Court imposes 20 euro fine for refusing police transport due to intoxication.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of willfully refusing to comply with police officers' lawful request to transport them to the station. Although the defendant argued intoxication necessitated police assistance, the court determined that such refusal constitutes a punishable administrative offense under Latvian law. Consequently, a fine of 20 euros was imposed, with the court noting the defendant's remorse and prior administrative record as mitigating factors.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. panta; 22. panta: Refusal to comply with a police officer's lawful request to transport a person to a police station constitutes a punishable administrative offense of willful disobedience.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr.133057615
Lietas arhīva Nr.1-0576-15/23
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā, 2015.gada 21.septembrī
Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama
tiesnese I.Gaile
ar tiesas sēžu sekretāri I.Juhņēviču
izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. B/, /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
(turpmāk - Latvijas APK) 175.panta,
konstatēja
2015.gada 2.augustā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Patruļpolicijas bataljona 11.rotas
kārtībnieks R.Zilberts sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu PC 124859 par to, ka 2015.gada 2.augustā plkst.22.35, /pers. B/Jūrmalas pilsētā, Oskara
Kalpaka prospekta 18 rajonā ļaunprātīgi nepakļāvās policijas iestādes darbinieku likumīgām prasībām, rīkojumiem, turpināja nelikumīgo rīcību un atteicās doties uz
policijas automašīnu. Atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas APK 175.pantā.
Tiesas sēdē /pers. B/ paskaidroja, ka bija izdzēris apmēram 0,35 litri alkohola, kopā ar draugu staigāja gar jūru. Saprata, ka pietiekami lietojis alkoholu un
jābrauc mājās. Pēc policijas darbinieku ieskata bija tādā alkohola reibumā, ka, lai nenodarītu kaitējumu sev vai citiem, viņu nepieciešams nogādāt policijas iecirknī.
/pers. B/ tam nepiekrita un atteicās kāpt policijas transportlīdzeklī. Pārkāpumu atzīst un izdarīto nožēlo. Ir bezdarbnieks, mācās, pabalstus nesaņem, nekustamo
īpašumu, transportlīdzekļu un apgādājamo personu nav.
Pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka ir pamats /pers. B/ vainas konstatācijai, saukšanai pie administratīvās atbildības un sodīšanai, atbilstoši
Latvijas APK 175.pantam.
Saskaņā ar likuma „Par policiju” 12.panta pirmās daļas 1. un 4.punktam policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta
kompetencei, ir tiesības prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kura traucē policijas pilnvaru izpildi, kā arī pielietot pret likumpārkāpējiem
paredzētos piespiedu līdzekļus; sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem; likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā nogādāt policijas iestādē
likumpārkāpējus, izdarīt viņu personas apskati, mantu un dokumentu izņemšanu un apskati, administratīvi aizturēt likumpārkāpējus un veikt citus likumā noteiktos
pasākumus administratīvo pārkāpumu lietvedības nodrošināšanai, kā arī piemērot viņiem administratīvos sodus vai noteiktā kārtībā nosūtīt protokolus pēc piekritības.
Likuma „Par policiju” 22.panta pirmā daļa nosaka, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis,
pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma. Policijas darbinieks atrodas
valsts aizsardzībā, viņa godu un cieņu aizsargā valsts. Policijas darbinieka goda aizskaršana, pretošanās viņam, viņa dzīvības un veselības apdraudējums, kā arī rīcība,
kura traucē pildīt dienesta pienākumus, ir sodāma Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.
Atbilstoši Latvijas APK 243.panta pirmās daļas noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas
un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto,
lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Šā panta piektā daļa nosaka, ka
administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. (..) Minētā panta
astotā daļa nosaka (..) to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus
vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā. (..)
Lietai pievienots Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Patruļpolicijas bataljona 11.rotas kārtībnieka
R.Zilberta ziņojums, kurā norādīts, ka 2015.gada 1.augustā patrulēšanas laikā no Jūrmalas policijas iecirkņa operatīvā vadības centra plkst.22.20. saņemta
informācija par to, ka Jūrmalā, Oskara Kalpaka pr.18 nezināma persona mēģina iekļūt automašīnā. Ierodoties norādītajā adresē, aculieciniece norādīja uz vainīgo
personu, kura raustījusi automašīnas durvis. Minētais jaunietis nenosauca personas datus, kā rezultātā tika lūgts doties uz policijas automašīnu, ko persona atteicās
darīt. Lai aizturētu minēto personu tika izmantotie speciālie cīņas paņēmieni, jo persona izrādīja fizisku pretošanos, tika nogādāts uz medicīnisko atskurbtuvi, kur
nosauca sevi par /pers. B/. Par minēto sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols. No paskaidrojuma sniegšanas /pers. B/ atteicās (lietas 8.lapa).
Tiesa atzīst, ka /pers. B/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, atbildība par kuru paredzēta Latvijas APK 175.pantā, pierādīta ar administratīvā
pārkāpuma protokolu, Valsts policijas darbinieka R.Zilberta dienesta ziņojumu un citiem lietas materiāliem, kas atbilst Latvijas APK prasībām.
Tiesa atzīst, ka objektīvi apstiprināts administratīvā pārkāpuma izdarīšanas fakts un tā izdarīšanas apstākļi, kā arī pilnībā pierādīts administratīvā pārkāpuma
sastāvs, t.i., /pers. B/ 2015.gada 2.augustā, Jūrmalā, Oskara Kalpaka prospektā 18 ļaunprātīgi nepakļāvās Valsts policijas darbinieku likumīgām prasībām, pildot
dienesta pienākumus. Pēc policijas darbinieku lūguma, /pers. B/ atteicās doties uz policijas darbinieku transportlīdzekli.
Latvijas APK 175.pantā noteikts, ka par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī
karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, - uzliek naudas sodu līdz divsimt
astoņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.
Atbilstoši Latvijas APK 32.panta pirmajai un otrajai daļai, sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta
atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma
raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Tiesa atzīst, ka /pers. B/ darbības ir kvalificējamas kā ļaunprātīga nepakļaušanās policijas darbinieku likumīgajām prasībām.
Izvērtējusi visu iepriekš minēto, tiesnese atzīst, ka /pers. B/ nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām. Viņa darbības ir uzskatāmas par sodāmām
atbilstoši Latvijas APK 175. pantā noteiktajam un viņa vaina likumā noteiktā kārtībā ir guvusi pierādījumu.
Saskaņā ar Latvijas APK 32.pantu, nosakot sodu, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, viņa vainas pakāpe un mantiskais
stāvoklis.
/pers. B/ vaļsirdīgi nožēlojis izdarīto, līdz ar to konstatēts vainu mīkstinošs apstāklis. /pers. B/ ir bijis sodīts administratīvi, pēdējo reizi 2012.gada 12.februārī
par Latvijas APK 167.panta pārkāpumu, naudas sods samaksāts (lietas 6.lapa).
Izvērtējusi visu minēto, tiesnese secina, ka sods nosakāms naudas soda veidā.
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Latvijas APK 175., 289.16 pantu, tiesa
nosprieda
/pers. B/, /personas kods/, par Latvijas APK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu piemērot naudas sodu 20 (divdesmit) euro apmērā.
Naudas sodu ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma izsniegšanas dienas ieskaitīt: Valsts kase, reģistrācijas Nr. 90000050138, konta
Nr.LV34TREL1060191011100, Valsts kase, kods TRELLV22, mērķis: naudas sods (procesa dalībnieka personas dati) administratīvā pārkāpuma lietā, un
maksājumu apliecinošu dokumentu iesniegt Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā, Z.Meierovica prospektā 1a, Jūrmalā.
Saskaņā ar Latvijas APK 296.pantu, ja spriedums par administratīvā soda uzlikšanu nav izpildīts labprātīgi, mēneša laikā pēc šajā kodeksā labprātīgai izpildei
paredzētā termiņa notecējuma spriedumu par administratīvā soda uzlikšanu nodod izpildinstitūcijai.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā 10 (desmit) darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas, sūdzību iesniedzot Rīgas
rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā.
Pilns spriedums tiks sastādīts un būs pieejams 2015.gada 21.septembrī.
Tiesnese I.Gaile