Latvian court terminates property management contract and orders handover after owner's majority vote.

Lietas Nr. C26142815

Lietas arhīva Nr. CA-0127-17

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2017.gada 6.martā

Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese L.Mežale,

tiesneši ­I.Tabore, I.Stivriņš,

ar tiesas sēdes sekretāri D.Somu,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu sakarā ar SIA “Latgales namu apsaimniekotājs” apelācijas sūdzību par

ēzeknes tiesas 2016.gada 29.novembra spriedumu dzīvojamās mājas /Adrese A/ dzīvokļu īpašnieku kopības, kuras

ārdā rīkojas SIA “Rēzeknes Namsaimnieks”, prasībā pret SIA “Latgales namu apsaimniekotājs” par pilnvarojuma

guma izbeigšanu un nodošanas-pieņemšanas akta parakstīšanu.

Aprakstošā daļa

Dzīvojamās mājas /Adrese A/ dzīvokļu īpašnieku kopība, kuras vārdā rīkojas SIA “Rēzeknes Namsaimnieks”

Datums C/ cēla tiesā prasību pret SIA “Latgales namu apsaimniekotājs” par pilnvarojuma līguma izbeigšanu un

odošanas-pieņemšanas akta parakstīšanu, lūdzot tiesu:

- atzīt /Datums D/ starp dzīvokļu īpašnieku kopību un atbildētāju noslēgto dzīvojamās mājas /Adrese A/

ārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu par izbeigtu ar /Datums E/;

- uzlikt atbildētājai par pienākumu nekavējoties, bet ne vēlāk kā 5 dienu laikā no sprieduma stāšanās spēkā, ar

odošanas-pieņemšanas aktu prasītājas pārstāvei nodot:

1. mājas lietu;

2. dzīvojamās mājas īpašnieku kopības lēmumus jautājumos, kas attiecas uz pārvaldīšanas uzdevumu;

3. citas lietas saskaņā ar pārvaldīšanas līguma noteikumiem;

4. ieņēmumu un izdevumu pārskatu uz nodošanas-pieņemšanas aktā norādīto dienu;

5. neizlietotos uzkrājumus (mantu, finanšu līdzekļus, t.sk., naudu u.c.) uz nodošanas-pieņemšanas akta

arakstīšanas dienu;

6. pārvaldīšanas laikā par dzīvojamās mājas īpašnieku līdzekļiem iegūto mantu un pārvaldniekam valdījumā vai

etošanā nodoto mantu;

7. uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūtās dzīvojamās mājas īpašnieku saistības;

8. citas saistības un lietas saskaņā ar pārvaldīšanas līguma noteikumiem.

- piedzīt no atbildētājas prasītājas labā visus tiesas izdevumus (lietas 4.-8.lapa).

Prasība pamatota ar šādiem argumentiem.

Atbildētāja pārvaldīja un apsaimniekoja dzīvojamo māju /Adrese A/ saskaņā ar /Datums D/ ar dzīvokļu īpašnieku

opību noslēgto dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu.

Dzīvokļu īpašnieku kopība /Datums F/ rīkoja kopsapulci, kurā piedalījās seši no astoņiem dzīvokļu īpašniekiem,

as ir 75 procenti no visiem dzīvokļu īpašniekiem. Par kopsapulces norises vietu un laiku tobrīd esošajam

ārvaldniekam – atbildētājai tika paziņots /Datums G/. Uz kopsapulci atbildētājas pārstāvis neieradās, /Datums F/

aziņojot, ka nav iespējas sagatavoties kopsapulcei. Šādu argumentu dzīvokļu īpašnieku kopība vērtēja kā pārvaldnieka

ekompetenci un nevēlēšanos risināt jautājumu par mājas apsaimniekošanu. Dzīvokļu īpašnieku kopība izlēma

opsapulci turpināt, vienbalsīgi nolēma lauzt pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu ar atbildētāju, pārņemt pārvaldīšanas

guma saistības un lietas.

Pušu noslēgtā pilnvarojuma līguma 8.2.punktā paredzētas dzīvokļu īpašnieku tiesības lauzt līgumu ar

ārvaldnieku, vismaz trīs mēnešus iepriekš par to rakstiski brīdinot. Savukārt Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma

2.panta trešā daļa noteic, ka izbeidzoties pārvaldīšanas tiesiskajām attiecībām, pārvaldniekam ir pienākums mēneša

aikā nodot visu lietvedību, kā arī pārskaitīt neizlietoto uzkrājumu.

Atbildētājai /Datums H/ tika paziņots par pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu, nosakot termiņu līdz /Datums I/, ar

odošanas-pieņemšanas aktu nodot dzīvokļu īpašnieku pārstāvei prasības pieteikuma lūguma daļā uzskaitītos

okumentus, kā arī nodot neizlietotos finanšu līdzekļus un mantu.

Atbildētāja nepamatoti iebilst pret minēto paziņojumu, uzskatot, ka kopsapulce nebija lemttiesīga, tai nebija

esības lauzt pušu /Datums J/ dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu.

Savukārt prasītāja uzskata, ka, atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 16., 17., 18., 19.pantam, šis jautājums ir

zīvokļu īpašnieku kopības kompetencē, kopsapulces sasaukšanas un norises kārtība ievērota. Lēmumu lauzt līgumu

opsapulcē pieņēma ar ¾ no visu dzīvokļu īpašnieku balsīm, kopsapulces gaita protokolēta, tajā norādīti visi prasītājas

ieņemtie lēmumi. Protokolu parakstījuši sapulces vadītājs un protokolētājs, dzīvokļu īpašnieki parakstījušies dalībnieku

opsapulces reģistrācijas žurnālā. Nekādi iebildumi par sapulces lēmumu pieņemšanas kārtību un balsošanas rezultātiem

etika izteikti. Izpildīts arī līguma noteikums par rakstiskā brīdinājuma par līguma laušanu izsniegšanu pārvaldniekam.

Atbildētāja izvairās izpildīt savas saistības un dokumentu nodošanas vietā turpina izrakstīt rēķinus par pakalpojumu, kas

etiek sniegts.

Norāda, ka minēto dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta ceturtajai

aļai neviena no pusēm nav apstrīdējusi.

Prasība pamatota ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16.,19.pantu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 12.panta trešo

aļu, 17.1pantu.

Atbildētāja iesniedza tiesā rakstveida paskaidrojumu (lietas 35.,36.lapa), norādot, ka neatzīts prasību pilnībā,

zskata to par nepamatotu.

Prasītājas pārstāves vēstuli tā saņēma /Datums H/, ar norādi, ka līdz /Datums I/ jānodod dzīvojamās mājas

ārvaldīšanas tiesības. Vēstulei bija pievienots dzīvokļu īpašnieku kopības /Datums K/ kopsapulces protokols, ko

tbildētāja uzskata par viltotu dokumentu, jo atbilstoši kopsapulces dalībnieku reģistrācijas žurnāla ierakstiem,

opsapulcē bija reģistrējušies tikai četri no astoņiem dzīvokļu īpašniekiem. Līdz ar to sapulce nebija lemttiesīga.

Uzskata, ka prasītājas pārstāvis kopsapulces dalībnieku reģistrācijas žurnālu ir viltojis, jo pretēji lietā ar prasību

esniegtajam kopsapulces dalībnieku reģistrācijas žurnālam, kurā reģistrēti seši no astoņiem dzīvokļu īpašniekiem,

rasītājas pārstāvis atbildētājai /Datums H/ iesniedza kopsapulces dalībnieku reģistrācijas žurnāla kopiju, kurā reģistrēti

kai četri no astoņiem dzīvokļu īpašniekiem.

Dzīvokļu īpašnieku /Datums F/ notikusī kopsapulce nebija lemttiesīga un atbildētājai nav tiesiska pamata nodot

rasītājas pārstāvim dzīvojamās mājas /Adrese A/ pārvaldīšanas tiesības. Lūdz prasību noraidīt.

Ar Rēzeknes tiesas 2016.gada 29.novembra spriedumu prasība apmierināta (lietas 65.-68.lapa).

Atzīts /Datums D/ starp dzīvojamās mājas /Adrese A/ dzīvokļu īpašnieku kopību un SIA “Latgales namu

psaimniekotājs” noslēgto dzīvojamās mājas /Adrese A/ pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu par izbeigtu ar /Datums E/.

IA “Latgales namu apsaimniekotājs” uzlikts par pienākumu ar nodošanas-pieņemšanas aktu nodot SIA “Rēzeknes

Namsaimnieks”: 1. mājas lietu; 2. dzīvojamās mājas īpašnieku kopības lēmumus jautājumos, kas attiecas uz

ārvaldīšanas uzdevumu; 3. citas lietas saskaņā ar pārvaldīšanas līguma noteikumiem; 4. ieņēmumu un izdevumu

ārskatu uz nodošanas-pieņemšanas aktā norādīto dienu; 5. neizlietotos uzkrājumus (mantu, finanšu līdzekļus, t.sk.,

audu u.c.) uz nodošanas-pieņemšanas akta parakstīšanas dienu; 6. pārvaldīšanas laikā par dzīvojamās mājas īpašnieku

dzekļiem iegūto mantu un pārvaldniekam valdījumā vai lietošanā nodoto mantu; 7. uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata

egūtās dzīvojamās mājas īpašnieku saistības; 8. citas saistības un lietas saskaņā ar pārvaldīšanas līguma noteikumiem.

No SIA “Latgales namu apsaimniekotājs” SIA “Rēzeknes Namsaimnieks” labā piedzīta samaksātā valsts nodeva

1,14 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro, kopā 75,84 euro.

Spriedums pamatots ar šādiem motīviem.

Nodibināts, ka ar /Datums J/ dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu dzīvojamās mājas /Adrese A/

pašnieku kopums uzdeva un atbildētāja apņēmās pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju, ar dzīvojamo māju

unkcionāli saistītās ēkas un būves, un mājai piesaistīto zemes gabalu, atbilstoši līgumam un īpašnieku dotajiem

orādījumiem.

Minētā līguma 4.1.3., 4.1.4., 4.1.5.punktā paredzētas dzīvokļu īpašnieku tiesības saņemt no atbildētājas

askaidrojumus sakarā ar viņa pienākumu veikšanu, kā arī pieprasīt dokumentus, kas saistīti ar viņa no līguma izrietošo

ienākumu pildīšanu, u.tt. Savukārt 7.1., 7.4., 7.7.punktā noteikts, ka jautājumu izlemšanai, kas saistīti ar mājas

opīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, tiek sasaukta īpašnieku sapulce; īpašnieku sapulcē visi lēmumi tiek

ieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu, izņemot gadījumus, kad nepieciešams izmainīt ikmēneša maksājuma apmērus

ar mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, vienreizēju maksājumu noteikšanai, atskaitījumu izmantošanai

o ikmēneša maksājumiem mājas atjaunošanas rezerves fondā, kā arī šī līguma laušanai ar atbildētāju, kad lēmumu

ieņemšanai nepieciešamas ¾ no visu īpašnieku balsīm. Īpašnieku sapulces lēmumi ir saistoši visiem īpašniekiem un

tbildētājam. Tāpat 8.2.punktā noteikts, ka īpašnieki var lauzt līgumu ar atbildētāju, vismaz trīs mēnešus iepriekš par to

akstiski brīdinot, ja šādu lēmumu pieņēmusi īpašnieku kopsapulce [..].

Kā pareizi norādīts Patērētāju tiesību aizsardzības centra /Datums L/ skaidrojumā, /Datums J/ pārvaldīšanas

guma 7.4.punktā noteiktā nepieciešamā proporcija 3/4 no visu īpašnieku balsīm, ir pretrunā Dzīvokļa īpašuma likuma

7.pantā ietvertajam regulējumam, nostādot īpašniekus (patērētājus) neizdevīgā stāvoklī, un atbilstoši Patērētāju tiesību

izsardzības likuma 5.pantam, 6.panta trešās daļas 1.punktam vērtējama kā netaisnīga.

Norādot uz Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta otrās daļas 4.punktu, ka vienīgi īpašnieki ir tiesīgi pieņemt lēmumu

ar pilnvarojuma došanu un atsaukšanu, un 17.panta septīto daļu, tiesa konstatēja, ka šāda lēmuma pieņemšanas

adījumā paredzēts, ka nepieciešams, lai “par” nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vismaz 2/3 no visiem dzīvokļu

pašumiem.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta astotā daļa noteic [..] pakalpojuma sniedzēja un patērētāja noslēgtajā

gumā ietvertie netaisnīgie noteikumi nav spēkā no līguma noslēgšanas brīža, bet līgums paliek spēkā, jo tas var

astāvēt arī turpmāk, kad izslēgti netaisnīgie noteikumi.

No lietas materiāliem tiesa konstatēja, ka /Datums K/ dzīvojamās mājas /Adrese A/ īpašnieku kopsapulcē

iedalījušies seši no astoņiem dzīvokļu īpašniekiem, kas ir 75 procenti, jeb 3/4 no visiem dzīvokļu īpašniekiem, un

Persona B/, lai arī nav ierakstīts atbildētājai iesniegtajā sapulces dalībnieku reģistrācijas žurnālā, piedalījās kopsapulcē,

ija pilnvarots balsot gan par jauna pārvaldīšanas pilnvarojuma slēgšanu ar prasītājas pārstāvi, gan /Datums J/

ārvaldīšanas līguma laušanu ar atbildētāju, turklāt abi šie jautājumi ir savstarpēji saistīti.

Apstāklis, ka atbildētājas pārstāvis kopsapulcē nepiedalījās un dzīvokļu īpašnieku kopība lēmumus pieņēma bez

tbildētājas, kopsapulces pieņemtos lēmumus nepadara par spēkā neesošiem.

Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /Adrese A/ dzīvokļu īpašnieki /Datums F/, pamatojoties un īpašnieku kopības

ēmumu un atbilstoši Civillikuma 2289.pantam noslēdza dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu ar SIA

Rēzeknes Namsaimnieks”, kas saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta trešo daļu, Dzīvojamo māju

ārvaldīšanas likuma 10.panta otro daļu ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam.

No SIA “Rēzeknes Namsaimnieks” līgumā uzdotajiem pienākumiem nepārprotami secināms, ka sabiedrība ir

ilnvarota atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 12.panta trešajai daļai, pieprasīt ar nodošanas – pieņemšanas

ktu no iepriekšējā mājas pārvaldnieka gan mājas lietu, gan citus dokumentus, kā arī saņemt mantu un neizlietotos

zkrājumus. Atbildētājai /Datums H/ iesniegtais paziņojums par pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu, atbilstoši Dzīvojamo

māju pārvaldīšanas likuma 12.panta trešajai daļai, ir vērtējams kā pamatots, bet atbildētājas rīcība neizpildot savu

ienākumu ir pretrunā Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4.pantā nostiprinātajam principam – sniegto pakalpojumu

atura un kvalitātes nodrošināšana. Līdz ar to /Datums J/ pārvaldīšanas līgums atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas

kuma 17.1panta trešajai daļai izbeidzams ar /Datums E/.

Tiesa spriedumā, atsaucoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 9.panta 6.punktu, 10.panta 1.punktu, Dzīvojamo māju

ārvaldīšanas likuma 5.panta pirmo daļu, 14.panta pirmo daļu 6., 8.un 15.pantu, Ministru kabineta /Datums M/

oteikumu Nr.908 “Mājas lietas vešanas un aktualizēšanas noteikumi” 21., 22., 23., 24., 25., 26., 2.un 3.punktu,

orādīja, ka šīs normas noteic dzīvokļu īpašnieku un pilnvarnieka tiesības un pienākumus, tostarp, pārņemt dokumentus

n mantu, kā arī, ka dzīvokļa īpašniekam attiecībā uz dzīvokļa īpašumu ir pilnīgas varas tiesības.

Pamatots ir SIA “Rēzeknes Namsaimnieks” viedoklis, ka atbildētājai iesniegtajā dzīvojamās mājas /Adrese A/

apulces dalībnieku reģistrācijas žurnālā norādīti četri nevis seši dzīvokļu īpašnieki, nav vērtējams kā viltojums, jo

varīgi ir konstatēt dzīvokļu īpašnieku izteikto gribu, un tā viennozīmīgi ir izteikta un fiksēta kopsapulces protokolā. To,

a kopsapulcē piedalījās seši no astoņiem dzīvokļu īpašniekiem, pierāda arī /Datums K/ pārvaldīšanas līgums, kas

oslēgts tanī pat dienā un to parakstījuši seši no astoņiem, nevis četri no astoņiem dzīvokļu īpašniekiem. Atbildētājas

orādītie trūkumi kopsapulces protokolā nav tik būtiski, lai padarītu par spēkā neesošiem kopsapulces pieņemtos

ēmumus. Turklāt prasību, atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta ceturtajai daļai, atzīt dzīvokļu īpašnieku kopības

ēmumu par spēkā neesošu, ja lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar šā likuma noteikumiem, ne dzīvokļu

pašnieki, ne atbildētāja nav cēluši.

Atbildētāja SIA “Latgales namu apsaimniekotājs” iesniedza apelācijas sūdzību par šo Rēzeknes tiesas 2016.gada

9.novembra spriedumu (lietas 72.-76.lapa), norādot, ka spriedumu uzskata par nepamatotu un pārsūdz to pilnā apjomā.

Pirmās instances tiesa pieņemot prasības pieteikumu pārkāpusi Civilprocesa likuma 132.panta pirmās daļas

ormu. Tiesnesim bija jāatsaka pieņemt prasību, jo to cēlusi persona, kurai nav prasības tiesības. Celto prasību

arakstījis /Persona C/, kurš ir Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja un prasītājas kapitāla daļu turētāja pārstāvja

Persona D/ izvēlēta persona. Tomēr lietai nav pievienots neviens dokuments, kas apstiprinātu valdes locekļa pienākumu

zpildītāja /Persona C/ tiesības prasītājas labā sniegt prasību tiesā.

Uzskata, ka pastāv risks, ka prasītājas pārstāvji, lai atrisinātu radušos situāciju, var viltot dokumentus un izdot

rokūru vai komercpilnvaru ar atpakaļejošu datumu.

Tā kā SIA “Rēzeknes Namsaimnieks” kapitāla daļu turētājs /Persona D/ izvēlējies /Persona C/ par pienākumu

zpildītāju, viņam par to atbilstoši Komerclikuma 201.,216.pantam bija jāpieņem attiecīgs lēmums. Šāds dokuments

etā nav iesniegts. Uzskata, ka /Persona D/ vienpersoniski, vēstules formā par SIA “Rēzeknes Namsaimnieks” valdes

ocekļa pienākumu izpildītāju ievēlētā persona nevarēja iesniegt prasības pieteikumu tiesā, bet tiesa, pieņemot šādu

Persona C/ parakstītu prasības pieteikumu ir pārkāpusi materiālo un procesuālo tiesību normas. Līdz ar to saskaņā ar

ivilprocesa likuma 223.panta 2.punktu tiesvedība lietā ir izbeidzama.

Savukārt, ja tiesa izlems, ka /Persona C/ bija tiesīgs iesniegt prasību tiesā, lūdz prasību noraidīt.

Atbildētāja uzskata, ka SIA “Rēzeknes Namsaimnieks” ir viltojusi /Datums K/ dzīvokļu īpašnieku /Adrese A/,

opsapulces dalībnieku reģistrācijas žurnālu, jo /Datums H/ atbildētāja iesniegtās vēstules Nr.1.6/231 pielikumā atradās

ierādījumi, kas liecina, ka kopsapulces dalībnieku reģistrācijas žurnālā savu klātbūtni /Datums F/ reģistrējuši četri

zīvokļu īpašnieki no astoņiem, bet prasītāja iesniegusi lietā kopsapulces dalībnieku reģistrācijas žurnālu, kurā /Datums

/ reģistrēti seši no astoņiem dzīvokļu īpašniekiem. Tas nozīmē, ka kopsapulce nebija lemttiesīga – nekādus papildus

abojumus prasītāja atbildētājai arī nav iesniegusi.

Par šo faktu, proti, rakstveida pierādījuma viltošanu atbildētāja jau /Datums N/ Rēzeknes tiesā iesniedza

ieteikumu Nr.30, tomēr līdz pat šim brīdim pieteikums atstāts bez ievērības.

Lūdz izskatīt /Datums O/ pieteikumu par rakstveida pierādījuma viltošanu, pilnīgi atcelt pirmās instances tiesas

priedumu, izskatīt lietu pēc būtības, piedzīt no SIA “Rēzeknes Namsaimnieks” atbildētājas labā tiesāšanās izdevumus.

Apelācijas instances tiesas sēdē atbildētājas pārstāvis /Persona E/ uzturēja apelācijas sūdzību pēc tajā norādītajiem

motīviem un lūdza pilnīgi noraidīt prasību.

Apelācijas instances tiesas sēdē prasītājas pilnvarotais pārstāvis /Persona F/ apelācijas sūdzībai nepiekrita, lūdza

ilnīgi apmierināt prasību, atkārtojot prasības pieteikumā norādītos argumentus.

Motīvu daļa

Noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus tiesai, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida

ierādījumus, Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka prasība ir apmierināma.

Civilprocesa likuma 426.panta pirmā daļa noteic, ka apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar

pelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās. Turklāt saskaņā ar Civilprocesa

kuma 426.panta otro daļu apelācijas instances tiesa izskata tikai tos prasījumus, kas izskatīti pirmās instances tiesā.

rasības priekšmeta un pamata grozījumi nav pieļaujami.

Tādējādi, ievērojot iepriekš minēto, lietā pārbaudāmi apstākļi par dzīvojamās mājas /Adrese A/, dzīvokļu

pašnieku kopības /Datums K/ kopsapulces norises likumību, kas attiecīgajā daļā bija par pamatu /Datums K/ lēmuma

ieņemšanai, lai pārtrauktu /Datums J/ pārvaldīšanas līgumu ar SIA “Latgales namu apsaimniekotājs”, uzticot visas

mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības SIA “Rēzeknes Namsaimnieks”.

Pirmās instances tiesa nodibinājusi, ka /Datums D/ tika noslēgts pārvaldīšanas līgums, ar kuru dzīvojamās mājas

Adrese A/, dzīvokļu īpašnieki uzdevuši un SIA “Latgales namu apsaimniekotājs”, kā pārvaldnieks apņēmās pārvaldīt

n apsaimniekot dzīvojamo māju un tai piesaistīto zemesgabalu, kā arī dzīvokļu īpašnieki apņēmušies segt

ārvaldniekam izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas un tai piesaistītā zemesgabala pārvaldīšanu un

psaimniekošanu (lietas 25.-31.lapa).

Minētie pirmās instances tiesas konstatētie fakti apelācijas vai pretapelācijas sūdzībā nav apstrīdēti un tādējādi,

tbilstoši Civilprocesa likuma 430.panta trešās daļas noteikumiem, apelācijas instances tiesā nav jāpārbauda.

Civilprocesa likuma 223.panta 2.punkts noteic, ka tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja prasību cēlusi persona, kurai

av prasības tiesības.

Saskaņā ar LR Satversmes 92.pantu un Civilprocesa likuma 1.pantu, ikviens var aizstāvēt savas tiesības un

kumiskās intereses taisnīgā tiesā. Katrai fiziskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai

r likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā.

Tādējādi, pusei, kas uzskata, ka tās subjektīvās tiesības ir traucētas un tai nepieciešams novērst šo aizskārumu, ir

esības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā.

Respektīvi, prasības tiesība ir subjekta tiesība prasīt tiesas aizsardzību, un tā ir Satversmes 92.pantā nostiprināto

ersonas pamattiesību uz tiesas aizsardzību elements (Civilprocesa likuma komentāri. I daļa. Rīga: Tiesu namu

ģentūra, /Datums P/, 329.lpp.).

Savukārt prasījuma tiesība ir subjekta tiesība, kura tam rodas materiāltiesiska aizskāruma rezultātā pret aizskārēju.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka atbildētāja kļūdaini norāda, ka prasītājai konkrētajā situācijā nav prasības

esības, proti, apelācijas sūdzībā minētie apstākļi nav saistīti ar prasītājas prasības tiesību.

Tādējādi Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka lietā nav pamata tiesvedības izbeigšanai, pamatojoties uz Civilprocesa

kuma 223.panta 2.punktu, kā to lūgusi atbildētāja savā apelācijas sūdzībā.

Juridiskajā literatūrā ir izteikta atziņa, ka „pārvaldīšanas līgums pieder pie svešu lietas pārziņas līgumu grupas un

kvalificējams kā pilnvarojuma līgums. Pilnvarojuma līguma jēgu izsaka Civillikuma 2289.pants, kas paredz, ka ar

ilnvarojuma līgumu viena puse (pilnvarnieks, uzdevuma ņēmējs) apņemas izpildīt otrai (pilnvaras devējam,

ilnvarotajam, uzdevuma devējam) zināmu uzdevumu, bet pilnvaras devējs apņemas pilnvarnieka rīcību atzīt par sev

aistošu” (Ilze Oša, Mārtiņš Auders, Indulis Krauze. Dzīvojamo māju pārvaldīšana, R.:Zvaigzne ABC, 2010., 37.lpp.).

Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 11.panta pirmajai daļai, pārvaldīšanas tiesiskajās attiecībās,

iktāl tās neregulē šis likums, piemērojami Civillikuma noteikumi par pilnvarojuma līgumu. Minētā panta otrās daļas

.punktā noteikts, ka pārvaldīšanas līgumā norādāmi jautājumi, kuros dzīvojamās mājas īpašnieks pilnvarojis

ārvaldnieku pieņemt lēmumus viņa vietā, slēgt līgumus viņa vietā, kā arī veikt maksājumus un saņemt maksājumus,

ārstāvēt dzīvojamās mājas īpašnieku tiesā.

Atbildētāja savā apelācijas sūdzībā norāda, ka dzīvojamās mājas /Adrese A/, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums

ieņemts, neievērojot Dzīvokļa īpašuma likuma 16.pantu un pārvaldīšanas pilnvarojuma līguma 7.4.punktu, jo

opsapulces dalībnieku reģistrācijas žurnālā ir reģistrēti tikai četri dzīvokļu īpašnieki no astoņiem, līdz ar to

otikusīkopsapulce nebija lemttiesīga.

Savukārt prasītāja norāda, ka dzīvojamās mājas /Adrese A/, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums pieņemts,

epārkāpjot tā pieņemšanas procedūru, jo lēmumu pieņēmuši seši dzīvokļu īpašnieki no astoņiem, kas ir 75 % jeb ¾

aļas no visu īpašnieku balsīm, līdz ar to šīs lēmums atzīstams par spēkā esošu.

Dzīvokļa īpašuma likuma 15.pants noteic, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir pārvaldes institūcija dzīvojamā mājā,

as sadalīta dzīvokļu īpašumos. Dzīvokļu īpašnieku kopības sastāvā ir visi attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu

pašnieki.

Šā speciālā likuma 16.panta otrajā daļā precizēts (redakcijā līdz /Datums R/), ka par daudzdzīvokļu mājas

ārvaldīšanu un apsaimniekošanu lemj tikai daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopība, savukārt atbilstoši panta

ešajai daļai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs visiem dzīvokļu īpašniekiem (..).

Tādējādi jautājumā par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, lai izslēgtu kāda viena kopīpašnieka

atvarīgu rīcību vai arī pilnīgu bezdarbību, likumdevējs ir piešķīris plašas pilnvaras tieši dzīvokļu īpašnieku kopībai, jo

zīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas nodibināšana ir tikai pašu dzīvokļu īpašnieku pienākums, kas

zriet no Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta.

Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta trešā daļa noteic, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam

zīvokļa īpašniekam, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem

zīvokļu īpašumiem, izņemot tos gadījumus, kuros likuma 17.pantā paredzēts cits lēmuma pieņemšanai nepieciešamais

alsu skaits vai lielāku nepieciešamo balsu skaitu noteikusi pati dzīvokļu īpašnieku kopība.

No /Datums J/ līguma, ar kuru dzīvojamās mājas /Adrese A/, dzīvokļu īpašnieki uzdevuši un SIA “Latgales namu

psaimniekotājs”, kā pārvaldnieks apņēmusies pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju un tai piesaistīto

emesgabalu, 7.4.punkta redzams, ka īpašnieku sapulcē visi lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu, (..) bet

līguma laušanai ar pārvaldnieku lēmuma pieņemšanai nepieciešams ¾ no visu īpašnieku balsīm (lietas 28.lapa).

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta trešās daļas izpratnē pati dzīvokļu īpašnieku

opība noteikusi nepieciešamo balsu skaitu lēmuma pieņemšanai par pārvaldīšanas līguma laušanu.

Līdz ar to lēmuma par pārvaldīšanas tiesībām pieņemšanai nepieciešams, lai “par” nobalso dzīvokļu īpašnieki,

uri pārstāv vismaz ¾ jeb 75 procentus no visiem dzīvokļu īpašumiem.

Minētā sakarā apelācijas instances tiesa vērtē kā nepamototu Patērētāju tiesību aizsardzības centra /Datums L/

kaidrojumu par /Datums J/ pārvaldīšanas līguma 7.4.punktu.

Apelācijas instances tiesa konstatē, ka atbildētāja /Datums H/ saņēmusi /Datums K/ kopsapulces protokolu un

opsapulces dalībnieku reģistrācijas žurnālu, kurā reģistrējušies četri dzīvokļu īpašnieki (lietas 41.lapa).

Prasītāja norāda, ka Rēzeknes domes pilnvarotā persona /Persona B/, pārstāvot pašvaldības intereses, kļūdaini nav

arakstījusies minētajā sapulces dalībnieku reģistrācijas žurnālā, bet vēlāk šī kļūda tika izlabota (lietas 24.lapa).

Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka atbildētājas viedoklim, ka konkrētajā gadījumā ir nobalsojuši tikai četri

zīvokļu īpašnieki, līdz ar to nav kvoruma jautājuma izlemšanai par pārvaldīšanas līguma laušanu, ir formāls raksturs.

Minētā sakarā atbildētāja nepamatoti izslēgusi no protokola atsevišķu dzīvokļu īpašnieku balsojumus un nav

ēmusi vērā dzīvokļu īpašnieku patieso gribu attiecībā uz pieņemtā lēmuma būtību.

Tā, no strīdus dzīvokļu īpašnieku /Datums K/ protokola redzams, ka balsošanā piedalījušies seši dzīvokļu

pašnieki no astoņiem un visi nobalsojuši “par” (lietas 38.-40.lapa).

Lietā puses neapstrīd, ka starp Rēzeknes pilsētas domi un prasītāju /Datums S/ noslēgts pilnvarojuma līgums, ar

uru Rēzeknes pilsētas dome pilnvaroja prasītāju pildīt dzīvokļa īpašnieka pienākumus un izlietot tiesības, kas izriet no

zīvojamo māju pārvaldīšanas likuma un likuma „Par dzīvojamo telpu īri” normām attiecībā uz Rēzeknes pilsētas

ašvaldības īpašumā vai valdījumā esošiem neprivatizētajiem dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām, saskaņā ar līguma

ielikumā norādīto sarakstu, mājās, kuru dzīvokļu īpašnieki ir noslēguši dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu ar

tbildētāju (lietas 11.-16.lapa).

Lietā iesniegts /Datums K/ pilnvarojums /Persona B/ piedalīties dzīvojamās mājas /Adrese A/, dzīvokļu īpašnieku

opsapulcē un lemt jautājumus par mājas turpmāko pārvaldīšanu un apsaimniekošanu (lietas 10.lapa).

Tāpat jaunu pilnvarojuma līgumu /Datums F/ konsekventi parakstījuši seši dzīvokļu īpašnieki (lietas 14.-19.lapa)

Civilprocesa likuma 97.panta pirmā daļa noteic, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas

amatota ar tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas

alstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem. Šā panta trešajā daļā ietverts noteikums,

a tiesai spriedumā jānorāda, kādēļ tā vienam pierādījumam devusi priekšroku salīdzinājumā ar citu pierādījumu un

tzinusi vienus faktus par pierādītiem, bet citus – par nepierādītiem.

Minētās normas nosaka tiesai pienākumu pārbaudīt un novērtēt visus pierādījumus, kurus tā pieņēmusi, kā arī

zvirza tiesai vairākas prasības, kas jāievēro, lai pareizi novērtētu lietā esošos pierādījumus. Pirmkārt, pierādījumi

āvērtē to kopumā, nevis izolēti, turklāt vērtējums dodams par visiem pierādījumiem. Otrkārt, vienlaikus jāvērtē

ierādījumu saturs un forma. Treškārt, jānosaka pierādījumu nozīmība saistībā ar lietā konstatētajiem apstākļiem un

aktiem. Ceturtkārt, jāiedziļinās katra pierādījuma būtībā, salīdzinot to ar citiem (sk. Civillietu departamenta 2015. gada

6. oktobra sprieduma lietā Nr. SKC-0156/2015 12.1 punktu).

Civillietu tiesas kolēģija ņem vērā Satversmes tiesas pausto atziņu, ka ne jebkurš procesuāls pārkāpums ir

ietiekams pamats lēmuma atcelšanai, jo pārkāpumam jābūt tādam, kas ļautu uzskatīt, ka gadījumā, ja procedūra būtu

evērota, lēmums būtu citāds. Tātad, procesuāla rakstura kļūdas un to ietekme uz gala lēmuma tiesiskumu ir vērtējama

aprātīgi (sk. Satversmes tiesas 1998.gada 13.jūlija sprieduma lietā Nr.03-04).

Ievērojot teikto, Civillietu tiesas kolēģijai nav pamata apšaubīt minētajos rakstveida pierādījumos esošās ziņas,

as apliecina dzīvokļu īpašnieku patieso gribu jautājumā par pārvaldīšanas līguma laušanu. Tapāt no minētajiem

okumentiem redzams, ka balsošanā piedalījušies 6 dzīvokļu īpašnieki no 8 un visi nobalsojuši “par”. Minētais nozīmē,

a /Datums K/ dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir spēkā esošs, tādēļ tas ir saistošs lietas dalībniekiem.

Apelācijas instances tiesā nav nodibināti apstākļi, kas būtu par pamatu /Datums K/ kopsapulces dalībnieku

eģistrācijas žurnālā esošo ierakstu atzīšanai par viltojumu un šī rakstveida pierādījuma izslēgšanai no pierādījumu loka,

ā to nosaka Civilprocesa likuma 179.panta norma.

Līdz ar to atbildētāja, atsaucoties uz līguma saistību izpildes pienākumu, neņēma vērā, ka speciālā Dzīvokļa

pašuma likuma 16.panta otrajā daļā likumdevējs jautājumā par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu ir

iešķīris plašas pilnvaras tieši dzīvokļu īpašnieku kopībai, jo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas

odibināšana ir tikai pašu dzīvokļu īpašnieku pienākums, kas izriet no Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta.

Lietā nodibināts, ka atbildētājai /Datums H/ tika paziņots par pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu, nosakot termiņu

dz /Datums I/, ar nodošanas-pieņemšanas aktu nodot dzīvokļu īpašnieku pārstāvei prasības pieteikuma lūguma daļā

zskaitītos dokumentus, kā arī nodot neizlietotos finanšu līdzekļus un mantu.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.1pantā noteikts, ka kopīpašumā esošas dzīvojamās mājas kopīpašnieki

ai dzīvokļu īpašumu mājā – dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas uzdevumu atsauc, pamatojoties uz likumā noteiktajā

ārtībā pieņemtu dzīvojamās mājas īpašnieku lēmumu (pirmā daļa). Par pārvaldīšanas uzdevuma atsaukšanu

zīvojamās mājas īpašnieks informē pārvaldnieku, nosūtot attiecīgu paziņojumu ierakstītā vēstulē. Paziņojumā norāda

atumu, ar kuru pārvaldīšanas uzdevums tiek atsaukts (otrā daļa). No pārvaldīšanas līguma izritošās pušu tiesiskās

ttiecības izbeidzas vienu mēnesi pēc tam, kas nosūtīts paziņojums par pārvaldīšanas uzdevuma atsaukšanu, ja

ārvaldīšanas līguma nav noteikts cits termiņš (trešā daļa).

Tādā veidā Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka, ievērojot Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.1panta trešajā

aļā noteikto, /Datums J/ pārvaldīšanas līgums izbeidzams ar /Datums E/.

Kā izriet no dzīvokļu īpašnieku /Datums K/ protokola, dzīvojamās mājas /Adrese A/, dzīvokļu īpašnieki uzdevuši

n pilnvarojuši prasītāju pārņemt pārvaldīšanas pilnvarojuma tiesības saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu

ietas 23.lapa).

No Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 12.panta pirmās daļas izriet, ka no pārvaldīšanas līguma izrietošās

aistības un lietas nododamas atbilstoši nodošanas-pieņemšanas aktam. Respektīvi, nodošanas-pieņemšanas akts ir

okuments, kurā tiek fiksēti dokumenti, lietas un saistības, kuras uzdodot pārvaldīšanas uzdevumu, īpašnieks nodod

ārvaldniekam vai arī, izbeidzoties pārvaldīšanas tiesiskajām attiecībām, pārvaldnieks nodod atpakaļ īpašniekam.

Savukārt, šā likuma 12.panta trešās daļas 3.punktā noteikts, ka izbeidzoties pārvaldīšanas tiesiskajām attiecībām,

ajā skaitā šā likuma 17.1 panta pirmajā daļā minētajā gadījumā, pārvaldniekam ir pienākums mēneša laikā, ja

ārvaldīšanas līgumā nav noteikts citādi, ar nodošanas –pieņemšanas aktu nodot dzīvojamās mājas īpašniekam: 1)

askaņā ar šā likuma otro daļu nodoto lietvedību; 2) ieņēmumu un izdevumu pārskatu uz nodošanas –pieņemšanas aktā

orādīto dienu; 3) neizlietotos uzkrājumus (..) uz nodošanas –pieņemšanas aktā norādīto dienu; 4) pārvaldīšanas laikā

ar dzīvojamās mājas īpašnieka līdzekļiem iegūto mantu un pārvaldniekam valdījumā un lietošanā nodoto mantu: 5) uz

ārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūtās dzīvojamās mājas īpašnieka saistības; 6) citas saistības un lietas saskaņā ar

ārvaldīšanas līguma noteikumiem.

Tādējādi, ievērojot Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 12.pantā un 17.1 pantā noteikto tiesisko regulējumu,

IA “Latgales namu apsaimniekotājs” uzliekams pienākums ar nodošanas-pieņemšanas aktu nodot SIA “Rēzeknes

Namsaimnieks”:

1. mājas lietu;

2. dzīvojamās mājas īpašnieku kopības lēmumus jautājumos, kas attiecas uz pārvaldīšanas uzdevumu;

3. citas lietas saskaņā ar pārvaldīšanas līguma noteikumiem;

4. ieņēmumu un izdevumu pārskatu uz nodošanas-pieņemšanas aktā norādīto dienu;

5. neizlietotos uzkrājumus (mantu, finanšu līdzekļus, t.sk., naudu u.c.) uz nodošanas-pieņemšanas akta

arakstīšanas dienu;

6. pārvaldīšanas laikā par dzīvojamās mājas īpašnieku līdzekļiem iegūto mantu un pārvaldniekam valdījumā vai

etošanā nodoto mantu;

7. uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūtās dzīvojamās mājas īpašnieku saistības;

8. citas saistības un lietas saskaņā ar pārvaldīšanas līguma noteikumiem.

Pamatojoties uz norādītajiem apstākļiem kopsakarā un savstarpējā sakarībā, apelācijas instances tiesa secina, ka

rasība kā pamatota ir apmierināma pilnīgi.

Civillietu tiesas kolēģija ņem vērā, ka atbildētāja īstenoja ar Civilprocesa likuma 74.panta otrās daļas 10.punktu un

13.pantu piešķirtās tiesības iesniegt apelācijas sūdzību, kurā sniedza priekšstatu par strīda faktiem, pierādījumiem,

esību normu traktējumiem un citiem apstākļiem. Apelācijas instances tiesa, neievērojot apelācijas sūdzības motīvus

pmierināja prasību par pilnvarojuma līguma izbeigšanu un nodošanas-pieņemšanas akta parakstīšanu, pēc būtības

zskatot lietu analoģiski pirmās instances tiesas nolēmumam.

Pirmās instances tiesa ir vadījusies no Dzīvokļa īpašuma likumā un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā

oteiktajiem kritērijiem, kas saistīti dzīvojamo māju pārvaldīšanu.

Civlprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras

uses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež

rasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam - proporcionāli tai prasījumu daļai,

urā prasība noraidīta.

Tā kā prasība apmierināta pilnīgi, tad saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētājas

rasītājas labā piedzenama valsts nodeva 71,14 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro, kopā tiesas

zdevumi 75,84 euro, ko prasītāja samaksjusi, iesniedzot prasības pieteikumu (lietas 9.-10.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmo daļu lietā aprēķināti ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par

esas pavēstu nosūtīšanu apelācijas instances tiesā 1,12 euro, kas nav samaksāti iepriekš (lietas 83.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu no atbildētājas valsts labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie

zdevumi par tiesas pavēstu nosūtīšanu 1,12 euro.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.-434.pantu Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda

apmierināt pilnīgi dzīvojamās mājas /Adrese A/ dzīvokļu īpašnieku kopības, kuras vārdā rīkojas SIA “Rēzeknes

Namsaimnieks”, prasību pret SIA “Latgales namu apsaimniekotājs” par pilnvarojuma līguma izbeigšanu un nodošanas-

ieņemšanas akta parakstīšanu.

Atzīt /Datums D/ starp dzīvojamās mājas /Adrese A/ dzīvokļu īpašnieku kopību un SIA “Latgales namu

psaimniekotājs” noslēgto dzīvojamās mājas /Adrese A/ pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu par izbeigtu ar /Datums E/.

Uzlikt SIA “Latgales namu apsaimniekotājs”, reģistrācijas numurs 42403014716, par pienākumu ar nodošanas-

ieņemšanas aktu nodot SIA “Rēzeknes Namsaimnieks”, reģistrācijas numurs 40003215461:

1. mājas lietu;

2. dzīvojamās mājas īpašnieku kopības lēmumus jautājumos, kas attiecas uz pārvaldīšanas uzdevumu;

3. citas lietas saskaņā ar pārvaldīšanas līguma noteikumiem;

4. ieņēmumu un izdevumu pārskatu uz nodošanas-pieņemšanas aktā norādīto dienu;

5. neizlietotos uzkrājumus (mantu, finanšu līdzekļus, t.sk., naudu u.c.) uz nodošanas-pieņemšanas akta

arakstīšanas dienu;

6. pārvaldīšanas laikā par dzīvojamās mājas īpašnieku līdzekļiem iegūto mantu un pārvaldniekam valdījumā vai

etošanā nodoto mantu;

7. uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūtās dzīvojamās mājas īpašnieku saistības;

8. citas saistības un lietas saskaņā ar pārvaldīšanas līguma noteikumiem.

Piedzīt no SIA “Latgales namu apsaimniekotājs”, reģistrācijas numurs 42403014716, SIA “Rēzeknes

Namsaimnieks”, reģistrācijas numurs 40003215461, tiesas izdevumus 75,84 euro (septiņdesmit pieci euro un 85 centi).

Piedzīt no SIA “Latgales namu apsaimniekotājs”, reģistrācijas numurs 42403014716, valsts labā ar lietas

zskatīšanu saistītos izdevumus 1,12 euro (viens euro un 12 centi).

Noteikt SIA “Latgales namu apsaimniekotājs” termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no

prieduma stāšanās likumīgā spēkā dienas. Pēc ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksas (valsts labā) kvīts

riģināls šajā noteiktajā termiņā iesniedzams Latgales apgabaltiesā.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ieskaitāmi Tiesu administrācijas, reģistrācijas Nr.90001672316, kontā

Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma uzdevumā norādot: saņēmēja iestāde – Valsts kase, kods – TRELLV22,

maksājuma mērķis – 21499EKK.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas – /Datums U/,

Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Latgales apgabaltiesā un samaksājot drošības

audu 300 euro kontā – saņēmējs: Latvijas Republikas Augstākā tiesa, reģistrācijas Nr.90000068892, saņēmēja banka:

Valsts kase, kods TRELLV22, konta Nr.LV83TREL8280010000000, ekonomiskās klasifikācijas kods: F22010010,

orādot personas vai juridiskās personas datus.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja L.Mežale

Tiesnese I.Tabore

Tiesnesis I.Stivriņš