gada 1.aprīlī. Kopš 2016.gada 1.aprīļa normatīvais regulējums

uzturēšanās atļaujas piešķiršanai ir vairākkārt grozīts. Tomēr saskaņā ar Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 41.punktu

dokumentus, kas līdz 2017.gada 30.aprīlim iesniegti uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās

daļas 8.punktu, izskata atbilstoši šīs tiesību normas 2016.gada 1.jūlija redakcijai. Tādējādi Imigrācijas likuma normas tiek

piemērotas tādas, kādas tās bija 2016.gada 1.jūlija redakcijā.

Savukārt Noteikumu Nr.564 107. 8 punktā noteikts, ka dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai,

ko ārvalsts komersanta pārstāvniecības pārstāvis iesniedzis līdz 2016.gada 1.augustam, izskata saskaņā ar šo noteikumu

redakciju, kas bija spēkā līdz 2016.gada 15.jūlijam. Līdz ar to konkrētajā gadījumā Noteikumi Nr.564 tiek piemēroti

redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016.gada 15.jūlijam.

[4.3] No Uzņēmumu reģistra datiem tiesa konstatē, ka 2016.gada 22.martā Latvijā reģistrēta ārvalsts (Lietuvas)

komersanta UAB /Nosaukums/ pārstāvniecība. Pieteicējs Pārvaldē ir iesniedzis dokumentus, lai saskaņā ar Imigrācijas

likuma 23.panta pirmās daļas 8.punktu kā ārvalsts komersanta pārstāvniecības pārstāvis saņemtu uzturēšanās atļauju Latvijā.

[4.4] Saskaņā ar Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 8.punktu uzturēšanās atļauju šajā likumā noteiktajā kārtībā

ārzemniekam ir tiesības pieprasīt uz laiku, kas nepārsniedz četrus gadus, ja ārzemnieks ir ārvalsts komersanta

pārstāvniecības pārstāvis.

Noteikumu Nr.564 29.punktā noteikts, ja ārzemniekam ieceļošanai Latvijā nav nepieciešama vīza, viņš uzrāda derīgu

ceļošanas dokumentu un iesniedz šo noteikumu 28.1., 28.2., 28.4., 28.5. un 28.6.apakšpunktā minētos dokumentus. Ņemot

vērā, ka pieteicējs ir Amerikas Savienoto Valstu pilsonis un viņam ieceļošanai Latvijā nav nepieciešama vīza, viņam saskaņā

ar Noteikumu Nr.564 28.1., 28.2., 28.4., 28.5. un 28.6. apakšpunktu ir jāiesniedz sādus dokumentus: 2.8.1.aizpildītu

noteikta parauga anketu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai atbilstoši šo noteikumu 1., 2., 3. un 4.pielikumam; 28.2.

fotogrāfiju; 28.4.dokumentu, kas apliecina nepieciešamo iztikas nodrošinājumu, kamēr ārzemnieks uzturēsies Latvijā.

Minēto dokumentu neiesniedz, ja tas ir jau iesniegts, apstiprinot izsaukumu ārzemniekam; 28.5. dokumentu, kas apliecina

paredzamo dzīvesvietu Latvijā, minēto dokumentu neiesniedz, ja tas ir jau iesniegts, apstiprinot izsaukumu ārzemniekam;

28.6. maksājuma dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu. Maksājuma dokumentu neiesniedz, ja samaksa veikta

pārvaldē ar maksājumu karti maksājumu karšu pieņemšanas terminālī.

Saskaņā ar šo noteikumu 34.punktu, ievērojot uzturēšanās iemeslu, papildus noteikumu 28., 29. un 31.punktā

minētajiem dokumentiem ārzemnieks iesniedz šo noteikumu IV, V vai VI nodaļā minētos dokumentus. Brīdī, kad pieteicējs

iesniedza dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai, Noteikumos Nr.564 nebija paredzēts, ka personai, kura atbilstoši

Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 8.punktam vēlas uzturēties Latvijā kā ārvalsts komersanta pārstāvniecības

pārstāvis, būtu jāiesniedz vēl kādi papildu dokumenti.

Lietā nav strīda, ka pieteicējs Pārvaldei ir iesniedzis Noteikumu Nr.564 28.1., 28.2., 28.4., 28.5. un 28.6.apakšpunktā

minētos dokumentus. Lietā ir strīds, vai Pārvalde pamatoti atteica izsniegt pieteicējam uzturēšanās atļauju, pamatojoties uz

Imigrācijas likuma 34.panta pirmās daļas 1.punktu, jo pieteicējs nav iesniedzis Pārvaldes pieprasītos dokumentus.

[4.5] Valsts ir tiesīga kontrolēt ārvalstnieku iebraukšanu un uzturēšanos tās teritorijā. Saskaņā ar Imigrācijas likuma

33.panta sesto daļu Pārvaldes, Valsts robežsardzes, Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību un Ārlietu ministrijas

Konsulārā departamenta amatpersonām ir tiesības veikt pārrunas ar ārzemnieku un viņa uzaicinātāju un pieprasīt

paskaidrojumus un papildu dokumentus, kas pamato ieceļošanas un uzturēšanās mērķi un ārzemnieka sniegto ziņu

patiesumu, kā arī pārbaudīt ārzemnieka vai viņa uzaicinātāja sniegto informāciju, lai pieņemtu lēmumu par uzturēšanās

atļaujas izsniegšanu vai reģistrēšanu, vai anulēšanu.

Tādējādi likumdevējs ir paredzējis, ka papildus Noteikumos Nr.564 minētajiem dokumentiem Pārvalde ir tiesīga

pieprasīt, lai ārzemnieks iesniedz arī paskaidrojumus un citus dokumentus, kas pamato ieceļošanas un uzturēšanās mērķi un

ārzemnieka sniegto ziņu patiesumu. Līdz ar to Pārvaldes rīcība, pieprasot pieteicējam iesniegt papildu dokumentus,

vispārīgi bija tiesiska.

Savukārt Imigrācijas likuma 34.panta pirmās daļas 1.punktā noteikts, ka uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai

reģistrēšanu atsaka, ja ārzemnieks vai viņa uzaicinātājs nav iesniedzis visus Ministru kabineta noteikumos norādītos

uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus vai atsakās sniegt pieprasītos paskaidrojumus, kas saistīti ar

uzturēšanās atļaujas saņemšanu. Tādējādi pamats atteikt uzturēšanās atļaujas izsniegšanu var būt ne tikai apstāklis, ka

attiecīgā persona neiesniedz Noteikumos Nr.564 minētos dokumentus, bet arī tas, ka persona atsakās sniegt pieprasītos

paskaidrojumus, kas saistīti ar uzturēšanās atļaujas saņemšanu.

Līdz ar to konkrētajā gadījumā pārbaudāms, vai Pārvalde pamatoti pieteicējam lika iesniegt papildu paskaidrojumus un

dokumentus, kā arī, vai pieteicējs Pārvaldei šo informāciju sniedza.

[4.6] No lietas materiāliem tiesa konstatē, lai Pārvalde pieņemtu lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu,

pieteicējam bija jāiesniedz:

1) ārvalsts komersanta UAB /Nosaukums/ izsniegtu dokumentu, kas apliecina pieteicēja pilnvarojumu, tā apjomu kā

komersanta pārstāvniecības Latvijā pārstāvim;

2) ārvalsts komersanta UAB /Nosaukums/ pilnvarotās personas rakstisku paskaidrojumu ar pamatojumu, kādu darbību

Pārstāvniecība veiks Latvijā, kuras rezultātā tiks veicināta Latvijas tautsaimniecības attīstība, papildus norādot, kāpēc tieši

Latvijā nolemts atvērt uzņēmuma pārstāvniecību un ar kādiem Latvijas uzņēmumiem jau ir noslēgta sadarbība vai ir veiktas

pārrunas par sadarbību;

3) dokumentu, kas apliecina ārvalsts komersanta UAB /Nosaukums/ aktīvu saimniecisko darbību Lietuvā pēdējā gada

laikā un dokumentus par uzņēmuma nomaksāto nodokļu apjomu Lietuvā.

[4.7] Tiesas ieskatā ir loģiski, ka Pārvalde vēlas noskaidrot, vai personai, kura vēlas saņemt uzturēšanās atļauju kā

ārvalsts komersanta pārstāvniecības pārstāvis, ir attiecīgs pilnvarojums, līdz ar to prasa uzrādīt dokumentu, kas apliecina

pieteicēja pilnvarojumu.

[4.8] Arī prasība iesniegt pamatojumu par to, kādu darbību Pārstāvniecība veiks Latvijā, kuras rezultātā tiktu

veicināta tautsaimniecības attīstība, un ar kādiem uzņēmumiem tiks veikta sadarbība, ir pamatota. Tas izriet no Imigrācijas

likuma 34.panta pirmās daļas 28.punkta, kas noteic, ka uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai reģistrēšanu atsaka, ja ārvalsts

komersanta pārstāvniecība, kas darbojas Latvijā, pēdējā gada laikā nav veikusi aktīvu darbību, kuras rezultātā tiek veicināta

Latvijas tautsaimniecības attīstība.

Tā kā Pārstāvniecība Latvijā tika reģistrēta tikai 2016.gada 22.martā, objektīvi nebija iespējams izvērtēt, vai

pārstāvniecība pēdējā gada laikā ir veikusi aktīvu darbību. Taču, kā izriet no iepriekš minētajām tiesību normām, nav šaubu,

ka likumdevēja ieskatā ir piešķirama nozīme tam, vai attiecīgā pārstāvniecība veic aktīvu darbību, kuras rezultātā tiek

veicināta tautsaimniecības attīstība.

Imigrācijas likuma 35.panta pirmās daļas 27.punktā noteikts, ka uzturēšanās atļauju anulē tad, ja ir pamats uzskatīt, ka

ārzemnieka patiesais uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas mērķis neatbilst iesniegtajos dokumentos norādītajam. Līdz ar to ir

saprātīgi, ka arī pirms uzturēšanās atļaujas izsniegšanas Pārvalde vēlas pārliecināties, vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas

patiesais mērķis atbilst tam, kas norādīts dokumentos, proti, vai pieteicējs darbosies kā Pārstāvniecības pārstāvis.

[4.9] Lietā ir pārbaudāms, vai pieteicējs Pārvaldei pieprasīto informāciju sniedza.

No lietas materiāliem izriet, ka Pārvaldes Uzturēšanās atļauju nodaļa ar 2016.gada 15.aprīļa lēmumu pagarināja

pieteicēja lietas izskatīšanas termiņu līdz 2016.gada 29.jūlijam, nosakot, ka iepriekš minētā papildu informācija un dokumenti

pieteicējam jāiesniedz ne vēlāk kā līdz 2016.gada 29.jūnijam. Šis lēmums pieteicējam nosūtīts 2016.gada 15.aprīlī pa e-pastu

(skatīt lietas 51.- 52.lapu).

No lietas materiāliem izriet, ka Pārvaldes Uzturēšanās atļauju nodaļā 2016.gada 26.jūlijā tika saņemti pa pastu atsūtīti

dokumenti pieteicēja lietā. Ņemot vērā Noteikumu Nr.564 2.punktā noteikto, Pārvaldes Uzturēšanās atļauju nodaļa pieteicēja

pa pastu iesniegtos dokumentus neizskatīja. Izskatot pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumu, Pārvalde konstatēja, ka pieteicējs

ir iesniedzis pieteicēja kā ārvalsts komersanta UAB /Nosaukums/ 2016.gada 19.aprīļa paskaidrojumus, uzņēmuma Vanport

International Inc. 2015.gada 25.janvāra rekomendācijas vēstules pieteicējam kopiju; ārvalsts komersanta UAB

/Nosaukums/ 2016.gada 24.februāra pilnvaras kopiju un dokumentus uz divām lapām lietuviešu valodā. Pārvalde secināja,

ka Uzturēšanās atļauju nodaļas pieprasītos dokumentus pieteicējs tā arī nav iesniedzis.

[4.10] Tiesa konstatē, ka ne sākotnējā lēmumā, ne Lēmumā Pārvalde nav izteikusi iebildumus par to, ka pieteicēja

papildus iesniegtie dokumenti Pārvaldē saņemti tikai 2016.gada 26.jūlijā, lai gan termiņš to iesniegšanai bija noteikts

2016.gada 29.jūnijs. Pārvaldes Uzturēšanās atļauju nodaļa dokumentus atteicās izskatīt, jo tie tika iesniegti pa pastu.

Pieteicējs ir iesniedzis dokumentus, kas apliecina, ka attiecīgie dokumenti Pārvaldei nosūtīti 2016.gada 23.jūlijā un

piegādāti 2016.gada 26.jūlijā (lietas 27.lapa), līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka dokumenti Pārvaldē novēloti saņemti kādu

no pieteicēja neatkarīgu iemeslu dēļ.

Pārvalde Lēmumā konstatēja, ka pieteicējs prasītos dokumentus tā arī nav iesniedzis, līdz ar to sākotnējais lēmums tika

atstāts negrozīts.

Tiesa norāda, ka, jo lielāka ir privātpersonas interese attiecīga administratīvā akta saņemšanā, jo lielāks ir pienākums tai

līdzdarboties nepieciešamo apstākļu noskaidrošanā, turklāt, ja no normatīvā akta izriet personas pienākums līdzdarboties

informācijas iegūšanas procesā, tikai tas vien, ka privātpersona nav iesniegusi visu lēmuma pieņemšanai nepieciešamo

informāciju vai nav līdzdarbojusies lēmuma pieņemšanas procesā, var būt pietiekams pamats, lai atteiktu labvēlīga

administratīvā akta izdošanu (sk. Višķere I. 59.panta komentārs. Grām.: Administratīvā procesa likuma komentāri. A un

B daļa. Briede J. (Zin. red.) Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 565- 566.lpp.). Līdz ar to, ņemot vērā, ka pieteicējs

vēlējās labvēlīga administratīvā akta izdošanu, bija sagaidāms, ka viņš pēc iespējas precīzāk izpildīs Pārvaldes

norādījumus, iesniedzot prasīto informāciju noteiktajā termiņā un pienācīgā veidā.

Vienlaikus tiesa konstatē, ka Lēmumā Pārvalde nav atteikusies ņemt vērā pieteicēja iesniegtos dokumentus, ko viņš

iesniedzis vienlaicīgi ar apstrīdēšanas iesniegumu, bet gan norādījusi, ka nav iesniegta Pārvaldes pieprasītā informācija

(tādējādi nenoliedzot faktu, ka informācija ir iesniegta, taču tāda, kas neatbilst tam, kādu informāciju Pārvalde pieprasīja).

Arī paskaidrojumos tiesai Pārvalde norāda, ka pieteicēja iesniegtie dokumenti neapstiprināja pieprasīto informāciju

(piemēram, par ārvalstu komersanta saimniecisko darbību Lietuvā), kā arī sniegtā informācija bija pretrunīga (piemēram,

daļa no uzņēmumiem, ar kuriem pieteicējs bija veicis pārrunas, bija likvidēti). Tiesas sēdē Pārvaldes pārstāve arī apšaubīja

Pārvaldei un kopā ar pieteikumu arī tiesai iesniegtās pilnvaras autentiskumu, tomēr nenoliedza, ka Pārvaldē šī pilnvara ir

saņemta. Līdz ar to tiesa izvērtē, vai pieteicēja iesniegtie dokumenti sniedz Pārvaldei to informāciju, kura tika pieprasīta.

[4.11] Vispirms tiesa izvērtē, vai pieteicējs ir iesniedzis ārvalsts komersanta UAB /Nosaukums/ izsniegtu dokumentu,

kas apliecina pieteicēja pilnvarojumu, tā apjomu kā komersanta pārstāvniecības Latvijā pārstāvim.

Lietas materiālos ir 2016.gada 24.februāra pilnvara, ar kuru ārvalsts komersants UAB /Nosaukums/ pilnvaro pieteicēju

pārstāvēt sabiedrības intereses saistībā ar sabiedrības pārstāvniecības izveidošanu un darbību Latvijā, tai skaitā pārstāvēt

sabiedrības intereses Latvijas valsts un pašvaldību iestādēs, Valsts ieņēmumu dienestā un citās organizācijās, iesniegt,

pieprasīt un saņemt visus nepieciešamos dokumentus un informāciju, parakstīt nepieciešamos dokumentus, tai skaitā

atskaites, deklarācijas, paskaidrojumus un citus iesniegumus, pieteikumus, vēstules un izziņas. Pilnvaru kā ārvalsts

komersanta UAB /Nosaukums/ direktors ir parakstījis pieteicējs (lietas 11.lapa). Lai gan Pārvaldes pārstāve tiesas sēdē

apšaubīja Pārvaldei iesniegtās pilnvaras autentiskumu, tomēr lietā nav strīda, ka pieteicējam ir ārvalsts komersanta UAB

/Nosaukums/ pārstāvības tiesības, līdz ar to, ņemot vērā, ka ar pilnvaru pieteicējs kā ārvalsts komersanta direktors pilnvaro

sevi, tiesa uzskata, ka pieteicējs Pārvaldei ir iesniedzis ārvalsts komersanta UAB /Nosaukums/ izsniegtu dokumentu, kas

apliecina pieteicēja pilnvarojumu, tā apjomu kā komersanta pārstāvniecības Latvijā pārstāvim.

[4.12] Pieteicējam Pārvaldē arī bija jāiesniedz ārvalsts komersanta UAB /Nosaukums/ pilnvarotās personas rakstisks

paskaidrojums ar pamatojumu, kādu darbību Pārstāvniecība veiks Latvijā, kuras rezultātā tiks veicināta Latvijas

tautsaimniecības attīstība, papildus norādot, kāpēc tieši Latvijā nolemts atvērt uzņēmuma pārstāvniecību un ar kādiem

Latvijas uzņēmumiem jau ir noslēgta sadarbība vai ir veiktas pārrunas par sadarbību, kā arī dokumentu, kas apliecina

ārvalsts komersanta UAB /Nosaukums/ aktīvu saimniecisko darbību Lietuvā pēdējā gada laikā un dokumentus par

uzņēmuma nomaksāto nodokļu apjomu Lietuvā.

Lietas materiālos ir pieteicēja 2016.gada 19.aprīļa vēstule (lietas 12.-16.lapa), kurā norādīti uzņēmumi, ar kuriem

notiek pārrunas par sadarbību Latvijā, kā arī norādīts, ka pārstāvniecības darbība Latvijā radīs papildu darbavietas, tiks

ieviestas inovatīvas tehnoloģijas koksnes apstrādes sfērā un tiks maksāti nodokļi. Iesniegta arī Amerikas Savienoto Valstu

komersanta Vanaport International Inc. vēstule (lietas 17.lapa), kurā norādīts, ka pieteicējs un ārvalsts komersants UAB

/Nosaukums/ sadarbojas ar šo uzņēmumu saistībā ar kokmateriālu eksportu. Pieteicējs ir iesniedzis arī gada peļņas nodokļa

deklarāciju, kas iesniedzama Lietuvas Valsts nodokļu inspekcijai (tulkojums lietas 20.-23.lapā). Apstrīdēšanas iesniegumā

Pārvaldei (lietas 55.lapa) pieteicējs arī norādīja, ka pieteicēja Lietuvas uzņēmums nodarbojas ar juridiskām darbībām, to ir

nolīdzis starptautisks uzņēmums darījumu veikšanai Baltijas valstīs un Eiropā. Pieteicējs darbojas kokmateriālu nozarē,

viņam jāapmeklē fabrikas, lai apspriestos par līgumiem un pārraudzītu kvalitātes kontroli pirms produktu nosūtīšanas uz

globālajiem tirgiem, pieteicējs sadarbojas ar dažādiem Latvijai piederošiem uzņēmumiem. Tiesas sēdē pieteicējs uzrādīja e-

pasta saraksti ar Latvijas sadarbības partneriem.

Attiecībā uz šiem dokumentiem tiesa nekonstatē, ka tie sniegtu Pārvaldes pieprasīto informāciju. Piemēram, pieteicēja

iesniegto gada peļņas nodokļa deklarāciju ir aizpildījis pieteicējs kopā ar uzņēmuma galveno grāmatvedi. Lai gan var

uzskatīt, ka tā norāda uz saimnieciskās darbības veikšanu Lietuvā, tomēr nesniedz ticamas ziņas par uzņēmuma nomaksāto

nodokļu apjomu Lietuvā. Arī no publiski pieejamās informācijas tiesa šīs ziņas nekonstatē, nav iespējams konstatēt arī to,

ka ārvalsts komersants UAB /Nosaukums/ vispār būtu sniedzis ziņas atbildīgajām Lietuvas institūcijām.

Tiesas ieskatā arī pieteicēja sniegtās ziņas par plānoto Pārstāvniecības darbību nesniedz visu to informāciju, ko

Pārvalde pieprasīja. Pieteicējs ir norādījis, ar ko nodarbojas ārvalsts komersants UAB /Nosaukums/, kā arī sniedzis

informāciju par tā sadarbības partneriem Latvijā. Tomēr šīs ziņas neizskaidro, kāpēc no uzņēmējdarbības viedokļa tieši

Latvijā nolemts atvērt Pārstāvniecību. Savukārt tas, ka Pārstāvniecības darbība Latvijā radīs papildu darbavietas, tiks

ieviestas inovatīvas tehnoloģijas koksnes apstrādes sfērā un tiks maksāti nodokļi, neizskaidro, kādu tieši darbību

Pārstāvniecība veiks Latvijā. Šīs norādes ir pārāk vispārīgas, lai būtu iespējams gūt priekšstatu tieši par Pārstāvniecības

plānoto darbību un izsecināt, kādu ietekmi tā varētu atstāt uz tautsaimniecības attīstību. Piemēram, pieteicējs nav sīkāk

paskaidrojis, kādas tieši darbavietas Pārstāvniecība radīs, nav arī pilnībā saprotams, ar ko atšķirsies līdzšinējā pieteicēja

darbība Latvijā kā ārvalsts komersanta UAB /Nosaukums/ pārstāvim no viņa darbības kā Pārstāvniecības pārstāvim. Līdz

ar to tiesa atzīst, ka no pieteicēja sniegtās informācijas Pārvaldei nebija iespējams secināt, ka viņa uzturēšanās Latvijā tiešām

atbildīs deklarētajam mērķim, proti, šī uzturēšanās nepieciešama, lai pieteicējs varētu darboties kā Pārstāvniecības

pārstāvis.

Papildus Pārvalde norādījusi, ka daļa no uzņēmumiem (SIA „Komēta”, AS „Lindeks” un SIA „MB Baltijas koks”), kas

norādīti kā sadarbības partneri, ir likvidēti. Šis apstāklis pats par sevi nevarētu būt iemesls, lai atteiktos pieteicējam izsniegt

uzturēšanās atļauju, ņemot vērā, ka Pārvaldes rīcībā bija informācija arī par citiem sadarbības partneriem. Tomēr kopsakarā

ar to, ka arī cita pieteicēja iesniegtā informācija bija nepilnīga un nesniedza visas Pārvaldes pieprasītās ziņas, tas apliecina,

ka pieteicējs nav izpildījis viņam uzlikto pienākumu iesniegt Pārvaldei visu informāciju, kas atzīta par nepieciešamu lēmuma

par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu pieņemšanai.

[4.13] Ņemot vērā, ka Pārvalde kā kompetentā iestāde, pieprasot papildu paskaidrojumus, rīkojās saskaņā ar

Imigrācijas likumu, pareizi izmantojot tai piešķirto rīcības brīvību šādu papildu informāciju pieprasīt, un to, ka Imigrācijas

likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkts paredz iestādes pienākumu atteikt izdot personai labvēlīgu administratīvu aktu, ja

persona neiesniedz papildu paskaidrojumus (atteikšanās sniegt informāciju var izpausties arī kā šīs informācijas

neiesniegšana), tiesa atzīst, ka Lēmums ir tiesisks un pamatots. Līdz ar to nav pamata izdot pieteicējam labvēlīgu

administratīvo aktu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu kā ārvalsts komersanta pārstāvniecības pārstāvim.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas spriedumu pieteicējs iesniedza apelācijas sūdzību, kurā norādīts turpmāk

minētais.

[5.1] Pieteicējs nolīga Latvijas juridisko biroju, lai tas nokārtotu visas formalitātes, kas nepieciešamas

Pārstāvniecības izveidei un uzturēšanās atļaujas procedūras kārtošanai. Pieteicējs nepārzina latviešu valodu un

nepieciešamās juridiskās procedūras. Šīm darbībām pieteicējs iztērēja vairāk kā 3200 euro. Pieteicējs izpildīja visas

nepieciešamās juridiskās prasības saskaņā ar noteikumiem, kas regulē uzturēšanās atļaujas saņemšanu, pamatojoties uz

Pārstāvniecības izveidi.

[5.2] Pieteicēja Lietuvā reģistrētajai juridiskai personai ir izveidota Pārstāvniecība, tai ir adrese Latvijā. Pieteicējs

Latvijā veic likumīgu uzņēmējdarbību un iegulda naudas līdzekļus Latvijas ekonomikā.

[5.3] Pieteicējs Pārvaldei un tiesai sniedza pierādījumus par savas uzņēmējdarbības likumību, paskaidrojumus par

uzņēmumu, noslēgtos līgumus, kravu pavaddokumentus, e-pasta saraksti. Pieteicējs arī uzrādīja sava uzņēmuma zīmogu

(spiedogu), kas tika izmantots pilnvaras apstiprināšanai, uzrādīja apzīmogotu pilnvaru. Pieteicējs uzrādīja pierādījumus par

Lietuvā samaksātajiem nodokļiem. Arī Lietuvas imigrācijas iestādei pieteicējs uzrādīja pierādījumus par samaksātajiem

nodokļiem, sniedza paskaidrojumus par uzņēmumu, iesniedza līgumus un citus dokumentus, kas apliecina uzņēmējdarbības

likumību Lietuvā un citur pēdējo deviņu gadu laikā. Uzturēšanās atļauja katru gadu Lietuvā tika izsniegta bez iebildēm.

[5.4] Pieteicēja pārstāvis maldināja Pārvaldi ar vēstuli, ko viņš uzrakstīja pieteicēja vārdā, bet par ko pieteicējam

nebija zināms, jo pieteicējs neprot latviešu valodu un nevar izlasīt rakstīto. Pieteicēja pārstāvis pieteicējam teica, ka trīs

pieprasītie dokumenti neatbilstoši normatīvo aktu prasībām jānosūta pa pastu. Pārvalde pieteicējam nepaziņoja, ka šie

dokumenti jāuzrāda personīgi. Dokumenti tika iesniegti ar kavēšanos, jo datuma norādē pieteicējs paļāvās uz likumīgo

pārstāvi. Apstrīdēšanas laikā dokumenti atkārtoti tika iesniegti Pārvaldei.

[5.5] Pēc tiesas pavēstes saņemšanas pieteicējs centās sazināties ar savu pārstāvi. Pārstāvis pazuda un atstāja

pieteicēju, lai viņš pats aizstāvas ārvalsts likuma priekšā tiesas sēdē, kas notiek pieteicējam svešā valodā. Pieteicējs pēc tam

meklēja citu pārstāvi, kas pārstāvētu viņu tiesas sēdē. Šis pārstāvis norādīja, ka Pārvalde nelabprāt piešķir uzturēšanās

atļaujas, pamatojoties uz pārstāvniecības esību. Šis pārstāvis atteicās pārstāvēt pieteicēju, jo šo lietu uzvarēt nav iespējams,

norādot, ka Pārvalde ir neobjektīva un netaisna pret pieteicējiem, kas pieprasa uzturēšanās atļauju, pamatojoties uz

pārstāvniecības esību.

[5.6] Pārvalde nespēja tiesai pierādīt pamatotas aizdomas, savukārt pieteicējs tiesu rūpīgi iepazīstināja ar lietu,

bija labi sagatavots un uzrādīja visus pieprasītos dokumentus un sniedza visus paskaidrojumus.

[5.7] Pārvalde nepārbaudīja pieteicēja uzņēmumu, nesazinājās ar Lietuvas imigrācijas iestādi un pieteicēja

Latvijas klientiem, lai apstiprinātu faktiski veikto likumīgo uzņēmējdarbību un ekonomisko pienesumu Latvijai un Lietuvai,

ko veicis pieteicēja uzņēmums. Tā rezultātā radās pārpratums par pieteicēja uzņēmējdarbības apjomu.

[5.8] Pieteicējs visu darīja pareizi un godīgi, veica likumīgu uzņēmējdarbību, deva naudas līdzekļu pienesumu

Latvijas ekonomikā un maksāja nodokļus. Pieteicējs vēlas turpināt savu darbu un dzīvi, ko ir iekārtojis pēdējo 11 gadu laikā.

Pārvalde neveltīja laiku pienācīgai pārbaudei, tai nav skaidrs pieteicēja uzņēmējdarbības apjoms, kaut arī tika iesniegti

pilnībā visi dokumenti.

[6] Pārvalde par apelācijas sūdzību iesniedza paskaidrojumus, papildus iepriekš paskaidrotajam norādot

turpmāk minēto.

[6.1] Pārvalde pieteicēja lietu izskatīja objektīvi. Tā vairākkārt noskaidroja pieteicēja viedokli un pieprasīja papildu

dokumentus un informāciju, lai pieņemtu uz faktiskajiem apstākļiem balstītu tiesisku lēmumu.

[6.2] Tiesa pamatoti norādīja, ka Pārvalde ņēma vērā pieteicēja iesniegtos dokumentus, ko viņš iesniedza vienlaikus

ar apstrīdēšanas iesniegumu, un, ka nav iesniegta Pārvaldes pieprasītā informācija. Tiesa pamatoti konstatēja, ka pieteicēja

iesniegtā informācija bija nepilnīga un pieteicējs nesniedza visas Pārvaldes pieprasītās ziņas.

[6.3] Ārvalsts komersanta pārstāvniecība saskaņā ar Komerclikuma 25.panta astoto daļu nav juridiska persona un

tās pārstāvim nav tiesību veikt komercdarbību Latvijā. Līdz ar to ir jāņem vērā pieteicēja sniegtā informācija par viņa

nodomiem, uzturoties Latvijā. Pieteikumā norādītais liecina, ka pieteicēja mērķis Latvijā ir nevis veikt ārvalsts komersanta

pārstāvniecības pārstāvja pienākumus, bet gan nodarboties ar komercdarbību, kas saskaņā ar Komerclikumu nav

pieļaujams. Arī apelācijas sūdzībā pieteicējs vairākkārt uzsver, ka Latvijā nodarbojas ar uzņēmējdarbību, kas neatbilst

pieteicēja uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas mērķim - veikt Latvijā ārvalsts komersanta pārstāvniecības pārstāvja funkcijas.

Līdz ar to uzturēšanās atļauja pieteicējam kā ārvalsts komersanta pārstāvniecības pārstāvim nav izsniedzama arī tādēļ, ka

uzturēšanās atļaujas iemesls neatbilst mērķim, kādam tā tiek prasīta (Imigrācijas likuma 34.panta pirmās daļas 32.punkts).

[7] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu Administratīvā apgabaltiesa lietu izskata

rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[8] Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība nav

pamatota un pieteikums ir noraidāms.

[9] Pārvaldes atteikums izdot uzturēšanās atļauju pieteicējam kā ārvalsts komersanta pārstāvniecības pārstāvim

pamatots ar to, ka pieteicējs noteiktajā termiņā neiesniedza Pārvaldes pieprasītos dokumentus. Pirmās instances tiesa

vispārīgi šo secinājumu atzina par pareizu, bet tajā pašā laikā pārbaudīja un pēc būtības izvērtēja arī Pārvaldē novēloti

iesniegtos dokumentus kopsakarā ar pieteicēja paskaidrojumiem tiesas sēdē un tiesā iesniegtajiem dokumentiem.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances

tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka

pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 251.panta piektajā daļā noteiktos

apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Administratīvā apgabaltiesa secina, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir daļēji pareizs, tādēļ

Administratīvā apgabaltiesa pievienojas pirmās instances sprieduma daļā izteiktajai motivācijai (sk. 4.1.-4.6., 4.8.- 4.10.,

4.12. un 4.13.punktu) un atkārtoti to nenorāda.

[10] Apgabaltiesa uzskata, ka Pārvalde nepamatoti pieteicējam pieprasīja ārvalsts komersanta UAB /Nosaukums/

izsniegtu pilnvaru pieteicējam kā Pārstāvniecības pārstāvim. Tā kā Uzņēmumu reģistrs pārstāvniecību reģistrā

Pārstāvniecību reģistrēja jau 2016.gada 22.martā un pieteicējs šajā reģistrā kopš 2016.gada 22.marta bija norādīts kā

Pārstāvniecības pārstāvis, viņam nebija nepieciešama speciāla pilnvara, lai pierādītu tiesības pārstāvēt Pārstāvniecību.

[11] Kā pamatoti paskaidrojumos norāda Pārvalde, saskaņā ar Komerclikuma 25.panta astoto daļu ārvalsts

komersanta pārstāvniecība nav juridiskā persona un tai nav tiesību veikt komercdarbību Latvijā.

Gan no pieteikumā un apelācijas sūdzībā norādītā, gan no pieteicēja paskaidrotā pirmās instances tiesas sēdē

apgabaltiesa secina, ka pieteicējs vēlas Latvijā nodarboties ar uzņēmējdarbību un tāpēc lūdza izsniegt uzturēšanās atļauju.

Apgabaltiesas ieskatā minētais skaidri norāda uz to, ka pieteicēja patiesais uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas mērķis nav

Latvijā pildīt Pārstāvniecības pārstāvja funkcijas. Tādējādi neatkarīgi no Lēmumā norādītā atteikuma pamatojuma un ņemot

vērā tiesā papildus iegūto informāciju, uzturēšanās atļauja pieteicējam kā ārvalsts komersanta pārstāvniecības pārstāvim nav

izsniedzama arī tādēļ, ka patiesais uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas mērķis neatbilst Pārvaldē iesniegtajos dokumentos

norādītajam (Imigrācijas likuma 34.panta pirmās daļas 32.punkts).

Ja pieteicējs vēlas Latvijā nodarboties ar uzņēmējdarbību, viņam tas jādara normatīvajos aktos noteiktā kārtībā un arī

uzturēšanās atļauja jāpieprasa uz cita Imigrācijas likuma 23.panta pirmajā daļā noteiktā pamata.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

Noraidīt /pers. A/ pieteikumu par administratīvā akta izdošanu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu /pers. A/.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente I.Amona

Tiesneses K.Kalvāne

V.Zommere