Court convicted defendant of maliciously violating domestic violence protection order and sentenced to 20 days detention.

Lietas Nr. 11300015115

Lietas arhīva Nr. K23-0126-15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2015.gada 25.jūnijā

Madonas rajona tiesa

šādā sastāvā : tiesnese K.Poča

piedaloties prokurorei I.Reisai

aizstāvei /pers. A/

iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu , kurā

/pers. B/ (personas kods /personas kods/) apsūdzēts pēc Krimināllikuma 1681.panta.

Tiesa konst at ēja

/pers. B/ ļaunprātīgi nepildīja nolēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

/pers. B/ saskaņā ar Madonas rajona tiesas 2014.gada 5.jūnija lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību noteikti sekojoši ietrobežojumi:

1) pienākums atstāt /pers. C/ deklarēto dzīvesvietas adresi /adrese/, Madonas novadā, kurā pastāvīgi dzīvo prasītāja, aizliegt atgriezties un

uzturēties iepriekšminētajā adresē;

2) aizliegums atrasties /pers. C/ deklarētajā dzīvesvietas adresē /adrese/ Madonas novadā;

3) aizliegums jebkurā veidā sazināties ar /pers. C/.

/pers. B/, būdams iepazīstināts ar Madonas rajona tiesas 2014.gada 5.jūnija lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, 2015.gada 9.maijā

ap pulksten 17.00 , būdams alkohola ietekmē, ieradās /pers. C/ dzīvesvietas /adrese/, Madonas novadā, mājas pagalmā, kur uzvedās agresīvi un

lamājās necenzētiem vārdiem. Turpinot savas noziedzīgās darbības, /pers. B/ iegāja /pers. C/ dzīvesvietā /adrese/, Madonas novadā.

/pers. D/ pārkāpa ar Madonas rajona tiesas 2014.gada 5.jūnija lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību noteikto ierobežojumu-

aizliegumu atrasties /pers. C/ deklarētajā dzīvesvietas adresē /adrese/, Madonas novadā.

Ar augstāk norādītajām darbībām /pers. B/ izdarīja Krimināllikuma 1681.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. B/, paužot attieksmi pret viņam izvirzīto apsūdzību, norādīja, ka savu vainu atzīst pilnīgi, jo tiešām apsūdzībā

minētajā laikā atradies norādītajā adresē, lai gan viņam ar tiesas lēmumu aizliegts uzturēties mātes /pers. C/ dzīvesvietā. Apsūdzētais tiesas izmeklēšanā

atteicās sniegt liecību.

Pēc prokurores lūguma , pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 503.panta ceturto daļu, tika nolasīta /pers. B/ pirmstiesas kriminālprocesā

sniegtā liecība. /pers. B/, būdams nopratināts kā aizdomās turētais, ir liecinājis, ka 2014.gada 6.jūnijā iepazinies ar Madonas rajona tiesas lēmumu par

pagaidu aizsardzību pret vardarbību un ticis brīdināts, ka policija veiks lēmuma izpildes kontroli, un gadījumā, ja lēmums netiks pildīts, tad iestāsies

Krimināllikumā paredzētā atbildība. 2015.gada 9.maijā ap pulksten 17-iem , būdams alkohola reibumā, lamājies ar /pers. E/, pēc notikušā apsēdies pie

mātes /pers. C/ mājas /adrese/ un gaidījis policiju, bet pēc brīža izdomājis ieiet mātes dzīvesvietā /adrese/, jo gribējies paēst. Pēc neilga laika no mātes

mājas policijas darbinieki viņu atveduši uz policijas iecirkni. Savu vainu atzīstot, ka pārkāpis Madonas rajona tiesas lēmumu par pagaidu aizsardzību

pret vardarbību (l.l.9).

Bez apsūdzētā /pers. B/ savas vainas vaļsirdīgas atzīšanas , tiesa uzskata, ka viņam pirmstiesas kriminālprocesā izvirzītā apsūdzība tiesas

izmeklēšanā ir guvusi pilnīgu apstiprinājumu. /pers. B/ vaina nolēmuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību ļaunprātīgā nepildīšanā ir pierādīta ar

tiesas izmeklēšanā nopratināto liecinieku liecībām un lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem.

Lieciniece /pers. C/ liecināja, ka /pers. B/ ir viņas dēls, ar kuru jau ilgstoši ir sliktas attiecības, jo dēls nepārtraukti lieto alkoholu un neļauj viņai

mierīgi dzīvot. Tāpēc griezusies tiesā ar pieteikumu par aizsardzības noteikšanu pret vardarbību. Ar tiesas lēmumu netikusi iepazīstināta, tikai dēls teicis,

ka viņam ir aizliegts nākt pie viņas. Neskatoties uz visiem aizliegumiem, /pers.B/ tāpat regulāri nācis pie viņas, jo viņas iebildumus neņēmis vērā, kaut gan

vairākas reizes teikusi, lai nenāk. /pers.B/ uzskatot, ka ir mājās saimnieks, līdz ar to viņam atļauts nākt un iet, kad gribas. Dēlam jau gadus divdesmit esot

pašam savs dzīvoklis /adrese/, kur viņš arī esot deklarēts. To, kā /pers.B/ pie viņas ieradies 2015.gada 9.maijā, nemaz neredzējusi, jo tai laikā atradusies

saimniecības ēkā. Tikai dzirdējusi, ka /pers.B/pagalmā lamājas ar kaimiņu. Tad pēc kāda laika ieradušies policijas darbinieki. Kad ar policijas

darbinieku sākuši meklēt /pers. B/, tad konstatējuši, ka viņš ir iegājis viņas dzīvoklī pēc adreses /adrese/. No šā dzīvokļa policijas darbinieks arī /pers.

B/aizvedis, jo dēls bijis tik ļoti stitprā alkohola reibumā, ka viņa rīcība nav bijusi prognozējama. Prasību par pagaidu aizsardzības pret vardarbību

atcelšanu tiesā neesot iesniegusi un tādu arī nesniegšot, jo nevēloties, lai dēls nāktu un uzturētos pie viņas.

Liecinieks /pers. F/ liecināja, ka tajā dienā atradies /adrese/un stādījis kartupeļus. Vienā brīdī pagalmā, skaļi lamājoties, ienācis /pers. B/. Viņš

bijis redzamā alkohola reibumā. Lai pārtrauktu /pers. B/ darbības, izsaucis policijas darbiniekus. Kur tajā brīdī, kad ieradušies policjas darbinieki,

atradies /pers. B/- neredzējis.

Krimināllietas materiālos atrodas Madonas rajona tiesas 2014.gada 5.jūnija lēmums ar kuru /pers. B/ noteikti apsūdzībā minētie ierobežojumi.

Lēmumā arī norādīts, ka /pers. B/ ir brīdināts par to, ka policija veiks lēmuma izpildes kontoli , un, ja lēmums netiks pildīts labprātīgi, atbildētājs būs

atbildīgs saskaņā ar Krimināllikumu. Ar šo lēmumu apsūdzētais iepazīstināts 2014.gada 6.jūnijā, par ko parakstījies (l.l.6).

Lietas iztiesāšanā apsūdzētā aizstāve lūdza lietā taisīt attaisnojošu spriedumu, jo nav pierādīts, ka /pers. B/ būtu ļaunprātīgi pārkāpis nolēmuma

par pagaidu aizsardzību pret vardarbību nosacījumus. Ņemot vērā, ka /pers. B/ ziemā dzīvojis mātei piederošajā pirtī un kādu laiku arī istabā, tad viņam

bijis pamats domāt, ka arī šoreiz viņam ir tiesības atrasties mātes dzīvesvietā.

Tiesa nepiekrīt šādam aizstāves viedoklim pamatojoties uz tālāk izklāstīto.

2015.gada 9.maijā, t.i., apsūdzībā minētajā laikā, Madonas rajona tiesas 2014.gada 5.jūnija lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību

bija spēkā, jo ar tiesas lēmumu tas nav atcelts. Apsūdzētais ar šo lēmumu bija iepazīstināts, kā arī brīdināts par sekām, kas iestāsies lēmuma nepildīšanas

gadījumā.

Minētais lēmums prasītājam neuzliek nekādus pienākumus, bet ierobežojumi tiek noteikti vienīgi un tikai atbildētājam. Pie kam lēmumā ir

norādīts, ka policija veiks lēmuma izpildes kontroli un , ja lēmums netiks pildīts labprātīgi, atbildētājs būs atbildīgs saskaņā ar Krimināllikumu. No

lēmumā norādītā tiesa secina, ka atbildētājam, šai gadījumā apsūdzētajam /pers. B/ bija labprātīgi jāievēro lēmumā noteiktie ierobežojumi. Tātad viņam

bija jāapzinās, ka ne pie kādiem apstākļiem viņš nedrīkst ierasties un uzturēties mātes dzīvesvietā /adrese/. Lēmumā arī noteikts, ka tā izpildi kontrolē

policija. Šajā gadījumā policijas darbinieki konstatēja, ka /pers. B/ ir pārkāpis viņam noteiktos aizliegumus, līdz ar to arī bija pamats kriminālprocesa

uzsākšanai un /pers. B/ saukšanai pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 1681.panta.

Tiesa nepiekrīt aizstāves paustajam, ka /pers. B/ mātes dzīvesvietā uzturējās ar viņas atļauju. Lieciniece /pers. C/ liecināja, ka viņa nevēlas, lai

dēls pie viņas nāktu, ir arī /pers. B/to vairākas reizes teikusi, taču viņš to neņem vērā, jo uzskata sevi par saimnieku. Tiesa atzīts, ka /pers. C/ , būdama

septiņdesmit piecus gadus veca, praktiski pati nav spējīga ietekmēt dēla uzvedību un likt viņam ievērot jebkādus nosacījumus. Konkrēti 2015.gada

9.maijā /pers. B/ mātei nebija lūdzis atļauju ieiet viņas dzīvoklī, jo ar māti līdz policijas darbinieku ierašanās pat nebija ticies.

Tiesa lietā nekonstatē nekādus ārkārtas apstākļus, kuru dēļ apsūdzētajam 2015.gada 9.maijā bija jāierodas /pers. C/ dzīvesvietā. Viņam

pašam ir deklarētā dzīvesvieta /adrese/, kur viņam jau vairāk kā divdesmit gadus atpakaļ piešķirts dzīvoklis. /pers. B/ norādīja, ka dzīvoklī nav

ūdensvada un kanalizācijas. Tiesa šādu labierīcību neesamību neuzskata par šķērsli, lai dzīvoklī nevarētu dzīvot. Bez tam, vairāk kā divdesmit gadus

īrējot norādīto dzīvokli, apsūdzētajam pašam bija jārūpējas par tā uzturēšanu pienācīgā kārtībā.

Tiesas izmeklēšanā tiesa noskaidroja, ka apsūdzētais /pers. B/, būdams alkohola reibumā, bez jebkāda dibināta iemesla, ļaunprātīgi pārkāpa

nolēmumā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību noteiktos ierobežojumus, līdz ar ko izdarīja Krimināllikuma 1681.pantā paredzēto noziedzīgo

nodarījumu.

Nosakot apsūdzētajam piespriežamā soda veidu , tiesa , saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otro daļu ņem vērā izdarītā noziedzīgā

nodarījuma raksturu , radīto kaitējumu , vainīgā personību, bet nosakot soda mēru, saskaņā ar tā paša panta trešo daļu, tiesa ņem vērā atbildību

mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Apsūdzētais /pers. B/ izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas ar Krimināllikuma 7.panta otro daļu atzīts par kriminālpārkāpumu.

Apsūdzētajam /pers. B/ 2014.gada 30.jūlijā izbeigts kriminālprocess, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības par Krimināllikuma 1681.pantā

paredzēto noziedzīgo nodarījumu. 2014.gadā viņš divas reizes sodīts administratīvi par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. /pers. B/ ir noteikta

trešā invaliditātes grupa un viņš paskaidroja, ka saņem ikmēneša pabalstu EUR 65. No dzīvesvietas Lazdonas pagasta pārvaldes izdotajā raksturojumā

norādīts, ka /pers. B/ ir piešķirts trūcīgas personas statuss, viņš ir izteicis vēlmi piedalīties algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos, taču veselības

problēmu dēļ nevar veikt fizisku darbu, pēdējā pusgada laikā pagasta pārvaldē par viņu kompromitējoša informācija nav saņemta, iepriekš /pers. C/ tika

informējusi pagasta pārvaldi par konfliktiem ar dēlu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst to, ka viņš savu vainu vaļsirdīgi atzīst.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu par atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to, ka noziedzīgais nodarījums

izdarīts alkohola ietekmē.

Ņemot vērā, ka /pers. B/ nepilnu gadu atpakaļ jau viens kriminālprocess par analogu noziedzīgu nodarījumu ticis izbeigts, nosacīti atbrīvojot

no kriminālatbildības, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts, pastāvot atbildību pastiprinošam apstāklim, tiesa uzskata, ka apsūdzētais sodāms ar īslaicīgu

brīvības atņemšanas sodu.

Raugoties uz to, ka noziedzīgā nodarījuma rezultātā nekādas paliekošas kaitīgas sekas nav iestājušās, /pers. B/ sods termiņš nosakāms tuvs

likumā paredzētajai zemākajai robežai.

/pers. B/ šajā kriminālprocesā drošības līdzeklis nav bijis noteikts un tiesa arī nesaskata vajadzību tādu noteikt līdz sprieduma stāšanās spēkā.

Apsūdzētā /pers. B/ valsts nodrošināto juridisko palīdzību tiesas procesā īstenoja zvērināta advokāte R.Zepa, kurai saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 84.pantu un Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1493 „Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās

palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” atbilstoši sniegtajam aprēķinam ir izmaksājama atlīdzība

EUR 143,01. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo daļu šie procesuālie izdevumi piedzenami no apsūdzētā valsts labā. Lietā gan

iesniegta Madonas novada pašvaldības sociālā dienesta izziņa par to, ka /pers. B/ uz laiku no 01.03.2015. līdz 31.08.2015. piešķirts trūcīgas personas

statuss, taču apsūdzētais tiesai neizteica lūgumu atbrīvot viņu no procesuālo izdevumu samaksas, līdz ar to tiesai nav pamata to darīt. LR Augstākās tiesas

Senāta Krimināllietu departamenta 2013.gada 13.septembra lēmumā lietā Nr. SKK-413/2013 ir noteikts, ka tulkojot Kriminālprocesa likuma

368.pantu, tiesa var lemt par personas atbrīvošanu no procesuālo izdevumu pilnīgas vai daļējas piedziņas tikai tad, ja šādu lūgumu izteicis apsūdzētais.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 529.panta 2.punktu procesuālie izdevumi piedzenami tikai tajā gadījumā, ja tie 30 dienu laikā no sprieduma stāšanās

spēkā netiks atlīdzināti labprātīgi.

Pamatojoties uz teikto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511.,512.,520.,527.,528.,529.pantu, tiesa

nosprieda

/pers. B/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 1681.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu

uz 20 (divdesmit) dienām.

Līdz sprieduma stāšanās spēkā /pers. B/ drošības līdzekli nepiemērot.

Piedzīt no /pers. B/ par labu valstij procesuālos izdevumus EUR 143,01 ( viens simts četrdesmit trīs euro 01 cents) aizstāves darba

apmaksai, nosakot 30 dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas šo izdevumu labprātīgai samaksai.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijai 10 dienu laikā pēc dienas, kad kļuvis

pieejams pilns tiesas spriedums , sūdzību vai protestu iesniedzot Madonas rajona tiesā.

Pilns spriedums šajā lietā pieejams Madonas rajona tiesas kancelejā no 2015.gada 25.jūnija.

Tiesnese K.Poča.