Court dismisses appeal against administrative penalty for road damage and rejects compensation claim.

NORAKSTS Lieta Nr.142280412 (1-0892-13/42)

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĒZEKNES TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rēzeknē, 2013.gada 14.maijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Māris Šļakota,

piedaloties pie administratīvās atbildības saucamajai personai L.S. un viņas aizstāvei zvērinātai advokātei I.S., iestādes Rēzeknes novada pašvaldības Administratīvās komisijas pārstāvim V.Č., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz L.S., personas kods /personas kods/, sūdzību par Rēzeknes novada pašvaldības Administratīvās komisijas 2012.gada 15.februāra lēmuma Nr.R70017/2012 (2012.gada 4.janvāra administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PA206886) atcelšanu, pieteikumu par morālā kaitējuma un mantisko zaudējumu atlīdzināšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes vecākais inspektors 2012.gada 4.janvārī sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA206886, kurā norādīja, ka 2011.gada 20.oktobrī plkst.12.00 konstatēts, ka L.S. organizēja savas zemes aršanas darbus Rēzeknes novada /pagasts/ /ciems/, „/Nosaukums/”, kadastra Nr./kadastra numurs/ un Nr./kadastra numurs/ (turpmāk – Zemesgabals /kadastra numurs/ un Zemesgabals /kadastra numurs/), kā 1.lappuse no 12 rezultātā tika bojāts servitūta ceļš un pagasta ceļš, ar ko tika pārkāpti ceļu aizsardzības noteikumi. Norādīts, ka ir izdarīts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 140.panta otrajā daļā minētais pārkāpums.

[2] Ar Rēzeknes novada pašvaldības Administratīvās komisijas (turpmāk – Komisija) 2012.gada 15.februāra lēmumu Nr.R70017/2012 (turpmāk – Lēmums) atzīts, ka pieteicēja izdarījusi LAPK 140.panta otrajā daļā minēto pārkāpumu, par ko viņai piemērots naudas sods Ls 150. Lēmumā norādīts šāds pamatojums. [2.1] Komisija analizējusi administratīvā pārkāpuma protokolu kopsakarā ar L.S. 2012.gada 4.janvāra paskaidrojumu, /pagasts/ pārvaldes 2012.gada 4.janvāra iesniegumu, L.S. paskaidrojumus Komisijas sēdē, VAS „Latvijas valsts ceļi” Latgales reģiona Rēzeknes nodaļas 2012.gada 9.janvāra vēstuli Nr.4.6.1-3.

Minēto pierādījumu analīzes rezultātā Komisija secināja, ka L.S. sabojājusi pašvaldības ceļu Nr./ceļa numurs/ un servitūta ceļu. [2.2] Servitūta ceļu L.S. sabojājusi apzināti, bet pagasta ceļu aiz neuzmanības. Sūdzības iesniedzējas nodomu apstiprina viņas 2012.gada 4.janvāra paskaidrojums, kurā viņa norādīja, ka pati oktobra mēneša vidū bija organizējusi sava zemes īpašuma aršanas darbus. Sakarā ar to, ka viņai bija lielas grūtības zemes gabalus apart un veikt zemes apstrādes darbus, jo uz Zemesgabala /kadastra numurs/ bija servitūta ceļš, kas ved no autoceļa /ceļa posms/ caur L.S. īpašumu, viņa nolēma vietu servitūta ceļam atstāt citā vietā – gar zemes gabala robežu.

Tāpat L.S. vajadzēja zināt, kurā vietā viņas zemes īpašumu „/Nosaukums/” šķērso pagasta ceļš, jo sūdzības iesniedzējas rīcībā ir īpašuma „/Nosaukums/” zemes robežu plāns, kas 2005.gada 14.septembrī tika reģistrēts nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā. Minētājā robežu plānā ir norādīts pagasta ceļš, kas šķērso zemes īpašumu „/Nosaukums/” un sadala to divās zemes vienībās ar kadastra apzīmējumiem /kadastra numurs/ un /kadastra numurs/, kā arī norādīts cits īpašuma apgrūtinājums – servitūta ceļš par labu nekustamajiem īpašumiem ar kadastra Nr./kadastra numurs/, /kadastra numurs/, /kadastra numurs/, /kadastra numurs/, /kadastra numurs/.

Tātad, L.S., 2011.gada oktobrī organizējot sava īpašuma „/Nosaukums/” aršanas darbus, bija jāzina minēto ceļu atrašanās vietas un jāapzinās savas darbības prettiesiskumu. [2.3] Pārbaudot nekustamā īpašuma valsts kadastra sistēmas datus, konstatēts, ka pašvaldības ceļš, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/, sākas no nobrauktuves no valsts autoceļa /ceļa posms/ blakus zemes īpašumam „/Nosaukums/” un šķērso šo zemes īpašumu, sadalot to divās zemes vienībās ar kadastra apzīmējumiem /kadastra numurs/ un /kadastra numurs/.

Kadastra informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma, kas satur oficiālus kadastra datus un Komisijai nav pamata tos apšaubīt. L.S. paskaidrojumu maiņa liecina tikai par vainīgās personas mēģinājumu izvairīties no administratīvā soda. Viņa pati ir parakstījusi savu sākotnējo paskaidrojumu, savukārt lietā

2.lappuse no 12 nav pierādījumu, ka paraksts dots vardarbības, draudu vai viltus ietekmē. Uz šādu apstākļu pastāvēšanu L.S. nav norādījusi ne papildus rakstiskos paskaidrojumos, ne arī sniedzot paskaidrojumu Komisijas sēdes laikā. [2.4] Izvēloties soda apmēru, Komisija ņēmusi vērā šādus apstākļus: izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpējas personību, viņas vainas pakāpi (sabojājusi pašvaldības ceļu Nr./ceļa numurs/, servitūta ceļu ar nodomu, savu vainu neatzīst), mantisko stāvokli (pensionāre), to, ka netika konstatēti atbildību mīkstinoši vai pastiprinoši apstākļi.

[3] L.S. vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar sūdzību, lūdzot atcelt Lēmumu, kā arī piedzīt morālā kaitējuma atlīdzinājumu Ls 3000 apmērā un mantiskos zaudējumus, kurus veido (ņemot vērā sūdzības papildinājumus) ar lēmuma piespiedu izpildi saistītie izdevumi Ls 168,48 un ar tiesāšanās saistītie izdevumi saskaņā ar tiesas sēdē iesniegto aprēķinu. Sūdzībā norādīja šādus argumentus. [3.1] Komisija nepareizi konstatēja apstākļus un nepareizi izvērtēja pierādījumus. Par lietas apstākļiem L.S. norāda, ka 2011.gada septembrī „bija runa” par viņai piederošo Zemesgabala /kadastra numurs/ un Zemesgabala /kadastra numurs/ aparšanu. 2011.gada oktobra beigās L.S. konstatēja, ka abi zemes gabali aparti, no kuriem Zemesgabalā /kadastra numurs/ izarts servitūta ceļš, un Zemesgabalā /kadastra numurs/ izarts patvaļīgi iebrauktais ceļš.

Minēto apliecina administratīvās lietas materiālos esošā shēma pie notikuma vietas apskates 2011.gada 20.oktobrī, kurā norādīti L.S. uzartie zemes gabali un uzarto ceļu posmi. Shēmā redzams arī pagasta ceļš Nr./ceļa numurs/ ar kadastra Nr./kadastra numurs/, kurš sadala L.S. piederošos Zemesgabalu /kadastra numurs/ un Zemesgabalu /kadastra numurs/. L.S. nav ziņu par to, kad tika aparti abi zemes gabali. Nekādas darbības, tajā skaitā savas zemes aršanas organizēšanas darbus, pašai piedaloties uz vietas Zemesgabalā /kadastra numurs/ un Zemesgabalā /kadastra numurs/ ne 2011.gada 20.oktobrī, ne arī citā dienā L.S. nav veikusi. [3.2] Apskatot apartos zemes gabalus L.S. konstatēja, ka nav bojāts, izarts, iznīcināts pagasta ceļš Nr./ceļa numurs/ (tas ir autoceļš Nr./numurs/, kā to norāda VAS „Latvijas valsts ceļi” vēstulē Nr.4.6.1-3.), kas šķērso sūdzības iesniedzējas īpašumu un to sadala divos zemes gabalos – Zemesgabalā /kadastra numurs/ un Zemesgabalā /kadastra numurs/.

Minēto apliecina lietas materiālos esošā fototabula – attēls Nr.1, attēls Nr.4, un tas nav pretrunā ar 2011.gada 20.oktobra apskates protokola pirmajā lapā minēto. Ir izarts pašvaldībai nepiederošs patvaļīgi iebraukts ceļš, kas atrodas uz L.S. Zemesgabala /kadastra numurs/ un kas šo zemes gabalu līdz aparšanai vizuāli sadalīja divos atsevišķos zemes gabalos. Minētais ceļš nav servitūts, ko apliecina lietas materiālos esošā Valsts zemes dienesta (turpmāk – VZD) Latgales reģionālās nodaļas 2011.gada 23.novembra atbilde valsts policijai Nr.2-05-L/4121, kur norādīts, ka nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā Zemesgabalam /kadastra numurs/ ir reģistrēts apgrūtinājums: ceļa servitūts – tiesība uz braucamo ceļu par labu sešu nekustamo īpašumu īpašniekiem 0,1 ha

3.lappuse no 12 platībā, bet nav nekādu ziņu, ka būtu apgrūtinājums – ceļa servitūts Zemesgabalam /kadastra numurs/. Pašvaldība patvaļīgi iebraukto ceļu uz Zemesgabala /kadastra numurs/ bez jebkāda tiesiska pamata uzskata par pašvaldībai piederošu ceļu, kaut gan minētais ceļš kā pagastam piederošs nav reģistrēts VAS „Latvijas valsts ceļi” attiecīgā reģistrā. Arī /pagasts/ pārvaldē, neskatoties uz L.S. lūgumu, nav izsniegts dokuments, kas apliecina, ka patvaļīgi iebrauktais ceļa posms uz Zemesgabala /kadastra numurs/ ir pagasta ceļš.

L.S. bija vērsusies arī VAS „Latvijas valsts ceļi”, kur viņai 2012.gada 9.janvārī sniegta atbilde, ka no valsts autoceļa /numurs/ nav pievienojumu (nobrauktuvju) uz L.S. īpašumu. Minētais apliecina, ka no valsts autoceļa /numurs/ /ceļa posms/ nav nobrauktuvju – ne pagasta, ne servitūta ceļu – uz Zemesgabalu /kadastra numurs/. [3.3] Apstrīdētais Lēmums pamatots ar L.S. 2012.gada 4.janvāra paskaidrojumu, kurš no viņas vārdiem ir nepareizi pierakstīts. Par paskaidrojuma saturu sūdzības iesniedzēja uzzinājusi tikai pēc administratīvās lietas materiālu saņemšanas 2012.gada 8.martā.

L.S. savās mājās policijas darbiniekam bija stāstījusi par viņai zināmiem apstākļiem, darbinieks kaut ko rakstīja. Tad lika parakstīties vairākās vietās. Ar minēto dokumentu saturu, pirms to parakstīšanas, L.S. nebija iespējas pašai personīgi iepazīties, jo viņai ir slikta redze (vecums, kataraktas slimība), viņai nav lasīšanai derīgu briļļu. Turklāt mājās bija viena, līdz kaimiņiem ir pāris kilometru, un L.S. nebija iespējas palūgt dēlam vai kaimiņiem izlasīt policijas darbinieka uzrakstītos dokumentus. Par šiem apstākļiem teica policijas darbiniekam, kurš atbildējis, ka viņam nav laika gaidīt un nav līdzekļu braukt pie sūdzības iesniedzējas vairākkārt, tādēļ lika parakstīties.

L.S. norāda, ka pret viņu tika vērsts emocionāls spiediens un viņa visu darīja tā, kā lika policijas darbinieks. Policijas darbinieks L.S. izsniedza vienu lapu un devās projām. Iepazīstoties ar lietas materiāliem, viņa saprot, ka ir parakstījusi policijas darbinieka sagatavotu paskaidrojumu, kura saturs viņai nebija zināms un kas būtiski atšķiras no L.S. sniegtās informācijas. [3.4] Policijas darbinieks 2012.gada 4.janvāra paskaidrojumā ierakstījis, ka 2011.gada oktobra mēneša vidū L.S. organizēja viņas zemes platības aršanas darbus.

Faktiski viņa teikusi, ka viņai bija runa apart zemes gabalus 2011.gada septembrī un ka 2011.gada oktobra beigās konstatējusi, ka zeme aparta. Paskaidrojumā policijas darbinieks ierakstījis, ka L.S. bija lielas grūtības zemes gabalus apart un veikt citus zemes gabala apstrādes darbus, jo uz Zemesgabala /kadastra numurs/ bija ceļš, kas ved no autoceļa /ceļa posms/ caur viņas īpašumu un kas bija noformēts kā servitūta ceļš par labu sešu zemes gabalu īpašniekiem. Faktiski L.S. teikusi, ka acīmredzot bija grūtības zemes gabalus apart, jo uz abiem viņas zemes gabaliem bija ceļš, kas ved no autoceļa /ceļa posms/ caur viņas īpašumu, un ceļa daļa uz viena zemes gabala ir noformēta kā servitūta ceļš par labu sešu (norādot kadastra numurus) zemes gabalu īpašniekiem.

Paskaidrojumā ierakstīts, ka L.S. izlēma atstāt vietu servitūta ceļam uz Zemesgabala /kadastra numurs/ citā vietā – gar zemes gabala robežu, un ka viņa nav zinājusi par to, ka pa Zemesgabalu /kadastra numurs/ iet pagasta ceļš. Faktiski L.S. teikusi, ka ir konstatējusi, ka

4.lappuse no 12 Zemesgabalā /kadastra numurs/ citā vietā gar zemes gabala robežu iebraukts ceļš, ka viņai nav ziņu par pagasta ceļu, kas iet pa Zemesgabalu /kadastra numurs/. Paskaidrojumā ierakstīts, ka L.S. ieskatā pagasta ceļam nav pamata atrasties uz viņai piederošā Zemesgabala /kadastra numurs/. Faktiski viņa teica, ka pagasta ceļš nevar būt uz Zemesgabala /kadastra numurs/ un ka E.J. un L.T. nav tiesību uz ceļa servitūtu caur L.S. zemi un ka nekādus līgumus šajā sakarā ar sūdzības iesniedzēju viņi nav slēguši.

Paskaidrojumā ierakstīts, ka L.S. ieskatā pagasta ceļam ir jābūt citā vietā, bet ne uz viņas zemes. Faktiski sūdzības iesniedzēja teikusi, ka, cik viņai zināms, pagasta ceļš iet citā vietā, bet ne uz L.S. zemes. [3.5] Administratīvais process uzsākts (attiecībā uz servitūtu) pamatojoties uz to personu iesnieguma pamata, kurām par labu servitūts nav nodibināts. Komisijas Lēmumā nav ziņu, ka personas, kurām ir tiesība uz braucamo ceļu (servitūtu), būtu vērsušās ar iesniegumiem par servitūta ceļa bojāšanu. Minētās personas ir iebraukušas ceļu uz uzartā zemes gabala, to lieto. [3.6] Servitūta ceļam nav bijis īpašs segums (tā ir melnzeme), ceļš iebraukts Latvijas PSR laikos uz uzarta lauka. [3.7] Kā redzams no Lēmuma, administratīvā pārkāpuma lieta (attiecībā uz pagasta ceļu) uzsākta, pamatojoties uz /pagasts/ pārvaldes 2012.gada 4.janvāra iesniegumu par pagasta ceļa bojāšanu un iznīcināšanu.

Iesniegumā norādīts, ka 2011.gada decembrī pagasta pārvaldes darbinieki konstatēja (aktu nav sastādījuši, zaudējumus nav aprēķinājuši), ka pēc adreses /ciems/, /pagasts/, Rēzeknes novads, pašvaldībai piederošā ceļa Nr./ceļa numurs/ posms 50 metri ir iznīcināts (aparts), tādēļ pagasta pārvaldes /amats/ S.M., kā pašvaldības pilnvarotā persona lūdz uzsākt procesu par minētā ceļa tīšu bojāšanu. Pašvaldība nav pieteikusi lietā zaudējumus par pagasta ceļa bojāšanu vai iznīcināšanu. [3.8] Administratīvā pārkāpuma protokolā un Lēmumā norādītās ziņas nav savstarpēji saskanīgas.

Ne 2011.gada 20.oktobrī, ne arī agrāk L.S. nav izdarījusi nevienu LAPK 140.panta otrajā daļā uzskaitītajām darbībām. Nav organizējusi darbus (nav fiziski piedalījusies zemes gabalu aparšanas dienā). Nav zināms kurā datumā notika aršanas darbi. Tie netika veikti 2011.gada 20.oktobrī. L.S. nav bojājusi (kā protokolā), iznīcinājusi (kā pagasta iesniegumā) pagasta ceļu. L.S. rīcībā nav administratīvā pārkāpuma sastāva. Runa par zemes gabala aparšanu nav atzīstama par ceļa vai servitūta ceļa bojāšanu vai iznīcināšanu, pārkāpjot ceļu aizsardzības noteikumus atbilstoši LAPK 140.panta otrajai daļai.

Ar lietas materiāliem administratīvajā lietā nav pierādīts administratīvā pārkāpuma sastāvs L.S. rīcībā. [3.9] Administratīvā pārkāpuma protokolā norādīts, ka tika pārkāpti ceļu aizsardzības noteikumi, tomēr netiek norādīts, kādu ceļu aizsardzības noteikumu pārkāpumu L.S. izdarījusi. [3.10] Morālais kaitējums L.S. nodarīts ar to, ka Komisija rupji pārkāpa viņas tiesības (neievēroja likumu), uzliekot sodu Ls 150 par darbībām, kuras viņa nav veikusi. Neskatoties uz to, ka lēmums nav stājies spēkā, administratīvā komisija /datums/ sniegusi vietējā

5.lappuse no 12 laikrakstā „/Nosaukums/” informāciju par L.S. kā pārkāpēju un par viņai uzlikto sodu, kas viņai radīja morālas ciešanas.

[4] Tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā Rēzeknes novada pašvaldība neatzina pieteikumu, norādot šādus papildus argumentus. [4.1] L.S. sākotnējā paskaidrojuma beigās pašrocīgi uzrakstīja, ka paskaidrojumu ir izlasījusi un no viņas vārdiem tas pierakstīts pareizi. Minētais apliecina, ka L.S. bija spējīga arī izlasīt savu paskaidrojumu. [4.2] LAPK 140.panta otrajā daļā paredzēta atbildība par ceļu bojāšanu, pie tam tas var būt gan valsts ceļš, gan pašvaldības ceļš, gan servitūta ceļš. Saskaņā ar Ceļa satiksmes likuma 1.panta pirmās daļas 3.punktu, ceļš ir jebkura satiksmei izbūvēta teritorija.

Savukārt, atbilstoši likuma „Par autoceļiem” 3.panta pirmajai daļai, autoceļi iedalāmi valsts autoceļos, pašvaldību ceļos, komersantu ceļos un māju ceļos. Lietvedība L.S. administratīvā pārkāpuma lietā tika uzsākta likumīgi. [4.3] 2011.gada 20.oktobra notikuma vietas apskates laikā, ko veica valsts policijas darbinieks A.J., sabojātais pašvaldības ceļa posms, kas sākas no nobrauktuves no valsts autoceļa /ceļa posms/ līdz servitūta ceļam, kļūdaini tika uzskatīts par sabojāta servitūta ceļa posmu. Administratīvā pārkāpuma protokolā PA 206886 tika norādīts, ka L.S. bojājusi gan servitūta ceļu, gan pašvaldības ceļu.

Tas, ka pašvaldība nav pieteikusi lietā zaudējumus, neliecina par to, ka pašvaldībai tie nav nodarīti. Pašvaldība var pieteikt zaudējumus civiltiesiskās tiesvedības kārtībā. [4.4] No Kadastra informācijas sistēmas telpiskajiem datiem, kas atspoguļoti arī L.S. nekustamā īpašuma „/Nosaukums/” zemes robežu plānā, ir redzams, ka pašvaldības ceļš sākas no nobrauktuves no valsts autoceļa /ceļa posms/ tieši pretī L.S. īpašumam „/Nosaukums/” un dala īpašumu divās zemes vienībās. Valsts zemes dienests, uzmērot L.S. īpašumu „/Nosaukums/”, arī ņēma vērā tieši šo pašvaldības ceļa atrašanās vietu un virzību.

Ja L.S. uzskata, ka pašvaldības ceļa posmam, kas sākas pretī viņas īpašumam no nobrauktuves no valsts autoceļa /ceļa posms/, nav pamata atrasties uz viņas zemes, tad viņai vajadzēja pieteikt izmaiņas valsts kadastra sistēmā, kā arī īpašuma „/Nosaukums/” zemes robežu plānā, attiecīgi pārmērot zemes vienību platības. Savukārt L.S., 2005.gadā pasūtot zemes robežu plānu, nav cēlusi iebildumus par pašvaldības ceļa atrašanās vietu. [4.5] Komisijas sēdes ir atklātas un Komisija neatbild par informāciju, kuru sniedz žurnālisti masu saziņas līdzekļos. [4.6] Prasījums atlīdzināt izdevumus par advokāta pakalpojumiem nav pamatots, ņemot vērā to, ka nav pierādīta juridiskās palīdzības pakalpojumu sniegšanas nepieciešamība.

Rēzeknes novada pašvaldība apšauba zvērinātas advokātes I.S. atlīdzības saņemšanas faktu un apmēru, jo zvērināta advokāte I.S. ir L.S. meita. Ir jāņem vērā arī Ministru kabineta 2011.gada 8.novembra noteikumu Nr.859 „Noteikumi par privātpersonai atlīdzināmo juridiskās palīdzības izmaksu maksimālo apmēru” normas.

6.lappuse no 12 [5] Tiesas sēdē L.S. un viņas aizstāve I.S. uzturēja sūdzību uz tajā norādīto argumentu pamata.

[6] Tiesas sēdē iestādes pārstāvis V.Č. neatzina sūdzību uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumā norādīto argumentu pamata.

Motīvu daļa

[7] Izvērtējot lietā esošos pierādījumus un lietas dalībnieku argumentus, tiesa secina, ka Lēmums ir pamatots un atstājams negrozīts, bet sūdzība ir noraidāma. Pieteikums par morālā kaitējuma un mantisko zaudējumu atlīdzināšanu ir noraidāms.

[8] Saskaņā ar LAPK 140.panta otro daļu par ceļu vai to kompleksā ietilpstošo būvju bojāšanu, iznīcināšanu, piegružošanu, piesārņošanu vai aizsprostošanu, kā arī ceļu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu bojāšanu vai iznīcināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem. Kā tas izriet no Lēmuma pamatojuma, L.S. ir saukta pie administratīvās atbildības saskaņā ar minēto tiesību normu, jo viņai piederošajā nekustamajā īpašumā „/Nosaukums/”, /ciems/, /pagasts/, ir sabojājusi servitūta ceļu un pagasta ceļu. Lietā ir strīds par to, vai iestāde ir konstatējusi visus nepieciešamos apstākļus un pamatoti secinājusi, ka L.S. darbībās ir LAPK 140.panta otrajā daļā minētā administratīvā pārkāpuma sastāvs.

[9] Tiesa lietā konstatē šādus pierādījumus. [9.1] 2011.gada 19.oktobrī un E.J. un L.T. vērsās Valsts policijā ar iesniegumiem (lietas 65.-66.lapa), norādot, ka L.S. ir sabojājusi servitūta ceļu, kas iet caur viņas zemes īpašumu. Ar Valsts policijas amatpersonas 2011.gada 20.oktobra lēmumu (lietas 64.lapa) uzsākta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā. [9.2] Saskaņā ar 2011.gada 20.oktobra apskates protokolu, ko sastādījis Valsts policijas vecākais inspektors A.J. (lietas 67.lapa), L.S. Zemesgabala /kadastra numurs/ un Zemesgabala /kadastra numurs/ virsma ir uzarta visā platumā. Zemes gabali viens no otra ir atdalīti ar pagasta ceļu. No ceļa /ceļa posms/ ir redzama nobrauktuve tajā vietā, kur līdz zemes gabalu uzaršanai bija ceļš, kas savienoja ceļu /ceļa posms/ (uzartā ceļa garums ne mazāks par

20 m) ar pagasta ceļu. Uzartā ceļa, kas gāja caur Zemesgabalu /kadastra numurs/, garums ir ne mazāks par 120 m. Ceļu segumu precīzi noteikt nevar, jo zemes augsnes slānis ir dziļi izarts, iespējams, ceļi bija ar grants segumu vai bez tā. Nobraukuma vietā no ceļa /ceļa posms/ ir sakrauti akmeņi, koku un krūmu celmi, zemē ir iedzīti koka un metāla mieti, kas savienoti ar sarkanu ierobežojuma lentīti. Vietā, kur bija celiņš, kas veda no zemes gabala puses uz pagasta ceļu, ir analoģiska aina. Pa zemes gabala dienvidrietumu – ziemeļrietumu malām ir atstāta neuzarta uz izlīdzināta vieta, kā var saprast, ceļam un tā sākumā pie pagasta ceļa ir uzstādīta paštaisīta koka zīme ar uzrakstu „Servitūts”

7.lappuse no 12 Apskates protokolam pievienota foto tabula (lietas 68.-69.lapa). [9.3] 2011.gada 20.oktobra apskates protokolam pievienota shēma (lietas 73.lapa), kurā attēlots, ka ir uzarti divi ceļa posmi:

1) Zemesgabalā /kadastra numurs/ no nobrauktuves no ceļa /ceļa posms/ līdz ceļu krustojumam;

2) Zemesgabalā /kadastra numurs/ no ceļu krustojuma līdz zemes gabala robežai. Saskaņā ar shēmu, uzartais ceļš abos posmos ir servitūta ceļš, kas šķērso L.S. zemes īpašumu, kā arī krustojas ar šo īpašumu sadalošo pagasta ceļu. [9.4] Kā tas izriet no 2012.gada 4.janvāra administratīvā pārkāpuma protokola Nr.PA206886 (lietas 17.lapa), L.S. organizēja savas zemes aršanas darbus Zemesgabalā /kadastra numurs/ un Zemesgabalā /kadastra numurs/, kā rezultātā tika bojāts servitūta ceļš un pagasta ceļš. [9.5] L.S. 2012.gada 4.janvārī parakstījusi administratīvo pārkāpumu izdarījušās personas paskaidrojumu administratīvā pārkāpuma lietā (lietas 61.lapa), ko aizpildījis Valsts policijas vecākais inspektors A.J.

L.S. pašrocīgi izdarījusi ierakstu „Izlasīju: no maniem vārdiem pierakstīts pareizi” un parakstījusies. Sakarā ar uzdotajiem jautājumiem L.S. paskaidrojusi, ka 2011.gada oktobra mēneša vidū, datumu neatceras, organizējusi aršanas darbus Zemesgabalā /kadastra numurs/ un Zemesgabalā /kadastra numurs/. Tā kā aršanas darbus apgrūtinājis tas, ka uz Zemesgabala /kadastra numurs/ bija ceļš, kas ved no autoceļa /ceļa posms/ caur L.S. īpašumu un bija noformēts kā servitūta ceļš par labu citiem zemes gabalu īpašniekiem, L.S. nolēmusi atstāt vietu servitūta ceļam uz Zemesgabala /kadastra numurs/ citā vietā – gar zemes gabala robežu.

Par to, ka pa Zemesgabalu /kadastra numurs/ iet pagasta ceļš, L.S. nav zinājusi, taču uzskata, ka tur šim ceļam nav pamata atrasties. [9.6] /pagasts/ pārvalde 2012.gada 24.februārī sniedza L.S. atbildi (lietas 22.lapa), informējot, ka autoceļš ar nosaukumu „/ciems/”, kadastra Nr./kadastra numurs/, ir reģistrēts /pagasts/ autoceļu sarakstā, kas tika saskaņots ar VAS „Latvijas valsts ceļi” 2005.gada 28.decembrī. Zemes vienība ar kadastra Nr./kadastra numurs/ ir pašvaldībai piekritīgā apbūvētā zemes vienība pašvaldības funkciju nodrošināšanai saskaņā ar /pagasts/ padomes lēmumiem un atbilstoši izdrukai no nekustamā īpašuma nodokļu administrēšanas programmas kartes. [9.7] Saskaņā ar /pagasts/ autoceļu sarakstu (lietas 23.-25.lapa), tajā reģistrēts autoceļš ar nosaukumu „/ciems/”, kadastra Nr./kadastra numurs/, 0,45 km garumā, 0,23 ha platībā, platums 5 m, ar grants segumu. [9.8] Saskaņā ar /pagasts/ pārvaldes 2008.gada 26.septembra lēmumu un 2008.gada 31.lēmumu (platības precizējums) (lietas 27.-28.lapa), pašvaldībai piekrīt nekustamais īpašums „/ciems/”, kadastra Nr./kadastra numurs/, GLM (galvenais lietošanas mērķis) 1101, 0,11 ha platībā. [9.9] Saskaņā ar VAS „Latvijas valsts ceļi” vēstuli Nr.4.6.1-3 L.S. (lietas 29.lapa), no autoceļa /numurs/ /ceļa posms/ uz Zemesgabalu /kadastra numurs/ un Zemesgabalu /kadastra numurs/ pievienojumu (nobrauktuvju) nav.

Pievienojumi (nobrauktuves) minētajiem īpašumiem jāveic no Dricānu pašvaldības autoceļa Nr./numurs/ /ciems/. Dricānu pašvaldības

8.lappuse no 12 autoceļa Nr./numurs/ /ciems/ pievienojums valsts autoceļam /numurs/ /ceļa posms/ ir 3,694 km. [9.10] Saskaņā ar VAS „Latvijas valsts ceļi” vēstuli Nr.4.6.1-28 L.S. (lietas 30.lapa), atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.1052 „Pašvaldību ceļu un ielu reģistrācijas un uzskaites kārtība” Rēzeknes novada pašvaldību ceļu sarakstā ir reģistrēts ceļš Nr./ceļa numurs/ /ciems/ 0,450 km garumā (segums – grants). [9.11] Saskaņā ar VZD 2011.gada 23.novembra vēstuli Valsts policijai (lietas 75.lapa), Zemesgabalu /kadastra numurs/ un Zemesgabalu /kadastra numurs/ vienu no otra atdala pašvaldības koplietošanas ceļš. Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā Zemesgabalam /kadastra numurs/ ir reģistrēts apgrūtinājums – ceļa servitūts. [9.12] Saskaņā ar L.S. piederošā nekustamā īpašuma „/Nosaukums/” 2006.gada 20.februāra zemes robežu plānu (lietas 52.lapa), starp divām zemes vienībām (Zemesgabals /kadastra numurs/ un Zemesgabals /kadastra numurs/), kas veido L.S. zemes gabalu, ir izvietots pagasta ceļš, kas pievienojas valsts autoceļam, kā arī servitūta ceļš, kas šķērso 1.zemes vienību (Zemesgabalu /kadastra numurs/). [9.13] Saskaņā ar nekustamā īpašuma „/Nosaukums/” zemesgrāmatu apliecību (lietas 53.lapa), nekustamo īpašumu apgrūtina ceļa servitūta tiesība uz braucamo ceļu par labu nekustamajiem īpašumiem ar kadastra Nr./kadastra numurs/, /kadastra numurs/, /kadastra numurs/, /kadastra numurs/, /kadastra numurs/, /kadastra numurs/, platība 0,1 ha.

[10] Iestādes Lēmuma pamatojumā norādīts, ka ir uzarti divi ceļa posmi. No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka ir uzarts: 1) ceļa posms Zemesgabalā /kadastra numurs/, kas kā servitūta ceļš šķērso minēto zemes gabalu; 2) ceļa posms Zemesgabalā /kadastra numurs/, kas nogriežas no autoceļa /ceļa posms/ uz L.S. nekustamo īpašumu (Zemesgabalu /kadastra numurs/) un turpinās līdz servitūta ceļam.

[11] Iepriekšējā sprieduma punktā minētie uzartie ceļa posmi ir aprakstīti un attēloti 2011.gada 20.oktobra apskates protokolam pievienotajā shēmā. Kā to konstatē tiesa, starp lietas dalībniekiem principā nav strīda par minēto ceļa posmu izvietojumu un to faktu, ka šie ceļa posmi ir uzarti. Tāpat nav strīda, ka ceļa posms Zemesgabalā /kadastra numurs/ bija servitūta ceļš. L.S. apstrīd to, ka uzartais ceļa posms Zemesgabalā /kadastra numurs/ bija pašvaldības ceļš. Viņas ieskatā tas nebija ne pašvaldības, ne servitūta ceļš, bet gan patvaļīgi iebraukts ceļš. Lai izvērtētu minētā L.S. argumenta attiecināmību uz Lēmuma tiesiskumu, ir jāņem vērā, ka saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 1.panta 2.punktu ceļš ir jebkura satiksmei izbūvēta teritorija. Saskaņā ar likuma „Par autoceļiem” visi Latvijas autoceļi pēc to nozīmes iedalāmi valsts autoceļos, pašvaldību ceļos, komersantu ceļos, māju ceļos. LAPK 140.panta otrajā daļā atbildība paredzēta par jebkura satiksmei paredzēta ceļa bojāšanu vai iznīcināšanu, neatkarīgi no šī ceļa piederības vai statusa. LAPK mērķi (1.pants) neparedz privāttiesisku strīdu

9.lappuse no 12 risināšanu par nekustamā īpašuma apgrūtinājumiem, ceļa tiesisko statusu, vai īpašuma tiesībām uz ceļu. Administratīvā pārkāpuma lietvedības uzdevums ir aizsargāt sabiedrisko kārtību. Līdz ar to, tiesa atzīst par nebūtisku L.S. argumentu, ka iestāde nepareizi konstatējusi uzartā ceļa posma Zemesgabalā /kadastra numurs/ statusu. Ir būtiski tas, ka gan no faktiskās situācijas dabā, gan no L.S. rīcībā esošajiem dokumentiem, cita starp, no viņas rīcībā esošā nekustamā īpašuma „/Nosaukums/” 2006.gada 20.februāra zemes robežu plāna, L.S. bija zināms tas apstāklis, ka ceļa posms Zemesgabalā /kadastra numurs/ pastāvēja kā satiksmei izbūvēts ceļš un līdz ar to, minētā ceļa bojāšana bija aizliegta.

[12] Pamatojoties uz iepriekš norādītajiem argumentiem par Administratīvā pārkāpuma lietvedības uzdevumu – aizsargāt sabiedrisko kārtību, ir nebūtiski arī tas, uz kādas informācijas pamata iestāde ir uzsākusi administratīvā pārkāpuma lietvedību. Šajā lietā iestādei bija jāaizsargā ne vien konkrētu servitūta ceļa lietotāju intereses vai arī pašvaldības kā ceļa īpašnieka intereses, bet gan visas sabiedrības intereses.

[13] Tiesas vērtējumā ar lietas materiāliem ir pierādīts, ka tieši L.S. ir organizējusi ceļa posma Zemesgabalā /kadastra numurs/ un ceļa posma Zemesgabalā /kadastra numurs/ aršanas darbus, tātad, ir izdarījusi LAPK 140.panta otrajā daļā minēto pārkāpumu. Uz to norāda viņas paskaidrojums, ka viņai ir „bijusi runa” par aršanas darbiem. Tātad, L.S., lai gan neatklāj konkrētu personu, kas faktiski veica zemes gabalu aparšanu, tomēr pietiekami skaidri atzīst, ka ir bijusi uz savas zemes veikto darbu organizatore. Tādēļ nav nozīmes tam, ka L.S., kā viņa pati to apgalvo, nav bijusi klāt aršanas darbu izpildes brīdī.

[14] L.S. norāda, ka viņai nav ziņu par to, kad tika aparti abi zemes gabali. Šim argumentam var būt nozīme, vērtējot, vai nav iestājies noilgums saukšanai pie administratīvās atbildības. Saskaņā ar LAPK 37.pantu (redakcija, kas bija spēkā Lēmuma pieņemšanas brīdī) administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, - četru mēnešu laikā no tā atklāšanas dienas. Konkrētajā gadījumā tiesai nav pamata uzskatīt, ka minētais termiņš būtu nokavēts. Lēmums pieņemts 2012.gada 15.februārī, līdz ar to, šādu lēmumu varēja pieņemt, ja pārkāpums, kas nav ilgstošs, izdarīts ne agrāk kā 2011.gada 15.oktobrī. No lietas materiāliem izriet, ka pirmās ziņas par pārkāpuma izdarīšanu ir ietvertas E.J. un L.T. 2011.gada 19.oktobra iesniegumos Valsts policijā. Tiesas rīcībā nav ziņu, ka minētās personas vilcinājušās ar iesniegumu iesniegšanu pēc tam, kad novērojušas ceļa bojāšanu. Savukārt L.S. 2012.gada 4.janvāra paskaidrojumā norādīts, ka viņa organizējusi aršanas darbus 2011.gada oktobra vidū. Vēlākajos paskaidrojumos L.S. norāda, ka par aršanas darbiem „bijusi runa” vēl septembrī, taču nespēj precīzi norādīt, kad darbi ir veikti. L.S. arī vēlākajos paskaidrojumos norāda, ka lauku aparšanu konstatējusi tikai oktobra beigās, kas tiesas vērtējumā arī netieši apstiprina, ka aršanas darbi nav veikti agrāk par oktobra vidu.

10.lappuse no 12 [15] Tiesa secina, ka iestāde ir pamatoti konstatējusi LAPK 140.panta otrās daļas sastāva pazīmes L.S. darbībās un pamatoti piemērojusi pieteicējai sodu. Pārējie L.S. argumenti ir nebūtiski, tādēļ tiesa tos detalizēti nevērtē.

[16] Ņemot vērā pārkāpuma izpausmi, t.i., ka ceļa posmi ir ne tikai bojāti, bet faktiski iznīcināti, tiesa nekonstatē pamatu iestādes piemērotā soda samazināšanai.

[17] Atbilstoši Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 1.panta otrajai daļai šā likuma noteikumi par to zaudējumu atlīdzināšanu, kuri privātpersonai nodarīti ar iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību, attiecināmi arī uz tādu zaudējumu atlīdzināšanu, kuri privātpersonai nodarīti ar iestādes prettiesisku lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā. Minētā likuma pārejas noteikumu 3.punkts paredz, ka tiesa turpina izskatīt jau izskatīšanai pieņemtās lietas par to zaudējumu atlīdzinājumu, kuri privātpersonai nodarīti ar iestādes prettiesisku lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, neatkarīgi no tā, vai iesniegums par zaudējuma atlīdzinājumu iesniegts vienlaikus ar lēmuma administratīvā pārkāpuma lietā apstrīdēšanu vai pēc galīgā nolēmuma spēkā stāšanās dienas. Atbilstoši Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 6.pantam tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu rodas, ja starp iestādes prettiesisko rīcību un cietušajam nodarīto zaudējumu pastāv tieša cēloņsakarība – objektīva saikne starp iestādes rīcību un tās radītajām laika ziņā sekojošām zaudējumu nodarošām sekām, proti, minētā rīcība rada un nosaka šo seku iestāšanās reālu iespēju, un ir galvenais faktors, kas nenovēršami radījis šīs sekas. Ņemot vērā to, ka ir noraidāms pamatprasījums par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā Lēmuma atcelšanu, ir noraidāms kā nepamatots arī pieteikums daļā par atlīdzinājumu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrās daļas 1.punktu, 289.13pantu, 289.18panta pirmo daļu, Administratīvā procesa likuma 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa,

nosprieda:

atstāt negrozītu Rēzeknes novada pašvaldības Administratīvās komisijas 2012.gada 15.februāra lēmumu Nr.R70017/2012 (2012.gada 4.janvāra administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PA206886), bet L.S., personas kods /personas kods/, sūdzību noraidīt. Spriedumu šajā daļā var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā.

11.lappuse no 12 Noraidīt pilnīgi L.S. pieteikumu par mantisko zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Spriedumu šajā daļā var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā.

Tiesnesis (personiskais paraksts) M.Šļakota

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnesis M.Šļakota Rēzeknē, 2013.gada 14.maijā

12.lappuse no 12