Court dismisses complaint against traffic fine, upholding police decision on red light violation.

Lietas Nr.1A33002317

Lietas arhīva Nr.1-0023-17/21

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā, 2017.gada 25.jūlijā

Rīgas rajona tiesa

tiesnese V.Grebežniece

rakstveida procesā izskatīja sūdzības iesniedzēja /pers. A/ sūdzības pieteikumu par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas

pārvaldes 2017.gada 3.janvāra lēmumu Nr.11, ar kuru atstāts negrozīts 2016.gada 3.decembra VP RRP KPP PPP ? ? ? jaunākā

inspektora U.Šaltana pieņemtais lēmums lietā Nr.PF 934329.

Aprakstošā daļa

2017.gada 3.februārī tiesā saņemts /pers. A/ sūdzības pieteikums par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes

2017.gada 3.janvāra lēmumu Nr.11.

Sūdzības pieteikumā norādīts, ka izvērtējot administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PF 934329 pieņemtā lēmuma sastāvdaļas un normatīvos aktus,

kas regulē šādu lēmumu pieņemšanas kārtību, iesniedzējs nonācis pie secinājuma, ka lēmums, ar kuru viņam piemērots naudas sods EUR 60 (sešdesmit

euro) apmērā, ir grozāms, sekojošu iemeslu dēļ. Nav izvērtēti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 33.pantā minētie apstākļi,

it sevišķi panta otrajā daļā minētais – „Atbildību par administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē mīkstina apstākļi, kas samazina konkrētā pārkāpuma

iespējamo apdraudējumu satiksmes drošībai, — diennakts laiks, ceļa un laika apstākļi, satiksmes intensitāte vietā, kur izdarīts pārkāpums un citi tamlīdzīgi

apstākļi, kā arī personiski vai ģimenes apstākļi.” Policijas darbinieki izmantojot rīta stundās (diennakts gaišais laiks) nenotīrītās no lielā sniega un

nekaisītās pilsētas ielās, lai paši īpaši nesaspringtu pārvietojoties šādos satiksmes apstākļos, gulšņā automašīnā, tādejādi pārkāpj stāvēšanas noteikumus,

nodarbojas ar filmēšanu no malas pāri trim joslām ķerot, ļaundarus, bezceļu apstākļos. Izbraucot šķērso trīs brauktuvju joslas pa pretējo braukšanas

pusi. Krustojumā vienas sekundes dēļ vadītājam nebūtu viņiem ziemas apstākļos jāreklamē ABS darbība, jāpārspīlē, bremzējot tikai tāpēc, ka radot

avārijas situāciju pārējiem satiksmes dalībniekiem, kuriem tādu sistēmu nav. Ieraugot policiju, panikā bremzē, vajag vai nevajag. Apstādinot viņa

automašīnu, jaunākais inspektors U.Šaltans neprot stādīties priekšā, nepaskaidro autovadītājam arī to ka, tika filmēts luksofors. Vadot automašīnu, un

skatoties no vadītāja puses, bija pārliecināts, ka krustojumā iebrauc pie dzeltenā luksofora signāla. Kā vēlāk atklājās, sānu filmētajā video redzams, ka

pāris metru tomēr pietrūka, lai iebrauktu pie dzeltenā. Mācoties 95 kodu un arī, strādājot kā autobusa vadītājs, norāda, ka šādās situācijās galvenais ir

pasažieri, kā arī tas vai šāds manevrs neapdraud pārējos satiksmes dalībniekus. Strauja pārspīlēta bremzēšana un kaut viena pasažiera nogāšanās salonā

tiek traktēta kā avārija. Rīgas satiksmes autobusi ikdienā uzsāk un nobeidz manevrus pie sarkanās gaismas, jo ir tam zināma rezerve. Protams, tas

neattaisno viņa šo vienreizējo gadījumu, izmantojot savu personīgo automašīnu. Priekšā braucošā automašīna, kas pēkšņi ieraudzīja slēpni sēdošos

policistus pārspīlēti bremzēja, otrā, kas brauca aiz tās, bremzēja vēl straujāk, sūdzības iesniedzējam nepalika vietas bremzēšanai, viņš strauji pārkārtojās

otrā joslā un kā izrādās vienu sekundi neiekļāvās. Protams nožēlo, ka tā sanācis, bet pieklājīgu attieksmi no jaunākā inspektora U.Šaltāna puses pelnījis

pat kā „pārkāpējs”. Diendienā pārvadā skolniekus ar autobusu un ir daudz ko arī tomēr redzējis pa šiem gadiem, pie dažādām, stūrēm un varām

strādājot. Šaltana replikas un zobošanās, sūdzības iesniedzēju aizvainoja (norādīja, ka bez lasīšanas brillēm, nevar izlasīt protokolā rakstīto).

Papildus norāda, ka pašlaik viņa personiskie apstākļi sakarā ar tiesvedību viņa laulības lietā (civillieta Nr.C39102116. par laulības šķiršanu, bērna

dzīves vietas un saskarsmes īstenošanas kārtības noteikšanu un uzturlīdzekļu piedzinu) ir smagi, jo viņa bērns, kas cietis no seksuālās vardarbības,

pašlaik, tiesu varas un policijas nekompetences dēļ (krimināllieta pret varmāku tika izbeigta, jo seksuālās darbības pret bērnu /pers. C/ (personas kods

/personas kods/) nesaturēja vardarbības elementus.) Dienu vai divas pirms pārkāpuma bijis Valmieras tiesā.

Iesniedzējs uzskata, ka administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PF 934329 pieņemtais lēmums ir pieņemts prettiesiski, jo tajā nav norādīts to faktisko

un tiesisko apstākļu konstatējums, kā tika konstatēts iespējamais pārkāpums, tādejādi, pārkāpjot LAPK 243.panta piecpadsmitās daļas prasības

(Administratīvā pārkāpuma lietā iegūtos pierādījumus fiksē administratīvā pārkāpuma protokolā.) Pastāvot šādiem tiesiskajiem apstākļiem ir rupji

pārkāptas gan LAPK 7.panta otrās daļas (Lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību.) prasības, gan viens no

vispārējiem tiesību principiem - tiesiskās paļāvības princips (persona var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa. Iestādes kļūda, kuras

pieļaušanā persona nav vainojama, nedrīkst radīt personai nelabvēlīgas sekas).

Uzskata, ka visu augstākminēto procesuālo pārkāpumu dēļ, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PF

934329 jāgroza, jo kā izriet no Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta judikatūras, procesuālā pārkāpuma dēļ var atcelt lēmumu tad,

ja procesuālais pārkāpums ietekmēja vai varēja ietekmēt lēmumu pēc satura (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2005.gada

8.novembra spriedums lietā Nr. SKA-337).

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka iepriekš nav administratīvi sodīts.

Pārsūdzējis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PF 934329 Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšniekam policijas ģenerālim

Guntaram Marķitānam. Saņemtajā bildes lēmumā no 03.01.2017 Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieks J.Jančevskis atstājis

administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PF 934329 negrozītu, un apraksta trīs soda apmērus no 30-140 eiro, par to arī ir strīds. Viņa prasības ir

minimālais naudas sods. /pers. G/, kurš izprovocējis avārijas situāciju šajā krustojumā, uzlicis sodu 60 eiro.

Par to, ka sūdzības iesniedzējs protokolā ierakstījis, ka rakstītajam nepiekrīt, inspektors reaģējis agresīvi un, izmantojot savu visatļautību, grūda

sūdzības iesniedzējam baltu lapu, lai viņa klātbūtnē raksta paskaidrojumu. Sūdzības iesniedzējam nebija rakstīšanas brilles, par ko tika no inspektora

puses apsmiets, ka arī tālumam viņam tās vajagot un pēc vārdu apmaiņas viņš uzstāja, lai nosvītro uzrakstīto, un diktēja, kas jāraksta tā vietā.

J.Jančevskis savā lēmumā, citējot ceļu satiksmes noteikumu grāmatiņu, ir visu pārkopējis pareizi, bet nav ņēmis vērā tā brīža apstākļus nevienā punktā.

Pirmkārt, to, ka ziema, kā parasti pārsteidza visus nesagatavotus un to, ka notikuma vietā uz ledus bija uzsnidzis sniegs, to viņš savos kopiju aprēķinos

nemin. Otrkārt, policijas slēpnis, kura rezultātā notika šis incidents. J.Jančevskis, sēžot aiz rakstāmgalda, izkopē standarta metrus un sekundes uz slapja

asfalta. Skaisti, ja būtu tikai slapjš asfalts. Tur bija melnais ledus, sniegs un avārijas izraisītājs, citas automašīnas manevrs. Viņš mēnesī nobrauc ap pieci

tūkstošu kilometru. Nestrīdas par to, ka pārkāpuma nebija, bet gan par to, kā šis pārkāpums tika izprovocēts, kā arī sūdzības iesniedzējam nav citu

pārkāpumu, un tāpēc lūdz samazināt soda apmēru līdz minimumam.

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33., 289.1 pantu, 289.12 otrās daļas ceturto punktu sūdzības iesniedzējs pieteikumā

tiesai lūdzis grozīt soda mēru EUR 60 (sešdesmit euro) apmērā, tajos ietvaros, kas paredzēti tiesību normā par atbildību par administratīvo pārkāpumu

un noteikt sodu minimālā (EUR 30 trīsdesmit euro)) apmērā, kā to atļauj tiesību norma.

2017.gada 13.martā tiesā saņemts sūdzības iesniedzēja rakstveida lūgums, kurā norādīts, ka policija klaji ignorējusi likumu „Par policiju” 3.panta

pirmās daļas 1.punktu. Sūdzības iesniedzējs no 1983.gada piedalās ceļu satiksmē, ilgus gadus strādā algotu darbu kā autovadītājs, tāpēc prot novērtēt

šādas avārijas situācijas, no pieredzes un mācītā rīkojās tai atbilstoši. No automašīnas redzes punkta viņš krustojumā iebrauca pie dzeltenās gaismas

signāla. Par savu neapzināto kļūdu, ievērojot viņa stāžu un sūdzībā minētos apstākļus, piemērot uz pusi mazāku soda mēru, ko arī tomēr paredz likums.

Saskaņā ar LAPK 289.6pantu 2017.gada 9.februārī par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2017.gada 25.jūlijā paziņots sūdzības iesniedzējam

un iestādei, nosūtot tiesas paziņojumus.

Motīvu daļa

Iepazīstoties ar /pers. A/ sūdzību un pārbaudot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, tiesa uzskata, ka sūdzība noraidāma, bet pārsūdzētais

lēmums atstājams negrozīts.

LAPK 289.13panta trešā daļa nosaka, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Izvērtējot sūdzībā norādītos apstākļus, iestādes pieņemtajā lēmumā norādīto motivāciju un administratīvā pārkāpuma lietā esošos pierādījumus,

tiesa atzīst, ka iestāde atbilstoši LAPK normām ir vispusīgi, pilnīgi un objektīvi novērtējusi visus lietas apstākļus, to kopumā un savstarpējā saistībā,

konstatējot administratīvā pārkāpuma esamību, pieņēmusi tiesisku un pamatotu lēmumu.

Tiesa secina, ka iesniegtajā sūdzībā norādīti analoģiski apstākļi, kuriem objektīvi pamatots vērtējums jau sniegts iestādes lēmumā un tiesa

pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai.

Lietā nav strīda par to, ka 2016.gada 3.decembrī plkst. 09:45 VP RRP KPP Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona (turpmāk - PPP

???) jaunākais inspektors U.Šaltans /pers. A/ noformējis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PF 934329 par Latvijas Republikas Ministru kabineta

2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk - CSN) 45.4. punkta prasību pārkāpumu, proti, par to, ka viņš 2016.gada

3.decembrī plkst. 09:39, Rīgā, vadot transportlīdzekli /TL marka/ Rover, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pa K.Ulmaņa gatvi no

Vienības gatves puses Salu tilta virzienā, krustojumā ar Vaiņodes ielu pabrauca garām vietai, kur jāaptur transportlīdzeklis, iebrauca krustojumā un

šķērsoja to taisnā virzienā pie luksofora aizliedzošā sarkanā signāla. Pārkāpums fiksēts video.

Sūdzības iesniedzējs nepiekrīt piemērotā soda apmēram, lūdzot to noteikt minimālajā apmērā, kā arī uzskata, ka pārkāpums izprovocēts no

policijas darbinieku puses, nav ņemti vērā ziemas laika apstākļi uz ceļa, kad bija uzsnidzis sniegs un zem tā bijis ledus, kā arī lēmumā aprēķini veikti

analizējot slapja ceļa segumu. Sūdzības iesniedzējs arī norādījis, ka citu pārkāpumu viņam nav, iepriekš nav administratīvi sodīts.

Atbildība par minēto pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 149.5panta pirmajā daļā - par

braukšanu, ja luksoforā deg aizliedzošais signāls, vai par nepakļaušanos satiksmes regulētāja signālam vai braukšanu virzienā, kas ir aizliegts ar satiksmes

regulētāja signālu, par ko uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no 30 euro līdz 140 euro apmērā.

Pārkāpuma vietā jaunākais inspektors U.Šaltans piemērojis /pers. A/ naudas sodu 60 euro apmērā.

Tiesa atzīst, ka iestāde lēmumā detalizēti izvērtējusi sūdzības iesniedzēja norādītos apstākļus, novērtējusi iegūtos

pierādījumus. Tiesai iesniegtajā sūdzībā iesniedzējs nav norādījis uz jauniem apstākļiem, kurus iestāde savā lēmumā nav

vērtējusi.

LAPK 34.panta otrajā daļā noteikts, ka atbildību par administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē pastiprina tādi apstākļi, kas pastiprina konkrētā

pārkāpuma iespējamo apdraudējumu satiksmes drošībai - diennakts laiks, ceļa un laika apstākļi, satiksmes intensitāte vietā, kur izdarīts pārkāpums un citi

tamlīdzīgi apstākļi. Uz minēto atbildību pastiprinošo apstākli inspektors norādījis protokolā, kas tiesas ieskatā ir samērīgi, jo arī no paša sūdzības

iesniedzēja norādītā, izriet, ka uz ceļa bija ledus, uz kura uzsniedzis sniegs.

Izvērtējot pievienoto videoierakstu, tiesa uzskata, ka sūdzības iesniedzēja norāde uz izprovocētu pārkāpumu negūst apstiprinājumu, bez tam,

sūdzības iesniedzējam, kurš norādījis, ka ir transportlīdzekļa vadītājs ar stāžu un pieredzi, būtu jābūt īpaši piesardzīgam, izvērtējot viņa paša norādītos

ceļa apstākļus, kas aptver atbilstoša braukšanas ātruma un drošas distances ievērošanu starp transporta līdzekļiem, kas konkrētajā gadījumā varēja

novērst pārkāpuma izdarīšanas iespējamību.

Tiesa uzskata, ka sūdzības iesniedzēja atsauce uz personiskajiem un ģimenes apstākļiem, kas viņa skatījumā būtu atzīstami par atbildību

mīkstinošiem apstākļiem, nav pamatota.

Tiesa uzskata, ka atbilstoši LAPK 32.panta pirmās un otrās daļas, 34.panta otrās daļas nosacījumiem, /pers. A/ uzliktais sods uzskatāms par

samērīgu un atbilstošu izdarītā administratīvā pārkāpuma raksturam un smagumam.

Tiesa nekonstatē apstākļus /pers. A/ piemērotā administratīvā soda grozīšanai, kā to lūdzis sūdzības iesniedzējs.

Ņemot vērā minēto tiesa atzīst, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2017.gada 3.janvāra lēmums Nr.11 ir

tiesisks un tiesa nesaskata pamatu lēmuma atcelšanai.

Rezolutīvā daļa

Vadoties no LAPK APK 289.12panta otrās daļas 1.punkta, 289.18 panta pirmās daļas, 289.13panta, 289.18panta pirmās daļas, tiesa

no s pri e da :

noraidīt /pers. A/ sūdzību, un Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2017.gada 3.janvāra lēmumu Nr.11, ar kuru

atstāts negrozīts 2016.gada 3.decembra VP RRP KPP PPP ??? jaunākā inspektora U.Šaltana pieņemtais lēmums lietā Nr.PF

934329, atstāt negrozītu.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā 10 darba dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, sūdzību iesniedzot

Rīgas rajona tiesā.

Spriedums sastādīts un ir pieejams – 2017.gada 25.jūlijā.

Tiesnese: /V.Grebežniece/